Pāriet uz saturu

Viktors Korčnojs

Vikipēdijas lapa
Viktors Korčnojs
Виктор Львович Корчной
Viktors Korčnojs 1972. gadā
Viktors Korčnojs 1972. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1931. gada 23. martā
Valsts karogs: Padomju Savienība Ļeņingrada, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris 2016. gada 6. jūnijā (85 gadi)
Valsts karogs: Šveice Volene, Ārgavas kantons, Šveice
Pilsonība Karogs: Padomju Savienība PSRS
Karogs: Šveice Šveice
Nodarbošanās šahists

Viktors Korčnojs (krievu: Виктор Львович Корчной; vācu: Viktor Kortschnoi; 1931. gada 23. marts Ļeņingrada — 2016. gada 6. jūnijs Volene) bija ebreju izcelsmes PSRS un Šveices starptautiskais lielmeistars šahā (1956), kurš divas reizes cīnījies mačā par Pasaules šaha čempiona nosaukumu (1978, 1981).

Jaunība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šahu iemācījies spēlēt 5 gadu vecumā. Otrā pasaules kara laikā pārdzīvojis Ļeņingradas blokādi. 1943. gadā sācis nodarboties ar šahu Ļeņingradas pionieru pils šaha klubā. 1947. gadā uzvarējis PSRS junioru čempionātā.[1] 1948. gadā Tallinā atkārtojis šo panākumu.[2] Pēc skolas beigšanas iestājies Ļeņingradas Valsts universitātē un beidzis vēstures fakultāti. 1950. gadā Ļeņingradas šaha čempionātā ieguvis 2. vietu un par šo panākumu Korčnojam gadu vēlāk piešķirts PSRS sporta meistara nosaukums.[3] 1952. gadā pirmo reizi iekļūst PSRS šaha čempionāta finālā un spēcīgā konkurencē iegūst 6. vietu.[4] 1954. gadā Korčnojs PSRS čempionātā jau dala 2.-3. vietu.[5] Par šo panākumu PSRS šaha federācija nosūta Korčnoju uz Bukarestes starptautisko šaha turnīru, kurā viņš pārliecinoši uzvarēja un ieguva FIDE starptautiskā meistara nosaukumu (IM). [6] 1955. gadā Korčnojs uzvarēja Ļeņingradas šaha čempionātā un dalīja 1-2. vietu Hastingsas (Anglija) šaha kongresā.[7] 1956. gadā FIDE piešķīra Korčnojam starptautiskā lielmeistara nosaukumu (GM).

Rezultāti PSRS komandu sastāvos

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Korčnojs ir piedalījies dažādu PSRS komandu sastāvos, sākot ar PSRS studentu izlasi 1954. gadā un beidzot ar PSRS izlasi Pasaules šaha olimpiādē 1974. gadā. Kopumā viņš ir izcīnījis 21 medaļu un uzrādījis šādus rezultātus:

  • 1954. gadā Pasaules studentu olimpiādē pie 1. galdiņa - 4½ no 7 (+3 −1 =3), sudrabs komandu ieskaitē;
  • 1956. gadā Pasaules studentu olimpiādē pie 1. galdiņa - 6 no 7 (+5 −0 =2), zelts komandu ieskaitē;
  • 1957. gadā Eiropas komandu čempionātā pie 8. galdiņa - 5½ no 6 (+5 −0 =1), zelts komandu un individuālajā ieskaitē;
  • 1960. gadā Pasaules šaha olimpiādē pie 4. galdiņa - 10½ no 13 (+8 −0 =5), zelts komandu un bronza individuālajā ieskaitē;
  • 1961. gadā Eiropas komandu čempionātā pie 6. galdiņa - 8½ no 9 (+8 −0 =1), zelts komandu un individuālajā ieskaitē;
  • 1965. gadā Eiropas komandu čempionātā pie 3. galdiņa - 5½ no 9 (+4 −2 =3), zelts komandu un individuālajā ieskaitē;
  • 1966. gadā Pasaules šaha olimpiādē pie 1. rezerves galdiņa - 10½ no 13 (+9 −1 =3), zelts komandu un individuālajā ieskaitē;
  • 1968. gadā Pasaules šaha olimpiādē pie 3. galdiņa - 11 no 13 (+9 −0 =4), zelts komandu ieskaitē;
  • 1970. gadā Eiropas komandu čempionātā pie 2. galdiņa - 4 no 6 (+2 −0 =4), zelts komandu ieskaitē;
  • 1970. gadā Pasaules šaha olimpiādē pie 3. galdiņa - 11 no 15 (+8 −1 =6), zelts komandu un bronza individuālajā ieskaitē;
  • 1972. gadā Pasaules šaha olimpiādē pie 3. galdiņa - 11 no 15 (+8 −1 =6), zelts komandu un individuālajā ieskaitē;
  • 1973. gadā Eiropas komandu čempionātā pie 3. galdiņa - 4 no 6 (+3 −1 =2), zelts komandu ieskaitē;
  • 1974. gadā Pasaules šaha olimpiādē pie 2. galdiņa - 11½ no 15 (+8 −0 =7), zelts komandu un bronza individuālajā ieskaitē.

Lielmeistars

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Korčnoja šahista karjera veidojās laikā, kad padomju šaha skola bija bagāta ar talantīgiem šahistiem, tādiem kā Mihails Tāls, Tigrans Petrosjans un Boriss Spaskis. Uz šo šahistu fona Korčnoja spēles stils izskatījās nedaudz savādāks - viņš bieži spēlēja no aizsardzības, labprāt pieņēma pretinieka upurus, cerot atvairīt uzbrukumus, un pie pirmās izdevības pārgāja pretuzbrukumā. Korčnoja turnīru rezultāti šahista karjeras sākumā bieži bija nevienmērīgi. Tā 1955. gada PSRS šaha čempionātā viņš palika priekšpēdējā vietā.[8] Tomēr 1960. gadu sākumā Korčnojs pamazām izvirzījās pasaules spēcīgāko šahistu skaitā. 1960. gadā viņš kopā ar Semjuelu Reševski dalīja 1. vietu Buenosairesas starptautiskajā turnīrā.[9] Arī PSRS šaha čempionātos Korčnoja rezultāti stabilizējās, un viņš četras reizes kļuva par to uzvarētāju: 1960. gadā Ļeņingradā,[10] 1962. gadā Erevānā,[11] 1964. gadā Kijevā[12] un 1970. gadā Rīgā.[13]

Pasaules čempiona nosaukuma kandidāts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1962. gadā starpzonu turnīrā Stokholmā Korčnojs dalīja 4.-5. vietu un iekļūst pretendentu turnīrā.[14] Tomēr pretendentu turnīrs Kirasao tajā pašā gadā atnesa viņam vilšanos. Lai gan vienu brīdi Korčnojs pat ir līderis, tomēr viņš neizturēja sasprindzinājumu un beigās paliek tikai piektais astoņu dalībnieku konkurencē.[15] Nākamajā Pasaules šaha čempiona izcīņas ciklā Korčnojs tiek tikai līdz zonālajam turnīram, kurā 1964. gadā Maskavā dalīja 5.-6. vietu un nekvalificējās starpzonu turnīram.[16] Tikai 1967. gadā starpzonu turnīrā Susā (Tunisija) Korčnojs iekļūst pretendentu mačos, dalot 2.-4. vietu.[17] 1968. gada pretendentu mači sākumā ir veiksmīgi. Korčnojs apspēlēja Reševski ar 5½:2½ un Tālu ar 5½:4½, tomēr pretendentu maču finālā cieta smagu zaudējumu pret Spaski ar 3½:6½.[18] Kā pretendentu maču finālists Korčnojs automātiski kvalificējās nākamajam pretendentu maču ciklam, kurā uzvarēja Jefimu Helleru ar 5½:2½, bet pusfinālā zaudēja Petrosjanam ar 4½:5½. 1973. gada starpzonu turnīrā Ļeņingradā viņš pārliecinoši iekļuva pretendentu mačos, dalot pirmo vietu ar Anatoliju Karpovu.[19] Pretendentu mačus Korčnojs uzsāka ar pārliecinošu uzvaru pār toreizējo uzlēcošo Brazīlijas šaha zvaigzni Enriki Mekingu ar 3:1 (neizšķirti šajā ciklā netika ņemti vērā). Tālāk sekoja pusfināla mačs ar Tigranu Petrosjanu. Lai gan abi šahisti senāk ir bijuši draudzīgās attiecībās, tomēr mačs Odesā beidzās ar skandālu, jo pēc piecām partijām, kad Korčnojs ir vadībā ar 3:1, Petrosjans atsakās turpināt maču. Pēc aculiecinieku stāstiem abiem šahistiem pie galdiņa ir bijuši arī fiziski kontakti. Korčnojs tika atzīts par mača uzvarētāju. Finālā viņa pretinieks bija Anatolijs Karpovs, un mačs tiek spēlēts līdz 5 uzvarām, bet ne vairāk kā 24 partijas. Tā kā mača uzvarētājs nodrošināja sev tiesības spēlēt pret toreizējo Pasaules šaha čempionu Robertu Fišeru, tad PSRS sporta vadība ir ieinteresēta, lai maču uzvarētu jaunais un perspektīvais Karpovs, nevis par viņu 20 gadus vecākais Korčnojs. Uz Korčnoju visu mača laiku tika izdarīts psiholoģisks spiediens, daudzi labākie padomju lielmeistari palīdzēja Karpovam sagatavošanās laikā, mača organizatori apmierināja visas Karpova prasībās. Tā visa rezultātā Karpovs pēc 17. partijas bija vadībā ar 3:0, tomēr Korčnojam izdevās uzvarēt 19. un 21. partiju un samazināt rezultātu līdz minimumam. Izlīdzināt rezultātu gan neizdevās, jo pēdējās trīs partijās Karpovs noturēja neizšķirtus un uzvarēja ar 3:2.[20] Tā kā nākamajā gadā Fišers atteicās aizstāvēt savu titulu, tad šis Karpova - Korčnoja mačs faktiski izrādījās mačs par Pasaules čempiona nosaukumu.

Pārbēdzējs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau drīzumā pēc pretendentu mača beigām Korčnojs sniedza interviju dienvidslāvu laikrakstam «Borba», kurā ne visai glaimojoši izteicās par Karpova spēles stilu. Pēc šīs intervijas tā laika padomju presē tika publicētas dažādu lielmeistaru, tajā skaitā arī Petrosjana, atklātās vēstules par Korčnoja nesportisko uzvedību. Korčnojam nācās publiski atvainoties, viņam tika samazināta lielmeistara stipendija un liegtas iespējas spēlēt ārzemju turnīros. Tomēr 1976. gadā Korčnojam kopā ar Aivaru Gipsli tika atļauts piedalīties Amsterdamas starptautiskajā šaha turnīrā. Gipslis visas savas partijas beidza neizšķirti, bet Korčnojs dalīja pirmo vietu.[21] Pēc turnīra Korčnojs lūdza Nīderlandes varas iestādēm politisko patvērumu. Padomju Savienībā šis Korčnoja solis izsauca ļoti negatīvu reakciju. Viņam tika atņemta PSRS pilsonība, visi sporta nosaukumi un valsts čempiona tituli. Gandrīz visi PSRS lielmeistari parakstīja nosodošas atklātās vēstules. Starptautiskajai šaha federācijai tika ierosināts diskvalificēt Korčnoju, tomēr šis priekšlikums neguva atsaucību. PSRS šaha federācija turpmāk boikotēja visus tos turnīrus, kuros piedalījās Korčnojs.

Korčnojs apmetās uz dzīvi Nīderlandē, kur 1977. gadā kļuva par šīs valsts šaha čempionu.[22] Vēlāk viņš pārcēlās uz Vāciju, bet kopš 1978. gada līdz sava mūža beigām dzīvoja Šveicē un bija ieguvis šīs valsts pilsonību.

Pirmais mačs ar Karpovu par Pasaules čempiona nosaukumu

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1977. gadā kā iepriekšējā pretendentu cikla finālists Korčnojs varēja atkal piedalīties pretendentu mačos. Viņam izdevās uzvarēt trīs padomju lielmeistarus: Tigranu Petrosjanu ar 6½:5½, Ļevu Polugajevski ar 8½:4½, un visbeidzot finālā arī Borisu Spaski ar 10½:7½ un izcīnīt tiesības sacensties ar Pasaules čempionu Anatoliju Karpovu.[23]

1978. gada mačs par Pasaules šaha čempiona nosaukumu notika Filipīnu pilsētā Bagio. Tas risinājās nokaitētā atmosfērā, jo mačam bija politisks zemteksts. No abām pusēm bira nepārtraukti protesti par visām iespējamām tēmām, tostarp Korčnoja brillēm ar spoguļstikliem un spēles laikā Karpovam pasniegto jogurtu. Abi pretinieki drīzumā atteicās apmainīties ar rokasspiedieniem pirms spēles, kā arī piedāvāja neizšķirtu tikai ar mača arbitra starpniecību. Padomju presē un televīzijā mača laikā Korčnoja vārds tika minēts minimāli, jo viņam bija izdomāts apzīmējums - «pretendents». Karpovam mača laikā palīdzēja vesela PSRS šahistu un citu speciālistu brigāde, aptuveni 40 cilvēku sastāvā. Abas puses savā pusē iesaistīja arī parapsihologus.

Mačs bija līdz 6 uzvarām, neizšķirti netika ņemti vērā, un mača partiju skaits nebija limitēts. Pēc 17 partijām Karpovs bija pārliecinošā vadībā ar 4:1. Korčnojs gan uzvarēja 21. partijā, bet Karpovs 27. partijā atjaunoja trīs punktu pārsvaru - 5:2. Likās, ka Karpova uzvara nav aiz kalniem, taču tāpat kā 1974. gada mačā Korčnojs izrādījās psiholoģiski izturīgāks un no nākamajām 4 partijām spēja uzvarēt trijās. Pēc 31. partijas mača rezultāts kļuva neizšķirts - 5:5. Taču 32. partiju Korčnojs nospēlēja vājāk par savām spējām, un Karpovs tajā guva izšķirošo uzvaru, tādejādi saglabājot Pasaules čempiona nosaukumu.[24]

Jāatzīmē, ka tieši no zaudētā mača Korčnojs devās uz Pasaules šaha olimpiādi Buenosairesā, kur Šveices izlases sastāvā ieguva 1. vietu pie 1. galdiņa ar rezultātu 9 no 11 (+7 −0 =4).[25]

Otrais mačs ar Karpovu par Pasaules čempiona nosaukumu

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai gan cietis sāpīgu neveiksmi, tomēr Korčnojs nebija atmetis cerību kļūt par Pasaules čempionu. 1980. gada pretendentu mačos viņš atkal pieveic Tigranu Petrosjanu ar 5½:2½ un Ļevu Polugajevski ar 7½:6½. Pretendentu maču finālā Korčnojs spēlē ar vācu šahistu Robertu Hībneru. Hībners sākumā bija vadībā, taču neturpināja maču pēc rupjas kļūdas atliktās 7. partijas izspēlē, kur viņš nolika pa sitienam torni, un Korčnojs uzvarēja ar rezultātu 4½:3½.[26]

Otrais mačs ar Karpovu par Pasaules čempiona nosaukumu notika Itālijas pilsētā Merānā 1981. gadā. Tā noteikumi bija tādi paši kā iepriekšējā mačā: jāspēlē līdz 6 uzvarām, neizšķirti netiek ņemti vērā, partiju skaits nav limitēts. Tomēr Korčnojam mačs bija neveiksmīgs. Padomju šahistu boikota dēļ viņš nevarēja piedalīties spēcīgos turnīros. No Padomju Savienības netiek izlaists Korčnoja dēls, kurš par atteikšanos doties obligātajā karadienestā tiek notiesāts uz 2,5 gadiem. Tikai pēc mača beigām, 1982. gadā Korčnoja dēls tika atbrīvots un varēja emigrēt no PSRS. Turklāt Karpovam palīdzēja plaša padomju šahistu brigāde. Šajos apstākļos viņa pārākums par Korčnoju nebija apstrīdams. Mačs pēc 18. partijas beidzās ar Karpova uzvaru - 6:2.[27]

Vēlākā karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1983. gadā Korčnojs pretendentu mačus uzsāka ar uzvaru pār Ungārijas lielmeistaru Lajošu Portišu ar 6:3. Pretendentu maču pusfinālā Korčnojam bija jātiekās ar jauno Gariju Kasparovu. Mačam bija jānotiek Kalifornijā, taču padomju sporta vadība sākotnēji piespieda Kasparovu atteikties no piedalīšanās mačā it kā drošības apsvērumu dēļ. Vēlāk gan šajā nostājā notika izmaiņas, un mačs tomēr notika Londonā 1983. gada nogalē. Lai sarīkotu maču padomju sporta vadība piekāpās jautājumā par Korčnoja turnīru boikotu, un kopš tā laika Korčnojs varēja piedalīties spēcīgākos turnīros. Tomēr pats mačs ar Kasparovu nebija Korčnojam veiksmīgs. Lai gan startā viņš pat izvirzījās vadībā, Kasparovs ar savu agresīvo spēli izcīnīja pārliecinošu uzvaru ar 7:4.[28]

Turpmākajos Pasaules čempiona izcīņas ciklos Korčnojs vairs nopietni nepretendēja uz kopēju uzvaru. 1985. gada pretendentu turnīrā viņš dalīja tikai 13. vietu.[29] 1987. gadā Korčnojs gan vēl uzvarēja Zagrebas starpzonu turnīrā,[30] bet 1988. gada pretendentu mačos zaudēja jau pirmajā kārtā.[31] 1991. gada pretendentu mačos Korčnojs sasniedza ceturtdaļfinālu, kurā zaudēja Janam Timmanam ar 2½:4½.[32]

Pasaules šaha olimpiādēs Korčnojs turpināja spēlēt Šveices izlasē, katru reizi būdams šīs izlases līderis. Viņa pēdējā piedalīšanās olimpiādē bija 2006. gadā Turīnā. Neraugoties uz cienījamo vecumu, Korčnojs turpināja sasniegt labus rezultātus turnīros. 2005. gadā viņš uzvarēja turnīrā Monreālā, bet 2006. gadā bija pirmais «Banyoles Open» turnīrā Spānijā. 2006. gadā Itālijā Korčnojs beidzot kļuva arī par Pasaules čempionu, uzvarot Pasaules čempionātā senioriem ar izcīnītiem 7 punktiem 9 kārtās.[33] 2009. gadā Korčnojs uzvarēja Šveices atklātajā šaha čempionātā.[34]

2012. gada decembrī tika paziņots, ka Korčnojs ir pārcietis insultu un turpmāk šaha turnīros vairs nepiedalīsies.[35] Miris 2016. gada 6. jūnijā Šveices pilsētā Volenā.[36]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 6 Championship of USSR(juniors) - Leningrad 1947
  2. ↑ 7 Championship of USSR(juniors) - Tallinn 1948
  3. ↑ «24 Championship of Leningrad - 1950». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 12. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 3. decembrī.
  4. ↑ URS-ch20 1952 - 365Chess.com Tournaments
  5. ↑ «21 Championship of USSR Kiev 7.1-7.2.1954». Arhivēts no oriģināla, laiks: 04.11.2014. Skatīts: 03.12.2013.
  6. ↑ Bucharest (1954)
  7. ↑ 28 Championship of Leningrad - 1955
  8. ↑ 22 Championship of USSR Moscow 11.2-15.3.1955
  9. ↑ Buenos Aires (1960)
  10. ↑ 27 Championship of USSR Leningrad 25.1-26.2.1960
  11. ↑ «30 Championship of USSR Erevan 21.11-20.12.1962». Arhivēts no oriģināla, laiks: 12.04.2015. Skatīts: 03.12.2013.
  12. ↑ «32 Championship of USSR Kiev 1964». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 12. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 3. decembrī.
  13. ↑ 38 Championship of USSR Riga November 1970
  14. ↑ 1962 Stockholm Interzonal Tournament
  15. ↑ «1962 Curacao Candidates Tournament». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 18. maijā. Skatīts: 2013. gada 3. decembrī.
  16. ↑ Zonal Tournament Moscow 1964
  17. ↑ 1967 Sousse Interzonal Tournament
  18. ↑ «1967-69 Candidates Matches». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 18. maijā. Skatīts: 2013. gada 3. decembrī.
  19. ↑ 1973 Leningrad Interzonal Tournament
  20. ↑ «1973-75 Candidates Matches». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 21. martā. Skatīts: 2013. gada 3. decembrī.
  21. ↑ Amsterdam IBM 1976
  22. ↑ «Dutch chess champions». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 1. februārī. Skatīts: 2010. gada 1. februārī.
  23. ↑ «1976–78 cycle Candidates Matches». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 25. septembrī. Skatīts: 2013. gada 3. decembrī.
  24. ↑ World Chess Championship 1978 Karpov – Korchnoi
  25. ↑ 23rd Chess Olympiad: Buenos Aires 1978
  26. ↑ 1979-81 Candidates Matches
  27. ↑ «World Chess Championship 1981 Karpov – Korchnoi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 16. augustā. Skatīts: 2013. gada 3. decembrī.
  28. ↑ 1982-84 Candidates Matches
  29. ↑ 1985–87 cycle Candidates Tournament
  30. ↑ 1987 Zagreb Interzonal Tournament
  31. ↑ 1988–90 cycle Candidates Matches
  32. ↑ 1991–93 cycle Candidates Matches
  33. ↑ Viktor Korchnoi wins World Senior Championship
  34. ↑ Victor Korchnoi outshines Anatoly Karpov despite age gap
  35. ↑ Korchnoi in a clinic recovering from a stroke
  36. ↑ Miris viens no sīvākajiem Tāla konkurentiem Korčnojs

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Viktors_Korčnojs&oldid=3614333"