Šķēpa mešana Latvijā

Vikipēdijas lapa
Visu trīs kaluma Olimpisko spēļu medaļu laureāts Jānis Lūsis

Šķēpa mešana ir viena no vieglatlētikas mešanas disciplīnām. Latvijā pirmais fiksētais rezultāts šķēpa mešanā bija 28,35 metri, ko 1901. gada 2. septembrī sasniedzis A. Šnē no Rīgas sacensībās Sanktpēterburgā.[1] Pirmās šķēpa mešanas sacensības Latvijas teritorijā notikušas 1905. gada 22. maijā.[1] Latvijas šķēpa metēji vairākkārt ir izcīnījuši medaļas augstākā līmeņa sacensībās, tai skaitā Olimpiskajās spēlēs, Pasaules un Eiropas čempionātos. Jānis Lūsis, Inese Jaunzeme, Elvīra Ozoliņa, Dainis Kūla Olimpisko spēļu šķēpa mešanas sacensībās ir izcīnījuši zelta medaļu, J. Lūsis ir izcīnījis arī Olimpisko spēļu sudraba un bronzas medaļas (vienīgais latvietis, kas izcīnījis pilnu olimpisko medaļu komplektu). J. Lūsis tāpat ir divas reizes labojis Pasaules rekordu (ar vecās konstrukcijas šķēpu), savukārt Zigismunds Sirmais ir pašreizējais Pasaules rekordists junioriem. J. Lūsis ir arī vienīgais latvietis, kas ticis uzņemts IAAF Slavas zālē.

Latvijas rekords šķēpa mešanā vīriešiem ir 90,73 m, un to 2007. gada 22. jūlijā Tallinā uzstādīja Vadims Vasiļevskis. Ar šo rezultātu viņš ir visu laiku labāko šķēpmetēju desmitniekā pasaulē. Latvijas rekords šķēpa mešanā sievietēm ir 66,15 m, un tas pieder Madarai Palameikai, uzstādīts Jelgavā 2014. gada 26. jūnijā.

Latvijas visu laiku labākie šķēpa metēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vīrieši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms šķēpa konstrukcijas maiņas[2]
Vieta Rezultāts Sportists Gads
1. 93,80 Jānis Lūsis 1972
2. 92,06 Dainis Kūla 1980
3. 89,48 Jānis Zirnis 1981
4. 89,33 Jānis Doniņš 1971
5. 87,10 Juris Smirnovs 1984
6. 85,34 Vilnis Feldmanis 1974
7. 84,62 Uldis Doniņš 1977
8. 84,44 Andris Keišs 1985
9. 79,82 Mārcis Štrobinders 1985
10. 79,10 Imants Muižnieks 1980
Ar pašreizējo 1986. gada modeli
Vieta Rezultāts Sportists Vieta Datums
1. 90,73 Vadims Vasiļevskis Valsts karogs: Igaunija Tallina, Igaunija 22.07.2007.
2. 87,57 Gatis Čakšs Valsts karogs: Austrija Eizenštate, Austrija 09.06.2021.[3]
3. 86,66 Zigismunds Sirmais Valsts karogs: Nīderlande Amsterdama, Nīderlande 07.07.2016.
4. 86,64 Ainārs Kovals Valsts karogs: Ķīna Pekina, Ķīna (OS) 23.08.2008.
5. 86,47 Ēriks Rags Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Londona, Lielbritānija 22.07.2001.
6. 85,07 Rolands Štrobinders Valsts karogs: Vācija Bādkēstrica, Vācija 25.08.2017.[4]
7. 84,19 Voldemārs Lūsis Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija 12.06.2003.
8. 83,65 Patriks Gailums Valsts karogs: Grieķija Kalamata, Grieķija 21.05.2022.[5]
9. 81,92 Normunds Pildavs Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS 03.09.1988.
10. 81,80 Andis Anškins Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija 27.05.2005.

Sievietes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms šķēpa konstrukcijas maiņas[6]
Vieta Rezultāts Sportiste Vieta Datums
1. 64,90 Leolita Bļodniece Valsts karogs: Padomju Savienība Donecka, Ukrainas PSR, PSRS 07.09.1980.
2. 64,38 Sandra Leiškalne Valsts karogs: Vācija Koblenca, Vācija 26.08.1981.
3. 63,96 Elvīra Ozoliņa Valsts karogs: Padomju Savienība Minska, Baltkrievijas PSR, PSRS 23.07.1973.
4. 63,22 Tatjana Žigalova Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS 28.06.1975.
5. 59,30 Marina Kočņeva Valsts karogs: Padomju Savienība Brianska, Krievijas PFSR, PSRS 01.07.1987.
6. 58,80 Ieva Skrastiņa Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS 17.09.1989.
7. 58,52 Ināra Ošiņa Adlera 26.03.1971.
8. 57,28 Māra Saulīte Valsts karogs: Padomju Savienība Viļņa, Lietuvas PSR, PSRS 23.05.1971.
9. 57,10 Iveta Ločmele Valsts karogs: Padomju Savienība Murjāņi, Latvijas PSR, PSRS 12.05.1990.
10. 56,98 Ieva Krūze Valsts karogs: Padomju Savienība Klaipēda, Lietuvas PSR, PSRS 26.05.1984.
Ar pašreizējo 1999. gada modeli
Vieta Rezultāts Sportiste Vieta Datums
1. 66,18 Madara Palameika Brisele 09.09.2016.
2. 64,87 Līna Mūze Ķīna 18.05.2019.
3. 64,38 Sinta Ozoliņa Rīga 30.05.2013.
4. 59,97 Inga Kožarenoka Murjāņi 15.06.2005.
5. 59,69 Linda Brīvule Rīga 12.05.2007.
6. 58,74 Ilze Gribule Rīga 14.05.2005.
7. 55,10 Ieva Skrastiņa Valmiera 14.07.2000.
8. 54,58 Kristīne Buša Kauņa 18.07.2009.
9. 52,65 Iluta Veidemane Ventspils 07.06.2009.
10. 51,70 Madara Dzalbe Valmiera 21.05.2005.

Latvijas šķēpa metēju starti sacensībās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Olimpiskās spēles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasaules čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas čempionāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Vieta Vīrieši Sievietes
Sportists Vieta Rezultāts Sportiste Vieta Rezultāts
1934 Valsts karogs: Itālija Turīna, Itālija Oto Jurģis 4. vieta 67,60 m
1938 Valsts karogs: Francija Parīze, Francija Lavīze Pūce 5. vieta 40,20 m
1962 Valsts karogs: Dienvidslāvija Belgrada, Dienvidslāvija Jānis Lūsis 1. vieta 82,04 m
1966 Valsts karogs: Ungārija Budapešta, Ungārija Jānis Lūsis 1. vieta 84,48 m
1969 Valsts karogs: Grieķija Atēnas, Grieķija Jānis Lūsis 1. vieta 91,52 m
Jānis Doniņš 6. vieta 79,10 m
1971 Valsts karogs: Somija Helsinki, Somija Jānis Lūsis 1. vieta 90,68 m Elvīra Ozoliņa
Jānis Doniņš 2. vieta 85,30 m
1974 Valsts karogs: Itālija Roma, Itālija Jānis Lūsis 6. vieta 83,06 m Tatjana Žigalova 7. vieta 56,64 m
1982 Valsts karogs: Grieķija Atēnas, Grieķija Dainis Kūla 4. vieta 87,84 m
1994 Valsts karogs: Somija Helsinki, Somija Mārcis Štrobinders
1998 Valsts karogs: Ungārija Budapešta, Ungārija Voldemārs Lūsis 20. vieta 75,14 m
Ēriks Rags 21. vieta 74,27 m
2002 Valsts karogs: Vācija Minhene, Vācija Ēriks Rags 4. vieta 84,07 m Inga Kožarenoka
Vadims Vasiļevskis 16. vieta 78,20 m
2006 Valsts karogs: Zviedrija Gēteborga, Zviedrija Vadims Vasiļevskis 4. vieta 83,21 m Inga Kožarenoka 13. vieta 58,25 m
Ainārs Kovals 5. vieta 81,65 m Ilze Gribule 20. vieta 54,48 m
Ēriks Rags 9. vieta 79,51 m
2010 Valsts karogs: Spānija Barselona, Spānija Ainārs Kovals 6. vieta 81,19 m Madara Palameika 8. vieta 60,78 m
Ēriks Rags 11. vieta 76,93 m Sinta Ozoliņa-Kovala 13. vieta 56,11 m
Vadims Vasiļevskis 23. vieta 67,56 m
2012 Valsts karogs: Somija Helsinki, Somija Ainārs Kovals 15. vieta 76,32 m Sinta Ozoliņa-Kovala 6. vieta 59,34 m
Zigismunds Sirmais 23. vieta 72,42 m Madara Palameika 8. vieta 56,82 m
Vadims Vasiļevskis Nav rezultāta Līna Mūze 10. vieta 55,60 m

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Egīls Jurisons. Valentīna visu šķēpmetēju māte. Rīga : Lauku Avīze, 2012. 35. lpp. ISBN 978-9984-878-30-0.
  2. Egīls Jurisons. Valentīna visu šķēpmetēju māte. Rīga : Lauku Avīze, 2012. 184. lpp. ISBN 978-9984-878-30-0.
  3. «Čakšs ar 87.57 metriem izpilda olimpisko spēļu normatīvu un uzvar Austrijā». Sportacentrs.com (latviešu). 2021-06-09. Skatīts: 2022-07-05.
  4. «Štrobinders Vācijā uzstāda jaunu personīgo rekordu». Sportacentrs.com (latviešu). 2017-08-26. Skatīts: 2022-07-05.
  5. LETA. «Šķēpmetējs Gailums sacensībās Grieķijā labo personīgo rekordu – 83,65 metri». delfi.lv (latviešu), 2022-05-22. Skatīts: 2022-07-05.
  6. Egīls Jurisons. Valentīna visu šķēpmetēju māte. Rīga : Lauku Avīze, 2012. 187. lpp. ISBN 978-9984-878-30-0.