Pāriet uz saturu

Šķēpa mešana Latvijā

Vikipēdijas lapa
Visu trīs kaluma Olimpisko spēļu medaļu laureāts Jānis Lūsis

Šķēpa mešana ir viena no vieglatlētikas mešanas disciplīnām. Latvijā pirmais fiksētais rezultāts šķēpa mešanā bija 28,35 metri, ko 1901. gada 2. septembrī sasniedzis A. Šnē no Rīgas sacensībās Sanktpēterburgā.[1] Pirmās šķēpa mešanas sacensības Latvijas teritorijā notikušas 1905. gada 22. maijā.[1] Latvijas šķēpa metēji vairākkārt ir izcīnījuši medaļas augstākā līmeņa sacensībās, tai skaitā Olimpiskajās spēlēs, Pasaules un Eiropas čempionātos. Jānis Lūsis, Inese Jaunzeme, Elvīra Ozoliņa, Dainis Kūla Olimpisko spēļu šķēpa mešanas sacensībās ir izcīnījuši zelta medaļu, J. Lūsis ir izcīnījis arī Olimpisko spēļu sudraba un bronzas medaļas (vienīgais latvietis, kas izcīnījis pilnu olimpisko medaļu komplektu). J. Lūsis tāpat ir divas reizes labojis Pasaules rekordu (ar vecās konstrukcijas šķēpu), savukārt Zigismunds Sirmais ir pašreizējais Pasaules rekordists junioriem. J. Lūsis ir arī vienīgais latvietis, kas ticis uzņemts IAAF Slavas zālē.

Latvijas rekords šķēpa mešanā vīriešiem ir 90,73 m, un to 2007. gada 22. jūlijā Tallinā uzstādīja Vadims Vasiļevskis. Ar šo rezultātu viņš ir visu laiku labāko šķēpmetēju desmitniekā pasaulē. Latvijas rekords šķēpa mešanā sievietēm ir 66,15 m, un tas pieder Madarai Palameikai, uzstādīts Jelgavā 2014. gada 26. jūnijā.[2]

Latvijas visu laiku labākie šķēpa metēji

[labot | labot pirmkodu]

Vīrieši

[labot | labot pirmkodu]
Pirms šķēpa konstrukcijas maiņas[3]
VietaRezultātsSportistsGads
1. 93,80Jānis Lūsis1972
2. 92,06Dainis Kūla1980
3. 89,48Jānis Zirnis1981
4. 89,33Jānis Doniņš1971
5. 87,10Juris Smirnovs1984
6. 85,34Vilnis Feldmanis1974
7. 84,62Uldis Doniņš1977
8. 84,44Andris Keišs1985
9. 79,82Mārcis Štrobinders1985
10. 79,10Imants Muižnieks1980
Ar pašreizējo 1986. gada modeli
VietaRezultātsSportistsVietaDatums
1. 90,73 Vadims Vasiļevskis Valsts karogs: Igaunija Tallina, Igaunija 22.07.2007.
2. 87,57 Gatis Čakšs Valsts karogs: Austrija Eizenštate, Austrija 09.06.2021.[4]
3. 86,66 Zigismunds Sirmais Valsts karogs: Nīderlande Amsterdama, Nīderlande 07.07.2016.
4. 86,64 Ainārs Kovals Valsts karogs: Ķīna Pekina, Ķīna (OS) 23.08.2008.
5. 86,47 Ēriks Rags Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Londona, Lielbritānija 22.07.2001.
6. 85,07 Rolands Štrobinders Valsts karogs: Vācija Bādkēstrica, Vācija 25.08.2017.[5]
7. 84,19 Voldemārs Lūsis Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija 12.06.2003.
8. 83,65 Patriks Gailums Valsts karogs: Grieķija Kalamata, Grieķija 21.05.2022.[6]
9. 81,92 Normunds Pildavs Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS 03.09.1988.
10. 81,80 Andis Anškins Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija 27.05.2005.

Sievietes

[labot | labot pirmkodu]
Pirms šķēpa konstrukcijas maiņas[7]
VietaRezultātsSportisteVietaDatums
1. 64,90Leolita BļodnieceValsts karogs: Padomju Savienība Donecka, Ukrainas PSR, PSRS07.09.1980.
2. 64,38Sandra LeiškalneValsts karogs: Vācija Koblenca, Vācija26.08.1981.
3. 63,96Elvīra OzoliņaValsts karogs: Padomju Savienība Minska, Baltkrievijas PSR, PSRS23.07.1973.
4. 63,22Tatjana ŽigalovaValsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS28.06.1975.
5. 59,30Marina KočņevaValsts karogs: Padomju Savienība Brianska, Krievijas PFSR, PSRS01.07.1987.
6. 58,80Ieva SkrastiņaValsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS17.09.1989.
7. 58,52Ināra OšiņaAdlera26.03.1971.
8. 57,28Māra SaulīteValsts karogs: Padomju Savienība Viļņa, Lietuvas PSR, PSRS23.05.1971.
9. 57,10Iveta LočmeleValsts karogs: Padomju Savienība Murjāņi, Latvijas PSR, PSRS12.05.1990.
10. 56,98Ieva KrūzeValsts karogs: Padomju Savienība Klaipēda, Lietuvas PSR, PSRS26.05.1984.
Ar pašreizējo 1999. gada modeli
VietaRezultātsSportisteVietaDatums
1. 66,18 Madara Palameika Brisele 09.09.2016.
2. 64,87 Līna Mūze Ķīna 18.05.2019.
3. 64,38 Sinta Ozoliņa Rīga 30.05.2013.
4. 59,97 Inga Kožarenoka Murjāņi 15.06.2005.
5. 59,69 Linda Brīvule Rīga 12.05.2007.
6. 58,74 Ilze Gribule Rīga 14.05.2005.
7. 55,10 Ieva Skrastiņa Valmiera 14.07.2000.
8. 54,58 Kristīne Buša Kauņa 18.07.2009.
9. 52,65 Iluta Veidemane Ventspils 07.06.2009.
10. 51,70 Madara Dzalbe Valmiera 21.05.2005.

Latvijas šķēpa metēju starti sacensībās

[labot | labot pirmkodu]

Olimpiskās spēles

[labot | labot pirmkodu]

Pasaules čempionāts

[labot | labot pirmkodu]

Eiropas čempionāts

[labot | labot pirmkodu]
GadsVietaVīriešiSievietes
SportistsVietaRezultātsSportisteVietaRezultāts
1934Valsts karogs: Itālija Turīna, Itālija Oto Jurģis4. vieta67,60 m
1938Valsts karogs: Francija Parīze, Francija Lavīze Pūce5. vieta40,20 m
1962Valsts karogs: Dienvidslāvija Belgrada, Dienvidslāvija Jānis Lūsis1. vieta82,04 m
1966Valsts karogs: Ungārija Budapešta, Ungārija Jānis Lūsis1. vieta84,48 m
1969Valsts karogs: Grieķija Atēnas, Grieķija Jānis Lūsis1. vieta91,52 m
Jānis Doniņš6. vieta79,10 m
1971Valsts karogs: Somija Helsinki, Somija Jānis Lūsis1. vieta90,68 m Elvīra Ozoliņa
Jānis Doniņš2. vieta85,30 m
1974Valsts karogs: Itālija Roma, Itālija Jānis Lūsis6. vieta83,06 m Tatjana Žigalova7. vieta56,64 m
1982Valsts karogs: Grieķija Atēnas, Grieķija Dainis Kūla4. vieta87,84 m
1994Valsts karogs: Somija Helsinki, Somija Mārcis Štrobinders
1998Valsts karogs: Ungārija Budapešta, Ungārija Voldemārs Lūsis20. vieta75,14 m
Ēriks Rags21. vieta74,27 m
2002Valsts karogs: Vācija Minhene, Vācija Ēriks Rags4. vieta84,07 m Inga Kožarenoka
Vadims Vasiļevskis16. vieta78,20 m
2006Valsts karogs: Zviedrija Gēteborga, Zviedrija Vadims Vasiļevskis4. vieta83,21 m Inga Kožarenoka13. vieta58,25 m
Ainārs Kovals5. vieta81,65 m Ilze Gribule20. vieta54,48 m
Ēriks Rags9. vieta79,51 m
2010Valsts karogs: Spānija Barselona, Spānija Ainārs Kovals6. vieta81,19 m Madara Palameika8. vieta60,78 m
Ēriks Rags11. vieta76,93 m Sinta Ozoliņa-Kovala13. vieta56,11 m
Vadims Vasiļevskis23. vieta67,56 m
2012Valsts karogs: Somija Helsinki, Somija Ainārs Kovals15. vieta76,32 m Sinta Ozoliņa-Kovala6. vieta59,34 m
Zigismunds Sirmais23. vieta72,42 m Madara Palameika8. vieta56,82 m
Vadims VasiļevskisNav rezultāta Līna Mūze10. vieta55,60 m

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. 1 2 Egīls Jurisons. Valentīna visu šķēpmetēju māte. Rīga : Lauku Avīze, 2012. 35. lpp. ISBN 978-9984-878-30-0.
  2. «Palameika vēlreiz labo Latvijas rekordu - pārsniegta 66 metru atzīme». Sportacentrs.com (latviešu). 2014-06-26. Skatīts: 2025-09-22.
  3. Egīls Jurisons. Valentīna visu šķēpmetēju māte. Rīga : Lauku Avīze, 2012. 184. lpp. ISBN 978-9984-878-30-0.
  4. «Čakšs ar 87.57 metriem izpilda olimpisko spēļu normatīvu un uzvar Austrijā». Sportacentrs.com (latviešu). 2021-06-09. Skatīts: 2022-07-05.
  5. «Štrobinders Vācijā uzstāda jaunu personīgo rekordu». Sportacentrs.com (latviešu). 2017-08-26. Skatīts: 2022-07-05.
  6. LETA. «Šķēpmetējs Gailums sacensībās Grieķijā labo personīgo rekordu – 83,65 metri». delfi.lv (latviešu), 2022-05-22. Skatīts: 2022-07-05.
  7. Egīls Jurisons. Valentīna visu šķēpmetēju māte. Rīga : Lauku Avīze, 2012. 187. lpp. ISBN 978-9984-878-30-0.