Šķēpa mešana Latvijā

Šķēpa mešana ir viena no vieglatlētikas mešanas disciplīnām. Latvijā pirmais fiksētais rezultāts šķēpa mešanā bija 28,35 metri, ko 1901. gada 2. septembrī sasniedzis A. Šnē no Rīgas sacensībās Sanktpēterburgā.^[1] Pirmās šķēpa mešanas sacensības Latvijas teritorijā notikušas 1905. gada 22. maijā.^[1] Latvijas šķēpa metēji vairākkārt ir izcīnījuši medaļas augstākā līmeņa sacensībās, tai skaitā Olimpiskajās spēlēs, Pasaules un Eiropas čempionātos. Jānis Lūsis, Inese Jaunzeme, Elvīra Ozoliņa, Dainis Kūla Olimpisko spēļu šķēpa mešanas sacensībās ir izcīnījuši zelta medaļu, J. Lūsis ir izcīnījis arī Olimpisko spēļu sudraba un bronzas medaļas (vienīgais latvietis, kas izcīnījis pilnu olimpisko medaļu komplektu). J. Lūsis tāpat ir divas reizes labojis Pasaules rekordu (ar vecās konstrukcijas šķēpu), savukārt Zigismunds Sirmais ir pašreizējais Pasaules rekordists junioriem. J. Lūsis ir arī vienīgais latvietis, kas ticis uzņemts IAAF Slavas zālē.

Latvijas rekords šķēpa mešanā vīriešiem ir 90,73 m, un to 2007. gada 22. jūlijā Tallinā uzstādīja Vadims Vasiļevskis. Ar šo rezultātu viņš ir visu laiku labāko šķēpmetēju desmitniekā pasaulē. Latvijas rekords šķēpa mešanā sievietēm ir 66,15 m, un tas pieder Madarai Palameikai, uzstādīts Jelgavā 2014. gada 26. jūnijā.

Latvijas visu laiku labākie šķēpa metēji

Vīrieši

Pirms šķēpa konstrukcijas maiņas^[2]
Vieta	Rezultāts	Sportists	Gads
1.	93,80	Jānis Lūsis	1972
2.	92,06	Dainis Kūla	1980
3.	89,48	Jānis Zirnis	1981
4.	89,33	Jānis Doniņš	1971
5.	87,10	Juris Smirnovs	1984
6.	85,34	Vilnis Feldmanis	1974
7.	84,62	Uldis Doniņš	1977
8.	84,44	Andris Keišs	1985
9.	79,82	Mārcis Štrobinders	1985
10.	79,10	Imants Muižnieks	1980

Ar pašreizējo 1986. gada modeli
Vieta	Rezultāts	Sportists	Vieta	Datums
1.	90,73	Vadims Vasiļevskis	Tallina, Igaunija	22.07.2007.
2.	87,57	Gatis Čakšs	Eizenštate, Austrija	09.06.2021.^[3]
3.	86,66	Zigismunds Sirmais	Amsterdama, Nīderlande	07.07.2016.
4.	86,64	Ainārs Kovals	Pekina, Ķīna (OS)	23.08.2008.
5.	86,47	Ēriks Rags	Londona, Lielbritānija	22.07.2001.
6.	85,07	Rolands Štrobinders	Bādkēstrica, Vācija	25.08.2017.^[4]
7.	84,19	Voldemārs Lūsis	Rīga, Latvija	12.06.2003.
8.	83,65	Patriks Gailums	Kalamata, Grieķija	21.05.2022.^[5]
9.	81,92	Normunds Pildavs	Rīga, Latvijas PSR, PSRS	03.09.1988.
10.	81,80	Andis Anškins	Rīga, Latvija	27.05.2005.

Sievietes

Pirms šķēpa konstrukcijas maiņas^[6]
Vieta	Rezultāts	Sportiste	Vieta	Datums
1.	64,90	Leolita Bļodniece	Donecka, Ukrainas PSR, PSRS	07.09.1980.
2.	64,38	Sandra Leiškalne	Koblenca, Vācija	26.08.1981.
3.	63,96	Elvīra Ozoliņa	Minska, Baltkrievijas PSR, PSRS	23.07.1973.
4.	63,22	Tatjana Žigalova	Rīga, Latvijas PSR, PSRS	28.06.1975.
5.	59,30	Marina Kočņeva	Brianska, Krievijas PFSR, PSRS	01.07.1987.
6.	58,80	Ieva Skrastiņa	Rīga, Latvijas PSR, PSRS	17.09.1989.
7.	58,52	Ināra Ošiņa	Adlera	26.03.1971.
8.	57,28	Māra Saulīte	Viļņa, Lietuvas PSR, PSRS	23.05.1971.
9.	57,10	Iveta Ločmele	Murjāņi, Latvijas PSR, PSRS	12.05.1990.
10.	56,98	Ieva Krūze	Klaipēda, Lietuvas PSR, PSRS	26.05.1984.

Ar pašreizējo 1999. gada modeli
Vieta	Rezultāts	Sportiste	Vieta	Datums
1.	66,18	Madara Palameika	Brisele	09.09.2016.
2.	64,87	Līna Mūze	Ķīna	18.05.2019.
3.	64,38	Sinta Ozoliņa	Rīga	30.05.2013.
4.	59,97	Inga Kožarenoka	Murjāņi	15.06.2005.
5.	59,69	Linda Brīvule	Rīga	12.05.2007.
6.	58,74	Ilze Gribule	Rīga	14.05.2005.
7.	55,10	Ieva Skrastiņa	Valmiera	14.07.2000.
8.	54,58	Kristīne Buša	Kauņa	18.07.2009.
9.	52,65	Iluta Veidemane	Ventspils	07.06.2009.
10.	51,70	Madara Dzalbe	Valmiera	21.05.2005.

Latvijas šķēpa metēju starti sacensībās

Olimpiskās spēles

Pasaules čempionāts

Eiropas čempionāts

Gads	Vieta	Vīrieši			Sievietes
Gads	Vieta	Sportists	Vieta	Rezultāts	Sportiste	Vieta	Rezultāts
1934	Turīna, Itālija	Oto Jurģis	4. vieta	67,60 m
1938	Parīze, Francija				Lavīze Pūce	5. vieta	40,20 m
1962	Belgrada, Dienvidslāvija	Jānis Lūsis	1. vieta	82,04 m
1966	Budapešta, Ungārija	Jānis Lūsis	1. vieta	84,48 m
1969	Atēnas, Grieķija	Jānis Lūsis	1. vieta	91,52 m
1969	Atēnas, Grieķija	Jānis Doniņš	6. vieta	79,10 m
1971	Helsinki, Somija	Jānis Lūsis	1. vieta	90,68 m	Elvīra Ozoliņa
1971	Helsinki, Somija	Jānis Doniņš	2. vieta	85,30 m
1974	Roma, Itālija	Jānis Lūsis	6. vieta	83,06 m	Tatjana Žigalova	7. vieta	56,64 m
1982	Atēnas, Grieķija	Dainis Kūla	4. vieta	87,84 m
1994	Helsinki, Somija	Mārcis Štrobinders
1998	Budapešta, Ungārija	Voldemārs Lūsis	20. vieta	75,14 m
1998	Budapešta, Ungārija	Ēriks Rags	21. vieta	74,27 m
2002	Minhene, Vācija	Ēriks Rags	4. vieta	84,07 m	Inga Kožarenoka
2002	Minhene, Vācija	Vadims Vasiļevskis	16. vieta	78,20 m
2006	Gēteborga, Zviedrija	Vadims Vasiļevskis	4. vieta	83,21 m	Inga Kožarenoka	13. vieta	58,25 m
		Ainārs Kovals	5. vieta	81,65 m	Ilze Gribule	20. vieta	54,48 m
		Ēriks Rags	9. vieta	79,51 m
2010	Barselona, Spānija	Ainārs Kovals	6. vieta	81,19 m	Madara Palameika	8. vieta	60,78 m
		Ēriks Rags	11. vieta	76,93 m	Sinta Ozoliņa-Kovala	13. vieta	56,11 m
		Vadims Vasiļevskis	23. vieta	67,56 m
2012	Helsinki, Somija	Ainārs Kovals	15. vieta	76,32 m	Sinta Ozoliņa-Kovala	6. vieta	59,34 m
		Zigismunds Sirmais	23. vieta	72,42 m	Madara Palameika	8. vieta	56,82 m
		Vadims Vasiļevskis	—	Nav rezultāta	Līna Mūze	10. vieta	55,60 m

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 Egīls Jurisons. Valentīna visu šķēpmetēju māte. Rīga : Lauku Avīze, 2012. 35. lpp. ISBN 978-9984-878-30-0.
↑ Egīls Jurisons. Valentīna visu šķēpmetēju māte. Rīga : Lauku Avīze, 2012. 184. lpp. ISBN 978-9984-878-30-0.
↑ «Čakšs ar 87.57 metriem izpilda olimpisko spēļu normatīvu un uzvar Austrijā». Sportacentrs.com (latviešu). 2021-06-09. Skatīts: 2022-07-05.
↑ «Štrobinders Vācijā uzstāda jaunu personīgo rekordu». Sportacentrs.com (latviešu). 2017-08-26. Skatīts: 2022-07-05.
↑ LETA. «Šķēpmetējs Gailums sacensībās Grieķijā labo personīgo rekordu – 83,65 metri». delfi.lv (latviešu), 2022-05-22. Skatīts: 2022-07-05.
↑ Egīls Jurisons. Valentīna visu šķēpmetēju māte. Rīga : Lauku Avīze, 2012. 187. lpp. ISBN 978-9984-878-30-0.

Šis ar vieglatlētiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[Jurisons-35-1] 1,0 ^1,1 Egīls Jurisons. Valentīna visu šķēpmetēju māte. Rīga : Lauku Avīze, 2012. 35. lpp. ISBN 978-9984-878-30-0.

[Jurisons-184-2] Egīls Jurisons. Valentīna visu šķēpmetēju māte. Rīga : Lauku Avīze, 2012. 184. lpp. ISBN 978-9984-878-30-0.

[3] «Čakšs ar 87.57 metriem izpilda olimpisko spēļu normatīvu un uzvar Austrijā». Sportacentrs.com (latviešu). 2021-06-09. Skatīts: 2022-07-05.

[4] «Štrobinders Vācijā uzstāda jaunu personīgo rekordu». Sportacentrs.com (latviešu). 2017-08-26. Skatīts: 2022-07-05.

[5] LETA. «Šķēpmetējs Gailums sacensībās Grieķijā labo personīgo rekordu – 83,65 metri». delfi.lv (latviešu), 2022-05-22. Skatīts: 2022-07-05.

[Jurisons-187-6] Egīls Jurisons. Valentīna visu šķēpmetēju māte. Rīga : Lauku Avīze, 2012. 187. lpp. ISBN 978-9984-878-30-0.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]