Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs izdeva ģenerālprivilēģiju, kurā apsolīja turēties pie Augsburgas Ticības Apliecības, rūpēties par baznīcu, skolu, slimnīcu un nabagmāju uzturēšanu. Rīgā tika slēgta jezuītu kolēģija un garīgais seminārs. Jezuīti no Rīgas tika padzīti un pārcēlās uz Kurzemes hercogisti. Katoļticība zviedru pārvaldītajā Vidzemes daļā tika aizliegta. Katoļu bīskaps Oto fon Šenkins pārtrauca savu darbību. Līdz ar to kontrreformācija Vidzemē praktiski tika izbeigta.
Pēc ilgstošām kaujām zviedru karaspēks ieņēma Kokneses pili.
Rīgas aplenkuma laikā pie agrākās Mārupītes ietekas Daugavā zviedru pulkveža Samuela Kobrona vadībā tika aizsākta Kobronskansts būvniecība. Šajā vietā tika izveidoti zemes nocietinājumi.
Rīgas ieņemšanas laikā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs Mežaparka apkārtnē ierīkoja sava karaspēka nometni. Līdz ar to šo vietu līdz pat 20. gadsimtam sāka saukt par Ķeizarmežu (Kaiserwald).
Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs Limbažu pili ar muižu atdāvināja Rīgas pilsētai. Šajā laikā Limbažu pilsētā bija palikuši vairs tikai 12 iedzīvotāji.
Par muižnieka Arenda un Elizabetes Molu līdzekļiem Višķos tika uzbūvēta pirmā katoļu baznīca (otrā vecākā koka baznīca Latgalē).
Jelgavas Sv Annas evaņģēliski luteriskā draudze pie vecās koka baznīciņas pabeidza mūra torņa celtniecību (tā augstums bija apmēram līdz tagadējā torņa jumtam).
Pie Stendes baznīcas tika uzcelta mācītājmāja (nav saglabājusies).
Par Kurzemes hercoga Frīdriha galma ārstu sāka strādāt Rīgā dzimušais Johans Berghofs.
1. septembris — Apšaudē cietušas gandrīz visas pilsētas baznīcas. Pie Rīgas mūriem sākās apakšzemes karš. Zviedri zem nocietinājumiem sāka rakt apakšzemes mīnu galerijas.
15. septembris — Zviedri vēlreiz aicina kapitulēt. Rīdzinieki, apzinoties zviedru lielo pārspēku, nolemj padoties.
16. septembris — Caur Šāļu vārtiem Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs svinīgi iejāja Rīgā, tādējādi pasludinot, ka pilsēta vairs nepieder poļiem, bet gan zviedriem. Karalis devās uz Pētera baznīcu, kur Hermanis Samsons noturēja dievkalpojumu un teica sprediķi.
17. septembris — Zviedru karalis atsavināja jezuītiem Jēkaba baznīcu un piedalījās zviedru dievkalpojumā. Jezuīti karavīru pavadībā tika nosūtīti uz Lietuvu.
25. septembris — Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs parakstīja privilēģijas "Corpus privileigorum Gustavianum" (71 pants), kurās Rīgai jāapņēmās katru gadu Jāņos no pilsētas kases izmaksāt Zviedrijas karalim un viņa pēctečiem 1000 zelta guldeņu. Rīga varēja saglabāt naudas kalšanas tiesības, bet uz monētām bija jāattēlo Zviedrijas varas atribūti – karaļu monogrammas vai attēli. Un vēl Rīgai bija pienākums pilsētā uzturēt zviedru garnizonu (divus kājnieku pulkus un divas jātnieku rotas). Rīgas rātes locekļi un namnieki zvērēja uzticību Zviedrijas karalim.
7. novembris — Nikolauss Mollīns saņēma no Zviedrijas karaļa grāmatu iespiešanas privilēģiju. No privilēģijas pārkāpējiem tiek piedzīts naudas sods, kā arī tiek konfiscētas nelegāli iespiestās grāmatas. Puse no naudas soda nonāk Zviedrijas kasē, bet otru pusi saņem Mollīns.
Braunsbergā tika izdota Georga Elgera sakārtotā katoļu dziesmu grāmata latviešu valodā "Geistliche catolische Gesänge.." (vienīgais zināmais eksemplārs atrodas Viļņas Universitātes bibliotēkā.).
