1652. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pasaulē: 1649 1650 1651 - 1652 - 1653 1654 1655
Latvijā: 1649 1650 1651 - 1652 - 1653 1654 1655
Laikapstākļi: 1649 1650 1651 - 1652 - 1653 1654 1655
Sportā: 1649 1650 1651 - 1652 - 1653 1654 1655
Kino: 1649 1650 1651 - 1652 - 1653 1654 1655
1652. gada Jelgavas plāns (veidojis Tobiass Krauze).

Šajā lapā ir apkopoti 1652. gada notikumi pašreizējās Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas kultūrvēsturiskie novadi atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Vidzemes novads ietilpa Zviedru Vidzemes sastāvā, kas bija Zviedrijas domīnija, bet Latgales novads bija Polijas-Lietuvas kopvalsts Inflantijas vaivadija.

Notikumi Latvijas teritorijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nezināms laiks vai visa gada laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


  • Pēc Delagardi nāves par zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru tika iecelts Gustavs Horns.
  • Saskaņā ar Rīgas policijas noteikumiem "latviešu" amati (cunftes) tika uzņemti Mazajā ģildē.
  • Apstiprinātas Ventspils kurpnieku cunftes šrāgas.
  • Lai varētu brīvi korespondēt, hercogs Jēkabs Lībekā sarunāja kādu franču tautības sekretāru, kas turpmāk kārtoja saraksti latīņu, franču un poļu valodās.
  • Tika apstiprināts Rodenburga izstrādātais Rīgas priekšpilsētas un tās nocietinājumu pārbūves projekts (skat. attēlu galerijā). Ar to sākās jauns Rīgas pilsētbūvniecības etaps. Projekta īpatnība bija tā, ka priekšpilsētas ielas bija orientētas tikai divos savstarpēji perpendikulāros virzienos un dalīja priekšpilsētas teritoriju daudzos taisnstūra kvartālos. Viena ielu daļa bija paralēla Daugavai bet pārējās - perpendikulāri. Šajā plānā gandrīz netiek ņemts vērā pilsētas reljefs, nedz arī ielu tīkla veidošanas tradīcijas.
  • Rīgas rāte lika Rīgas vecās pils dzīvojamā korpusa atliekas pārbūvēt par pilsētas labības noliktavu.
  • Par hercoga Jēkaba līdekļiem Jaunjelgavā tika uzcelta jauna baznīca.
  • Par Bērsteles muižas īpašnieka un baznīcas patrona Hildebranta fon Grothusa un viņa sievas Ģertrūdes fon Rozenas līdzekļiem tika likti Bērsteles luterāņu baznīcas pamati.
  • Braslavas kastelāns Jānis Višlings-Zībergs svētā Jāņa Kristītāja godam Bebrenē uzcēla jaunu koka baznīcu.
  • Netālu no Cēsīm tika dibināta Priekuļu muiža (Freudenberg), pie kuras vēlāk izveidojās Priekuļu ciems.
  • Maršals Klauss Šternšelds ar Zviedrijas karalienes Kristīnes atļauju Turaidas pili un muižu par 21 000 valsts dālderiem pārdeva landrātam Gothardam Vilhelmam fon Budbergam.
  • Zviedrijas karaliene Kristīne Stukmaņu muižu apstiprināja dzimtīpašumā H. Kronšternam.

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • marts (mēneša vidus) — Denigers un Mollins ar kuģi "Der Walfisch" atstāja Gambijas krastus.
  • marts (mēneša pēdējās dienas) — No Gambijas uz Ventspili izbrauca Kurzemes kuģis "Das Crocodill".

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 21. jūlijs — Denigers un Mollins no Gambijas kolonijas laimīgi atgriezās Ventspilī.
  • 27. jūlijs — Tika atjaunots hercoga Jēkaba 1650. gadā Jelgavā izdotais līgums par uzpirkšanu, cenu nosišanu, muitu, tiltu naudām visām Kurzemes un Zemgales draudzēm.

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • augusts (mēneša sākums) — Ventspili sasniedz no Gambijas nākošais kuģis "Das Crocodill".

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 6. septembris — hercogs Jēkabs par Gambijas kolonijas direktoru kara un politikas lietās ("Direkteur sowohl militiae als politique") iecēla holandieti Jēkabu di Mulēnu. Mulēna uzdevums bija iztiesāt civilās un krimināllietas pret katru ierēdni vai karavīru, ik gadus pārsūtot tiesas protokolus hercogam. Viņam bija jākontrolē visas preču noliktavas kā arī visus tirdzniecības darījumus. Direktors bija padots vienīgi hercogam un saņēma ik mēnesi 300 florēnus algā, un klāt vēl 60 florēnus uzturam.
  • septembris — Kurzemes hercogistes kuģis "Das Wappen von Churlandt" atrodoties Kopenhāgenā saņēma hercoga pavēli pārvest majoru Denigeru ar dažām kājnieku rotām no Dānijas uz Poliju.
  • septembris (mēneša beigas) — Ekspedīcija ar 3 kuģiem ("Das Crocodill", "Patientia", "Die grosse Chur") devās uz Gambiju. Kuģi bija piekrauti ar precēm, un un uzņēma uz borta 40 kurzemnieku kareivju.


Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 26. novembris — Rīgas rāte izdeva rīkojumu apmierināt tipogrāfa Gerharda Šrēdera lūgumu, un bez nomas maksas atvēlēt viņam vienu traveju Doma baznīcas krustejā materiālu un grāmatu glabāšanai.


Statistiski dati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rīgas labības eksports: 835 lasti kviešu, 13670 lasti rudzu, 1145 lasti miežu, 384 lasti auzu (lasts kviešu - 48 pūri, lasts rudzu 45 pūri, lasts miežu un auzu 60 pūri).


Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • G. Šrēdera tipogrāfija iespieda Kurzemes muižnieka Gerharda fon Torka darbu "Shola amicitia" (Draudzības skola).
  • J. Dolmanis publicēja sprediķi, kas tika teikts Ģertrūdes fon Rozenas bērēs. Sprediķis saucās "Evangelisch Marzipan und Zuckerbrot bey der Leichbegängnis" (Evaņģēlisks marcipāns un cukurmaize bērēs).
  • Rīgā nezināms mākslinieks tika uzgleznojis 2 portretus: "Rīgas Sv. Jāņa ģildes eltermanis Mihels Baurs" un "Rīgas Sv. Jāņa ģildes eltermanis Hanss Bartels" (Tagad atrodas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā).

Zinātne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]