1870. gada dziesmu diena Dobelē

Zemgaļu pilskalns ar Dobeles komturu pils drupām, kur notika pirmie Kurzemes latviešu dziesmu svētki.

1870. gada dziesmu diena Dobelē bija pirmie Kurzemes guberņas latviešu dziesmu svētki, kas notika 1870. gada 26. jūnijā Dobelē. Tajā piedalījās 15 kori no Dobeles, Ārlavas, Bauskas, Bērzmuižas (Jaunbērzes), Bukaišiem, Durbes, Džūkstes, Iecavas, Irlavas, Jaunpils, Kalnamuižas, Svitenes pagasta Ķeveles, Līvbērzes, Sesavas un Struteles ar apmēram 400 dalībniekiem.

Kājām no aptuveni 50 kilometru tālās Irlavas Dobelē ieradās skolotāju semināra audzēkņu orķestris, kopā dziesmu dienā piedalījās ap 40 vīru liels simfoniskais orķestris.

Priekšvēsture

Piemiņas zīme Augustam Bīlenšteinam Dobelē.

1864. gadā notika pirmā Vidzemes latviešu dziesmu diena Dikļos. 1869. gadā Tērbatā notika Pirmie igauņu vispārējie dziesmu svētki.

Dziesmu dienas oficiālais rīkotājs bija Dobeles luterāņu draudzes mācītājs Augusts Bīlenšteins, kas bija Latviešu literārās biedrības toreizējais priekšnieks, bet ideja par pirmo Kurzemes dziesmu dienu pieder Irlavas skolotāju semināra skolotājiem Bētiņam un Šķutem. Šo ideju dedzīgi aizstāvēja vēl citi Bētiņa bijušie audzēkņi: Vīgners, Šepskis, Kade, Veidemanis u. c.

Norise

Svētku norise bija iedalīta trijās daļās. Tā sākās ar garīgu aktu Dobeles luterāņu baznīcā, kurā piedalījās Sesavas koris, ērģelnieks Jānis Bētiņš ar savu 13 gadus veco dēlu Ludvigu, kas četrrocīgi spēlēja Mocarta "Fantāziju". Otrs cēliens notika Dobeles latviešu mācītāja muižas priedēs, kur Bīlenšteins apsveica dziedātājus. Dziesmu programmu atskaņoja kopkoris ar Bētiņa vadīto orķestri. Pēc tam visi pārcēlās uz Dobeles pilsdrupām, kur kopkoris nodziedāja vēl vienu dziesmu. Tālāk kā svētku trešā daļa sekoja atsevišķu koru parāde.

Dobeles dziesmu diena bija pulcējusi ap 4000 klausītāju, kopējie ienākumi bija ap 400 zelta rubļu, ko novēlēja latviešu kurlmēmo skolai.

Skatīt arī

• I Vispārējie latviešu Dziedāšanas svētki