1958. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1955 1956 1957 - 1958 - 1959 1960 1961 |
| Latvijā: | 1955 1956 1957 - 1958 - 1959 1960 1961 |
| Laikapstākļi: | 1955 1956 1957 - 1958 - 1959 1960 1961 |
| Sportā: | 1955 1956 1957 - 1958 - 1959 1960 1961 |
| Kino: | 1955 1956 1957 - 1958 - 1959 1960 1961 |
Šajā lapā ir apkopoti 1958. gada notikumi Latvijas teritorijā. Tā atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Rīgā sāka būvēt pirmo tipveida daudzstāvu dzīvojamo mikrorajonu Āgenskalna priedes (arhitekts N. Rendels). Tas tika būvēts laika posmā no 1958. līdz 1962. gadam.[1][2]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 23.—25. janvāris — notika Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) 15. kongress.[3]
Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 10. februāris — Rīgā notika republikas I dabas aizsardzības konference.
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Atjaunots Rīgas Politehniskais institūts (tagad Rīgas Tehniskā universitāte).[P 1]
- 5. jūlijs — tika elektrificēts otrs dzelzceļa ceļš posmā Rīga—Sloka.[4]
Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 5. novembris — tika elektrificēts dzelzceļa posms Carnikava—Saulkrasti.[4]
- 20. novembris — tika uzsākta mikroautobusa RAF-10 "Festivāls" ražošana, tomēr jau 1959. gadā tā tika pārtraukta.
Nezināms datums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Dibināta Vissavienības Izgudrotāju un racionalizatoru biedrības Latvijas organizācija.[5]
- Darbu uzsāka Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrība.[5]
- Rīgas Politehniskais institūts ieguva jaunas telpas Ļeņina ielā 1.[6]
- Tika uzsākta mikroautobusa RAF-977 "Latvija" sērijveida ražošana.[P 2]
Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mākslas filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- "Latviešu strēlnieka stāsts" (režisors Pāvels Armands, Valdemārs Zandbergs)[7]
- "Svešiniece ciemā" (režisors Ada Neretniece)
Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3. janvāris — Jānis Ķipurs, bobslejists
- 16. janvāris — Andris Šķēle, politiķis un uzņēmējs
- 23. februāris — Andris Breže, mākslinieks un dzejnieks
- 8. marts — Edvīns Inkēns, žurnālists un politiķis
- 25. marts — Aleksandrs Jackēvičs, džudists
- 22. aprīlis — Ieva Akuratere, dziedātāja
- 26. aprīlis — Guntars Godiņš, dzejnieks un atdzejotājs
- 7. maijs — Edmunds Krastiņš, politiķis un matemātiķis
- 17. maijs — Zintis Ekmanis, bobslejists
- 20. maijs — Juris Kulakovs, mūziķis (miris 2024. gadā)
- 25. maijs — Jānis Vanags, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps
- 29. maijs — Ina Druviete, politiķe, filoloģe
- 4. jūnijs — Dzintars Krišjānis, airētājs (miris 2014. gadā)
- 10. jūnijs — Jānis Grodums, mūziķis (miris 2010. gadā)
- 6. jūlijs — Leonīds Beresņevs, hokejists
- 15. septembris — Inese Zandere, dzejniece un grāmatu redaktore
- 4. oktobris — Andris Dambis, autosportists
- 8. oktobris — Jānis Lāčplēsis, finansists un politiķis
- 10. oktobris — Imants Mežaraups, komponists (miris 2013. gadā)
- 15. oktobris — Ilmārs Verpakovskis, futbolists un treneris (miris 2022. gadā)
- 16. oktobris — Andrejs Žagars, uzņēmējs, aktieris un režisors (miris 2019. gadā)
- 26. oktobris — Ainars Baštiks, mācītājs un politiķis
- 3. novembris — Vladimirs Lindermans (Владимир Линдерман), politiķis
- 14. novembris — Ingrīda Latimira, politiķe
- 25. novembris — Pēteris Apinis, ārsts un politiķis
- 29. novembris — Jurijs Aleksejevs (Юрий Aлексеев), politiķis
- 4. decembris — Ilmārs Latkovskis, žurnālists un politiķis
- 17. decembris — Staņislavs Šķesters, inženieris un politiķis
- 19. decembris — Inesis Boķis, politiķis
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 25. februāris — Rūdolfs Bangerskis, latviešu ģenerālis (dzimis 1878. gadā)
- 14. augusts — Pauls Stradiņš, latviešu mediķis (dzimis 1896. gadā)
- 22. novembris — Verners Tepfers, latviešu ģenerālis (dzimis 1893. gadā)
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 147. lpp.
- ↑ Rīgas vēsture / Svarīgu notikumu hronoloģija / Padomju laiki Arhivēts 2010. gada 10. oktobrī, Wayback Machine vietnē., riga.lv
- ↑ Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 766. lpp.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 Latvijas (Baltijas) dzelzceļa izveidošana un attīstība PSRS 1945. — 1991. gadā Arhivēts 2016. gada 10. martā, Wayback Machine vietnē., ldz.lv
- ↑ 5,0 5,1 Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 767. lpp.
- ↑ "XX Gadsimts Post Scriptum" 3. sērija (1956—1958)
- ↑ «Filmu katalogs». filmas.lv. Nacionālais Kino centrs.