Ārijs Ūdris
- Šis raksts ir par politiķi. Par citām jēdziena Ūdris nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Ārijs Ūdris | |
|---|---|
| Latvijas zemkopības ministrs | |
|
Amatā 1994. gada 19. septembris — 1995. gada 21. decembris | |
| Prezidents | Guntis Ulmanis |
| Premjerministrs | Māris Gailis |
| Priekštecis | Jānis Kinna |
| Pēctecis | Alberts Kauls |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1956. gada 21. janvārī Ādaži, Latvijas PSR, PSRS |
| Politiskā partija |
PSKP (?—1990) LTF LC (1993—?) |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Irēna Ūdre |
| Profesija | ekonomists |
| Augstskola | Latvijas Lauksaimniecības akadēmija |
Ārijs Ūdris (dzimis 1956. gada 21. janvārī) ir latviešu ekonomists un politiķis, bijušais Latvijas zemkopības ministrs.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ārijs Ūdris no 1961. līdz 1969. gadam mācījies Ādažu pamatskolā un no 1970. līdz 1974. gadam Saulaines tehnikumā, iegūstot agronoma kvalifikāciju.[1] Neklātienē mācījies Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas lauksaimniecības ekonomikas un organizācijas kursos un pabeidzis to 1986. gadā, iegūstot ekonomista kvalifikāciju. Beidzis kursu lauksaimniecības vadīšanā Mičiganas štata universitātē ASV.[1]
No 1974. līdz 1994. gadam bijis agrofirmas "Ādaži" darbinieks. Iecirkņa priekšnieks, valdes priekšsēdētāja vietnieks augkopības un lauksaimniecības produktu pārstrādes nozarēs. Līdz 1990. gadam bijis PSKP biedrs.[1]
Darbība politikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ūdris 1990. gadā ievēlēts Augstākajā Padomē no Latvijas Tautas frontes saraksta. Ir bijis AP ārlietu komisijas loceklis. 1993. gadā bijis ārējās tirdzniecības ministra vietnieks un ārvalstu kredītu sadales komisijas loceklis.[2] Togad arī iesaistījies Kluba 21 dibināšanā.[1] Māra Gaiļa vadītajā valdībā Ārijs Ūdris bija zemkopības ministrs, krēslu ieņēmis 1994. gada 19. septembrī un zaudējis 1995. gada 21. decembrī sakarā ar jaunas valdības ievēlēšanu pēc Saeimas vēlēšanām.[1]
2005. gada pašvaldību vēlēšanās kandidējis uz vietu Ādažu pagasta padomē no "Rīgas apriņķa novadu apvienības" saraksta, nav ievēlēts.[3]
Ārpus politikas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1992. gadā kļuvis par akciju sabiedrības "Ādaži" valdes priekšsēdētāju. 1997. gadā iecelts par padomes priekšsēdētāju. Kopš 1996. gada — SIA "Berlat" ģenerāldirektors.[1] Ir bijis arī Rīgas reģiona attīstības aģentūras direktors un Rīgas meža aģentūras konsultatīvā padomes loceklis.[4] No šiem amatiem aizgājis 2003. gadā.[5][6]
Personīgā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Precējies ar Irēnu Ūdri. Pārim ir divas meitas: Ineta un Iveta.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 «ĀRIJS ŪDRIS». gramata21.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2013. gada 18. aprīlī.
- ↑ Baiba Melnace. «Meklēs atbildīgos par kredītu sadali». Diena, 1997. gada 24. aprīlī.
Visai mainīgs ir bijis arī ārvalstu kredītu sadales komisijas sastāvs, pirmajā komisijā, ko izveidoja 1993. gadā, darbojās I.Godmanis, Aivars Kreituss (ekonomikas ministrs - visi toreizējie amati, red.) [..], Ārijs Ūdris (ārējās tirdzniecības ministra vietnieks), [..].
- ↑ «RĪGAS APRIŅĶA NOVADU APVIENĪBA». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 16. martā. Skatīts: 2009. gada 17. augustā.
- ↑ Elita Starostniece. «Risks ar Rīgas zaļo zeltu». Diena, 2002. gada 18. septembrī.
Padomes sastāvs Rīgas meža aģentūras konsultatīvā padome [..], deputāts Ārijs Ūdris, Rīgas reģiona attīstības aģentūras direktors [..]
- ↑ «Bērtulis - attīstības aģentūras vadībā». Diena. 2003. gada 9. septembrī.
Līdzšinējais aģentūras direktors un valdes priekšsēdētājs Ārijs Ūdris atstājis amatu.
- ↑ «Bērtulis tomēr kļūst par Rīgas reģiona attīstības aģentūras šefu». Delfi. 2003.09.08.
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Jānis Kinna |
Latvijas zemkopības ministrs 1994. gada 19. septembris — 1995. gada 21. decembris |
Pēctecis: Alberts Kauls |