Ārijs Ūdris

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par politiķi. Par citām jēdziena Ūdris nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Ārijs Ūdris
Latvijas zemkopības ministrs
Amatā
1994. gada 19. septembris — 1995. gada 21. decembris
Prezidents Guntis Ulmanis
Premjerministrs Māris Gailis
Priekštecis Jānis Kinna
Pēctecis Alberts Kauls

Dzimšanas dati 1956. gada 21. janvārī (62 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Ādaži, Latvijas PSR, PSRS
Politiskā partija PSKP (?—1990)
LTF
LC (1993—?)
Dzīvesbiedrs(-e) Irēna Ūdre
Profesija ekonomists
Augstskola Latvijas Lauksaimniecības akadēmija

Ārijs Ūdris (dzimis 1956. gada 21. janvārī) ir latviešu ekonomists un politiķis, bijušais Latvijas zemkopības ministrs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārijs Ūdris no 1961. līdz 1969. gadam mācījies Ādažu pamatskolā un no 1970. līdz 1974. gadam Saulaines tehnikumā, iegūstot agronoma kvalifikāciju.[1] Neklātienē mācījies Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas lauksaimniecības ekonomikas un organizācijas kursos un pabeidzis to 1986. gadā, iegūstot ekonomista kvalifikāciju. Beidzis kursu lauksaimniecības vadīšanā Mičiganas štata universitātē ASV.[1]

No 1974. līdz 1994. gadam bijis agrofirmas "Ādaži" darbinieks. Iecirkņa priekšnieks, valdes priekšsēdētāja vietnieks augkopības un lauksaimniecības produktu pārstrādes nozarēs. Līdz 1990. gadam bijis PSKP biedrs.[1]

Darbība politikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ūdris 1990. gadā ievēlēts Augstākajā Padomē no Latvijas Tautas frontes saraksta. Ir bijis AP ārlietu komisijas loceklis. 1993. gadā ir bijis ārējās tirdzniecības ministra vietnieks un ārvalstu kredītu sadales komisijas loceklis.[2] Togad arī iesaistījies Kluba 21 dibināšanā.[1] Māra Gaiļa vadītajā valdībā Ārijs Ūdris bija zemkopības ministrs, krēslu ieņēmis 1994. gada 19. septembrī un zaudējis 1995. gada 21. decembrī sakarā ar jaunas valdības ievēlēšanu pēc Saeimas vēlēšanām.[1]

2005. gada pašvaldību vēlēšanās kandidējis uz vietu Ādažu pagasta padomē no "Rīgas apriņķa novadu apvienības" saraksta, nav ievēlēts.[3]

Ārpus politikas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1992. gadā kļuvis par akciju sabiedrības "Ādaži" valdes priekšsēdētāju. 1997. gadā iecelts par padomes priekšsēdētāju. Kopš 1996. gada — SIA "Berlat" ģenerāldirektors.[1] Ir bijis arī Rīgas reģiona attīstības aģentūras direktors un Rīgas meža aģentūras konsultatīvā padomes loceklis.[4] No šiem amatiem aizgājis 2003. gadā.[5][6]

Personīgā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apprecējies ar Irēnu. Pārim ir divas meitas: Ineta un Iveta.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 «ĀRIJS ŪDRIS». gramata21.lv.
  2. Baiba Melnace. «Meklēs atbildīgos par kredītu sadali». Diena, 1997. gada 24. aprīlī. Visai mainīgs ir bijis arī ārvalstu kredītu sadales komisijas sastāvs, pirmajā komisijā, ko izveidoja 1993.gadā, darbojās I.Godmanis, Aivars Kreituss (ekonomikas ministrs - visi toreizējie amati, red.) [..], Ārijs Ūdris (ārējās tirdzniecības ministra vietnieks), [..].
  3. «RĪGAS APRIŅĶA NOVADU APVIENĪBA». CVK.
  4. Elita Starostniece. «Risks ar Rīgas zaļo zeltu». Diena, 2002. gada 18. septembrī. Padomes sastāvs Rīgas meža aģentūras konsultatīvā padome [..], deputāts Ārijs Ūdris, Rīgas reģiona attīstības aģentūras direktors [..]
  5. «Bērtulis - attīstības aģentūras vadībā». Diena. 2003. gada 9. septembrī. Līdzšinējais aģentūras direktors un valdes priekšsēdētājs Ārijs Ūdris atstājis amatu.
  6. «Bērtulis tomēr kļūst par Rīgas reģiona attīstības aģentūras šefu». Delfi. 2003.09.08.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Jānis Kinna
Latvijas zemkopības ministrs
1994. gada 19. septembris1995. gada 21. decembris
Pēctecis:
Alberts Kauls