1962. gads Latvijā
Jump to navigation
Jump to search
| Pasaulē: | 1959 1960 1961 - 1962 - 1963 1964 1965 |
| Latvijā: | 1959 1960 1961 - 1962 - 1963 1964 1965 |
| Laikapstākļi: | 1959 1960 1961 - 1962 - 1963 1964 1965 |
| Sportā: | 1959 1960 1961 - 1962 - 1963 1964 1965 |
| Kino: | 1959 1960 1961 - 1962 - 1963 1964 1965 |
Šajā lapā ir apkopoti 1962. gada notikumi Latvijas teritorijā. Tā atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.
Satura rādītājs
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. janvāris — tika atcelta abonēšanas maksa radio un televīzijai.
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 17. aprīlis — Jēkabpils pilsētai pievienoja Krustpils pilsētu.
Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Tika pabeigts Dašavas—Rīgas gāzes vada izbūve.[1]
- 20. jūlijs — Zasulauka depo saņēma pirmos ER2 sērijas elektrovilcienus Nr. 300, 301, 302.[2]
Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 18. decembris — tika likvidēti Aizputes, Alūksnes, Limbažu, Ilūkstes, Jelgavas, Siguldas un Viļānu rajoni.
Nezināms datums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Rīgā, Kirova (tagad Elizabetes) un Skolas ielu stūrī tika atvērts specializēts kinoteātris bērniem "Pionieris".[3]
- Laukumā iepretīm Pionieru pilij (tagad Pils laukums),[P 1] no rumpja, kuru bija paredzēts uzstādīt Esplanādē, kā pieminekli Staļinam, tika atklāts piemineklis Pēterim Stučkam. Tas tika demontēts 1991. gada augustā.
- Rīgas elektromehāniskā rūpnīca uzsāka veļas mazgājamās mašīnas "Rīga-8" (cena 70 rubļi) un centrifūgas "Gauja" (cena 40 rubļi) ražošanu.
- Tika dibināta Latvijas Kinematogrāfistu savienība.
- Latvijā tiek ieviesta obligātā astoņgadīgā izglītība
Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mākslas filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- "Diena bez vakara" (režisors Māris Rudzītis) [4]
Muzikālās filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- "Mocarts un Saljēri" (režisors Vladimirs Gorikers)
Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 10. februāris — Āris Auders, ārsts un politiķis (miris 2017. gadā)
- 19. februāris — Ģirts Valdis Kristovskis, politiķis
- 17. aprīlis — Vitālijs Samoilovs, hokejists, vārtsargu treneris
- 1. maijs — Rihards Eigims, uzņēmējs un politiķis
- 4. maijs — Ints Ķuzis, policijas ģenerālis
- 4. jūnijs — Laila Pakalniņa, režisore un scenāriste
- 8. jūnijs — Arnis Cimdars, CVK priekšsēdētājs
- 29. jūnijs — Rodrigo Fomins (Igo), dziedātājs
- 17. jūlijs — Aleksejs Loskutovs, jurists un politiķis
- 8. augusts — Silvija Dreimane, juriste un politiķe
- 25. augusts — Māris Bružiks, vieglatlēts
- 27. augusts — Jānis Straume, ārsts un politiķis
- 11. novembris — Māris Poikāns, bobslejists
- 17. novembris — Jānis Ērglis, horeogrāfs
- 30. decembris — Arvils Ašeradens, žurnālists un politiķis
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 25. janvāris — Kārlis Karlsons, inženieris, ķīmiķis (1907)
- 15. februāris — Ludvigs Sēja, diplomāts (1885)
- 21. marts — Ādolfs Bļodnieks, politiķis, Latvijas Ministru prezidents (1889)
- 14. jūnijs — Teodors Grīnbergs, luterāņu mācītājs (1870)
- 10. jūlijs — Alberts Rumba, ātrslidotājs (1892)
- 28. augusts — Jānis Jaunsudrabiņš, rakstnieks (1877)
- 8. novembris — Mordehajs Nuroks (מרדכי נורוק), rabīns, Latvijas un Izraēlas politiķis (1884)
- 13. novembris — Vilis Rīdzenieks, fotogrāfs (1884)
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Pēc pieminekļa uzstādīšanas, laukums tika pārdēvēts Pētera Stučkas vārdā.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 767. lpp.
- ↑ Latvijas (Baltijas) dzelzceļa izveidošana un attīstība PSRS 1945. - 1991. gadā, ldz.lv
- ↑ "XX Gadsimts Post Scriptum" 5. sērija (1961-1963)
- ↑ Nacionālais Kino centrs / Filmu katalogs, nfc.lv
 |
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
