1985. gads Latvijā
Izskats
Pasaulē: | 1982 1983 1984 - 1985 - 1986 1987 1988 |
Latvijā: | 1982 1983 1984 - 1985 - 1986 1987 1988 |
Laikapstākļi: | 1982 1983 1984 - 1985 - 1986 1987 1988 |
Sportā: | 1982 1983 1984 - 1985 - 1986 1987 1988 |
Kino: | 1982 1983 1984 - 1985 - 1986 1987 1988 |
Šajā lapā ir apkopoti 1985. gada notikumi Latvijas teritorijā. Tā atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Visā PSRS un arī Latvijā tika ieviests alkohola tirdzniecības ierobežojums.[1]
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 6. marts — Ventspils ostā notika sprādzieni uz tankkuģa "Ludviks Svoboda" un izcēlās liels ugunsgrēks. Bojā gāja četri tā apkalpes jūrnieki, seši ievainoti. [2]
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 24. maijs — LPSR Augstākā padome pieņēma dekrētu par cīņas pastiprināšanu ar žūpību, līdz ar to sākās dzeršanas apkarošana, kas noveda pie toksikomānijas un narkomānijas izplatīšanās.
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 22. jūnijs — par LPSR Augstākās padomes priekšsēdētāju kļuva Jānis Vagris.
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 7. jūlijs — Siguldā blakus Turaidas pilij atklāja Dainu kalnu.
- 15. jūlijs — sākās XIX Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki, kas noslēdzās 21. jūlijā. Dzejnieks Imants Ziedonis laikrakstā "Literatūra un Māksla" iebilda pret svētku programmas pārspīlēšanu ar "neizsvarotu brālīgo tautu repertuāra klāstu." Pilnais svētku nosaukums bija: XIX Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki / Padomju Latvijas Dziesmu un deju svētki, kas veltīti 40. gadadienai kopš padomju tautas uzvaras Lielajā Tēvijas karā un 45. gadskārtai kopš padomju varas atjaunošanas Latvijā.
- 25.—31. jūlijs — notika Baltijas miera un brīvības kuģa brauciens pa Baltijas jūru.
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 24. septembris — Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja un LPSR Ministru padome pieņēma lēmumu par metro celtniecību Rīgā. Sabiedrības protesti un PSRS sabrukums neļāva šo projektu īstenot.
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 13. oktobris — atklāja memoriālu Uzvaras parkā.
- 31. oktobris — atvēra Krišjāņa Barona memoriālo muzeju.[3]
Kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mākslas filmas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- "Dubultslazds" (režisors Aloizs Brenčs)
- "Emīla nedarbi" (režisors Varis Brasla)
- "Tikšanās uz Piena Ceļa" (režisors Jānis Streičs)
- "Sprīdītis" (režisors Gunārs Piesis)
- "Pēdējā indulgence" (režisors Ada Neretniece)
- "Spēle notiks tik un tā" (režisors Rolands Kalniņš)
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 28. janvāris — Lauris Dārziņš, latviešu hokejists
- 17. februāris — Guntis Džeriņš, latviešu hokejists
- 24. februāris — Sergejs Golubevs, Latvijas futbolists
- 25. februāris — Kaspars Dumbris, latviešu biatlonists
- 6. aprīlis:
- Edgars Krūmiņš, basketbolists
- Aleksandrs Samoilovs, Latvijas pludmales volejbolists
- 14. aprīlis — Mārtiņš Raitums, latviešu hokejists
- 19. aprīlis — Valērijs Žolnerovičs, Latvijas vieglatlēts
- 8. maijs — Mārtiņš Pļaviņš, latviešu pludmales volejbolists
- 9. maijs — Gints Freimanis, latviešu futbolists (miris 2023. gadā)
- 12. maijs — Andris Šics, latviešu kamaniņu braucējs
- 27. jūnijs — Jevgēņijs Griškevičs, Latvijas hokejists
- 2. jūlijs — Pāvels Tulubjevs, latviešu bobslejists
- 3. jūlijs:
- Igors Semjonovs, Latvijas futbolists
- Laura Groza, latviešu režisore
- 16. jūlijs — Mārtiņš Kravčenko, latviešu basketbolists
- 27. jūlijs — Santa Dreimane, latviešu basketboliste
- 4. augusts — Pāvels Surņins, Latvijas futbolists
- 25. augusts — Kaspars Bērziņš, latviešu basketbolists
- 27. augusts — Anita Teilāne, latviešu basketboliste
- 2. oktobris — Elīna Dillone, latviešu basketboliste
- 5. oktobris — Liene Greifāne, latviešu dziedātāja, producente, režisore
- 14. novembris — Jurijs Žigajevs, Latvijas futbolists
- 16. novembris — Aleksandrs Ivanovs, Latvijas futbolists
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. aprīlis — Pēteris Dardzāns, virsnieks (dzimis 1889. gadā)
- 6. jūlijs — Arvīds Pētersons, bendija un hokeja spēlētājs (dzimis 1913. gadā)
- 9. jūlijs — Kārlis Lobe, virsnieks (dzimis 1895. gadā)
- 24. jūlijs — Valdis Lukss (Voldemārs Lukss), dzejnieks (dzimis 1905. gadā)
- 8. augusts — Tālis Matīss latviešu estrādes un operas dziedātājs (dzimis 1904. gadā)
- 5. oktobris — Ēriks Ķiģelis, ģitārists (dzimis 1955. gadā)
- 29. novembris — Eduards Andersons, basketbolists (dzimis 1914. gadā)
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas hronika 1979-1988 Arhivēts 2010. gada 18. decembrī, Wayback Machine vietnē., lv.lv
- ↑ Jūras kuģu katastrofas — aktualitāte nezūd, tvnet.lv, 14.09.2006.
- ↑ Enciklopēdija "Rīga", Galvenā enciklopēdiju redakcija, Rīga, 1988. gads, 768. lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Padomju Latvija 1985. gadā[novecojusi saite], apollo.lv
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |