Pāriet uz saturu

1985. gada laikapstākļi Latvijā

Pievienot saites
Vikipēdijas lapa
Laikapstākļi Latvijā
1960 1961 1962 1963 1964 1965 1966 1967 1968 1969
1970 1971 1972 1973 1974 1975 1976 1977 1978 1979
1980 1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989
1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
2020 2021 2022 2023 2024
Latvijas klimats
Rīgas klimats
1985. gada laikapstākļi Latvijā
Temperatūra
Latvija Rīga
Vidējā +4,3 °C +4,9 °C
Minimālā - −34,6 °C
Maksimālā - +29,5 °C
Nokrišņi
Gadā Latvija: 729,1 mm
Rīga: 744,3 mm
Mēnesī Rīga: 105,0 mm (jūnijs, septembris)
Dekādē Rīga: 57,3 (jūnijs)
Diennaktī Rīga: 50,0 (1. jūnijs)
Vējš
Vēja brāzmas Rīga: 20 m/s (7. decembris)
Citi gada notikumi

Šajā lapā ir apkopoti 1985. gada laikapstākļi Latvijā. Līdzās 1986/1987. gada ziemai, 1984/1985. gada ziema bija visaukstākā 1980. gados un viena no aukstākajām 20. gadsimtā.

Gada notikumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāris

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ļoti auksts bija 1985. gada janvāris, kad ledains sals un balti pārslu virpuļi valdīja milzīgajos Eiropas un Āzijas plašumos. Visā pasaulē pēc kārtas tika uzstādīti aukstuma, sniega biezuma un brāzmaina vēja rekordi. Ledus biezums Latvijas upēs sasniedza 30 cm, aizsala Rīgas līča lielākā daļa.

  • 15. janvāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −23,5 °C.
  • 21. janvāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −25,1 °C.

Februāris

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdzās aukstākajam 1929. un trešajam aukstākajam, 1940. gadam, 1985. gada februāris bija otrais aukstākais februāris ar mēneša vidējo gaisa temperatūru no −16 līdz −15 grādiem Latvijas austrumu daļā līdz −10 grādiem Baltijas jūras piekrastē.[1] Daudzviet mēneša vidējā gaisa temperatūra bija līdz 9,5 grādus zemāka par normu. Aukstākais februāris arī Rīgā novērojumu vēsturē — mēneša vidējā gaisa temperatūra bija −13,4 °C.

  • 6. februāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −27,4 °C.
  • 11. februāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −31,4 °C.
  • 12. februāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −34,6 °C. Šī bija arī aukstākā 1985. gada diena Rīgā.
  • 24. februāris — Liepājā un Ventspilī tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −19,2 °C un −18,7 °C. 2011. gadā tika uzstādīts jauns rekords, attiecīgi −19,5 °C un −20,4 °C.

Aprīlis

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • 27. aprīlis — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,6 °C.

Maijs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • 14. maijs — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +27,7 °C.

Jūnijs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas centra meteoroloģiskajā novērojumu stacijā mēneša nokrišņu summa sasniedza 104,1 mm.

  • 1. jūnijs — Rīgas centra meteoroloģiskajā novērojumu stacijā diennakts nokrišņu daudzums sasniedza 49,4 mm.
  • 26. jūnijs — Liepājas rajonā pie Durbes plosījās virpuļviesulis. Ēkām tika norauti jumti, lauzti koki, izpostītas saimniecības ēkas un gaisā tika pacelts pat traktors.[2] Virpuļvētra tika aprakstīta kā F3 intensitātes. Plkst. 13.30 F1 intensitātes tornado tika novērots arī Liepājā.[3] Durbes pusē laiks bija neparasti tveicīgs. Pievakarē, īsi pirms sešiem, virs pilsētas savilkās negaisa mākoņi. Tie kārtām drūzmējās viens virs otra un lēnām griezās kā ūdens atvars.[4] Satumsa kā pēc saules rieta. Blāvas gaismas uzplaiksnījumi no mākoņiem, tiecās sasniegt krēslojošo zemi. Durbes ezers kūpēja. Mākoņi sabiezēja zili violeti. Taču nelija. Un tad vibrējošu, dzirdei nepatīkamu skaņu pavadīti parādījās viesuļstabi. Ozolu birztalai, kam šis virpuļviesulis cieši paslīdēja garam, lielus zarus kā ar cirvi noskaldīja, stāsta Durbes kolhoza partijas organizācijas sekretāre Gunta Slišāne. Senpilsētiņas centrā savērpās veseli trīs šādi stabi. Mehānisko darbnīcu strādnieki redzēja, kā vienā mirklī gaisā tika uzsūknēts viss tuvējā dīķīša saturs. Gandrīz trīs metrus plata ūdensstrūkla drāzās augšup pāri koku galotnēm, bet lejup kā krusa bira ūdenskrātuves dibenā ilgi stāvējuši un laika gaitā noglumējuši melni akmeņi. Dažs labs no tiem divu kopā saliktu dūru apmērā. Bet Jaunoktē viesulis plosījās ar vēl lielāku spēku. Tur auga dižliepa, ko aptvert spēja divi rokās sadevušies vīri. Virpuļviesulis bija ieklupis koka lapotnē un vārda vistiešākajā nozīmē novērpis stumbru no saknēm, pastāstīja durbenietis, Tautas kontroles rajona komitejas priekšsēdētājs Edmans Slišāns, kurš rītā pēc vētras kopīgi ar kolhoza ļaudīm apraudzīja apkarini un noteica negaisa nodarīto postījumu apmērus. Vecs, bet vēl gana stiprs siena šķūnis turpat Jaunoktē bija sagāzies. Viens otrs no blokiem būvēts privātstallis izmētāts pa sastāvdaļām. Par otru spēcīgas iztrakošanās vietu viesuļstabs bija izvēlējies apkārtni pie "Ezīšu" mājām. Traktoru T-16 bija pacēla gaisi un apsvieda ar riteņiem uz augšu 8 metrus tālāk, stāsta kolhoza galvenais dispečers Ēriks Lūks. Bet šī mašīna sver gandrīz tonnu. Kā nācis, tā aizgāja. Iztrakojās stundu un pazuda. Stipras lietusgāzes un krusas pavadīts. Kartupeļu vagās paloju. Vienā biešu laukā šorīt kaijas peldas, teic Gunta Slišāne. Un partijas organizācijas sekretāre pastāsta, ka kolhoza celtnieki rītā pēc vētras nekavējoties stājušies pie stihijas postījumu novēršanas.[5][6][7]

Jūlijs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas centra meteoroloģiskajā novērojumu stacijā mēneša nokrišņu summa sasniedza 109,0 mm.

Augusts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • 15. augusts — karstākā 1985. gada diena Rīgā. Gaisa temperatūra sasniedza +29,5 °C.

Septembris

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas centra meteoroloģiskajā novērojumu stacijā mēneša nokrišņu summa sasniedza 137,4 mm.

Oktobris

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • 5. oktobris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +21,0 °C.

Decembris

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gada pārskats

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Temperatūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nokrišņi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Nokrišņu gada summa Latvijā sastādīja aptuveni 715 mm.
  • Nokrišņu gada summa Rīgā sastādīja 744,3 mm.

Laikapstākļu statistika Rīgā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.

Dati no Starptautiskās lidostas "Rīga" meteoroloģiskās novērojumu stacijas.[8] Kamēr ir redzams šis paziņojums, dekāžu un diennakts nokrišņu informācija var būt neprecīza.

Temperatūra
Mēnesis Minimums Datums Maksimums Datums Vidējā mēneša un dekādes temp.
Janvāris
−25,1 °C
21. janvāris
+3,0 °C
23. janvāris −10,5 °C
−7,0
−12,0 −12,2 −7,7
Februāris
−34,6 °C
12. februāris
+1,4 °C
1. februāris −13,4 °C
−10,0
−14,4 −14,3 −10,9
Marts
−7,6 °C
1. marts
+6,5 °C
23., 24. marts −0,4 °C
−0,5
−3,3 0,2 1,8
Aprīlis
−5,0 °C
11. aprīlis
+15,7 °C
21. aprīlis +3,7 °C
−1,2
2,5 4,5 4,2
Maijs
+0,2 °C
20. maijs
+27,7 °C
14. maijs +12,4 °C
+0,8
Jūnijs
+3,6 °C
16. jūnijs
+25,5 °C
5. jūnijs +14,5 °C
−0,8
Jūlijs
+7,6 °C
2. jūlijs
+27,9 °C
15. jūlijs +16,6 °C
−0,6
Augusts
+7,0 °C
31. augusts
+29,5 °C
15. augusts +17,7 °C
+1,2
Septembris
+3,5 °C
25. septembris
+22,7 °C
1. septembris +11,0 °C
−0,8
Oktobris
+0,8 °C
29. oktobris
+21,0 °C
5. oktobris +9,4 °C
+2,3
Novembris
−7,6 °C
20. novembris
+10,7 °C
10. novembris +0,5 °C
−1,8
Decembris
−11,9 °C
30. decembris
+6,1 °C
4. decembris −2,6 °C
−1,1
Nokrišņi
Summa 1. 2. 3. Diennaktī Datums
36,5 mm
5,3
5,1
20,3
10,9 mm
31. janvāris
21,7 mm
6,1
7,1
0,0
3,1 mm
16. februāris
32,6 mm
10,7
1,3
14,2
6,1 mm
28. marts
56,5 mm
15,3
3,7
14,8
14,0 mm
30. aprīlis
30,9 mm
25,2
8,9
5,1
9,9 mm
1. maijs
104,1 mm
57,3
17,4
30,3
50,0 mm
1. jūnijs
109,0 mm
25,2
12,1
50,9
30,0 mm
25. jūlijs
74,3 mm
36,2
10,4
25,1
19,1 mm
9. augusts
137,4 mm
29,5
22,1
53,4
15,0 mm
9., 29. septembris
53,3 mm
13,5
30,2
2,0
10,9 mm
14. oktobris
46,3 mm
25,4
3,5
1,8
6,1 mm
1., 8. novembris
41,7 mm
24,0
3,3
4,4
7,1 mm
7. decembris

Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības:

Skatīt arī

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Meteoroloģiskie apstākļi Latvijā 2006. gada februārī Arhivēts 2010. gada 10. decembrī, Wayback Machine vietnē., meteo.lv
  2. ↑ Villiji Latvijai nedraud. "Siena velni" gan Arhivēts 2011. gada 29. novembrī, Wayback Machine vietnē., tvnet.lv/ "Latvijas Avīzes" pielikums "Mājas viesis", 02.10.2004.
  3. ↑ European Severe Weather Database, essl.org (angliski)
  4. ↑ A. Rudovics, T. Rudovica, Latvijas fiziskā ģeogrāfija. Rīga, Izdecniecība "Zvaigzne ABC", 56.lpp.
  5. ↑ Negaiss Durbes pusē Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Komunists" (Liepāja) Nr. 124, 29.06.1985.
  6. ↑ Viesulis pie Durbes Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Cīņa" Nr. 152, 03.07.1985.
  7. ↑ Viesulis pie Durbes Arhivēts 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Laiks" Nr. 59, 24.07.1985.
  8. ↑ Clima en Riga durante el año 1985, tutiempo.net (spāņu)

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=1985._gada_laikapstākļi_Latvijā&oldid=4085137"