1987. gada laikapstākļi Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Laikapstākļi Latvijā
1970 1971 1972 1973 1974 1975 1976 1977 1978 1979
1980 1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989
1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
2020 2021
Latvijas klimats
Rīgas klimats
1987. gada laikapstākļi Latvijā
Temperatūra
Latvija Rīga
Vidējā +4,1 °C +4,9 °C
Minimālā - −31,7 °C
Maksimālā - +27,6 °C
Nokrišņi
Gadā Latvija: ~645 mm
Rīga: 611,3 mm
Mēnesī Rīga: 103,4 mm (jūlijs)
Dekādē Rīga: 91,0 mm (jūlijs)
Diennaktī Rīga: 82,3 mm (28. jūlijs)
Vējš
Vēja brāzmas Rīga: 22 m/s (29. augusts)
Citi gada notikumi

Šajā lapā ir apkopoti 1987. gada laikapstākļi Latvijā. Līdzās 1984/1985. gada ziemai, 1987. gada ziema bija visaukstākā 1980. gados un viena no aukstākajām 20. gadsimtā.

Gada notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1987. gada janvārī aukstā Sibīrijas anticiklona atzars izplatījās līdz pat Baltijas jūrai, izraisot strauju gaisa temperatūras pazemināšanos. Mēneša pirmajā dekādē ļoti auksts gaiss pāri Krievijas līdzenumam sasniedza Latviju, un austrumu rajonos atsevišķās naktīs gaisa temperatūra noslīdēja līdz −37 grādiem, savukārt rietumu rajonos līdz −32 grādiem, arī Rīgā gaiss atdzisa līdz −32 grādiem. Mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no −17 grādiem daudzviet Latvijas austrumu daļā līdz −9, −10 grādiem Ventspilī un Kolkā. Baltijas jūras piekrastē vēl par 1—2 grādiem aukstāks laiks ir bijis kopumā Latvijā otrajā aukstākajā — 1942. gada janvārī.

  • Viens no aukstākajiem janvāriem Rīgā novērojumu vēsturē — mēneša vidējā gaisa temperatūra bija −14,2 °C. Pēc Met Office datiem, vēl aukstāks ir bijis 1893. un 1809. gads ar −14,7 °C, bet vissaukstākais ir bijis 1803. gadā −17,1 °C ,
  • Tikai divas dienas, 25. un 31. janvārī Rīgā tika novērota pozitīva gaisa temperatūra.
  • 5.13. janvāris — viens no aukstākajem laika periodiem Rīgas meteoroloģisko novērojumu vēsturē! Astoņām no deviņām dienām vidējā diennakts gaisa temperatūra bija zemāka par −20 grādiem — 11. janvārī tā bija tikai −29,8 °C. No 9. janvāra vakaram līdz 13. janvāra rītam temperatūra konstanti turējās zem −20 grādiem.
  • 5. janvāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −24,8 °C.
  • 7. janvāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −31,7 °C. Šī ir arī janvāra pirmās dekādes zemākā jebkad novērotā gaisa temperatūra Rīgā. Dienā gaisa temperatūra pilsētā nepakāpās virs –21,2 grādu atzīmes.
  • 9. janvāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −25,4 °C.
  • 10. janvāris:
    • Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −31,3 °C. Plkst. 10 no rīta galvaspilsētā valdīja –30 grādu sals, atmosfēras spiediens 766 milimetri.[1]
    • Zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā 1987. gadā, −28,9 °C.

Gada pirmajā dekādē valdīja ļoti stiprs sals. No Islandes uz Ziemeļjūru pārvietojās ciklons, kura ieplaka bija vērsta uz Baltijas jūras dienvidiem. Pa šīs ieplakas ziemeļaustrumu perifēriju austrumu vēji uz Baltiju atnesa ļoti aukstas gaisa masas. Naktī uz 5. janvāri gaisa temperatūra pazeminājās līdz mīnus 15—20 grādiem Latvijas rietumos un līdz 28—34 grādiem republikas austrumos. Rīgā dzīvsudraba stabiņš noslīdēja līdz mīnus 25 grādiem. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija –21,2 grādi, kas ir par 16,6 grādiem zem vidējās ilgtermiņā novērotās temperatūras. Tādējādi tika pārsniegts šīs dienas absolūtais minimums par pieciem grādiem simt gadu novērojumu laikā. Nedēļas vidū sals joprojām pastiprinājās. Skaidrās nakts stundās gaisa temperatūra sasniedza mīnus 30—36 grādus austrumos, mīnus 22—28 grādus rietumos. Un vienīgi piekrastē bija mīnus 16—18 grādi. Dienas stundās termometri atzīmēja 20—25 grādu lielu salu. Minimālā gaisa temperatūra virs sniega segas 7. janvārī austrumos bija mīnus 33—37 grādi, bet rietumos līdz mīnus 26—30 grādiem. Naktī uz 7. janvāri temperatūra Rīgā sasniedza mīnus 29 grādus, bet apmēram līdz pulksten 10 no rīta pazeminājās līdz mīnus 32 grādiem. Absolūtais šīs dienas 1940. gadā novērotais minimums mīnus 24,9 grādi tika pārsniegts par 7 grādiem. Diennakts vidējā gaisa temperatūra šajā dienā Rīgā bija –25,7 grādi, kas ir par 21,1 grādu zemāka par vidējo ilgtermiņā novēroto. Šāda viszemākā vidējā diennakts temperatūra Rīgā tiek novērota tikai reizi desmit gados. 8. janvārī virs Somijas dienvidiem izveidojās sekls ciklons, kas, pārvietodamies virs Baltijas, noteica mākoņu daudzuma palielināšanos, sniegputeni un ievērojamu sala mazināšanos. Uz Skandināviju aizvirzījās Sibīrijas anticiklona atzars, kas, pārvietojoties aizejošā ciklona aizmugurē, Baltijā izraisīja tālāku gaisa temperatūras pazemināšanas.[1]

  • 10. janvāris — galvaspilsētā gaisa temperatūra naktī pazeminājās līdz –31,3 °C, bet dienā nebija siltāks par –24,7 °C!
  • 11. janvāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −31,7 °C. Šī ir arī janvāra otrās dekādes zemākā jebkad novērotā gaisa temperatūra Rīgā. Dienā gaisa temperatūra nepakāpās virs –28,3 grādiem!
  • 12. janvāris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −29,6 °C. Dienā galvaspilsētā valdīja –20,8 grādu sals!

Pēc bargā trīsdesmit grādu sala, kad vidējā temperatūra bija par 20—24 grādiem zem normas, otrās dekādes vidū kļuva mazliet siltāks. Pēdējās nedēļas dienās gaisa temperatūra naktī nepārsniedza 21 grādu zem nulles, dienā –11, –16 grādu. Mazkustīgais anticiklons virs Krievijas Eiropas daļas, kas atnesa spēcīgo salu, izira. Skandināvijas dienvidos izveidojās jauns anticiklons ar siltāku Atlantijas gaisu. Tā uz Baltiju vērstā atzara ietekmē Latvijā iestājās pārsvarā sauss mēreni auksts laiks.[2]

Otrās dekādes beigās virs Skandināvijas vējš no austrumiem iegriezās rietumu virzienā un beidzot Atlantijas siltais gaiss ieplūda Baltijas piekrastē. Jau pirmajās nedēļas dienās sals samazinājās par 15—20 grādiem. Latvijā pārsvarā bija mēreni auksts laiks ar temperatūru naktī no mīnus 6 līdz mīnus 12 grādiem, dažviet līdz mīnus 18 grādiem, dienā no nulles līdz mīnus 6 grādiem. Ledus biezums upēs un ezeros sasniedzis 15—35 centimetrus. Laiks Baltijā janvāra otrajā dekādē veidojās dziļu Atlantijas ciklonu dienvidu perifērijas ietekmē. Tie virzījās uz ziemeļu arktiskajām jūrām. Ar cikloniem saistītās atmosfēras frontes, virzīdamās netālu no Latvijas, radīja nelielu sniegputeni.[3]

Mēneša pēdējā nedēļā laiks bija nepastāvīgs. Sākumā gaisa temperatūra pacēlās līdz trim grādiem virs nulles, to noteica dziļš ciklons, kas no Norvēģu jūras pārvietojās uz Somiju. Stipri sniga, dienvidrietumu vējš pastiprinājās līdz 15—20 metriem sekundē. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 5 grādi virs normas. Nedēļas vidū no Norvēģu jūras uz Latviju pārvietojās otrs ciklons. Tas bija mazāk aktīvs, nedaudz sniga, vietām pastiprinājās vējš. Ziemeļu un ziemeļaustrumu vēji ienesa salto arktisko gaisu. Naktī no 29 uz 30. janvāri gaisa temperatūra pazeminājās līdz mīnus 26—33 grādiem Rīgā bija mīnus 26—28 grādi (–28,3 °C), kas ir par 8 grādiem zem normas. Sniega segas biezums republikas austrumos sasniedza 40—49 centimetrus, Gaiziņkalna rajonā 42 centimetri, Ērgļos 48 centimetri.[4]

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Februāris sākās ar atkušņa atnākšanu. No mēneša pirmajām dienām vispirms republikas rietumu rajonos, bet pēc tam arī visā Latvijas teritorijā gaisa temperatūra dienā cēlās līdz +1, +4 grādiem. Sāka pilēt palāses, kupenas kļuva tumšākas, pavasarīgi spilgtie saules stari lauzās cauri mākoņiem. Vēl 30. janvārī diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija –18 grādi, kas ir par 13 grādiem zem normas. Bet jau 1. februārī temperatūra cēlās līdz –1 grādam, kas ir par 4 grādiem virs normas. Janvāra beigās jūtami aktivizējās atmosfēras procesi virs Atlantijas. Dziļu ciklonu sērija nāca no Islandes, un Baltija nokļuva to dienvidu perifērijas ietekmē, kas arī izraisīja atkusni.[5]

  • 9. februāris — otra aukstākā nakts Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra nakts stundās pazeminājās līdz –14,2 grādiem.

Mēneša otrās nedēļas pirmās dienas sākās ar ievērojami aukstāku laiku, ko izraisīja ciklons, kas pārvietojās no Skandināvijas ziemeļiem uz Leņingradas apgabalu. Frontālie atzari, kas virzījās caur Baltiju, izraisīja sniegu, atsevišķos rajonos bija spēcīgs vējš. Naktī gaisa temperatūra bija –15, –20 grādi, piekrastē no –8 līdz –13 grādiem, dienā republikas rietumdaļā bija –4, –6 grādi, austrumu rajonos –8, –10 grādi. 9. februārī vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija –10,7 grādi, kas par 5,8 grādiem bija zemāka par vidējiem ilggadīgajiem vērojumiem. Nedēļas otrajā pusē kļuva krietni siltāks. Gaisa temperatūra nakts stundās bija no 0 līdz +1 grādam rietumos un no mīnus 1 līdz 4 grādiem Latvijas austrumos. Dienā termometra dzīvsudraba stabiņš pacēlās līdz +1. +4 grādiem. 12. februārī vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija +0,8 grādi, kas ir par 5,7 grādiem virs normas. Ar katru dienu arvien jūtamāka kļuva pavasara tuvošanās.[6]

Mēneša trešajā nedēļā laiku ietekmēja Vidusjūras cikloni. Pārvietodamies ziemeļaustrumu virzienā pāri Polijai uz Baltijas dienvidiem, tie atnesa ļoti siltu, mitru gaisu. Latvijā iestājās atkusnis. Bieži sniga slapjš sniegs un lija lietus. Migla, dažos rajonos veidojās apledojums. Gaisa temperatūra dienā bija +1, +3 grādi, naktī pazeminājās līdz –1, –3 grādiem. Temperatūras paaugstināšanās un migla veicināja intensīvu sniega kušanu. Rietumu rajonos sniega segas biezums manāmi samazinājās, bet Liepājas un Rucavas apkaimē tas nokusa pilnībā. Tomēr republikas austrumos sniegs saglabājās. Ērgļos un Gaiziņkalnā tā biezums sasniedz 43 centimetrus.[7]

  • 26. februāris — diennakts minimālā gaisa temperatūra Rīgā pazeminājās līdz –18,2 °C. Šī bija aukstākā nakts galvaspilsētā, februārī, kā arī aukstākā diena kopumā, jo dienā termometra stabiņš nepakāpās virs –9,4 grādu atzīmes (diennakts vidējā gaisa temperatūra bija –13,1 grāds).

Pēdējā februāra dekādē laika apstākļi Latvijā būtiski mainījās. Izbeidzās dienvidu ciklonu iedarbība un līdz ar tiem arī siltā gaisa pārvietošanās uz Baltiju. Virs Skandināvijas un Baltijas jūras arktiskajās gaisa masās izveidojās plašs anticiklons. Beidza snigt. Pēc ilgstoša atkušņa, kad gaisa temperatūra dienā palielinājās līdz +2, +3 grādiem, kļuva krietni aukstāks. Gaisa vidējā diennakts temperatūra kļuva par 3—4 grādiem zemāka par daudzos gados novēroto vidējo temperatūru. Dienā saule pacēlās jau augstu, taču arī saulainā laikā temperatūra paaugstinās tikai līdz –3, –6 grādiem. Naktīs sals sasniedza –20, –24 grādus.[8]

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz šim reģistrētā absolūti minimālā gaisa temperatūra martā ir no −23 grādiem Pāvilostā un Kolkā līdz −34 grādiem Ainažos un ir uzstādīta galvenokārt 1942. un 1987. gados. Vidējā gaisa temperatūra martā bija par trīsarpus grādiem zemāka nekā norma.[9]

  • 3. marts — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −21,4 °C. Daugavpilī gaisa temperatūra noslīdēja līdz −31,3 °C, Gulbenē −24,1 °C. Savukārt Liepājā un Kolkā bija attiecīgi −18,8 °C un −16,1 °C.
  • 5. marts — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −15,5 °C. 1993. gadā tika uzstādīts jauns rekords, −18,8 °C.
  • 6. marts — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −21,8 °C.

Marta pirmajā nedēļā Baltijā turpināja saimniekot ziema. Saglabājās sniega sega, kas Baltijas jūras piekrastē bija no 5 līdz 13 centimetru bieza, bet Latvijas austrumu rajonos no 35 līdz 50 centimetriem. Pārsteidzoši auksta izrādījās marta pirmā nedēļa. Dienā gaisa temperatūra turējās −12, −17 grādu robežās, naktī sasniedza −20, republikas austrumdaļā līdz −24 grādiem. Visas šīs dienas diennakts vidējā gaisa temperatūra bija par vairāk nekā 10 grādiem zem par normu. 3. martā Rīgā temperatūra sasniedza −22 grādus, tā ir viszemākā simts gados šajā dienā novērota.[10]

  • 14. marts — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −18,6 °C.

Marts ir krasu gaisa temperatūras kontrastu mēnesis. Marta otrajā nedēļā sals naktī sasniedza 14—18 grādus zem nulles, bet dienā, pateicoties intensīvajiem saules stariem, temperatūra pacēlās virs nulles. Republikas rietumu rajonos vietumis nokusa sniegs un, kaut gan naktīs un agri no rīta zemi vēl stindzina sals, gaisā jau bija jūtama pavasara elpa. Laika apstākļus Baltijā noteica plašs anticiklons. Aizritējušās nedēļas raksturīga īpatnība bija neparasti augsts atmosfēras spiediens (780 milimetri), kā arī neliels gaisa mitrums un absolūts bezvējš.[11]

Lai gan bija spoža saule pavasarīgi zilajās debesīs, tomēr diennakts vidējā gaisa temperatūra visu nedēļu stūrgalvīgi turējās zem vidējās daudzos gados novērotās. Sniegs dienā kusa, vietumis jau bija redzama kaila zeme. Naktī atkususī zeme atkal sasala. Dažviet republikā sals naktī sasniedza 20 grādus. Šādu laiku noteica anticiklons, kas ilgu laiku saglabāts virs Krievijas Eiropas daļas, Skandināvijas, Baltijas. Augsta spiediena apgabals izveidoja barjeru, kas neļāva ieplūst siltajām gaisa masām no Atlantijas un Vidusjūras. Pēdējās nedēļas dienās sinoptisko procesu raksturs mainījās. Temperatūra naktīs bija no nulles līdz –5 grādiem. Sniga slapjš sniegs.[12]

Pēdējā marta dekādē anticiklona rietumu perifērijas ietekmē Baltijā pārsvarā bija sauss laiks. Naktīs sals vietām sasniedza mīnus 13 grādus, dienā temperatūra paaugstinājās līdz +1, +6 grādiem. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija par 1—2 grādiem augstāka par normu un 24. martā pārkāpa nulles robežu. Anticiklona valdīšanas laikā cikloni no Atlantijas nevarēja nokļūt līdz Baltijai. 26. martā anticiklons sāka atkāpties uz austrumiem. Austrumu vējus nomainīja dienvidrietumu vēji, paverot ceļu siltajam gaisam no Rietumeiropas. Kaut gan Latvijas upes vēl bija iekaltas ledū un Rīgas jūras līcī kuģi virzās ar ledlauža palīdzību, gaisā jau bija jūtamas pavasara vēsmas.[13]

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Somu tūristu kuģa "Albatross" ienākšana Rīgas ostā, 1987. gada 4. aprīlī. Attēlā redzama ledus iešana Daugavā.
  • Rīgas centra meteoroloģiskajā novērojumu stacijā mēneša nokrišņu summa sasniedza tikai 9,8 mm.

Atnākot aprīlim, gandrīz pilnīgi bija nokusis sniegs republikas rietumu rajonos. Austrumos, Ērgļos un Gaiziņkalnā sniega segas biezums vēl bija no 28 līdz 32 cm. Sākās dabas atmoda. Mazliet vēlāk par ierasto sākās sulu rite bērzos un kļavās. Atkusušajās pļaviņās parādījās pirmie sniegpulkstenīši, Latvijas upēs sākās ledus iešana. Visu šo likumsakarīgo norišu pamatā bija spēcīga Sibīrijas anticiklona ietekme, kura rietumu robeža sasniedza Baltijas rajonus. Diennakts vidējā gaisa temperatūra 2. aprīlī Rīgā bija +4,6 grādi, kas ir 2,8 grādus augstāk par normu.[9]

Otrajā dekādē aktivizējās pavasara procesi dabā. Sākās lazdu un alkšņu ziedēšana, dažos rajonos piebrieda pumpuri ābelēm un upeņu krūmiem. Anticiklona (kura centrs ilgu laiku atradās virs Maskavas apgabala) rietumu perifērijas ietekmē Latvijā pārsvarā bija saulains un sauss laiks. Gaiss dienā sasila līdz +10, +13 grādiem, bet diennakts vidējā gaisa temperatūra bija normas robežas, dažas dienas par 1—2 grādiem virs normas. Pēdējās nedēļas dienās anticiklons saira un no Grenlandes uz Kolas pussalu virzījās dziļš ciklons. Tā ieplaka ar atmosfēras frontēm gāja pāri Baltijai. 16. aprīlī visā Latvijā nolija neliels lietus.[14]

  • 19. aprīlis — vēsākā aprīļa diena. Diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā bija –0,5 °C un dienā gaiss iesila tikai līdz +1,8 grādiem.

Kopumā vēss pavasaris. Trešās dekādes sākumā naktī reizēm tika novērots sals. Dienā gaisa temperatūra sasila tikai no 3 līdz 8 grādiem. Jau pagājušās nedēļas beigās aizmugurē dziļam ciklonam, kas izveidojās Vidusvolgā, uz Baltiju plūda ledainais Arktikas gaiss. 19. aprīlī termometrs rādija tikai 2 grādus virs 0, tā bija pati aukstākā mēneša diena. Visu nedēļu temperatūra bija zemākā par normu par 3—5 grādiem. Nedēļas otrajā pusē virs Rietumeiropas izveidojās plašs anticiklons, un Latvija atradās tā perifērijas ietekmē. Mainījās vēja virziens, kas veicināja siltāka gaisa ieplūšanu no rietumiem.[15]

  • 29. aprīlis4. maijs — daudzviet Latvijā valdīja pavasarīgi silts laiks. Gaisa temperatūra Rīgā sešas dienas pēc kārtas pakāpās virs +20 grādiem.
  • 30. aprīlis — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +24,2 °C.

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rīgas centra meteoroloģiskajā novērojumu stacijā mēneša nokrišņu summa sasniedza 103,5 mm.
  • 1. maijs — siltākā 1987. gada maija diena Latvijā. Gaisa temperatūra Latvijā bija +23, +26 grādi. Maksimālā gaisa temperatūra Rīgā pakāpās līdz +25,2 °C.
  • 4.5. maijs — pāri Latvijai virzījās atmosfēras fronte, atnesot lietu, pērkona negaisu un vēsāku laiku.

Pirmā maija svētku priekšvakarā Baltijā negaidīti ieradās vasara. Pārsteidzoši siltais, vasarīgais laiks Latvijā turējās veselu nedēļu. īpaši karsts bija 1. maijs. Sājā dienā termometra dzīvsudraba stabiņš turējās 23—26 grādu diapazonā. Rīgā bija 25 grādi silts. Siltums radās sakarā ar to, ka virs Centrālās Eiropas sasilušās gaisa masas virzījās uz Baltiju. Te valdošais anticiklons sāka atkāpties uz Moldāviju un Ukrainu. Radās labvēlīgi apstākļi siltajam laikam Baltijā. Taču maijs ir pārejas mēnesis no pavasara uz vasaru, kam raksturīgi krasi temperatūras kontrasti. 1987. gada maijs nebija izņēmums. Aukstuma atgriešanās nelika sevi ilgi gaidīt. 4. un 5. maijā pāri Baltijai virzījās aukstā atmosfēras fronte lietusgāžu un negaisa pavadībā. 6. maijā Latvijā palika stipri aukstāks. Temperatūra Rīgā dienā pazeminājās līdz +6 grādiem, bet naktī uz 7. maiju republikas austrumos vietumis bija vērojamas salnas.[16]

  • 14. maijs — nokrišņu summa galvaspilsētā sasniedza 22,1 mm.

Mēneša otrās dekādes sākumā laikapstākļi Latvijā bija ļoti nepastāvīgi. Cikloni, kas no Atlantijas virzījās uz Skandināvijas dienvidiem, Baltijā atnesa vēsu un mitru gaisu. Attēlos, kas uzņemti no mākslīgajiem zemes pavadoņiem, virs mūsu rajoniem šajās dienās bija redzami milzīgi mākoņu masīvi. Visvairāk nokrišņu bija republikas centrālajā un ziemeļaustrumu rajonā, kur tie sasniedza 23—24 milimetrus. Piekrastes rajonos laiku manāmi ietekmē jūra un jūras līcis. 13. maijā Rīgas jūras līča centrālajā daļā vēl bija redzami atsevišķi ledus gabali, kas šajā laikā gadās reizi astoņos, desmit gados. 14. maijā mazkustīga aukstā atmosfēras fronte, virzīdamās pār Latvijas centrālajiem rajoniem, republiku sadalīja divās daļās: rietumu daļā maksimālā gaisa temperatūra bija +8, +10 grādi, bet austrumos sasniedza +20, +24 grādus. Pēc sausā aprīļa lietus ietekmē atdzīvojās arī daba. Salapoja koki, auga zāle, republikas austrumos ziedēja ievas.[17]

1987. gada maija vidus Baltijā bija padevies lietains un vēss. Šādu laiku noteica cikloni, kas no visām pusēm, gan no Melnās jūras, gan no Atlantijas, pārvietojās uz mūsu rajoniem un nesa līdzi milzīgus mākoņu masīvus, jūras un okeāna mitrumu. Gaisa temperatūra naktī vidēji bija +4, +9, dienā +10, +15 grādi. Bet tajās stundās, kad mākoņi izklīda un saules stariem izdevās izlauzties līdz zemei, temperatūra strauji cēlās līdz +18, +20 grādiem. Diennakts vidējā gaisa temperatūra no normas uz vienu vai otru pusi novirzījās par 1—2 grādiem: Ūdens temperatūra Latvijas upēs bija 12—13 grādi, Rīgas jūras līcī — 8—10 grādi. Par spīti nepastāvīgajam laikam pavasara procesi dabā noritēja normāli — ziedēja augļu dārzi.[18]

Pēdējās maija dienās milzīga PSRS Eiropas daļas teritorija atradās noturīga auksta anticiklona ietekmē, kurš stipri skāra arī Baltiju. Pat spilgtie saules stari nespēja sasildīt no Arktikas plūstošo auksto gaisu. Naktī, kad bija skaidras debesis un neliels vējš, gaisa temperatūra pazeminājās līdz salnām augsnes virspusē. Viszemākā temperatūra aizritējušajā nedēļā Rīgā bija +3, +4 grādi, bet 26. un 28. maijā augsnes virskārtā zem 0. Dienā termometra dzīvsudraba stabiņš ar pūlēm sasniedza +10, +15 grādu atzīmi. Nedēļas beigās procesi atmosfērā mazliet mainījās. Uz Baltiju sāka plūst silts un mitrs gaiss no dienvidiem. Naktīs salnas vairs nebija vērojamas. Parādījās mākoņi, nolija lietus.[19]

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūniju raksturoja cikloniska atmosfēras cirkulācija, kas Baltijā noteica nepastāvīgu, vēsu un lietainu laiku.[20]

  • 5. jūnijs — pēc precīzi mēneša ilga pārtraukuma, Rīgā atkal tika sasniegti pilni +20 grādi. Maksimālā gaisa temperatūra pēcpusdienā pakāpās līdz +20,5 °C.
  • 6. jūnijs — Rīgā sākās meteoroloģiskā vasara. Diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili pakāpās virs +15 grādiem.

Pirmā jūnija nedēļa neatnesa gaidīto siltumu. Pirmā vasaras mēneša sākumā Eiropas "aukstuma pols" izvietojās Latvijā jūras piekrastē, un gaisa temperatūra dienā nepārsniedza +7, +10 grādus, tai pašā laikā pat pie Baltās jūras krastiem bija apmēram 20 grādu silts. Aukstuma vilnis bija saistīts ar tā dēvēto dienvidu ciklonu virzīšanos uz Baltiju. Vienu no šiem cikloniem, kas atnāca no Melnās jūras piekrastes, pavadīja mākoņi un stipri lieti. Nokrišņu daudzums atsevišķos rajonos sasniedza 10—15 milimetrus. Vidējā gaisa temperatūra Rīgā šajā nedēļā svārstījās no +7 līdz +11 grādiem, 2—5 grādi zem normas. Jūnija salnas Baltijā nemaz nav tik reta parādība. Taču šajā gadā, neraugoties uz ilgstošo vēsumu, temperatūras pazemināšanās zem nulles netika novērota.[21]

Jūnija otrās nedēļas nogalē Baltijā iestājās ilgi gaidītā vasara. Nolija silts lietus, nodārdēja vasarīgs pērkons. Termometra dzīvsudraba stabiņš stabili turējās +15, +20 grādu diapazonā, atsevišķās dienās paceldamies līdz +23 grādiem. Siltais gaiss un karstie saules stari ātri sasildīja ūdeni Rīgas jūras līcī. Aizritējušās nedēļas laiku noteica mazkustīga ciklona dienvidaustrumu perifērija. Tā frontālie atzari, virzoties pāri mūsu rajoniem, atnesa lietu un pērkonu.[22]

  • 16. jūnijs — siltākā jūnija diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +25,0 °C. Arī diennakts vidējā gaisa temperatūra bija visaugstākā — +18,0 grādi. Dienas otrajā pusē galvaspilsētā nolika lietus (iespējams ar pērkona negaisu). Nokrišņu summa sasniedza 23,3 mm.

Jūnija trešajā nedēļā laiks bija nepastāvīgs. 13. un 14. jūnijs bija vēss, toties 16. jūnijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, republikas austrumos līdz +28 grādiem. Nedēļas beigās kļuva vēsāks, temperatūra bija 14—19 grādu robežās. Nepastāvīga bija arī diennakts vidējā gaisa temperatūra: nedēļas sākumā tā bija par 1—2 grādiem zem normas, nedēļas vidū — 2—3 grādi virs normas. Šīs svārstības izraisīja milzīgs ciklons, kas no Polijas pārvietojās uz Zviedriju. Tā frontālo atzaru ietekmē Latvijā nolija lietus, vietām nodārdēja pērkons ar stipru vēju. Ar dienvidu vējiem Baltijā ieplūda silts gaiss no Vidusjūras. Pēc ciklona atkāpšanās uz Zviedriju, dienvidu vējus nomainīja rietumu vēji. Mūsu republikā atkal izplatījās Atlantijas vēsais gaiss.[23]

Jūnijs ritēja uz otru pusi — rīdzinieki un Jūrmalas viesi ar nepacietību gaidīja karstas, saulainas dienas. Tomēr uz Baltijas teritoriju joprojām virzījās ciklons no dienvidiem, kas atnesa siltu lietu. Atlantijā veidojās jauni cikloni. Cikloniskie virpuļi atnesa mākoņus, pērkona lietu un tikai mērenu siltumu. Gaisa temperatūra Latvijā pakāpās tikai līdz +22 grādiem. Diennakts vidējā gaisa temperatūra saglabājās normas robežās vai bija par 1 grādu zem normas. Viens no cikloniem atradās virs Dienvidskandināvijas, tas pamazām zaudēja savu enerģiju. No Lielbritānijas uz Ziemeļjūru virzījās jauns ciklons.[24]

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. jūlijs — karstākā jūlija diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā sasniedza +27,6 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī augstākā diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā visā 1987. gadā, +21,3 °C. Pulksten 10 Rīgā bija +21,4 grādi, atmosfēras spiediens 759 milimetri.[25]

Jūnija pēdējās dienās vidējā diennakts gaisa temperatūra Rīgā bija par 2—3 grādiem zem normas. Līdz ar jūliju laiks būtiski mainījies. No Ziemeļjūras uz Baltijas jūru pārvietojās ieplaka ar frontālām gaisa šķirtnēm, kas Latvijā atnesa karstu laiku ar īslaicīgu lietu un negaisu. 1. jūlija naktī gaisa temperatūra bija +13, +18 grādi, dienā piekrastē +16, +23 grādi, pārējā republikas teritorijā līdz +25, +28 grādiem. Rīgā diennakts vidējā gaisa temperatūra bija par 5 grādiem virs daudzos gados novērotās vidējās. Ūdens Rīgas jūras līcī sasila līdz +16, +18 grādiem. Uz Rietumeiropu pārvietojas Azoru anticiklona atzars, kas, virzīdamies uz austrumiem, turpmāk Baltijā noteica sausu un skaidru laiku.[20]

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Alūksnē tika reģistrēts vislielākais vēja ātrums brāzmās Austrumlatvijas reģionam augustā, 29 m/s.
  • 29. augusts — vēja ātrums brāzmās Rīgā sasniedza 22 m/s.

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 5. septembris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +2,4 °C.

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 30. decembris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +7,3 °C. 1994. gadā tika uzstādīts jauns rekords, +7,4 °C.

Gada pārskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Temperatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nokrišņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Nokrišņu gada summa Latvijā sastādīja aptuveni 645 mm.
  • Nokrišņu gada summa Rīgā sastādīja 611,3 mm.

Laikapstākļu statistika Rīgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.

Dati no Starptautiskās lidostas "Rīga" meteoroloģiskās novērojumu stacijas.[26] Kamēr ir redzams šis paziņojums, dekāžu un diennakts nokrišņu informācija var būt neprecīza.

Temperatūra
Mēnesis Minimums Datums Maksimums Datums Vidējā temp.
Janvāris
−31,7 °C
7., 11. janvāris
+2,5 °C
31. janvāris
−14,2 °C
−10,7
Februāris
−18,3 °C
26. februāris
+3,7 °C
6. februāris
−3,1 °C
−0,3
Marts
−21,9 °C
6. marts
+7,0 °C
29. marts
−5,1 °C
−5,2
Aprīlis
−4,2 °C
20. aprīlis
+24,2 °C
30. aprīlis
+4,3 °C
−0,7
Maijs
+2,8 °C
10. maijs
+25,2 °C
1. maijs
+10,1 °C
−1,5
Jūnijs
+5,7 °C
4. jūnijs
+24,2 °C
16. jūnijs
+14,4 °C
−0,9
Jūlijs
+7,1 °C
4., 17. jūlijs
+27,6 °C
1. jūlijs
+16,3 °C
−0,9
Augusts
+5,3 °C
18. augusts
+27,1 °C
26. augusts
+15,0 °C
−1,5
Septembris
+0,2 °C
29. septembris
+19,2 °C
6. septembris
+11,2 °C
−0,6
Oktobris
−1,6 °C
28. oktobris
+16,2 °C
8. oktobris
+7,8 °C
+0,7
Novembris
−6,1 °C
24. novembris
+9,5 °C
6. novembris
+2,6 °C
+0,3
Decembris
−13,4 °C
23. decembris
+7,3 °C
30. decembris
−0,9 °C
+0,6
Nokrišņi
Summa 1. 2. 3. Diennaktī Datums
24,9 mm
5,9
0,8
16,1
6,1 mm
25. janvāris
25,5 mm
4,6
17,1
4,7
6,1 mm
11. februāris
11,6 mm
1,5
2,5
6,1
5,1 mm
22. marts
9,8 mm
3,1
0,3
5,1
5,1 mm
26. aprīlis
103,5 mm
18,0
21,3
34,6
17,0 mm
21. maijs
78,6 mm
33,8
32,5
8,6
17,0 mm
2. jūnijs
48,5 mm
0,0
12,4
91,0
82,3 mm
28. jūlijs
61,6 mm
6,6
18,1
13,2
14,0 mm
12. augusts
97,4 mm
18,1
28,1
39,0
23,9 mm
25. septembris
17,9 mm
15,3
0,3
2,5
7,1 mm
10. oktobris
73,0 mm
8,2
33,6
26,3
15,0 mm
19. novembris
50,0 mm
11,9
16,4
13,2
5,3 mm
10. decembris

Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības:

Gaisa temperatūras fakti Rīgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no Starptautiskās lidostas "Rīga" meteoroloģiskās novērojumu stacijas.[26]

Zemākā gaisa temperatūra dienā:

Augstākā gaisa temperatūra naktī:

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Sinoptiķa komentārs | Atkal būs auksti Archived 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 7, 10.01.1987.
  2. Sinoptiķa komentārs | Salatēvs piekāpjas Archived 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 13, 17.01.1987.
  3. Sinoptiķa komentārs | Sals mazinājies Archived 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 19, 24.01.1987.
  4. Sinoptiķa komentārs | Atkal ciklons... Archived 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 25, 31.01.1987.
  5. Sinoptiķa komentārs | Pavasaris februārī?... Archived 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 31, 07.02.1987.
  6. Sinoptiķa komentārs | Jūtamas pavasara vēsmas Archived 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 37, 14.02.1987.
  7. Sinoptiķa komentārs | Gluži kā pavasarī Archived 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 43, 21.02.1987.
  8. Sinoptiķa komentārs | Dienas garākas — sals stiprāks Archived 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 49, 28.02.1987.
  9. 9,0 9,1 Sinoptiķa komentārs | Uzziedējuši pirmie sniegpulkstenīši Archived 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 79, 04.04.1987.
  10. Sinoptiķa komentārs Archived 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 55, 07.03.1987.
  11. Sinoptiķa komentārs | Kļūs siltāks Archived 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 61, 14.03.1987.
  12. Sinoptiķa komentārs | Ziema negrib atkāpties Archived 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 67, 21.03.1987.
  13. Sinoptiķa komentārs | Pavasaris nāk! Archived 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 73, 28.03.1987.
  14. Sinoptiķa komentārs | Pavasara untumi Archived 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 90, 18.04.1987.
  15. Sinoptiķa komentārs | Tāds auksts pavasaris Archived 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 96, 25.04.1987.
  16. Sinoptiķa komentārs | Ziedošā maija kaprīzes Archived 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 105, 08.05.1987.
  17. Sinoptiķa komentārs | Zied ievas... Archived 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 111, 16.05.1987.
  18. Sinoptiķa komentārs | Un dārzi zied... Archived 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 117, 23.05.1987.
  19. Sinoptiķa komentārs | Bez būtiskām pārmaiņām Archived 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 123, 30.05.1987.
  20. 20,0 20,1 Sinoptiķa komentārs | Vasara sākas... jūlijā Archived 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 153, 04.07.1987.
  21. Sinoptiķa komentārs | Siltuma gaidās Archived 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 129, 06.06.1987.
  22. Sinoptiķa komentārs Archived 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 135, 13.06.1987.
  23. Sinoptiķa komentārs | Būs vēss Archived 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 141, 20.06.1987.
  24. Sinoptiķa komentārs | ...un atkal cikloni Archived 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 147, 27.06.1987.
  25. Gaidāmais laiks Archived 2020. gada 3. februārī, Wayback Machine vietnē., Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 150, 7. lpp. 01.07.1987.
  26. 26,0 26,1 Clima en Riga durante el año 1987, tutiempo.net (spāniski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]