1988. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pasaulē: 1985 1986 1987 - 1988 - 1989 1990 1991
Latvijā: 1985 1986 1987 - 1988 - 1989 1990 1991
Laikapstākļi: 1985 1986 1987 - 1988 - 1989 1990 1991
Sportā: 1985 1986 1987 - 1988 - 1989 1990 1991
Kino: 1985 1986 1987 - 1988 - 1989 1990 1991

Šajā lapā ir apkopoti 1988. gada notikumi Latvijas teritorijā. Tā atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1.2. jūnijs — notika Latvijas Rakstnieku savienības valdes paplašinātais plēnums ar citu radošo savienību vadītāju un ekspertu piedalīšanos. Mavriks Vulfsons paziņoja, ka 1940. gadā Latvijā nav notikusi sociālistiskā revolūcija.
  • 14. jūnijs — pirmo reizi Latvijas pēckara vēsturē demonstrācijas laikā grupas Helsinki-86 biedrs Konstantīns Pupurs cauri visai Rīgai, no Brīvības pieminekļa līdz Brāļu Kapiem, iznesa Latvijas sarkanbaltsarkano karogu. Notika arī mītiņš pie Kongresu nama.[3]
  • 18. jūnijs — LKP CK plēnums pieņēma lēmumu Par politisko situāciju republikā, kurā teikts, ka Rakstnieku savienības valdes paplašinātajā plēnumā "netika pienācīgi ievērotas visu republikas sociālo grupu un nacionalitāšu intereses," bet "... vēsturisko notikumu subjektīviskie traktējumi, ko neatbildīgi uztvēruši daži masu informācijas līdzekļi, dezorientē sabiedrisko domu un kalpo par platformu nacionālistiski noskaņoto elementu konsolidācijai.".

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Demonstrācija pie Brīvības pieminekļa 23. augustā, sakarā ar PSRS-Vācijas pakta parakstīšanu

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. septembris — Latvijā viesojās norvēģu zinātnieks un ceļotājs Tūrs Heijerdāls.
  • 10. septembris — Saeima pieņēma lēmumu noteikt ārkārtas situāciju Latvijas laukos saistībā ar ražas novākšanai īpaši nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Lēmums paredzēja uzdot Ministru kabinetam izvērtēt lauksaimniecības produkcijas ražotāju ienākumu iespējamo samazināšanos salīdzinājumā ar 1987. gadu, kā arī rast līdzekļus daļējai minēto zaudējumu kompensācijai.
  • 16. septembris — tika atjaunota Latvijas Ārstu biedrības darbība.
  • 23. septembris — sākās pirmais starptautiskais kinoforums "Arsenāls". Forums ilga līdz 1. oktobrim.
  • 29. septembris — Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs pieņēma dekrētu, kas atļāva tautas, darba un ģimenes svētkos, piemiņas dienās, kultūras un masu pasākumos lietot sarkanbaltsarkano karogu un izmantot tradicionālos kultūrvēsturiskos simbolus — auseklīti, saulīti un citus.
  • 30. septembris — 1988. gada Vasaras Olimpiādes spēlēs Seulā, basketbolists Igors Miglinieks PSRS basketbola izlases sastāvā izcīnīja olimpisko zelta medaļu.

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 4. oktobris — Jānis Vagris tika iecelts par Latvijas Komunistiskās partijas pirmo sekretāru, nomainot šajā amatā Borisu Pugo.
  • 6. oktobris — LPSR Augstākā padome (AP) pieņēma virkni vēsturisku lēmumu — latviešu valodai tika piešķirts valsts valodas statusu, par AP Prezidija priekšsēdētāju tika ievēlēts Anatolijs Gorbunovs, bet par LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāju kļuva Vilnis Edvīns Bresis.
  • 7. oktobris — atmodai pieņemoties spēkā, Mežaparkā notika plaša Tautas manifestācija ar sarkanbaltsarkanajiem karogiem. Dienu vēlāk sākas Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress.
  • 8.9. oktobris — notika Latvijas Tautas frontes (LTF) pirmais kongress, kurā par LTF vadītāju kļuva publicists Dainis Īvāns. LTF bija visplašākā tautas kustība Latvijas vēsturē. Tajā iekļāvās un aktīvi darbojās ap 230 000 latviešu un citu tautību pārstāvju. Ar plašo tautas līdzdalību, uzdrīkstēšanos un nevardarbīgo pretestības raksturu LTF ir unikāla parādība arī globālā mērogā. Tautas plašā līdzdalība, parlamentārais un nevardarbīgais cīņas ceļš, labvēlīgie ārējie apstākļi ļāva LTF galveno mērķi — neatkarības atjaunošanu — sasniegt relatīvi īsā laika sprīdī un ievērojami paātrināt Latvijas integrāciju Eiropas demokrātiskajā telpā.
  • 13. oktobris — Latvijas PSR Prokuratūra sāka izmeklēšanu par Latvijas armijas virsnieku nogalināšanu Litenē 1941. gadā.

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 3. decembris — tika dibināta Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija.
  • 7. decembris — Armēnijā notika postoša zemestrīce, glābšanas darbos un postījumu seku likvidēšanā piedalījās arī daudzi cilvēki no Latvijas.[4] Sākās palīdzības vākšana zemestrīcē cietušajiem.
  • 10.11. decembris — notika Latvijas PSR Tautu forums — diskusija par tautību kulturāli nacionālo autonomiju, kurā mazākumtautību pārstāvji atbalsta latviešu tautas centienus.
  • 16. decembris — iznāca Latvijas Tautas frontes laikraksta "Atmoda" pirmais numurs.

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mākslas filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Video[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]