1986. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1983 1984 1985 - 1986 - 1987 1988 1989 |
| Latvijā: | 1983 1984 1985 - 1986 - 1987 1988 1989 |
| Laikapstākļi: | 1983 1984 1985 - 1986 - 1987 1988 1989 |
| Sportā: | 1983 1984 1985 - 1986 - 1987 1988 1989 |
| Kino: | 1983 1984 1985 - 1986 - 1987 1988 1989 |
Šajā lapā ir apkopoti 1986. gada notikumi Latvijas teritorijā. Tā atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 24.—25. janvāris — notika Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) 24. kongress.[1]
Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 6. jūnijs — tika ielikts Rīgas Motormuzeja pamatakmens.
- 18. jūnijs — notika dzelzceļa katastrofa starp Kurcuma un Grīvas stacijām. No sliedēm nogāja pasažieru ātrvilciena vagoni, jo pārmērīgas šūpošanās dēļ saāķējās 4. un 5. vagona buferi.[2]
Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 10. jūlijs — Liepājā tika dibināta Cilvēktiesību aizstāvības grupa "Helsinki-86".[3]
Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 16. augusts — par godu automobiļu 100 gadu jubilejai Rīgā, Juglas ezera krastā tika atklāta Latvijas Antīko automobiļu kluba (AAK) organizētā seno spēkratu izstāde. Pasākumā piedalījās arī senie automobiļi no Somijas, VDR, Polijas un Čehoslovākijas. Šī pasākuma gaitā AAK tika uzaicināta kļūt par Starptautiskās seno spēkratu federācijas (FIVA) locekli.
- 31. augusts — naktī plkst. 1:31 Latvijas teritorijā bija novērojama 3 balles stipra zemestrīce ar epicentru Rumānijā, 132 km dziļumā.
Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 15.—20. septembris — Jūrmalā norisinājās Čatokvas konference. Tā bija ASV—PSRS sabiedrības pārstāvju tikšanās konference, kas iezīmēja jaunas vēsmas Padomju Savienības politikā, kā arī ir saistām ar Trešās atmodas procesa aizsākumiem Latvijas PSR. To samērā plaši atreferēja masu informācijas līdzekļi. ASV prezidenta vecākais konsultants Padomju Savienības jautājumos Džeks Metloks paziņoja, ka ASV joprojām neatzīst Latvijas inkorporāciju Padomju Savienībā.
- 20. septembris — sagāzās Ķeguma hidroelektrostacijas tilts, gāja bojā 11 un guva ievainojumus 13 cilvēki. Tā ir viena no neizprotamākajām gadsimta katastrofām Latvijā. Katastrofa notika tilta pārbaudes laikā. To vadīja kvalificēti, pieredzējuši speciālisti. Viņu rīcība, traģiski kļūdainais tilta pārbaudes plāns, kas paredzēja konstrukciju bīstamu pārslodzi, arī būtībā ir pats mīklainākais.[4][5]
Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 17. oktobris — "Literatūra un Māksla" publicēja Daiņa Īvāna un Artūra Snipa rakstu "Par Daugavas likteni domājot", kas bija vērsts pret Daugavpils hidroelektrostacijas celtniecību. Pēc tam sākās plaša Daugavas aizstāvēšanas masu kampaņa.[6]
Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 12. decembris — sāka raidīt Radio un televīzijas centrs Zaķusalā. Darbību un televīzijas pārraides uzsāka jaunā Rīgas radio un televīzijas stacija, kā arī jaunais televīzijas studiju komplekss Zaķusalā.[1]
Nezināms datums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Pabeigta maģistrālā gāzesvada Saurieši—Ogre—Jēkabpils—Daugavpils būvniecība.
Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mākslas filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- "Dubultnieks" (režisors Rihards Pīks)
- "Saulessvece" (režisors Lūcija Ločmele)
- "Apbraucamais ceļš" (režisors Ēriks Lācis)
- "Bailes" (režisors Gunārs Cilinskis)
- "Kroņa numurs" (režisors Imants Krenbergs)
- "Aizaugušā grāvī viegli krist" (režisors Jānis Streičs)
Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 25. janvāris — Guntis Galviņš, hokejists
- 16. februāris — Sergejs Kožans, futbolists
- 19. februāris — Uģis Žaļims, bobslejists
- 7. aprīlis — Haralds Silovs, šorttrekists un ātrslidotājs
- 25. aprīlis — Oļegs Malašenoks, futbolists
- 7. maijs — Aleksandrs Vlasovs, futbolists
- 4. jūnijs — Inārs Kivlenieks, kamaniņu braucējs
- 28. jūnijs — Vitālijs Smirnovs, futbolists
- 31. jūlijs — Agnis Čavars, basketbolists
- 17. oktobris:
- Jānis Andersons, hokejists
- Aija Klakocka, basketboliste
- 4. novembris — Liene Šomase, dziedātāja
- 20. decembris — Līga Glāzere, biatloniste
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- nezināms datums — Aleksandrs Vanags, futbolists un basketbolists (dzimis 1919. gadā)
- 4. februāris — Jānis Kalnbērziņš, politiķis (dzimis 1893. gadā)
- 7. marts — Jānis Blūms, mūziķis (dzimis 1936. gadā)
- 31. jūlijs — Lea Davidova-Medene, tēlniece (dzimusi 1921. gadā)
- 26. septembris — Edgars Zīle, aktieris (dzimis 1908. gadā)
- 12. oktobris — Jūlijs Vanags, rakstnieks un tulkotājs (dzimis 1903. gadā)
- 24. oktobris — Edgars Zveja, dziedātājs (dzimis 1924. gadā)
- 1. novembris — Artūrs Dimiters, aktieris (dzimis 1915. gadā)
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 768. lpp.
- ↑ Latvijas (Baltijas) dzelzceļa izveidošana un attīstība PSRS 1945. — 1991.g. Arhivēts 2016. gada 10. martā, Wayback Machine vietnē., ldz.lv
- ↑ "Helsinki 86" pieminēs 1987. gada notikumus., tvnet.lv, 22.08.2002.
- ↑ Kāpēc sagāzās Ķeguma tilts?, diena.lv, 22.05.1999.
- ↑ Gadsimta katastrofas Latvijā., spoki.lv, 10.04.2011.
- ↑ 6. sērija. Akcija pret HES[novecojusi saite], apollo.lv, 02.12.2006.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Rīgas radio un televīzijas torņa celtniecība 1986. gadā (youtube.com)
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |