319-F. latviešu policijas bataljons

319-F. latviešu policijas bataljons
Valsts	Trešais reihs
Pastāvēšanas laiks	1943-1945
Pakļautība	SS un policijas vadītājs Ostlandē; 16. vācu armijas VIII korpuss
Karaspēka veids	Sauszemes spēki
Militārās operācijas	Dzelzceļa apsardzība; Partizānu apkarošana Baltkrievijā; Bauskas aizstāvība; Kaujas Kurzemes cietoksnī
Komandieri
Komandieri	Voldemārs Ginters; Oskars Tiltiņš

319-F. latviešu policijas bataljons (vācu: 319-F. Schutzmannschaft Bataillon) bija militāra latviešu vienība Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā. Kaujas gaitas beidza ar padošanos Kurzemes cietoksnī pēc Lielvācijas kapitulācijas 1945. gada maijā.^[1]

Izveidošana

319-F. latviešu policijas bataljonu saformēja pulkvežleitnants Voldemārs Ginters 1943. gada 25. oktobrī Rīgā no apriņķu priekšnieku iesauktiem aizsargiem. Pēc bataljona izveides tajā bija 15 virsnieki, 125 instruktori un 466 kareivji, vadošais sastāvs bija šāds:

Bataljona komandieris — pulkvežleitnants Voldemārs Ginters

1. rotas komandieris — leitnants Vilis Krasts
2. rotas komandieris — kapteinis Pēteris Daugulis
3. rotas komandieris — virsleitnants Jānis Grigals
4. rotas komandieris — kapteinis Jānis Krūmiņš

Sākotnēji tika solīts, ka bataljona dienests tiks izpildīts Latvijas teritorijā, un tas ilgs tikai 8 nedēļas.^[1]

Dienesta gaitas

1943. gada 5. novembrī bataljons no Rīgas preču stacijas vilciena sastāvā izbrauca austrumu virzienā, lai arī par galamērķi nebija informēts pat tā komandieris pulkvežleitnants Ginters. Ierodoties Rēzeknē bataljons saņēma pavēli nodrošināt dzelzceļa līnijas Zilupe—Sebeža—Idrica—Novosokoļniki apsardzību, kā arī piedalīties partizānu apkarošanā Sebežas apkaimē. Sebežā, 16. vācu armijas VIII korpusa pakļautībā, arī novietojās bataljona štābs, vēlāk tas tika pārcelts uz Kurilovo un tad Makšutino sādžu. Par spīti tam, ka komandieris Ginters aizrādīja par vācu virsvadībai solījumu, ka dienests ilgs 8 nedēļas, pretenzijas tika noraidītas un bataljons turpināja pildīt sardžu un partizānu apkarošanas uzdevumus šajā reģionā līdz 1944. gada martam, kad beidzot pienāca pavēle atgriezties Latvijā.

11. martā bataljons iebrauca Olainē kur tika pārformēts, saņēma papildspēkus un 3. aprīlī devās uz Ziemeļvidzemi partizānu apkarošanas uzdevumā 492 kareivju un 83 instruktoru sastāvā. Vidzemē bataljona rotas izvietojās pa apdzīvotām vietām — 1. rota Gulbenē, 2. rota Alūksnē, 3. rota Lubānā un 4. rota Rugājos. 10. maijā bataljona vadību pārņēma majors Oskars Tiltiņš, šajā apvidū bataljons pienākumus pildīja līdz 1944. gada 22. jūlijam.

Atejot no Vidzemes augstienes, 319-F. bataljons tika novirzīts uz Bausku, ko sasniedza 29./30. jūlija naktī, kur ieņēma aizstāvēšanās pozīcijās Mūsas labajā krastā, šajās pozīcijās bataljons piedalījās Bauskas aizstāvības kaujās. Atvaires cīņu laikā bataljons zaudēja daudz ievainoto un kritušo, ievainots tika arī bataljona komandieris majors Tiltiņš, vadība bija šāda:

1. rotas komandieris — leitnants Vilis Krasts
2. rotas komandieris — leitnants Aleksandrs Dzenītis
3. rotas komandieris — virsleitnants Jānis Grigals
4. rotas komandieris — kapteinis Jānis Krūmiņš

5. septembrī bataljonu pārvietoja uz pozīcijām Jaunsaules rajonā gar Mēmeles upi, arī šeit tas iesaistījās smagās kaujās. 16. septembrī bataljons atgāja uz Iecavas upes līniju, kur ieņēma pozīcijas ziemeļu krastā, taču, saskaroties ar ievērojami pārāku ienaidnieku, bataljons bija spiests atkāpties, sajukumā tika zaudēta lielākā daļa sagādes pajūgu. Bataljona atliekas savācās Lielvārdē, kur īslaicīgi piedalījās ceļu labošanas darbos, no turienes 3 rotu sastāvā devās uz Ogri. Pēc pāris dienām bataljons atstāja Ogri un pie Nāves salas pārgāja Daugavas tiltu un devās uz Olaini, no turienes tika atvilkts uz Kurzemes cietoksni, kur tika nodarbināts pozīciju izbūves darbos, no 16. novembra bija piedalīts 120. Sardzes pulkam (Sicherungs Regiment 120) 16. armijas pakļautībā. 1945. gada februārī ierindā bija 382 vīri, bet 13. martā vairs tikai 120 vīri. Pēdējā darbības posmā bataljonu komandēja:

Bataljona komandieris — majors Oskars Tiltiņš

1. rotas komandieris — kapteinis Jānis Krūmiņš
2. rotas komandieris — leitnants Augusts Ozols
3. rotas komandieris — virsleitnants Jānis Grigals

319-F. bataljons kaujas gaitas beidza ar kapitulāciju 1945. gada 8. maijā.^[1]

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1972, 2.sējums, 273. lpp

[dv-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1972, 2.sējums, 273. lpp

[1]