8. Daugavpils kājnieku pulks

8. Daugavpils kājnieku pulka karogs ar simboliem (stūros).

8. Daugavpils kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi.

8. Daugavpils kājnieku pulka kazarmu ēka Cēsīs.

8. Daugavpils kājnieku pulks bija Latvijas Bruņoto spēku 3. Latgales kājnieku divīzijas vienība (1919—1940).

Vēsture

Pulks saformēts 1919. gada 8. augustā no 6. atsevišķā bataljona. Sākotnēji pulks atradās Rīgas apkaimē. Tā paša gada 5. septembrī pulkam pievienoja 5. atsevišķo bataljonu.

1919. gada septembrī pulks piedalījās pirmajās cīņās pret Bermonta karaspēku pie Rīgas-Jelgavas šosejas. 15. oktobrī ar igauņu bruņuvilciena atbalstu, pulks forsēja Rīgas tiltus, tomēr lielo zaudējumu dēļ tam nācās atkāpties un pulka kapteini Tilli nomainīja Andrejs Krustiņš. 10. novembrī Latgales divīzijas sastāvā pulks virzījās no Bolderājas un ieņēma Torņakalnu, un vēlāk cīnījās pie Jelgavas, Līvbērzes, Īles un Vecauces. Decembrī pulks nodrošināja apsardzības dienestu Lietuvā. Decembra beigās pulks devās uz Latgales fronti.

Brīvības cīņās krita 223 pulka karavīri (16 virsnieki, 27 instruktori, 180 kareivji).

1920. gada 9. janvārī pulks ieņēma Viļaku, kur arī palika līdz miera noslēgšanai. Oktobrī pulks veica robežsardzes pienākumus un 1921. gada janvārī pārcēlās uz Daugavpili, kur tam bija paredzēta patstāvīgā dislokācijas vieta, tomēr sakarā ar dažu daļu likvidēšanu, 1922. gada 30. martā pulku pārvietoja uz Cēsīm un Valmieru.

Latgales divīzijas 8. Daugavpils kājnieku pulku izvietoja divos garnizonos — Cēsu un Valmieras. Pulka štābs un virsnieku klubs atradās Cēsu pilī. 2. bataljonu izvietoja jaunuzceltajā ēkā Valmieras iela 8. Sakaru rota, saimniecības komanda un ambulance izvietojās Lenču ielā. Vēl Cēsīs izvietoja pulka orķestri, instruktoru rotu, kājnieku bateriju, darbnīcas un noliktavas. Kaugurmuižā pie Valmieras izvietojās 1. bataljons. Pie Niniera atradās vienkāršota šautuve.

Sākoties Otrajam pasaules karam pulku papildināja ar kara laika štatu un papildināja ar trim garnizoniem — Smiltenes, Apes un Limbažu.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 1. oktobrī pulka vienības no Cēsīm pārvietoja uz Valmieru. 28. decembri noteica par pulka likvidācijas pēdējo datumu.

Devīze

“Par Latviju."

Komandieri

• kapteinis Uldriķis Tille (1919.VIII — XI)
• pulkvedis Andrejs Krustiņš (1919.X — 1922. IV)
• pulkvedis A. Liberts (1922. IV — 1924. IV)
• pulkvedis J. Vītols (1922. IV — 1929. X)
• pulkvedis Kazimirs Olekšs (1929. X — 1935. V)
• pulkvedis K. Šepko (1935. V — 1939. XI)
• pulkvedis Andrejs Bubinduss (1939. XI — 1940. VI)
• pulkvedis Mārtiņš Kasparsons (1940. VI — 1940. X)

Apbalvojumi

Lāčplēša Kara ordenis piešķirts 157 pulka karavīriem.

Literatūra

• Latvijas Atbrīvošanas kara vēsture. II sējums, Rīga. 2006.
• Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920, Enciklopēdija. Rīga, 1999.
• Andersons E. Latvijas bruņotie spēki un to priekšvēsture. Toronto, 1983.