Pāriet uz saturu

Arvīds Sodums

Pievienot saites
Vikipēdijas lapa
Arvīds Sodums
brīvmūrnieka tērpā
Pilnais vārds Arvīds Aleksandrs Sodums
Dzimis 1919. gada 13. septembrī
Krievija
Miris 2018. gada 25. septembrī
Austrālija
Nozares mākslinieks

Arvīds Sodums (1919. gada 13. septembrī – 2018. gada 25. septembrī) bija Austrālijā dzīvojošs latviešu grafiķis, grāmatu ilustrators un zīmētājs, televīzijas dizainers, dekoratīvo mākslas audumu metu autors, lietišķās mākslas izdevumu un izstāžu iekārtotājs.

Dzīvesgājums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1919. gada 13. septembrī Dno pilsētā Padomju Krievijā, netālu no Pleskavas. 1923. gadā kopā ar vecākiem atgriezās Latvijā. Mācījās Rīgas pilsētas 14. (Dzegužkalna) pamatskolā, kur skolotājs K. Kristbergs, kaligrāfs, mācīja glītrakstīšanu un kaligrāfiju. 1927. gadā mācījās 16. Rīgas pilsētas (Friča Brīvzemnieka) pamatskolā, kur arī skolotāji mudināja zīmēt. 1933. gadā iestājās 2. Rīgas Valsts ģimnāzijā, kur skolotājs Jānis Ērglis mācīja zīmēšanu, eļļas glezniecību, gleznošanu uz porcelāna un citus daiļamatus.

Kopš 1937. gada ar gleznojumiem uz porcelāna piedalījās vairākās izstādēs. Pirmajā Latvijas daiļamatniecības izstādē Rīgā mākslinieks izstādīja apgleznotu vāzi. 1939. gadā Rīgas pilsētas mazpulku skatē viņa vāzi nopirka izglītības ministrs Jūlijs Auškāps, lauksaimniecības sasniegumu izstādē Jelgavā divus darbus iegādājās Lauksaimniecības kamera, bet 1940. gadā divi darbi nonāca Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa īpašumā.

No 1940. līdz 1944. gadam A. Sodums studēja Latvijas Mākslas akadēmijā. Pedagogi bija tolaik vadošie mākslinieki Leo Svemps, Jānis Cielavs, Augusts Annuss, Kārlis Miesnieks, Konrāds Ubāns, bet kursabiedri – Latvijā pazīstamie gleznotāji Biruta Baumane, Ērika Gulbe un Jānis Brekte, kā arī vēlākie trimdinieki Juris Soikans un Aleksandrs Klopcanovs.[1]

1944. gadā studijas pārtrauca iesaukums Leģionā. Apmācības Paplakā, kaujas Dobelē, pie Upesmuižas un citur. Pēc ievainojuma Kurzemes cietokšņa kaujās 4. decembrī ievietots kara slimnīcā Ārlavā, 15. janvārī no Ventspils evakuēts uz slimnīcu Vācijā (Marine Lazaret, Arendsee, pēc tam Hitzaker pie Elbas). 1945. gada 22. septembrī nokļuvis Zedelgemā, Beļģijā. 1946. gadā tika atbrīvots no armijas un 1946. gada 21. martā kā DP (Displaced Person) – pārvietotā persona dzīvoja Grossenbrodē, Vācijā, pēc tam latviešu DP bēgļu nometnē “Saule” Gēstahtā. 1947. gada maijā devās uz Angliju, kur strādāja par laukstrādnieku, audzēja sēnes dārzniecībā. 1949. gadā sāka strādāt keramikas darbnīcā Fine Arts Porcelain Londonā. 1950. gadā apstiprināts par Latviešu Mazpulku organizācijas Lielbritānijas novada vadītāju. 1952. gadā aizceļojis uz Dienvidāfriku, kur kopā ar studiju biedriem Elmu Vestmani un Aleksandru Klopcanovu strādāja keramikas darbnīcā Kalahari Studio Keiptaunā, kur darbu dekorējumi tika ieturēti vietējo tradīciju stilā.

1957. gadā Arvīds Sodums pievērsās citai mākslas nozarei – sāka strādāt sludinājumu un reklāmas aģentūrā par komerciālo zīmētāju, iegūstot profesionālu pieredzi. Pirmais uzdevums bija pavārgrāmata, kuras tekstiem kā paskaidrojumu mākslinieks darināja lineārus zīmējumus mazliet humoristiskā garā. Angļu grāmatu apgādam Longman, Green&Co Sodums zīmēja ilustrācijas vietējo tautu skolas grāmatām. Materiālu vākšana aizveda uz Bečuanalandi. Iedzimto ciema dzīves fotogrāfijas un darbs bibliotēkās sniedza ziņas arī grāmatām "Āfrikas vēsture" un "Britu nāciju sadraudzības vēsture".

1958. gadā mākslinieks pārcēlās uz Johannesburgu un sāka strādāt litogrāfijas spiestuvē par mākslas daļas vadītāju. 1959. gadā viņu uzņēma Dienvidāfrikas Rūpniecības mākslinieku asociācijā (Society of Industrial Artists of South Africa). Āfrikas posmā mākslinieks radīja eļļas gleznas un spalvas zīmējumus, atainojot kontinenta eksotisko savdabību. Dīvainās galvassegas, rotas un tērpi, no kuriem ne mazums ideju smēlusies mūsdienu "augstā mode", savdabīgie mūzikas instrumenti, fantastiskie baobabi ir fons Āfrikas cilvēkiem. Mākslinieks ar reālistisku tiešamību un pietāti rāda sieviešu portretus, ļaudis darbā un sadzīvē; Ndebeles, Zulu, bušmeņu un citu cilšu sieviešu tipāžus ar izteiksmīgiem sejas vaibstiem un oriģinālām galvas un kakla rotām. Brīvajā laikā mākslinieks iesaistījās tautiešu pasākumos. 1952. gadā Čikāgas latviešu biedrības konkursā mets krūšu nozīmei ieguva pirmo godalgu. Ar zīmējuma ekspresivitāti izceļas divkrāsainā linogriezuma tehnikā darinātā vāka kompozīcija Jāņa Sudrabiņa kara atmiņu grāmatai "Nīcības viesuļos".

1961. gadā Arvīds Sodums devās uz Austrāliju, kur viņš pieteicās strādāt ABC (Australian Broadcasting Commission) televīzijā. Pēc sešiem Melburnā pavadītiem mēnešiem mākslinieks pārgāja uz ABC Pērtas studiju, kur ar laiku kļuva par grafikas nodaļas vadītāju. Televīzijā viņš nostrādāja 23 gadus līdz pat aiziešanai pensijā 1987. gadā, piedzīvojot šā komunikācijas veida straujo tehnisko izaugsmi. ABC televīzija izdeva speciālus materiālus, lai papildinātu skolu programmu raidījumus. Arvīds Sodums ilustrējis programmu, kas stāsta par dažādu tautu dzīvi no Zviedrijas līdz Amazones džungļiem. Televīzijas vajadzībām tika radītas arī krāsainas ilustrācijas Bībeles stāstiem par Jēzu Kristu un Lieldienu jēru. Vērienīgākais darbs saistījās ar multiplikācijas filmas veidošanu 1969. gadā, ko pasūtīja kāda Austrālijas tēraudrūpniecības firma.

1973. gadā Arvīds Sodums pievienojās Pērtas brīvmūrnieku brālībai, kur aktīvi darbojās līdz aiziešanai pensijā. Dzīvojot Austrālijā, Arvīds Sodums aktīvi iesaistījās latviešu pasākumos, plakātu un nozīmīšu konkursos, izstādīja savus darbus Pertā, Melburnā, Sidnejā, Adelaidā un arī Kanādā. Meistars strādāja dažādos mākslas veidos. Reālistiskās eļļas gleznas atspoguļo sieviešu tēlus un Āfrikas atmiņas. Koka un linoleja griezumi, skrāpējumi un papes spiedumi ir izmēros samērā nelieli, dažkārt zīmējumā stilistiski ekspresīvi, taču, piemēram, papes spiedumos paradās 1960. gadiem tipiskā formas vienkāršošana un dekorativitāte. Arvīda Soduma daiļradei būtiska arī latviskā tematika, kas daudzveidīgi izmantota vitrāžu un dekoratīvo audumu metos. Lielākoties tas ir tautu meitas tēls, latviskuma simbols, kas savu izteiksmību ieguva 20. gadsimta 20. un 30. gados Anša Cīruļa daiļradē.

Arvīda Soduma nozīmīgais devums dekoratīvajā tekstilmākslā izpaužas divējādi — metos un oriģinālaudumos. Pirmsākums bija 1972. gadā radītā sienas sega "Triloģija" , kuru pēc mākslinieka meta izšuva daiļamatniece Lidija Beklešova. "Vērpēja" (1973), "Laima un Māra" (1975) "Trīs jaunas māsas" (1977) un "Papardes zieds" (1994) ir līdzsvarotas vienfigūras kompozīcijas ar ģeometrizēti vienkāršotām formām, kuras ataino latvju sievieti kā malēju, audēju un dainu sacerētāju.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Arvīda Soduma darbi izstādīti arī Latvijā: Jelgavā[2] un Madonā (2009),[3] Talsos (2013).[4]

Arvīda Soduma ilustrētās grāmatas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Akuraters, Jānis, Degošā sala : novele / Jānis Akurāters ; [Arv. Soduma ilustrācijas]. [Eutīna] : Andreja Ozoliņa apgāds, [1951]. 252, [1] lpp. : il. ; 11 x 8 cm.
  • Astoņi Austrālijas latviešu mākslinieki : katalogs izstādei LMS telpās 1995.g. Rīgā : Biruta Clark, Mārtiņš Gauja, Dagnija Greste, Gunārs Jurjāns, Jevgenijs Kasapcevs, Gunārs Krūmiņš, Dzidra Mitchell, Arvids Sodums. [Izdošanas vieta nav uzrādīta : izdevējs nav uzrādīts, 1995]. [9] ats. lp. aplikā.
  • Beklešova, Lidija, Latvju raksti runā = Latvian ornaments alive / Lidija Oberte-Beklešova, Sergejs Beklešovs, Arvīds Sodums. Australia : Latviešu daiļamatnieku apvienība Austrālijā, c1999. 367 lpp. : il. ; 30 cm. ISBN 0646378058.
  • Latviešu tautasdziesmas. Aiz kalniņa dūmi kūp, kas tos dūmus kūpināja? / [Arvīda Soduma ilustrācijas]. Rīga : Avots, ©2016. 19 lpp. : ilustrācijas ; 14 x 20 cm. ISBN 9789934534287.[5]
  • Lesiņš, Vilis, Leģenda / Vilis Lesiņš ; [Arvīda Soduma illustratīvais ietērps ; Arvīda Eglīša priekšvārds]. [Gēsthahta] : Arvids Sēļzemnieks, 1947. 16 lpp. : il. ; 15 x 11 cm.
  • Sudrabiņš, Jānis, Nīcības viesuļos : Volchovas cīņu atmiņas / Jānis Sudrabiņš ; A. Soduma vāks. Kopenhāgena : Imanta, MCMLIV [1954] 142, [2] lpp., 20 nenumurētas lpp. ielīmes : ilustrācijas ; 20 cm
  • Sudrabiņš, Jānis, Asiņaina gaisma aust : kara atmiņu tēlojums / Jānis Sudrabiņš ; Arveda Soduma vāks un ilustrācijas ; Aivara Ruņģa kartes. [Eutīna] : Andr. Ozoliņa apgāds, 1951. 139, [2] lpp. : ilustrācijas ; 21 x 15 cm.

Publikācijas par Arvīdu Sodumu

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Brancis, Māris. Ieraudzīt, iepazīt un iemīlēt : [par pasaules latviešu mākslas izstādi "Tēvu zemei - Latvijai" Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā] // Zemgales Ziņas, (2009., 7. jūl.).
  • Kince, Velga. Sirdsdarbs Latvijai : [par Lidijas un Sergeja Beklešovu un Arvīda Soduma grām. "Latvju raksti runā"] // Dziesmusvētki, 2000, Nr.2, 15.lpp. ISSN 1407-2904.
  • Kučinska, Veronika, Latvju raksti runā : [sakarā ar Lidijas Obertes-Beklešovas, Sergeja Beklešova un Arvīda Soduma t.p. nos. grām. iznākšanu Melburnā (Austrālija)] // Literatūra un Māksla Latvijā, 2000, 23. marts, 13.lpp.
  • Lagzdiņa, Irēna, Piemineklis : [par Lidijas un Sergeja Beklešovu un Arvīda Soduma grām. "Latvju raksti runā" (Melburna, 1999)] // Brīvā Latvija (Londona), 2000, 18./24. marts, 9.lpp.
  • Lamberga, Dace. Vārdi, kas mums vēl jāatklāj ;ar red. iev. // Latvijas Vēstnesis, 2000, 31. marts, 8.lpp. ISSN 1407-0391.
  • Millersone, Guna, Pertas krāsas : deviņi Rietumaustrālijas latviešu mākslinieki sarīkojuši izstādi Talsos : [par Pertas pilsētas (Austrālija) latviešu mākslinieku grupas darbu izstādi "Jauns vienādojums. 8+1" Talsu novada muzejā] / Guna Millersone // Ir, Nr.28 (2013, 11./17.jūl.), 36.lpp. - ISSN 1691-6166.
  • No Dienvidāfrikas uz Austrāliju // Laiks, Ņujorka, 1961, 10.jūn., 6.lpp.
  • Purva, Inta, Latvju raksti runā : [par Lidijas un Sergeja Beklešovu un Arvīda Soduma grām. ar t.p. nos. (Melburna, 1999)] // Brīvā Latvija (Londona), 2000, 25./31. marts, 5.lpp.
  • Purva, Inta, Ar senču balsi šodienā : [par Lidijas un Sergeja Beklešovu un Arvīda Soduma grām. "Latvju raksti runā" (Melburna, 1999)] // Laiks (Ņujorka), 2000, 26.febr., 4.lpp.
  • [Sakarā ar Lidijas Obertes-Beklešovas, Sergeja Beklešova un Arvīda Soduma grāmatas "Latvju raksti runā" (Melburna, 1999) atvēršanas svētkiem Misiņa bibliotēkā Rīgā] : [raksti] Saturs: Mūsu raksti un likteņi, karogā sarkanbaltisarkanā ieaustie / Aina Rozeniece. Tauta zem debesīm pastāv ar savu kultūru : [daiļamatn. atmiņas : no grām. "Latvju raksti runā"] / Lidija Oberte-Beklešova, Sergejs Beklešovs. Dzimtenes mīlestības augstā dziesma : [etnogr. uzruna grām. "Latvju raksti runā" atvēršanas svētkos] / Aina Alsupe. Latviešu emigrācijas kultūras fenomens : [no sadaļas "Latvijas kultūrsituācijas attīstība XX gadsimtā" Latvijas ziņoj. Eiropas Padomei par nac. kultūrpolitiku] / Jānis Stradiņš // Latvijas Vēstnesis, 2000, 18.febr., 11.lpp. - ISSN 1407-0391.
  • Sodums Arvīds // Latviešu mākslinieki Austrālijā, [Strathfield], 1979., 208. - 209. lpp.
  • Sudrabiņš, Jānis. Sava ceļa lauzējs : [par mākslinieku Arvīdu Sodumu] // Latvija, Nr. 16. (1950, 25.febr.).
  • Zvirgzdiņa, Dace, Pazīstamais un svešais Madonas muzejā : [par pasaules latviešu mākslas izstādi Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejā] / Dace Zvirgzdiņa // Stars, Nr.33 (2009, 19. marts), 5.lpp. - ISSN 1691-0958.

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Lamberga, Dace. Vārdi, kas mums vēl jāatklāj ;ar red. iev. // Latvijas Vēstnesis, 2000, 31. marts, 8.lpp. ISSN 1407-0391.
  2. ↑ Brancis, Māris. Ieraudzīt, iepazīt un iemīlēt : [par pasaules latviešu mākslas izstādi "Tēvu zemei - Latvijai" Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā] // Zemgales Ziņas, (2009., 7. jūl.).
  3. ↑ Zvirgzdiņa, Dace, Pazīstamais un svešais Madonas muzejā : [par pasaules latviešu mākslas izstādi Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejā] Dace Zvirgzdiņa // Stars, Nr.33 (2009, 19. marts), 5.lpp. - ISSN 1691-0958.
  4. ↑ «Deviņi no Pertas Latvijā». laikraksts.com.
  5. ↑ «Latviešu tautasdziesmas bērniem ar spilgtu ilustratīvo materiālu». epadomi.lv. 2016. gada 6. apr.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Arvīds_Sodums&oldid=3824293"