Pāriet uz saturu

Rīgas satiksme

Vikipēdijas lapa
Rīgas satiksme
Rīgas satiksme
Veids Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību
Dibināts 2003. gada 20. februārī
Galvenais birojs Karogs: Latvija Latvija, Rīga
Vadība Džineta Innusa, valdes priekšsēdētāja
Inga Krūkle, valdes locekle
Jānis Golubevs, valdes loceklis
Andris Lubāns, valdes loceklis
Gints Zeltiņš, valdes loceklis
Ainārs Ozols, padomes priekšsēdētājs
Normunds Narvaišs, Padomes priekšsēdētāja vietnieks
Rolands Paņko, Padomes neatkarīgais loceklis
Darbinieki aptuveni 4400 (2012. gadā)
aptuveni 4100 (2017. gadā)
aptuveni 3500 (2021. gadā)
Peļņa € 7.7 mil. (2019)[1]
Nozare Sabiedriskā transporta pārvadājumi, maksas autostāvietu apsaimiekošana, transporta noma
Mājaslapa www.rigassatiksme.lv

“Rīgas satiksme” ir Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Uzņēmums veic pasažieru pārvadājumus Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē ar autobusiem, trolejbusiem un tramvajiem. “Rīgas satiksme” apkalpo arī Rīgas maksas autostāvvietas. 2020. gadā "Rīgas satiksme" nodrošina autobusu satiksmi (476 autobusi, 55 autobusu maršruti), trolejbusu satiksmi (354 trolejbusi, 17 trolejbusu maršruti), tramvaju satiksmi (267 tramvaju vagoni, 8 tramvaju maršruti),[2] kā arī apsaimnieko 4860 autostāvvietas.[3]

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Logotips no 2003. līdz 2024. gadam

1992. gadā tika reorganizēts valsts uzņēmums “Rīgas Autobusu parks”, kā rezultātā Rīgas pilsētas pasažieru pārvadāšanai tika izveidoti divi pašvaldības uzņēmumi — autobusu parki “Imanta” un “Tālava”. Autobusu parks “Imanta” pasažieru pārvadājumus veica Daugavas kreisajā krastā, savukārt “Tālava” — labajā krastā. Autobusu tehniskais stāvoklis abos uzņēmumos bija slikts. Tolaik būtisku atspaidu uzņēmumi guva, saņemot lietoto autobusu dāvinājumus no Zviedrijas, Dānijas, Vācijas un Holandes. Ņemot vērā autobusu slikto tehnisko stāvokli, 1993. gadā uzņēmumi sāka interesēties par Pasaules Bankas kredīta iespējām, lai iegādātos jaunus autobusus un uzsāktu tehniskās apkopes centru celtniecību un rekonstrukciju. 1997. gadā tika parakstīts līgums par Pasaules Bankas aizdevumu, un jau novembrī saņemti pirmie 52 Mercedes-Benz autobusi. 2001. gadā Rīgas pašvaldība uzsāka autobusu atjaunošanas programmu, plānojot iegādāties 355 autobusus.

Vienots uzņēmums “Rīgas satiksme” tika dibināts 2003. gada 20. februārī, atbilstoši Rīgas domes lēmumam apvienojot pašvaldības uzņēmumus — autobusu parkus “Imanta” un “Tālava”. Apvienošanās tika atzinīgi novērtēta, jo bija panākta pozitīva naudas plūsma un sabalansēta maksājumu bilance par iegādātajiem autobusiem. Uzņēmums sākotnēji nodarbojās tikai ar autobusu satiksmes nodrošināšanu Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē. 2005. gada 1. janvārī SIA “Rīgas satiksme” apvienojās ar SIA “Tramvaju un trolejbusu pārvalde”, SIA “Rīgas autostāvvietas” un SIA “Rīgas domes autobāze”, tādējādi izveidojot lielāko Rīgas pašvaldības uzņēmumu.

Sākot ar 2009. gada 1. maiju, Rīgas sabiedriskajā transportā darbojas elektroniskie norēķini. Rīgas sabiedriskā transporta norēķinu karti sauc par e-talonu.[4]

No 2012. gada 1. janvāra “Rīgas satiksme” organizē minibusu pasažieru pārvadājumus. 2013. gada nogalē tika dibināta pilnsabiedrība “Rīgas mikroautobusu satiksme”.

2016. gada jūnijā Rīgā mainījās vairāku desmitu pieturvietu (39) nosaukumi autobusu, trolejbusu un tramvaju maršrutos.[5]

Pašlaik Rīgas pašvaldības pārraudzītā “Rīgas satiksme” pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu pilsētas zonā neveic, kā arī tos nepasūta pārvadātājam, lai gan pilsētas publiskajam sliežu tīklam ir nenovērtēts pasažieru pārvadājumu potenciāls. 2019. gadā Satiksmes ministrs Tālis Linkaits pauda viedokli, ka jāattīstīta dzelzceļa pasažieru savienojums Bolderājas virzienā. 29.07.2019. Ministrs kopā ar speciāli uzaicinātajiem ieinteresētajiem pārstāvjiem, ar dzelzceļa automotrisi veica izbraukuma braucienu no Rīgas līdz posmam aiz Buļļupes tilta Daugavgrīvā un atzina, ka potenciālais maršruts neprasītu lielus finansiālos ieguldījumus, jo sliedes un uzbērums nav jābūvē no jauna. Pašvaldībā un Rīgas satiksmē šo iniciatīvu gan neuzņēma ar entuziasmu, minot dažnedažādus iemeslus. Jāpiebilst, ka šis nav vienīgais mēģinājums veidot dzelzceļa savienojumus pilsētā dažādos vēsturiskos posmos, kas ne ar ko reālu pagaidām nav vainagojušies. No 2013-2014. gadam pastāvēja vienošanās starp Rīgas satiksmi un A/S Pasažieru vilciens par pensionāru, skolēnu, studentu, pasniedzēju un citu Rīgas domes noteikto personu pārvietojošanos Rīgas administratīvajā teritorijā ar vilcienu, par braucienu norēķinoties ar Rīgas satiksmes izsniegtajiem e taloniem.[6] Lai gan projekts izrādījās veiksmīgs, tas netika turpināts Rīgas domes un PV nespējas vienoties par finansējuma sadali un savstarpējo pārmetumu dēļ.[7] Jāatzīmē, kas Rīgas satiksmes apkalpota vilciena kustības atklāšana prasītu ievērojamus kapitālieguldījumus dzelzceļa infrastruktūrā: elektrifikācijai, jaunās SCB iekārtās, pasākumos ātruma palielināšanai, jaunas pasažieru infrastruktūras uzbūvēšanai, vilcienu kustības drošības palielināšanai pilsētas vidē. T.sk. jāatrisina pilsētas neērtais pārbrauktuvju jautājums.

Pasažieru skaits

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgā ar sabiedrisko transportu pārvadāto pasažieru skaits.[8]

Pasažieru pārvadājumu statistika 2016. gadā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apkopotie statistikas dati par 2016. gadu liecina, ka Rīgas Satiksme sabiedriskajā transportā kopumā pārvadājusi 143 396 276 pasažierus. Rīgas Satiksme Latvijas galvaspilsētā nodrošināja pasažieru pārvadāšanu 55 autobusu, 19 trolejbusu un 9 tramvaju maršrutos, no kuriem vispopulārākie bija 3. autobusu, 15. trolejbusu un 6. tramvaju maršruti. Vidējais sabiedriskā transporta ātrums 2018. gadā bija 18,8 km/h.[9][8]

Autobuss

Trolejbuss

Tramvajs

Nakts satiksme

  • Nakts autobusos kopā: 103 258
    • Visvairāk pasažieru pārvadāts: N1 — 14 269
    • Vismazāk pasažieru pārvadāts: N10 — 9619

Pasažieru pārvadājumu statistika 2012. gadā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apkopotie statistikas dati par 2012. gadu liecina, ka Rīgas Satiksme sabiedriskajā transportā kopumā pārvadājusi 141 371 688 pasažierus. Rīgas Satiksme Latvijas galvaspilsētā nodrošināja pasažieru pārvadāšanu 53 autobusu, 20 trolejbusu un 9 tramvaju maršrutos, no kuriem vispopulārākie bija 3. autobusu, 15. trolejbusu un 7. tramvaju maršruti. Vidējais sabiedriskā transporta ātrums autobusiem bija 20,95 km/h, trolejbusiem 15,72 km/h, bet tramvajiem 15,99 km/h.[9]

Autobuss

Trolejbuss

Tramvajs

Pasažieru pārvadājumu statistika 2011. gadā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011. gadā "Rīgas satiksme" kopumā pārvadāja 140 447 176 pasažierus, kas bija par 5% vairāk nekā 2010. gadā. Autobusos tika pārvadāti 62 174 292 pasažieri, trolejbusos — 46 221 833, tramvajos — 32 051 051 pasažieris.

Rīgas autobusi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Autobusu satiksme Rīgā

Nodibinoties uzņēmumam, ritošais sastāvs pamazām tika atjaunots, nomainot vecos Ikarus firmas autobusus ar jauniem Ikarus midibusu modeļiem, kā arī ar jauniem firmas Solaris autobusiem, Mercedes-Benz Citaro un Mercedes-Benz O345 autobusiem. Lielākajā daļā autobusu līdz 2009. gada 1. aprīlim strādāja arī konduktori, tomēr to trūkuma dēļ dažos autobusu maršrutos konduktora pienākumus veica autobusu vadītāji. Kopš 2009. gada 1. aprīļa arī autobusos ir ieviests E-talons.

2013. gadā tika noslēgts līgums par 175 Solaris Urbino autobusu (115 - 18 metrus garu un 60 - 12 metrus garu) iepirkumu ar piegādi nākamo 5 gadu laikā par summu 75,8 miljoni euro.[10] 2019. gada septembrī 15 jaunie Solaris Urbino IV autobusi tika ieķīlāti.[11]

  • Solaris Urbino II 15[12]
    Solaris Urbino II 15[12]
  • Solaris Urbino I 18[13]
    Solaris Urbino I 18[13]
  • Solaris Urbino III 18[14]
    Solaris Urbino III 18[14]
  • Solaris Urbino IV 18[15]
    Solaris Urbino IV 18[15]

Rīgas trolejbusi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Trolejbusu satiksme Rīgā

Trolejbusi uzņēmumā “Rīgas satiksme” tika sākti izmantot 2005. gada sākumā, kad uzņēmumā tika iekļauta SIA “Tramvaju un trolejbusu pārvalde”. Ritošajā sastāvā tiek izmantoti gan vecie, gan jaunie Škoda trolejbusu modeļi, viens MAZ trolejbuss, gan 11 Baltkrievijas AKSM-333 trolejbusi, viens AKSM-321 trolejbuss, gan arī jaunie Solaris Trollino 18 trolejbusi. Tāpat kā tramvajos, arī trolejbusos sākotnēji strādāja konduktori, bet 2008. gada 1. martā tika ieviesti kompostieri. No 2009. gada 1. aprīļa tos aizvietoja e-talons.

Patlaban ir pabeigta visu 150 jauno Škoda 24Tr Irisbus trolejbusu iepirkšana. 60 no tiem nav aprīkoti ar dīzeļģeneratoru, bet visi pārējie ir aprīkoti ar dīzeļģeneratoru. 9. un 27. trolejbusu maršrutā trolejbusi pa Rīgas centru brauc, izmantojot iebūvēto dīzeļģeneratoru.

2013. gadā tika noslēgts līgums par 125 Škoda 27Tr Solaris trolejbusu iepirkumu ar piegādi līdz 2020. gadam par summu 131,8 miljoni euro.[16][17]

Rīgas tramvaji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tramvajs Škoda 15T Rīgā
Pamatraksts: Tramvaju satiksme Rīgā

Tāpat kā trolejbusi, arī tramvaji uzņēmumā tika iekļauti 2005. gada sākumā, kad uzņēmumā tika iekļauta SIA “Tramvaju un trolejbusu pārvalde”. Tramvaju satiksmes nodrošināšanai tiek izmantoti Čehijā ražotie Tatra T3 tramvaji (Rīgas modifikācija Tatra T3A), kā arī neliels skaits Tatra T6B5 tramvaju (Rīgā pēc renovācijas zināmi kā Tatra T3MR).

“Rīgas satiksme” 2010. gadā plānoja vecos tramvajus nomainīt pret 20 jauniem Škoda 15T Riga (ForCity) tramvajiem. Tie atšķiras no parastajiem Škoda 15T tramvajiem ar citādu priekšu, krāsojumu un citādu atstatumu starp riteņiem. Pirmie 20 jaunie tramvaji kursēja 6. tramvaju maršrutā. 2010. gada 29. martā tika saņemts pirmais jaunais tramvajs, bet kopš 2010. gada 1. jūnija pirmais zemās grīdas tramvajs Škoda 15T bija sācis braukt pa 6. tramvaju maršrutu.[18] Pārējie 19 tramvaji tika piegādāti līdz 2011. gada beigām. 2012. gadā Rīga saņēma vēl 6 zemās grīdas tramvajus ar 4 sekcijām, kurus visus piegādāja tā paša gada beigās. Savukārt kopš 2013. gada 7. februāra zemās grīdas tramvaji kursē arī pa 11. tramvaju maršrutu. 2017. gada aprīlī Rīga saņēma vēl vienu zemās grīdas tramvaju Imantas virzienam. Savukārt no 2017. gada 5. jūnija zemās grīdas tramvaji brauc arī pa atjaunoto 1. tramvaju maršrutu (4. un 6. maršruta apvienojums), pārējos 19 tramvajus bija paredzēts piegādāt līdz 2017. gada beigām. Savukārt kopš 2024. gada 30. jūlija zemās grīdas tramvaji kursē arī pa 7. tramvaju maršrutu. Plānots, ka šādi tramvaji pasažierus varētu pārvadāt arī 5. maršrutā uz Iļģuciemu.

Tramvajos sākumā strādāja arī konduktori, bet 2007. gada 1. martā tos nomainīja kompostieri, kurus 2009. gada 1. aprīlī aizvietoja E-talona sistēma.

Jaunajos tramvajos ir pieejams biļešu automāts.

  • Tatra T6B5 (T6B5SU)
    Tatra T6B5 (T6B5SU)
  • Tatra T3MR (T6B5R)
    Tatra T3MR (T6B5R)
  • Tramvajs Tatra T3A (T3SU) Rīgā
    Tramvajs Tatra T3A (T3SU) Rīgā
  • Škoda 15T Riga (ForCity)
    Škoda 15T Riga (ForCity)

Darbaspēks

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Rīgas satiksmē" 2012. gada sākumā strādāja 4386 darbinieki — no tiem 66% bija vīrieši un 34% sievietes. Uzņēmuma darbinieku vidējais vecums ir 48 gadi. Visvairāk uzņēmumā strādā transportlīdzekļu vadītāji — pirmajā vietā ir autobusu, otrajā trolejbusu, bet trešajā tramvaju vadītāji. Otra lielākā grupa ir remontstrādnieki — viņu ikdienas darbs saistīts ar transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa uzturēšanu un citiem darbiem, lai sabiedriskais transports varētu piedalīties kopējā satiksmē. Aptuveni 23% uzņēmumā strādājošo ir augstākā izglītība. Uzņēmums savus darbiniekus izglīto, rīkojot dažādus iekšējos seminārus, kursus un apmācības.

Avārijas un incidenti, kur iesaistīti Rīgas Satiksme transportlīdzekļi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saraksts ar avārijām, kurās iesaistīti “Rīgas satiksmei” piederošie transportlīdzekļi.

2010
  • 2010. gada 25. aprīlis — notika 23. maršruta autobusa avārija Baložos, pie pieturvietas "Meža iela". Autobusa vadītājs bijis alkohola reibumā un līkumā zaudēja kontroli par transportlīdzekli, kas iebrauca grāvī. Avārijā 4 cilvēki tika ievainoti un 3 gāja bojā, kuru vidū ir pats autobusa vadītājs un divas 12. klases skolnieces.[19] Lieta ātri tika slēgta vainīgā šofera nāves dēļ, tomēr bojāgājušo meiteņu radinieki vērsās tiesā pret Rīgas satiksmi.[20]
2012
  • 2012. gada 12. novembris — 40. maršruta autobusa vadītājs Juglā, pieturvietā "Kvēles iela", priekšlaicīgi aizvēra durvis, kā rezultātā tajās tika iespiests cilvēks un vilkts pa zemi. Ievainotā sieviete vēlāk slimnīcā no gūtajām traumām mirusi.[21] 2013. gada martā Rīgas Autotransporta prokuratūras prokurore uzrādījusi apsūdzību autobusa vadītājam.[22]
2014
  • 2014. gada 2. septembris — 7. maršruta tramvajā ar borta numuru 35119 Maskavas ielā ietriecās atkritumvedējs. Negadījumā bija daudz cietušo, taču smagu traumu nebija. Ilgstoši tika apturēta 3. un 7. tramvaja kustība, policijā ierosināts kriminālprocess.
  • 2014. gada 26. maijs — 18. maršruta trolejbusa vadītāja Rīgā, Čaka ielā, vadot trolejbusu, notrieca māti ar bērnu pie gājēju pārejas. Abi ievainotie vēlāk miruši.[23] Tika noskaidrots, ka trolejbusa vadītāja gājēju pāreju braukusi pie sarkanās gaismas, tādējādi uzbraucot abām gājējām, kas ielu šķērsoja pie atļaujošā signāla.[24] Apsūdzētā trolejbusa vadītāja daļēji atzina savu vainu, 2016. gadā viņai piesprieda brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem.[25]
  • 2014. gada 17. decembris — 36. maršruta autobuss ar borta numuru 68511 Rīgā, Kleistu ielā frontāli sadūrās ar kravas automašīnu, kas iebrauca pretējā braukšanas joslā. Cietuši 11 autobusa pasažieri, 3 no tiem smagā stāvoklī nonāca slimnīcā.[26] Avārijas vietā gāja bojā baļķvedēja vadītājs.[27]
2016
  • 2016. gada 1. maijs — zem “Rīgas satiksmes” maršruta autobusa pie Gogoļa ielas "Centrāltirgus" pakļuva gājējs, kurš notikuma vietā gāja bojā. Ielu šajā vietā var šķērsot tikai caur gājēju tuneli.[28]
  • 2016. gada 15. augusts — 17. maršruta trolejbuss Rīgas centrā, Brīvības ielā sadūrās ar astoņām vieglajām automašīnām, negadījumā tika ievainots viens cilvēks. Sākotnēji izskanēja versija, ka avārija notikusi tehnisku iemeslu dēļ, taču vēlāk, analizējot transportlīdzekļa video ierakstus, atklājās, ka avārija notikusi vadītāja kļūdas pēc.[29]
  • 2016. gada 30. decembris — 10. maršruta tramvajs ar borta numuru 30841 Pārdaugavā, Uzvaras bulvārī noskrēja no sliedēm un ietriecās taksometrā. Cietušo nebija. Negadījuma dēļ ilgstoši tika apturēta 2.,4.,5. un 10. tramvaja kustība.[30]
2017
  • 2017. gada 11. jūlijs — 1. maršruta tramvajs ar borta numuru 50661 uz Akmens tilta sadūrās ar smago mašīnu un noskrēja no sliedēm. Negadījumā cietušo nebija, taču ilgstoši tika apturēta 2.,4.,5., un 10. tramvaja kustība.[31]
  • 2017. gada 29. jūlijs — Bebru ielas un Anniņmuižas bulvāra krustojumā aizdegās 1. maršruta tramvaja jumts un pantogrāfs 1m² platībā. Cietušo nebija. Negadījuma dēļ tika ilgstoši traucēta 1. un 4. tramvaju maršrutu kustība.[32]
2018
  • 2018. gada 20. jūlijs — 5. maršruta tramvajs Dambja ielas un Ganību dambja krustojumā sadūrās ar kravasmašīnu. Trieciena rezultātā tramvajs noskrēja no sliedēm un sagāzās uz sāniem. Negadījumā cietušo nebija, taču ilgstoši tika apturēta 5. un 9. tramvaja kustība.[33]
  • 2018. gada 19. oktobris — RS autobuss Rīgā, Abrenes ielā nāvējoši notrieca gājēju.[34]

2019

  • 2019. gada 23. februāris — notika avārija starp vieglo automašīnu un 3. maršruta autobusu Rīgā, pie pagrieziena uz Voleriem, vairāki ievainoti, divi miruši vieglā auto sadursmē.[35]
  • 2019. gada 26. decembris — RS autobuss Rīgā, Meldru un Kreimeņu ielu krustojumā nāvējoši traumēja gājēju.[36]

2020

  • 2020. gada 24. janvāris — notika avārija starp tramvaju un vieglo automašīnu, kuras dēļ tika apturēta 1.,2.,5.,10 tramvaja kustība pie 13. janvāra ielas un 11. novembra krastmalas krustojumā.[37]
  • 2020. gada 20. maijs — Ap plkst. 17:25 Ķengaragā, Prūšu un Bultu ielu krustojumā notika 15. maršruta trolejbusa un vieglās automašīnas Mercedes-Benz sadursme. Sadursmes rezultātā trolejbuss nobrauca no ceļa braucamās daļas un iebrauca dzīvojamās ēkas sienā. Cieta 7 cilvēki, 6 tika hospitalizēti. Tika noskaidrots, ka Mercedes-Benz automašīnas vadītājs bija sēdies pie stūres alkohola reibumā.[38]
  • 2020. gada 8. septembris — RS autobusa šoferis Jūrmalas gatvē, Rīgā nāvējoši notrieca gājēju un aizbēga no notikuma vietas.[39]

2021

  • 2021. gada 12. februāris — Katlakalnā pilnā 50 kvadrātmetru platībā pilnībā izdega Rīgas satiksmes 26. maršruta autobuss, cietušo notikumā nebija. VUGD saņēma izsaukumu uz notikuma vietu plkst. 20:43, plkst. 22:59 ugunsgrēks tika likvidēts. Iespējamais ugunsnelaimes iemesls varētu būt īssavienojums transportlīdzekļa elektrosistēmā.[40]

2022

  • 2022. gada 20. novembrī 15. maršruta trolejbuss ar borta numuru 17801 sadūrās ar piecām Merķeļa ielā novietotajām automašīnām, uzsākts administratīvais process.[41]

2023

  • 2023. gada 16. janvārī Pļavniekos, Saharova ielā, trolejbusam strauji bremzējot pirms neregulējamas gājēju pārejas, pasažiere guva smagas galvaskausa traumas un nonāca komā, pēc kā 23 dienas vēlāk nomira.[42][43][44][45]
  • 2023. gada 17. aprīlī Pļavniekos, Lubānas ielā, sadega 49. maršruta autobuss ar borta numuru 76821. Neviens cilvēks nav cietis, uzsākta situācijas izmeklēšana.[46]
  • 2023. gada 19. jūlijā pussešos no rīta Bauskas un Neretas ielu krustojumā atrasts bojā gājis cilvēks. Iespējams, viņu notriecis tramvajs.[47]

Valdes priekšsēdētāji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «“Rīgas satiksme” 2019. gadu noslēgusi ar peļņu : Rīgas satiksme». www.rigassatiksme.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-08-28. Skatīts: 2020-12-03.
  2. ↑ Informācija par maršrutiem
  3. ↑ «Pakalpojumi : Rīgas satiksme». www.rigassatiksme.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 22. aprīlī. Skatīts: 2021. gada 15. maijā.
  4. ↑ «Biļetes : Rīgas satiksme». www.rigassatiksme.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 19. novembrī. Skatīts: 2021. gada 15. maijā.
  5. ↑ «No jūnija Rīgā mainīsies vairāku sabiedriskā transporta pieturvietu nosaukumi». riga.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-01-02. Skatīts: 2020-01-02.
  6. ↑ «Rīgas vilcienos sāk darboties e-talons». nra.lv.
  7. ↑ «No sestdienas vilcienos vairs nevarēs izmantot e-talonus». www.lsm.lv.
  8. ↑ 8,0 8,1 «Vadības pārskats par Integrētās vadības sistēmas izpildījumu 2019. gadā (saīsinātais variants)». Rīgas satiksme. 2020. 27. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 22. janvārī.
  9. ↑ 9,0 9,1 2010. gadā "Rīgas satiksme" sabiedriskajā transportā pārvadājusi vairāk nekā 133 miljonus pasažieru, rigassatiksme.lv, 25.01.2011.
  10. ↑ «"Rīgas satiksmes" autobusu iepirkumu konkursā par uzvarētāju atzīst "Solaris" : Aktualitātes : Rīgas satiksme». www.rigassatiksme.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-11-19. Skatīts: 2020-01-24.
  11. ↑ «"Rīgas satiksme" ieķīlājusi 15 jaunos "Solaris Urbino" autobusus». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2020-01-24.
  12. ↑ «Rīga, autobuss № 65241». busphoto.eu. Skatīts: 2020-01-24.
  13. ↑ «Rīga, autobuss № 79665». busphoto.eu. Skatīts: 2020-01-24.
  14. ↑ «Rīga, autobuss № 79197». busphoto.eu. Skatīts: 2020-01-24.
  15. ↑ «Rīga, autobuss № 78082». busphoto.eu. Skatīts: 2020-01-24.
  16. ↑ «"Rīgas satiksme" līgumu par 125 trolejbusu piegādi slēgs ar "Škoda Electric" : Aktualitātes : Rīgas satiksme». www.rigassatiksme.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-11-19. Skatīts: 2020-01-24.
  17. ↑ ««Rīgas satiksme» skaidro, kādēļ jaunie trolejbusi būs tik dārgi». Apollo.lv (latviešu). 2013-06-26. Skatīts: 2020-01-24.
  18. ↑ Pirmos pasažierus uzņems zemās grīdas tramvajs, delfi.lv, 01.06.2010.
  19. ↑ «Rīgas satiksmes autobusa avārijā trīs bojāgājušie». ir.lv. 2010. gada 25. aprīlī.[novecojusi saite]
  20. ↑ «Traģēdija Baložos. Vecāki no RS pieprasa 2,5 miljonu kompensāciju». Apollo.lv. 2011. gada 11. februārī.
  21. ↑ «Slimnīcā nomirst sieviete, kura iespiesta autobusa durvīs un vilkta pa zemi». apollo.lv. 2012. gada 13. novembrī.[novecojusi saite]
  22. ↑ «Izmeklēs RS atbildību sievietes iespiešanā autobusa durvīs». TVNET.
  23. ↑ «papildināts (15:26) - Rīgā uz gājēju pārējas trolejbuss nāvējoši sabrauc bērnu; meklē aculieciniekus». Diena. 2014. gada 26. maijā.
  24. ↑ «Traģēdija Čaka ielā: māti un meitu nobraukušais trolejbuss traucies pie sarkanās gaismas». Latvijas Avīze. 2015. gada 29. janvārī.
  25. ↑ «Traģēdija Čaka ielā: Trolejbusa vadītājai piespriež piecus gadus cietumā». Latvijas Avīze. 2016. gada 21. decembrī.
  26. ↑ «Pēc baisās avārijas Kleistu ielā smagā stāvoklī slimnīcā ir trīs cilvēki». Delfi.lv. 2014. gada 18. decembrī.
  27. ↑ «VIDEO: Traģiska avārija Imantā; ir bojāgājušais un vairāki cietušie». Skaties.lv. 2014. gada 17. decembrī.
  28. ↑ «"Rīgas satiksmes" autobuss pie Centrāltirgus sabrauc gājēju; traģiska avārija arī Talsu novadā». Kasjauns.lv. 2016. gada 1. maijā.
  29. ↑ «Masu avārija Brīvības ielā: "Rīgas satiksmes" trolejbuss taranē astoņus auto. VIDEO». Kasjauns.lv. 2016. gada 15. augustā.
  30. ↑ «Aculiecinieka video! Pārdaugavā no sliedēm noskrien 10. tramvajs». skaties.lv. Skatīts: 2017. gada 7. februārī.
  31. ↑ «Uz Akmens tilta kravas auto saduras ar tramvaju». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2020-01-24.
  32. ↑ «Imantā notikusi aizdegšanās uz tramvaja jumta». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2020-01-24.
  33. ↑ DELFI. «Video: Ganību dambī tramvajs ietriecas kravas auto piekabē». delfi.lv (latviešu), 2018-07-20. Skatīts: 2020-01-24.
  34. ↑ «Rīgā autobuss nāvējoši notriec gājēju». TVNET (latviešu). 2018-10-20. Skatīts: 2020-12-03.
  35. ↑ «Traģiska avārija uz Daugavgrīvas šosejas: "Rīgas satiksmes" autobusa un vieglā auto sadursmē miruši 2 cilvēki, vairāki ievainoti». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2020-01-24.
  36. ↑ «Rīgā autobuss nāvējoši traumējis gājēju». skaties.lv. Skatīts: 2020-12-03.
  37. ↑ «Atjaunota 1., 2., 5. un 10.tramvaja kustība». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2020-01-24.
  38. ↑ www.DELFI.lv. «Trolejbusa un 'Mercedes' avārija Ķengaragā: vieglā auto vadītājs bijis alkohola reibumā». delfi.lv (latviešu), 2020-05-21. Skatīts: 2021-02-21.
  39. ↑ «Rīgā autobusa šoferis nāvējoši notriec gājēju un aizbēg no notikuma vietas». Apollo.lv (latviešu). 2020-09-09. Skatīts: 2020-12-03.
  40. ↑ «Katlakalnā aizdedzies “Rīgas satiksmes” autobuss». skaties.lv (lv-LV). Skatīts: 2021-02-21.
  41. ↑ «Trolejbuss Rīgas centrā sabojā piecas automašīnas». jauns.lv.
  42. ↑ «Pēc straujas bremzēšanas iet bojā trolejbusa pasažieri». TV3 Play. 17.03.2023. Skatīts: 2023-03-19.
  43. ↑ «“Bija komā un nomira…” Trolejbusam strauji bremzējot, pasažiere gūst letālu traumu; šofere, iespējams, bija neuzmanīga». tv3.lv (latviešu). Skatīts: 2023-03-19.
  44. ↑ «Brauciens sievietei sabiedriskajā transportā izrādās liktenīgs - trolejbusam strauji bremzējot, viņa iet bojā». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2023-03-19.
  45. ↑ «VIDEO ⟩ "23 dienas bija komā." Rīgā trolejbusam strauji bremzējot, pasažiere gūst letālu traumu». Sabiedrība un politika (latviešu). 2023-03-17. Skatīts: 2023-03-19.
  46. ↑ «Lubānas ielā melnos dūmos sadeg “Rīgas satiksmes” autobuss». TV3 Ziņas. 2023. gada 17. aprīlī.
  47. ↑ «Rīgā uz tramvaja sliedēm atrasts bojā gājis cilvēks». LSM.lv. 2023. gada 19. jūlijā.
  48. ↑ «Par «Rīgas satiksmes» valdes priekšsēdētāju iecelta Džineta Innusa». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-01-02.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Rīgas_satiksme&oldid=4170828"