Bebernine

Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.-13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm.

Bebernine bija letgaļu Jersikas valsts jeb Letijas daļa, kas pieminēta 1211. gada Letijas dalīšanas līgumā kā zeme, kas kādreiz piederēja Jersikas ķēniņam. Pēc līguma noslēgšanas Bebernines robežās esošie ciemi (latīņu: villae in confinio Bebernine) pārgāja Rīgas bīskapa pārvaldībā. Citos dokumentos pieminēta kā Bebnine. Elvīra Šnore izteica pieņēmumu, ka Bebernines (Bebrenes) novada centrs varētu būt meklējams Sēlijas Kaldabruņas pilskalnā, tomēr vēlākie arheoloģiskie pētījumi šo hipotēzi noraidīja, jo pilskalna datējums ir ievērojami agrāks.

Lokalizācija

Jādomā, ka šajā līgumā pieminētās Bebernines nosaukums saistāms ar bebra vārdu. Augusts Bīlenšteins pieļāva, ka Bebernine atradās Bebrumuižā Aizkraukles novada Bebru pagastā, un tā centrs bija Lepenes pilskalns.

Heinrihs Lākmanis to apšaubīja, norādīdams, ka tagadējais Bebru pagasts atradās Kokneses ķēniņvalsts sastāvā. Pēc viņa domām pieminētie ciemi drīzāk meklējami uz ziemeļaustrumiem no Krustpils, kur Variešu pagastā atrodas Silabebru ezers. Tādā gadījumā Bebrenes zeme atradusies starp Asotes un Lepenes pilsnovadiem. Bebernine nav Indriķa hronikā minētā Beverīna, kas atradās Imeras vai Tālavas teritorijā, tomēr līgums varēja paredzēt dažu tās robežās esošu ciemu nodošanu bīskapam Albertam.

Jersikas zemju dalīšana (1211-1213)

• 1211. gada rudenī Livonijas bīskaps un Zobenbrāļu ordenis sadalīja Jersikas ķēniņa zemes, pie kam Zobenbrāļu ordenis ieguva Cesvaini, Negesti, Zerdeni un Aleni, bet bīskaps Autīni, Asoti, Lepeni un daļu Bebernines.
• 1213. gadā daļa Jersikas zemju tika apmainītas un Livonijas bīskaps atguva Cesvaini, Negesti, Zerdeni, Asoti, Lepeni, bet ordenim palika tikai Alene un Autīne.