Kaldabruņas pilskalns

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kaldabruņas pilskalns
Kaldabrunjas pilskalns.jpg
Citi nosaukumi Vāveriešu vai Vāverēnu pilskalns
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Rubenes pagasts, Jēkabpils novads, Latvija
Veids Pilskalns ar apmetni
Augstums 8-13 metri
Piezīmes
Īpašuma tiesības Pašvaldības īpašums un privātīpašums.
Publiska piekļuve Brīvi pieejams
Oficiālais nosaukums: Kaldabruņas pilskalns
Aizsardzības numurs 932
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 15. decembris

Kaldabruņas pilskalns (arī Vāveriešu vai Vāverēnu pilskalns) ir pilskalns Sēlijā, Rubenes pagastā, Jēkabpils novadā. Tas atrodas ap 2 km. uz DA no Kaldabruņas, Jēkabpils - Ilūkstes ceļa kreisajā pusē pie daļēji pamestās Sēļu kapsētas.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilskalns ierīkots savrupā 8-13 m augstā kalnā, kādas lielākas augstienes stūrī. Pilskalnam izlīdzināts, plānā noapaļota piecstūra formas plakums. Dažus metrus zem plakuma līmeņa visu pilskalnu apņem terase, kas izzūd vienīgi visstāvākajā DR malā. Pilskalna A nogāzē zem pirmās terases ir konstatēta arī otra terase. Iespējams, ka senā ieeja pilskalnā atradusies tā ZA pusē, jo tur ir konstatēts savdabīgs terases pārrāvums. Pilskalna DR un R pakājē atradusies apmetne, kurā konstatēts līdz 0.7 m biezs kultūrslānis.[1]

Pilskalna kultūrslānis līdz 0,6 m biezs. Satur švīkātās un gludās keramikas lauskas. Kultūrslānis apmetnē vietām sniedzas 0,7 m dziļi.[2]

Pilskalnu pirmais reģistrējis un uzmērījis Ernests Brastiņš 1926. gadā savas Zemgales pilskalnu apzināšanas ekspedīcijas laikā. E. Šnore izteikusi hipotēzi, ka Kaldabruņas pilskalnā varētu būt meklējams Jersikas valstī ietilpstošā Bebernines novada centrs. Tomēr vēlākie arheoloģiskie pētījumi šo hipotēzi ir noraidījuši, jo pilskalna datējums ir ievērojami agrāks. 1968. gadā Jāņa Graudoņa vadībā pilskalnā un apmetnē izdarīti nelieli šurfējumi kultūrslāņa un tā datējuma noskaidrošanai. J. Graudonis secināja, ka pilskalna apdzīvotība saistāma ar I gt.p.m.ē. otro pusi un m.ē. sākumu. Apmetne datējama ar nedaudz vēlāku laiku, kad pilskalns, iespējams, izmantots tikai kā patvēruma vieta briesmu brīžos. Mūsdienās pilskalna apkārtne mežaina un uz D no pilskalna arī pārpurvojusies.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. J. Urtāns, Augšzemes pilskalni, Rīga, 2006.
  2. J. Graudonis, Par Sēlijas pilskalnu apdzīvotību//Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstis. - .2001. g. 55. sēj., 5./6. (616./617.) nr.55./52.-62./lpp