Anspoku muižas pils
| Anspoku muižas pils | |
|---|---|
_Med%C4%ABbu_pils._Napoleona_Orda_akvarelis_(1875.g.).jpg) Napoleona Ordas akvarelis (1875) | |
  Anspoku muižas pils | |
| Vispārīga informācija | |
| Atrašanās vieta |
 Anspoki, Preiļu pagasts, Preiļu novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°16′13″N 26°45′14″E / 56.2703096°N 26.7539514°EKoordinātas: 56°16′13″N 26°45′14″E / 56.2703096°N 26.7539514°E |
Anspoku muižas pils jeb Anspaku muižas medību pils bija muižas kungu māja Preiļupes krastā Anspoku ciemā, Preiļu pagastā. Mūsdienās no ēkas saglabājušās vienīgi drupas.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Medību pils celta 1860.—1865. gadā, neogotikas stilā pārbūvējot tajā pašā vietā esošu citu ēku. Ēkas būvi pasūtījis Preiļu muižas īpašnieks Mihaels Jozefs fon der Borhs.[1][2] Pili kā ievērojamu arhitektūras pieminekli minējis 19. gadsimta vēsturnieks Gustavs Manteifelis.[3]
1891. gadā Preiļu muižu nopirka Konstantīns Guļkevičs, kurš lielo parādu dēļ Anspoku muižu pārdeva tās pārvaldniekam Justīnam Volontam.[4] J. Volonta saimniecība bija labi sakopta, tādēļ tika ieteikta kā apskates objekts ceļotājiem. Meža teritorijā bija izkopts parks, te bija dārzi, liels ganāmpulks. Bijušā Anspoku kroga vietā bija ierīkota pienotava, bet pie tās — ledus pagrabs.[5]
1927. gadā J. Volonts uzcēla sev jaunu dzīvojamo māju, bet Anspoku pili nodeva Plotiņu (vēlāk Šaurupes) pamatskolas lietošanā, kas ēku skolas vajadzībām izmantoja līdz pat 1970. gadiem.[5]
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā J. Volonta ģimeni padzina no mājām un viņi dzīvoja Līvānu pagasta Vanagu mājās. Pēc 1941. gada 14. jūnija deportācijas viņš gāja bojā Vjatlaga nometnē. Volontu bērni 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz ASV. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Volonti atgriezās Latvijā un atguva dzimtas īpašumu.[5]
Ēkas apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Medību pils bija celta divos stāvos, T-veida formā, un to sedza divslīpju jumts. Ēkas sānus papildināja simetriski korpusi, kuriem piekļāvušies daļēji izvirzīti astoņstūra divstāvu torņi ar dzeguļiem, bet starp torņiem iecelta vienstāva piebūve ar jumta terasi. Logailēm raksturīga pusapļa formas augšdaļa, ko apvij arhivoltas. Šādi neogotikas stila arhitektūras risinājumi tā laika kungu mājām bija sastopami ļoti reti — ne vien Latgalē, bet pat visā Latvijā.[6]
-
Anspoku pils ēka ar skolniekiem (1920. gadi) -
Plotiņu pamatskola (1938)
_med%C4%ABbu_pils_(1920-tie_gadi).jpg)
_med%C4%ABbu_pils_%C4%93ka,_nodota_Ploti%C5%86u_pamatskolai_(1938.g.).png)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Pēteris Zeile. «Borhu Varakļāni un Preiļi, 235 lpp.». Latgales kultūras vēsture, 2006.
- ↑ Latvijas pašvaldību savienība. «Preiļi. Pilsētbūvniecība un arhitektūra, 356.lpp». Latvijas pilsētas, 1999.
- ↑ Pēteris Dr.phil.Zeile. «Par Jersikas valsts gravitāciju un starojumu». Latvijas Vēstnesis, Nr.120, 2003.
- ↑ «No rokpeļņa par turīgu lauksaimnieku». Daugavas Vēstnesis, Nr.128. 07.06.1940.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 «Volontu dzimta no Anspokiem». Preiļu bibliotēka.
- ↑ Jānis Zilgalvis. «Reģionālā neogotika, 90.lpp». Neogotika Latvijas arhitektūrā, 2005.