Dobele (zeme)

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Doblene)
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par seno zemgaļu zemi. Par citām jēdziena Dobele nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Dobele jeb Doblene (latīņu tekstos: Dubelene, vācu tekstos: Doblên) bija seno zemgaļu novads starp Tērveteni, Spārneni, Dobeni un Upmali aptuveni tagadējā Dobeles novada, daļēji Tukuma novada (Džūkstes pagasts) teritorijā, kuru pēc Zemgales sadalīšanas līguma 1254. gada aprīlī piešķīra Livonijas ordenim. Ziemeļos Doblenes zeme robežojās ar kuršu pakļautībā esošo Vanemanes zemi.

Pirmo reizi Doblenes pilsnovads rakstos pieminēts 1254. gada aprīlī Zemgales dalīšanas līgumā starp Rīgas arhibīskapiju un Livonijas ordeni. Dobeles un Tērvetes novadi nonāca meslu atkarībā no Livonijas ordeņa. Dobeles pārvaldei tika iecelts savs fogts, kuru padzina 1259. gada Zemgaļu sacelšanās laikā.

1272. gadā Dobeles novada iedzīvotāji kopā ar citiem zemgaļiem piekrita pāriet kristīgajā ticībā. 6. jūlijā Rīgā parakstītajā līgumā bija paredzēts, ka vācu ordeņa brāļi tika atzīti par virskungiem, bet zemgaļi paturēja savu pārvaldību un tiesības. 1279. gadā zemgaļi atteicās no kristīgās ticības un Livonijas ordeņa karaspēks no Kuldīgas pils kopā ar kuršiem sāka atkārtotus uzbrukumus labi nocietinātajam zemgaļu Dobeles pilskalnam, bet nespēja to ieņemt. 1280.-1281. gada ziemā Livonijas ordeņa mestrs Konrāds no Feihtvangenas devās no Jelgavas karagājienā pret Dobeles pili, taču to ieņemt nespēja. 1288.-1289. gada ziemas karagājienā Livonijas ordeņa mestrs Kuno no Hacigenšteinas kopā ar Tērbatas un Sāmsalas vasaļiem un latgaļu sabiedrotajiem nodedzināja Dobeles pilsētu (hronikā: hachelwerke), bet pili neiekaroja un atkāpās uz Tērvetes Svētkalnu (Heiligenbergu). 1289.-1290. gada ziemā ap 2500 Livonijas ordeņa brāļu un to kuršu sabiedroto no Kursas puses uzbruka Dobelei un nodedzināja pilsētu. 1290. gadā ordeņa brāļi ķērās pie citas taktikas un atkārtoti izpostīja Dobeles novadu, līdz "tie kļuva pliki un nabagi" un zemē iestājās bads. Beidzot dobelieši pameta savu pili un pārcēlās uz Raktes pilskalnu Žagarē un citiem novadiem, kas tagad atrodas Lietuvas teritorijā. Pēc izpostīšanas un zemgaļu izceļošanas novads uz ilgu laiku bija reti apdzīvots.

Doblenes pils[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dobeles (Doblên) pils atradās pilskalnā Bērzes upes labajā krastā, kur tagad redzamas Livonijas ordeņa pilsdrupas. No trim pusēm pili sargāja stāvas nogāzes, bet dienvidu pusē bija aizsarggrāvis un priekšpils.[1] 1958.-1959. un 1977. gada arheoloģiskajos izrakumos konstatēts, ka uz dienvidiem un austrumiem no pils bija ap 2 ha liela senpilsēta. Pilsētas daļā zemes kultūras slānis ir līdz 2 m biezs.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Zemgale un Augšzeme. Rīga, 1926. 25, 26 lpp.
  2. J. Daiga. Izrakumi Dobelē 1977.g. ZASM (Zinātniskās atskaites sesijas materiāli) 1977. Rīga, 1978. 35.-40.lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]