Dvaits Eizenhauers
| Dvaits Deivids Eizenhauers | |
|---|---|
 | |
| 34. ASV prezidents | |
|
Amatā 1953. gada 20. janvāris — 1961. gada 20. janvāris | |
| Viceprezidents (i) | Ričards Niksons |
| Priekštecis | Harijs Trumens |
| Pēctecis | Džons Kenedijs |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1890. gada 14. oktobris Denisona, Teksasa, ASV |
| Miršanas dati |
1969. gada 28. martā (78 gadu vecumā) Vašingtona, ASV |
| Politiskā partija | Republikāņi (1952-1969) |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Meimija Dauda Eizenhauere (prec. 1916) |
| Profesija | militārpersona (ģenerālis) |
| Reliģija | Prezbiterānis |
| Paraksts |
 |
Dvaits Deivids Eizenhauers (angļu: Dwight David Eisenhower; dzimis 1890. gada 14. oktobrī, miris 1969. gada 28. martā) bija ASV trīsdesmit ceturtais prezidents. Sabiedroto spēku komandieris Otrajā pasaules karā un populārs ģenerālis.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dvaits Deivids Eizenhauers piedzima Denisonā Teksasas štatā. Viņa senči, menonītu sektas locekļi, bija pārcēlušies no Eiropas uz Ameriku 18. gadsimtā. 1891. gadā ģimene pārcēlās uz Abelīnas pilsētu Ārkanzasas štatā. Tur aizritēja nākamā prezidenta bērnība. Lai gan Eizenhauers nokārtoja iestājpārbaudījumus, viņš bija par vecu, lai tiktu uzņemts Jūras karaspēka akadēmijā, tāpēc jauneklis 1910. gadā iestājās Vestpointas Kara akadēmijā. Viņš beidza šo skolu ar otrā leitnanta pakāpi un tika norīkots uz Semhjūstonas fortu. Pēc Pirmā pasaules kara beigām Eizenhauers vienlaikus sekmīgi beidza divas visaugstākā prestiža ASV militārās mācību iestādes — koledžas Livenvortā un Vašingtonā. No 1929. līdz 1933. gadam viņš strādāja kara ministrijā, pēc tam pie ģenerāļa Daglasa Makartura — ASV armijas štāba priekšnieka. Kopā ar viņu Eizenhauers devās uz Filipīnām, kur dienēja līdz Otrā pasaules kara sākumam. 1940. gadā viņš atgriezās ASV.
Otrais pasaules karš un darbība tajā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Otrā pasaules kara vēsturē Eizenhaueram ir īpaša un ļoti svarīga loma. Apbrīnojami ātri viņš no mazpazīstama štāba virsnieka kļuva par vienu no ievērojamākajiem karavadoņiem. Pirmo reizi Eizenhauers pievērsa sev pavēlniecības uzmanību ASV vēsturē lielāko manevru laikā 1941. gadā. 1942. gadā toreizējais prezidents Rūzvelts piešķīra viņam ģenerālmajora pakāpi
Karavadonis un diplomāts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1942. gada jūnijā Eizenhaueru norīkoja dienestā uz Angliju un iecēla par ASV karaspēka Eiropā virspavēlnieku. Pirmais nopietnais pārbaudījums bija angļu un amerikāņu ekspedīcijas karaspēka izcelšanās Ziemeļāfrikā. Sabiedrotie šajā operācijā guva pilnīgu uzvaru, un Eizenhauers iemantoja izcilu karavadoņa slavu.
Pēc veiksmīgas operācijas Sicīlijā, kuras rezultātā Itālijā tika pilnībā pārtraukta karadarbība un tā izstājās no kara, Eizenhauers kļuva pazīstams ne tikai kā karavīrs, bet arī kā prasmīgs diplomāts.
1943. gadā viņu iecēla par sabiedroto ekspedīcijas karaspēka augstāko virspavēlnieku Rietumeiropā. Par galveno viņa veikumu kļuva operācija „Overlord” — sabiedroto karaspēka desants Francijā. Šī kara vēsturē lielākā desanta operācija sākās 1944. gada 6. jūnijā. Strauji izvēršot uzbrukumu, sabiedroto karaspēks 1944. gada 25. augustā atbrīvoja Parīzi.
Kļūšana par prezidentu
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc Vācijas kapitulācijas Eizenhauers atgriezās ASV. Viņš bija ārkārtīgi populārs — cilvēki uz ielas viņu pazina un sveicināja. Jau toreiz viņam ieteica nodarboties ar politiku, taču uzreiz dienestu Eizenhauers nepameta. Tikai 1952. gadā ģenerālis pārtrauca militāro karjeru un izvirzīja savu kandidatūru prezidenta postenim. Viņš uzvarēja vēlēšanās ar 55% vēlētāju balsu un 531 elektorāta balsi. Viņš bija prezidents divus termiņus pēc kārtas — no 1953. līdz 1961. gadam.
Attiecības ar PSRS
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Formulējot savu prezidenta koncepciju , Eizenhauers teica, ka ASV neuzņemas pienākumu apkarot komunismu jebkurā zemeslodes vietā, taču brīdināja, ka jebkādas agresīvas PSRS aktivitātes izraisīs ASV atbildes reakciju, pat kodolieroču lietošanu. Vienlaikus Eizenhauers izrādīja zināmu lokanību, apvienojot slepenās operācijas ar propagandas pasākumiem. 1953. gada decembrī viņš izsludināja programmu „Atoms — Mieram”, kurā paredzēja atomenerģijas izmantošanu miermīlīgiem mērķiem. Attiecības ar PSRS Eizenhauera laikā attīstījās ļoti nevienmērīgi. Vislielāko progresu šai ziņā abas valstis sasniedza Ņikitas Hruščova vizītes laikā ASV 1959. gadā. Tolaik pirmoreiz radās reāla iespēja noslēgt vienošanos par bruņojuma kontroli. Bija panākta arī vienošanās par jaunu tikšanos Parīzē, taču divas nedēļas pirms tās PSRS notrieca amerikāņu izlūklidmašīnu, un tikšanās nenotika.
Pēc prezidentūras
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc aiziešanas no Baltā nama Eizenhauers oficiāli politikā vairs neiesaistījās. Viņš nomira 1969. gada 28. martā. Ar laiku kļuva skaidrs, ka dažas viņa idejas iekšējās un ārējās politikas jomā ir saglabājušas aktualitāti, un daudzi amerikāņu politiķi izmanto tās savā darbībā arī mūsdienās.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dvaits Eizenhauers.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
| ||||||||||
| ||||||||||
|