Fenciklidīns
| Fenciklidīns | |
|---|---|
  Fenciklidīna struktūrformula un molekulas modelis | |
| CAS numurs | 77-10-1 |
| Ķīmiskā formula | C17H25N |
| Molmasa | 243,387 g/mol |
Fenciklidīns (zināms arī kā PCP jeb eņģeļa putekļi) ir disociatīva viela ar anestezējošu un halucinogēnu iedarbību. Tas darbojas kā NMDA receptoru antagonists. Līdz 1970. gadiem to izmantoja veterinārajā medicīnā, bet vēlāk šo vielu aizliedza. Mūsdienās fenciklidīns tiek uzskatīts par vienu no veselībai bīstamākajiem halucinogēniem.[1][2]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Fenciklidīns pirmoreiz tika sintezēts 1926. gadā, bet 1952. gadā to pirmoreiz izlaida tirdzniecībā kā narkozes līdzekli ar nosaukumu Sernyl. Pateicoties lētajai cenai, fenciklidīns ātri 1960. gadu beigās sāka izplatīties kā ielu narkotika. To, pircējiem nezinot, bieži pārdeva vien kā LSD vai meskalīnu.[3] 1970. gados tā kļuva par vienu no populārākajām ielu narkotikām, piemēram, 1979. gada aptaujās ASV 13% vidusskolēnu bija vismaz vienreiz izmēģinājuši fenciklidīnu.[4] Vēlākos gados tā popularitāte gan strauji mazinājās. Mūsdienās daudz biežāk tiek lietoti citi, drošāki līdzīgas iedarbības NMDA receptoru antagonisti: ketamīns, dekstrometorfāns un tiletamīns.
Psihotropās īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].jpg)
Lietošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Fenciklidīns tiek izplatīts tablešu, kapsulu un šķīdumu formā. To parasti lieto smēķējot, šņaucot vai ieēdot. Fenciklidīnu var ievadīt arī intravenozi. Parastā fenciklidīna deva ir aptuveni 5 mg, bet tās iedarbības stiprums var atšķirties atkarībā no tā, kādā veidā viela organismā ir uzņemta.
Iedarbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ievadīts intravenozi, fenciklidīns iedarbojas jau pēc 2 minūtēm, bet iešņaukts tas sāk iedarboties pēc aptuveni 30 minūtēm.[3] Fenciklidīna iedarbība ilgst līdz 11 stundām.[3]
Galvenie iedarbības efekti ir neliela eiforija, dezorientācija, halucinācijas, ķermeņa izmēru uztveres maiņa, ego un realitātes zudums. Fenciklidīns rada arī negatīvus psiholoģiskos blakusefektus, kas ir daudz izteiktāki nekā daudziem citiem halucinogēniem. Tie iekļauj depresiju, depersonalizāciju, paranoju un pašnāvnieciskas tendences. Tāpat raksturīga ir arī acu zīlīšu paplašināšanās, neliels delīrijs, murgi un lielās devās muskuļu konvulsijas. Fenciklidīna iedarbībā netiek justas sāpes un ir ļoti liels risks iegūt dzīvībai bīstamas traumas.
Fenciklidīns neizraisa fizisku atkarību, bet, tāpat kā citi halucinogēni, var izraisīt psiholoģisku atkarību.[5] Fenciklidīns rada arī toleranci.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Drugs and Behavior, 4th Edition, McKim, William A., ISBN 0-13-083146-8. (angliski)
- ↑ Kapur, S. and P. Seeman. "NMDA receptor antagonists ketamine and PCP have direct effects on the dopamine D2 and serotonin 5-HT2receptorsimplications for models of schizophrenia(2002). (angliski)
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 Fenciklidīns Arhivēts 2012. gada 17. oktobrī, Wayback Machine vietnē., bongs.lv. Atjaunots: 2011. gada 17. septembrī.
- ↑ James A. Inciardi. The War on Drugs II. Mayfield Publishing Company, 1992. ISBN 1-55934-016-9.
- ↑ Fenciklidīns (PCP)[novecojusi saite], http://narcomania2.ltn.lv Arhivēts 2011. gada 10. septembrī, Wayback Machine vietnē.. Atjaunots: 2011. gada 17. septembrī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Fenciklidīns |
- Erowid informācija (angliski)
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
