Dimenhidrināts

Vikipēdijas lapa
Dimenhidrināts

Difenhidramīna struktūrformula

8-hlorteofilīna struktūrformula
CAS numurs 523-87-5
Ķīmiskā formula C24H28Cl1N5O3
Molmasa 469,96 g/mol

Dimenhidrināts (DMH) ir viela, ko izmanto nelabuma un vemšanas novēršanai. Ķīmiski tas ir difenhidramīna un 8-hlorteofilīna sāls. Dimenhidrinātam ir arī sedatīva un lielās devās arī antiholīnerģiska iedarbība, tāpēc to mēdz izmantot arī nemedicīniskos, apreibināšanās nolūkos.

Etimoloģija un izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dimenhidrināts tiek visbiežāk izplatīts tablešu un šķidruma veidā. To parasti lieto ieēdot.

Medikamenti, kas satur dimenhidrinātu, tiek pārdoti ar dažādiem nosaukumiem, visbiežāk Dramamine, Driminate, Gravol, Gravamin, Vomex un Vertirosan.[1] Dimenhidrinātam kā narkotiskai vielai var būt arī dažādi slenga nosaukumi, tai skaitā dime, drams, D-Q, substance D, d-house.[1] Latvijā vienīgais izplatītais dimenhidrinātu saturošais medikaments ir bezrecepšu zāles Vertirosan.

Terapeitiskās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dimenhidrināts devās ap 50—100 mg tiek izmantots, lai pilnībā novērstu nevēlamās blakusparādības, kas saistītas ar līdzsvara traucējumiem: reiboni, nelabumu un vemšanu. To lieto, lai novērstu un mazinātu šos simptomus jūras slimības gadījumā, rīta nelabumu grūtniecības laikā un kopā ar citām psihotropajām vielām, it īpaši opioīdiem, lai mazinātu šo vielu izraisīto nelabumu un vemšanu.

Psihotropās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dimenhidrināts ir psihotropi aktīvs jau terapeitiskās devās. Dimenhidrināts sāk iedarboties aptuveni 30 minūšu laikā pēc devas ieņemšanas. Kopējā iedarbība ilgst aptuveni 10 stundas.

Dimenhidrinātam mazās devās ir nomierinoša un narkotiska iedarbība.[2] Devās zem 100 mg tas izsauc miegainību un atslābumu.[2] Palielinātās devās ap 200 mg to izmanto kā spēcīgu miegu izraisošu līdzekli.

Vidējā aktīvā halucinogēnā deva svārstās no aptuveni 300 mg līdz 2000 mg. Devās no ~300—500 mg galvenie iedarbības efekti ir ķermeņa izjūtas maiņas — smagnējība, apdullums, sausa mute un acis, iespējamas arī nelielas audiālas halucinācijas. Devās virs ~500 mg sāk parādīties vizuālās un cita veida halucinācijas. Audiālās halucinācijas kļūst pilnībā izteiktas. Paplašinās acu zīlītes, paātrinās sirdsdarbība, sāk parādīties arī īslaicīgās atmiņas traucējumi. Devās ~900—1500 mg iestājas delīrija stāvoklis. Apziņa aptumšojas, vielas lietotājs vairs nespēj atšķirt halucinācijas no reālās pasaules.

Izplatītākās audiālās halucinācijas ir dzirdamas pazīstamu un nepazīstamu cilvēku balsis, kas bieži sauc vielas lietotāju vārdā. Vizuālās halucinācijas izpaužas kā sapņi nomoda stāvoklī un tās var būt gan patīkamas, gan tikpat bieži arī ļoti nepatīkamas, baisas un dīvainas. Izplatītas ir halucinācijas, kur vielas lietotājs sastopas un ilgi runā ar citiem cilvēkiem, kas nemaz īstenībā neeksistē. Tāpat izplatīts halucināciju veids ir zirnekļi, kas masveidā rāpo pa istabas sienām vai pa lietotāja ķermeni. Ne vienmēr, pieskaroties halucinācijām, var saprast, ka tās neeksistē, jo vizuālās halucinācijas mēdz pavadīt arī taustes halucinācijas.

Dimenhidrināts izraisa arī laika uztveres traucējumus. Lietotājam parādās iracionāla loģika, apkārtējiem cilvēkiem vielas lietotāja runa un izturēšanās ir nesaprotama un ļoti dīvaina. Lielās devās var zust arī telpas izjūta, un lietotājam vairs nav nojausmas, kur viņš patiesībā atrodas. Halucinācijas var pavadīt paranoja un apjukums.

Devās virs 1200—1400 mg amnēzija var būt ļoti spēcīga, ka vielas lietotājs var neatcerēties, ka atrodas vielas iedarbībā. Īslaicīgie atmiņas traucējumi var kļūt tik smagi, ka lietotājs vairs nav spējīgs pabeigt runāto teikumu — aizmirst, par ko runā. Pēc iedarbības beigām lielāko daļu vielas iedarbības laikā piedzīvoto nav iespējams atcerēties.

Dimenhidrināts izraisa fizisku atkarību — ir novērota šīs vielas hroniska lietošana, galvenokārt lietojot to kā nomierinošu un miegu veicinošu līdzekli.[3] Pēc atkārtotām vielas lietošanas reizēm rodas tolerance, kuras laikā lietotājs iedarbības aktīvo devu var palielināt pat līdz 5000 mg.[2][3] Pēc hroniskas dimenhidrināta lietošanas pārtraukšanas vai akūtas augstas halucinogēnās devas lietošanas ir novērojami pēcefekti un paģiras, kas izpaužas kā depresija, letarģija, aizkaitinātība, apetītes zudums un amnēzija.[2]

Dimenhidrināta letālā deva (LD50) žurkām ir 500 mg/kg.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Abuse of Dimenhydrinate, brighthub.com. Atjaunots: 2011. gada 17. septembrī. (angliski)
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Alison G. Halpert, Mary C. Olmstead, Richard J. Beninger (2002). Mechanisms and abuse liability of the anti-histamine dimenhydrinate. Department of Psychology, Queen's University. (angliski)
  3. 3,0 3,1 David F. Craig, Clive S. Mellor (1990). Dimenhydrinate dependence and withdrawal. Canadian Medical Association. (angliski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]