Meskalīns

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Meskalīns
Mescalin - Mescaline.svg
Mescaline 27feb.gif
Meskalīna struktūrformula un molekulas modelis
Citi nosaukumi 2-(3,4,5-trimetoksifenil)etilamīns
3,4,5-trimetoksifenetilamīns
CAS numurs 54-04-6
Ķīmiskā formula C11H17NO3
Molmasa 211,26 g/mol
Blīvums 1070 kg/m3
Kušanas temperatūra 35—36 °C[1]
Viršanas temperatūra 321,7 °C[2]

Meskalīns (3,4,5-trimetoksifenetilamīns; C11H17NO3) ir halucinogēns feniletilamīnu grupas alkaloīds, ko satur daudzi Meksikā augoši kaktusi (zināmākais no tiem ir peijots (Lophophora williamsii)) un tas ir arī atrodams nelielos daudzumos dažos tauriņziežu dzimtas augos. Meskalīnu parasti iegūst no kaktusiem, bet to var iegūt arī mākslīgi. Gandrīz visā pasaulē meskalīns tīrā veidā ir aizliegts.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tradicionālā lietošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meskalīna brūvējums no Sanpedro kaktusa

Meskalīnu saturošu kaktusu peijotu indiāņi jau vairāk kā 3000 gadus izmanto reliģiskiem rituāliem.[3]

Meksikā Huičolu indiāņi izmanto meskalīna saturošo peijotkaktusu vienreiz gadā tie dodas svētceļojumā uz savu svēto senču zemi "Svētā brieža" medībās (kā viņi sauc peijotkaktusu), šī rituāla darbības satur simbolisku informāciju par Huičolu indiāņu pasaules radīšanas uzskatiem.

Cita meskalīna saturoša kaktusa — Sanpedro (Trichocereus pachanoi) lietošana ir izplatīta starp Peru šamaņiem kā rituālo sakramentu saskarsmei ar garu pasauli un vīziju izraisīšanai. Trichocereus pachanoi galvenos iedarbības principus aprakstījis kāds šamanis:

"Vispirms augs izraisa miegainību vai sapņainu stāvokli un letarģijas izjūtu, vieglu reibumu tad iespaidīgu vīziju, visu spēju apskaidrību. Tas izraisa vieglu ķermeņa sastingumu, vēlāk — mieru. Un tad nāk nošķirtība, tāds vizuāls spēks kurā apvienojās visas sajūtas ieskaitot sesto maņu, pārvietošanos laikā un matērijā, telepātisko izjūtu, savā ziņā domu pārvietošanos tālās dimensijās."[4]

Peruiešu šamaņi izmanto Sanpedro kaktusu dažādos dziedniecības rituālos, dodot to pacientiem, lai viņi šī kaktusa ietekmē ieietu transa stāvoklī, tādejādi atvieglojot šamaņa manipulācijas un slimības diagnosticēšanu.[4]

Rietumu pasaulē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meskalīnu pirmo reizi no peijotkaktusa izdevās izolēt 1897. gadā, bet iegūt to laboratoriskā veidā jeb sintezējot izdevās 1919. gadā.

3,4,5-trimetoksifenetilamīnu pēc izolēšanas no peijotkaktusa nosauca apaču indiāņu cilts Meskalero vārdā (meskalīns).[5]

Pazīstamais britu rakstnieks Oldess Hakslijs plaši eksperimentēja ar meskalīnu, un viņa eksperimentu rezultātā tapa grāmata "Uztveres durvis" (The Doors of Perception). Hakslijs bija arī LSD aizstāvis, uzstājot, ka šī halucinogēnā viela paplašina cilvēka prātu un palīdz izzināt zemapziņu.

Lietošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabiski iegūta meskalīna pulveris

Vidējā meskalīna deva ir 5—10 mg uz 1 kg. Melnajā tirgū sastopams ļoti reti, tāpēc tīrā veidā tā cena ir ļoti augsta.[6] Populārāki ir meskalīnu saturošie kaktusi, kas tiek ēsti svaigi vai kaltēti, vai tiek īpaši pagatavoti: tējas, tinktūras, ekstrakta vai citā formā.

Meskalīns ir psihodēliska viela, kas ierosina psihodēlisko pieredzi, tāpat kā LSD un psilocibīna sēnes, bet iedarbojas ilgāk — līdz 16 stundām. Iedarbībai raksturīgas laika un telpas uztveres izmaiņas, domāšanas izmaiņas (abstraktas un ezotēriskas domas), vizualizācijas ar atvērtām un aizvērtām acīm (abstrakti un ģeometriski objekti, kaleidoskopiska veida ilūzijas un apkārtējo priekšmetu formu pārveidojumi), krāsu pārsātinātība, sinestēzija, trauksmainība un bezmiegs. Atšķirībā no LSD un psilocibīna, meskalīns fiziski ir grūtāk panesams un izsauc nelabumu un vemšanu lielai daļai cilvēku, kas to izmēģina. Līdzīgi kā vairums citu psihodēlisko vielu, meskalīns rada toleranci, bet ne abstinences sindromu.

Ņemot vērā aktīvās devas lielumu, meskalīnu ir grūti pārdozēt. To parasti var izdarīt, lietojot meskalīnu kopā ar citām psihotropajām vielām vai medikamentiem: barbiturātiem, fizostigmīnu vai insulīnu.[5] Meskalīna letālā deva (LD50) žurkām ir 132 mg/kg.

Legalitāte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meskalīns ir iekļauts ANO 1971. gada Konvencijā par psihotropām vielām, kas paredz starptautisku šīs vielas aizliegumu. Kaktusi, kuru sastāvā ir meskalīns, gandrīz visās valstīs ir legāli un tos brīvi var iegādāties dārzniecības veikalos. Izņēmums ir peijotkaktuss, kas daļā pasaules, tostarp ASV un Austrālijā, ir aizliegts (ASV to var lietot tikai reliģiskos nolūkos Amerikas Iedzimto Baznīcas locekļi).[7]

Latvijas normatīvais regulējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meskalīns ir iekļauts Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru I sarakstā (aizliegtās sevišķi bīstamās narkotiskās vielas, tām pielīdzinātās psihotropās vielas un augi). Saskaņā ar likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 2. pielikumu, meskalīna daudzums līdz 0,03 gramiem atzīstams par nelielu, bet virs 1 grama - par lielu.[8]

Par meskalīna lietošanu vai uzglabāšanu nelielos apmēros izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 280 eiro.[9] Par meskalīna izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu un pārsūtīšanu var piespriest naudas sodu vai piespiedu darbu, vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai brīvības atņemšanu līdz 10 gadiem un policijas kontroli uz 3 gadiem.[10] Ja tas tiek darīts realizācijas nolūkā, tad cietumsods var būt līdz 15 gadiem.[10]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Mescaline, druglead.com. Atjaunots: 2011. gada 24. septembrī. (angliski)
  2. 54-04-6 3,4,5-trimethoxyphenethylamine (angliski)
  3. Drug Identification Bible. Grand Junction, CO : Amera-Chem, Inc. 2007. ISBN 0-9635626-9-X. (angliski)
  4. 4,0 4,1 Ričards Evanss Šultess, Alberts Hofmans, Kristians Rētčs. Dievu augi. To svētās, dziednieciskās un halucinogēnās īpašības. VARA VĪKSNA, 2008.
  5. 5,0 5,1 MESCALINE, drugtext.org. Atjaunots: 2011. gada 24. septembrī.
  6. Mescaline: Basics, erowid.org. Atjaunots: 2011. gada 24. novembrī.
  7. «2007 U.K. Trichocereus Cacti Legal Case Regina v. Saul Sette». (angliski)
  8. Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību, likumi.lv, 23.12.2009.
  9. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, likumi.lv. Atjaunots: 2011. gada 25. augustā.
  10. 10,0 10,1 Krimināllikums, likumi.lv. Atjaunots: 2011. gada 25. augustā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]