Alfametiltriptamīns

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Alfametiltriptamīns
AMT.svg
Alfametiltriptamīna struktūrformula
Alpha-Methyltryptamine-3d-sticks.png
Alfametiltriptamīna struktūrformula
Citi nosaukumi Indopan, IT-290
CAS numurs 299-26-3
Ķīmiskā formula C11H14N2
Molmasa 174,24 g/mol

Alfametiltriptamīns (αMT, AMT) ir triptamīnu klases psihotropa viela ar halucinogēnu un stimulējošu iedarbību.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alfametiltriptamīnu pirmoreiz sāka izplatīt 1960. gados PSRS kā spēcīgu antidepresantu ar nosaukumu Indopan devās 5—10 mg. 1970. gados to izņēma no apgrozības, jo tas, lietojot lielākās devās, izsauca vēl spēcīgāku, psihodēlisku iedarbību, kas bija līdzīga LSD, psilocibīna un MDMA iedarbībai.

1990. gados tā pārdošana strauji pieauga Internetā, un tas 2003. gadā kopā ar 5-MeO-DiPT (foxy) tika iekļauts ASV Kontrolēto vielu un substanču I sarakstā, vēlāk arī daudzas citas valstis to sāka aizliegt.

Iedarbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zemās devās ap 5—10 mg AMT ir stimulējoša iedarbība. Tas uzlabo garastāvokli un novērš satraukumu un depresiju. Devās 20—30 mg tas rada eiforiju, empātiju un halucinācijas. Notiek apziņas maiņa, ar atvērtām acīm lietotājs var novērot apkārtējās vides objektu deformācijas, netipiskas vizuālās struktūras, ar aizvērtām acīm tiek redzētas vīzijas un spēcīgākas halucinācijas. Lielās devās AMT var izraisīt arī disociatīvus efektus.

AMT iedarbība var ilgt līdz 20 stundām. Lielās devās (virs 40 mg) pat vairāk kā 24 stundas. To galvenokārt lieto orāli vai arī smēķējot (tad devu divkārši samazina un iedarbības ilgums ir mazāks).

Galvenās AMT blakusparādības ir acu zīlīšu paplašināšanās, nelabums, retāk arī vemšana, galvassāpes, nogurums.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]