Klozapīns

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Klozapīns ir atipiskais neiroleptiķis, ko parasti pielieto psihozes mazināšanā, piemēram, šizofrēnijas laikā. Tam ir antipsihotiska darbība un tas ietekmē vairākus receptorus. Klozapīns bloķē dofamīna 2 receptorus galvas smadzeņu mezokortikālajās un mezolimbiskajās zonās, kā arī serotonīna 5 HT2, un adrenoreceptorus. Retāk izsauc ekstrapiramidālos simptomus, neietekmē prolaktīna koncentrāciju asinīs, nav akatīziskas ietekmes, neietekmē intelektuālās spējas. Indikācijas klozapīna lietošanai ir šizofrēnija, emociju un uzvedības traucējumi, miega traucējumi, psihoze pie parkinsonisma. Savukārt biežākās blaknes ir galvas reiboņi, miegainība, bezmiegs, ļaundabīgais neiroleptiskais sindroms, svara pieaugums, hipertermija, nestabils asinsspiediens, granulocitopēnija, agranulocitoze, hipersalivācija, potences samazināšanās.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]