Ajavaska (spāņu: ayahuasca; kečvu: ayawaska) ir psihotrops dzēriens (dekokts), ko parasti izgatavo no koku liānas (Banisteriopsis caapi) vīteņaugiem, sajaucot tos ar dažāda veida sugu augiem, kas satur paaugstinātu dimetiltriptamīna (DMT) daudzumu. Dzērienu reliģiskiem nolūkiem izmanto vairākas Amazones lietus mežu iezemiešu ciltis. Tas tiek lietots kā reliģisks sakraments un ir viena no pasaulē visvairāk šamanismā izmantotajām psihotropajām substancēm.
Ajavasku pirmoreiz akadēmiski aprakstīja Hārvardas etnobiologs Ričards Evanss Šultess 1950. gadu sākumā, bet ajavaskas lietošanas prakse Eiropā strauji sāka ienākt 1990. gadu beigās. Eiropieši kā otro komponentu piejaukumam ne vienmēr izmanto koku liānu, bet tas var būt cits monoamīnoksidāzes inhibitors (MAOI) — ļoti bieži parastā harmala (Peganum harmala).
Ajavaskas psihotropā iedarbība ir līdzīga DMT orālajai iedarbībai. Tā mēdz ilgt aptuveni 4 stundas, izsaucot vizualizāciju veida halucinācijas, vīzijas, garastāvokļa un labsajūtas kāpinājumu (eiforiju), empātiju, personības izmaiņas un ego zudumu. Ajavaska gandrīz vienmēr izsauc arī nelabumu, vemšanu un caureju, ko vietējās šamaņu ciltis dēvē par la purga. Reģionos, kur tā tiek tradicionāli lietota, tai tiek piedēvētas antiparazītiskas īpašības, arī pretvēža līdzekļa īpašības. Ajavaskas ārstnieciskās īpašības Rietumu medicīnā gan ir maz izpētītas.
