Ferdinands II Habsburgs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ferdinands II
Ferdinand II. (vācu)
Ferdinand II. Štýrský (čehu)
II. Ferdinánd (ungāru)
Ferdinands II Habsburgs

Ferdinands II


Amatā
1617. gada 5. jūnijā — 1637. gada 15. februārī
(kronēts 1617. gada 29. jūnijā, Prāgā)
Priekštecis Matiāss
Pēctecis Ferdinands III

Amatā
1618. gada 1. jūlijā — 1637. gada 15. februārī
(kronēts 1618. gada 1. jūlijā, Presburgā)
Priekštecis Matiāss
Pēctecis Ferdinands III

Amatā
1619. gada 26. augustā — 1637. gada 15. februārī
(kronēts 1612. gada 26. jūnijā, Frankfurte)
Priekštecis Matiāss
Pēctecis Ferdinands III

Amatā
1619. gads — 1637. gada 15. februārī
Priekštecis Matiāss
Pēctecis Ferdinands III

Dzimšanas dati 1578. gada 9. jūlijā
Grāca
(tagad Karogs: Austrija Austrija)
Miršanas dati 1637. gada 15. februārī
Vīne
(tagad Karogs: Austrija Austrija)
Apglabāts Sv. Vita katedrāle, Prāga, Karogs: Čehija Čehija
Dinastija Habsburgi
Tēvs Kārlis II
Māte Bavārijas Marija Anna (Vitelsbahu dinastija)
Dzīvesbiedrs (e) Bavārijas Marija Anna (Vitelsbahu dinastija)
Eleonora Gonzaga (Gonzagu dinastija)
Bērni 7 bērni, to skaitā Ferdinands III, Austrijas Marija Anna, Austrijas Cecīlija Renāte, Leopolds Vilhelms Habsburgs
Reliģija katolisms

Ferdinands II (vācu: Ferdinand II., čehu: Ferdinand II. Štýrský, ungāru: II. Ferdinánd; dzimis 1578. gada 9. jūlijā, miris 1637. gada 15. februārī) bija Habsburgu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 1619. gada līdz savai nāvei. Bija arī Bohēmijas un Ungārijas karalis un Austrijas erchercogs. Ferdinanda II valdīšana iekrita Trīsdesmitkaru gada laikā, un Ferdinands II bija viens no katolisma un kontrreformācijas balstiem.

Dzimis Grācā. Austrijas erchercoga Kārļa II dēls. Izglītojies pie jezuītiem. 1617. gadā viņš tika ievēlēts par Bohēmijas karali, 1618. gadā - Ungārijas karali un 1619. gadā - par Svētās Romas impērijas imperatoru. Būdams stingrs katolis un balstoties uz Spānijas un Polijas atbalstu, aktīvi atbalstīja katolismu un nepieļāva reliģisko toleranci. 1618. gadā sacēlās Bohēmija, čehi tika sakuti Baltā Kalna kaujā un sākās Trīsdesmitgadu karš. Karš noritāja ar mainīgām sekmēm. Par Katoļu līgas militāro līderi izvirzījās Albrehts fon Vallenšteins. 1635. gadā Ferdinands II un Saksijas kūrfirsts noslēdza Prāgas miera līgumu, kas tomēr neizbeidza karu, jo cīņās protestantu pusē iesaistījās Francija. 1637. gadā Ferdinands II nomira, bet karš beidzās 1638. gadā ar Vestfāles miera līgumu.


Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Ferdinands II Habsburgs