Frīdrihs III Hābsburgs

**Frīdrihs III**
*Friedrich III.*
Frīdrihs III; Friedrich III.
Svētās Romas imperators
	1452. gada 19. martā — 1493. gada 19. augustā
Priekštecis	Sigismunds
Pēctecis	Maksimiliāns I
Dzimis	1415. gada 21. septembrī; Insbruka, Tiroles grāfiste, Svētā Romas impērija; ( Austrija)
Miris	1493. gada 19. augustā (77 gadu vecumā); Linca, Austrijas erchercogiste, Svētā Romas impērija; ( Austrija)
Apglabāts	Svētā Stefana katedrāle, Vīne, Austrija
Dzīvesbiedre	Portugāles Eleonora
Bērni	5 bērni, to skaitā Maksimiliāns I, Austrijas Kunigunde
Dinastija	Hābsburgu dinastija
Tēvs	Dzelzs Ernsts
Māte	Mazovijas Kimburga
Reliģija	katolisms

Frīdrihs III (vācu: Friedrich III.; dzimis 1415. gada 21. septembrī, miris 1493. gada 19. augustā) bija Romiešu karalis no 1440. gada un Svētās Romas imperators no 1452. gada līdz nāvei 1493. gadā. Frīdrihs bija pirmais Hābsburgu dinastijas pārstāvis kuru Romā kronēja Romas pāvests. Viņš arī bija pirmspēdējais pāvesta kronētais imperators, un pēdējais imperators, kurš tika kronēts Romā.

No 1424. gada bija Iekšaustrijas (Štīrijas, Karintijas un Karniolas) hercogs, no 1439. gada (kā Frīdrihs V) bija Austrijas hercogistes reģents. 1440. gadā ievēlēts par Romiešu karali (kā Frīdrihs IV). 53 gadu valdīšanas laikā, īstenodams ārēji pasīvu politiku, konsolidēja Hābsburgu Austrijas zemes, likdams pamatus vēlākajai Hābsburgu monarhijai.

Pēc Albrehta II negaidītās nāves 1439. gadā, par Romiešu karali vienbalsīgi ievēlēja viņa brālēnu Frīdrihu, nomaļo Hābsburgu Alpu zemju Štīrijas, Karintijas un Karniolas hercogu. Viņa distancēšanās no impērijas rietumu daļas turpinājās visus viņa varas 53 gadus. Frīdrihs III impērijas un Hābsburgu zemju atšķirību nostiprināja, nodibinot vienu kanceleju impērijas un otru kanceleju Hābsburgu zemju pārvaldei. Viņa ambīcijām iegūt Bohēmijas un Ungārijas kroņus traucēja Albrehta II dēls Ladislavs Postums, kurš piedzima četrus mēnešus pēc tēva nāves. Pirmos divpadsmit dzīves gadus Ladislavs, gandrīz kā gūsteknis, pavadīja Frīdriha III galmā. Taču galvenā Frīdriha III uzmanība bija pievērsta Hābsburgu Austrijas zemēm. 1379. gadā Austrijas zemes sadalīja Hābsburgu albertīnu un leopoldīnu atzaru īpašumos. 1411. gadā to papildināja Štīrijas un Tiroles sadalīšana dinastijas pārstāvju starpā. Kā nepilngadīgā Ladislava aizbildnis Frīdrihs III pārvaldīja albertīnu Augšējo un Lejas Austriju, kamēr leopoldīnu zemēs viņa jaunākais brālis Alberts IV 1446. gadā saņēma tiesības pārvaldīt Ārējās Austrijas zemes. Frīdriham III arī nācās apspiest regulārus nepamierināto Vīnes iedzīvotāju dumpjus, kurus veicināja Alberts IV. Tikai Ladislava nāve 1457. gadā un Alberta IV nāve 1463. gadā ļāva Frīdriham III konsolidēt savu varu pār Austrijas zemēm, kamēr Tirolē vēl līdz 1490. gadam valdīja erchercogs Sigismunds.^[1]

Frīdriha III vienīgie garantētie ienākumi nāca no viņa kontrolē esošajām Austrijas zemēm. No impērijas nodokļiem viņš saņēma tikai impērijas brīvpilsētu un ebreju nodokļus, jo pārējie nodokļi palika vietējo valdnieku rīcībā, daudzi no kuriem bija bagātāki par imperatoru. Lai iegūtu naudu, Frīdrihs III pārdeva aristokrātiskos titulus, dažādus ienesīgus amatus, kā arī atbrīvoja no dalības karā apmaiņā pret maksājumiem. Daudz līdzekļus prasīja ilgie kari pret Burgundijas hercogu Kārli Drosmīgo un Ungārijas karali Māķāšu Huņadi. Pēc 1450. gada Frīdrihs III aizvien mazāk uzmanības pievērsa impērijas pārvaldīšanai, tādēļ 1457. gadā Maincas arhibīskaps ierosināja par Romiešu karali ievēlēt Pfalcas kūrfirstu. 1463. gadā Frīdriham III izdevās nostiprināt savas pretenzijas uz Ungārijas kroni, gadījumā, ja Māķāšs Huņadi mirtu neatstājot mantinieku. 1471. gadā turki iebruka Štīrijā, bet ungāri sagrāba daļu Bohēmijas.^[1]