Augusts II Stiprais
| Augusts II Stiprais Friedrich August I./August II Mocny | |
|---|---|
 | |
|
Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts I) | |
|
Amatā 1694. gads — 1733. gads | |
| Priekštecis | Johans Georgs IV |
| Pēctecis | Frīdrihs Augusts II |
| Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs | |
|
Amatā 1697. gads — 1706. gads (kronēts 1697. gada 15. septembrī, Vāvelas katedrāle, Krakova) | |
| Priekštecis | Jans III Sobeskis |
| Pēctecis | Staņislavs Leščiņskis |
| Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs | |
|
Amatā 1709. gads — 1733. gads | |
| Priekštecis | Staņislavs Leščiņskis |
| Pēctecis | Augusts III Saksis |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1670. gada 12. maijā Drēzdene, Saksijas kūrfirstiste (Saksija,  Vācija) |
| Miršanas dati |
1733. gada 1. februārī Varšava, Žečpospolita (  Polija) |
| Apglabāts |
Katoļu Galma baznīca (Katholische Hofkirche), Drēzdene, Vācija |
| Dinastija | Vetīnu dinastija |
| Tēvs | Johans Georgs III |
| Māte | Dānijas Anna Sofija |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Brandenburgas-Baireitas Kristiāne Eberhardīne |
| Bērni | citu starpā Augusts III Saksis, Saksijas Morics |
| Reliģija | luterisms, vēlāk katolisms |
| Paraksts |
 |
Augusts II Stiprais (poļu: August II Mocny, lietuviešu: Augustas II, baltkrievu: Аўгуст Моцны, vācu: August der Starke; dzimis 1670. gada 12. maijā, miris 1733. gada 1. februārī) bija Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts I (vācu: Friedrich August I.)) no 1694. līdz 1733. gadam. 1697. gadā Augustu ievēlēja par Polijas karali un Lietuvas lielkņazu un viņš valdīja līdz 1706. gadam, kad ar Zviedrijas atbalstu troni ieguva Staņislavs Leščiņskis. Pēc zviedru sakāves Ziemeļu kara Poltavas kaujā, Augusts II atguva Polijas troni un bija Polijas karalis līdz savai nāvei 1733. gadā.
Iesauku Stiprais ieguvis sava milzīgā fiziskā spēka dēļ - spējis ar rokām pārlauzt pakavus. Kā Saksijas kūrfirsts izveidoja Saksijas kūrfirstistes galvaspilsētu Drēzdeni par mākslas un kultūras centru, uzaicinot uz pilsētu daudzus tālaika ievērojamākos arhitektus un māksliniekus. Nodibināja slavenā Meisenes porcelāna ražotni.
Augusts II Stiprais 1700. gadā ar sakšu karaspēka uzbrukumu Rīgai uzsāka Lielo Ziemeļu karu ar Zviedriju, kas novājināja valsti un nostiprināja Krievijas un Prūsijas pozīcijas reģionā.
Pilns tituls
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kā Polijas karalis Augusts II svarīgākos valsts dokumentus cita starpā parakstīja kā "Livonijas lielhercogs", kas norādīja uz to, ka arī pēc Livonijas ziemeļu daļas zaudēšanas zviedriem viņš pretendēja uz šo pārmantojamo titulu:
"Augusts Otrais, no Dieva žēlastības Polijas karalis, Lietuvas, Krievijas, Prūsijas, Mazovijas, Žemaitijas, Livonijas, Kijivas, Volīnijas, Podolijas, Smoļenskas, Severijas un Čerņihivas lielhercogs, kā arī Saksijas mantotais hercogs un kūrfirsts, u.c."
(Augustus Secundus, Dei Gratia rex Poloniae, magnus dux Lithuaniae, Russie, Prussiae, Masoviae, Samogitiae, Livoniae, Kijoviae, Volhyniae, Podoliae, Smolensciae, Severiae, Czerniechoviaeque, necnon haereditarius dux Saxoniae et princeps elector etc.)
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Frīdrihs Augusts par Saksijas kūrfirstu kļuva pēc sava vecākā brāļa Johana Georga IV nāves 1694. gadā. Lai iegūtu Žečpospolitas troni, pārgāja katolismā. Kad Polijas seims sapulcējās, lai ievēlētu jauno karali pēc Jana III Sobeska nāves, Augusts II Stiprais pēc balsu skaita zaudēja Francijas atbalstītajam kandidātam Fransuā Luī Kontī, tomēr ātrāk par konkurentu ieradās Polijā un kronējās par karali, tāpēc viņa leģitimitāte tika apšaubīta. Kā Polijas karali Augustu II atbalstīja Austrija un Krievija, bet finansiāli, lai piekukuļotu šļahtas pārstāvjus, Saksijas galma ebrejs Bērends Lēmans (Issachar Berend Lehmann).
Iesaistoties Ziemeļu karā pret Zviedriju Dānijas un Krievijas pusē, Augusts II Stiprais cieta sakāves Livonijā, un vēlāk Zviedrijas karaspēks Kārļa XII vadībā ieņēma Polijas galvenās pilsētas. Zviedru spiediena rezultātā par Polijas karali un Lietuvas lielkņazu tika ievēlēts Staņislavs Leščiņskis. Kad Poltavas kaujas katastrofas rezultātā zviedri faktiski zaudēja Ziemeļu karā, Augusts II Stiprais atguva troni un valdīja līdz savai nāvei 1733. gadā, tomēr politiski lielā mērā bija atkarīgs no Krievijas.
Tā kā Augusta II Stiprā sieva Kristiāna Eberhardīne Hohencollerna pretēji vīram palika protestantismā un parasti nedzīvoja kopā ar vīru, Augustam II dzīves laikā bija ievērojams daudzums mīļāko, no kurām bija daudzi ārlaulības bērni. Viens no tiem bija Latvijas vēsturē pazīstamais Saksijas Morics.
Ar Augusta II vārdu Latvijā saistās vairākas leģendas, piemēram, par Augusta akmeni Krāslavā un Pētera akmeni Bauskā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Augusts II Stiprais.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Archiwum tajne Augusta II (poliski)
- Das Kurfürstentum Sachsen und die große europäische Politik (vāciski)
- Polijas karaļu zīmogi ar pilniem tituliem (poliski)
| Priekštecis: Jans III Sobeskis |
Polijas karalis 1697. - 1706. |
Pēctecis: Staņislavs Leščiņskis |
| Priekštecis: Staņislavs Leščiņskis |
Polijas karalis 1709. - 1733. |
Pēctecis: Staņislavs Leščiņskis |
| Priekštecis: Jans III Sobeskis |
Lietuvas lielkņazs 1697. - 1706. |
Pēctecis: Staņislavs Leščiņskis |
| Priekštecis: Staņislavs Leščiņskis |
Lietuvas lielkņazs 1709. - 1733. |
Pēctecis: Staņislavs Leščiņskis |
| Priekštecis: Johans Georgs IV |
Saksijas kūrfirsts kā Frīdrihs Augusts I 1694. - 1733. |
Pēctecis: Frīdrihs Augusts II |
|