Stājās spekā līgums par tirdzniecību un komerciālo un ekonomisko sadarbību starp Latviju un Eiropas Ekonomisko Kopienu.[2]
Latvijai piešķīra starptautisko tālsakaru kodu 371.[3] Latvijai no ārvalstīm varēja piezvanīt caur Stokholmas centrāli, apejot Maskavas starptautisko centrāli.[1]
5. marts — Apgrozībā laida Latvijas Republikas atjaunotās nacionālās valūtas lata pirmās 5 latu banknotes, līdztekus līdz 18. oktobrim varēja norēķināties arī ar Latvijas rubļiem.[4][5]
15. marts — Latvijas ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš un Krievijas ģenerālprokurors Valentīns Stepankovs parakstīja starpvalstu līgumu par notiesāto izdošanu soda izciešanai dzimtenē. Līdz ar to atrisināja jautājumu par bijušā OMON komandiera vietnieka Sergeja Parfjonova izdošanu Krievijai.
29. maijs — Elizabetes ielas posmā no Krišjāņa Barona līdz Brīvības ielai Rīgā notika ielu Basketbola sacīkstes jeb Adidas Streetbols. Tajā piedalījās aptuveni 650 komandas un tika uzstādīts Eiropas rekords dalībnieku skaita ziņā.
7. septembris — izveidoja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru.
25. septembris — Latvijas Universitātes Lielajā aulā dibināšanas pilnsapulcē izveidoja politisko partiju — savienību "Latvijas Ceļš" (LC). 1993. gada notikušajās 5. Saeimas vēlēšanās LC uzvarēja, iegūstot 36 deputātu vietas. Partija līdzdarbojās visās valdībās līdz pat 8. Saeimas vēlēšanām, kad neiekļuva parlamentā. Vēlāk LC apvienojās ar Latvijas Pirmo partiju.
27. septembris — Rīgā atklāja Eirofakultāti, kurā dažādu augstskolu studenti bez maksas varēja klausīties citu Eiropas universitāšu vieslektoru lekcijas tiesību zinātnēs, ekonomikā, publiskajā administrācijā un politikas zinātnēs. Eirofakultāti nodibināja Baltijas jūras valstu padome pēc toreizējo Vācijas ārlietu ministra Hansa Dītriha Genšera un Dānijas ārlietu ministra Ufes Ellemana Jensena iniciatīvas. Fakultāti slēdza 2005. gadā.
5. oktobris — Ministru kabinets aizliedza trīs prokomunistiskas organizācijas — Latvijas Komunistu savienību, Veterānu tiesību aizsardzības savienību un Krievijas pilsoņu asociāciju.
10. oktobris — Bīskapa Boļeslava Sloskāna mirstīgās atliekas pārveda no Beļģijas uz Latviju un pārapbeda Aglonā, bazilikas kriptā blakus kardinālam Julijanam Vaivodam.
29. oktobris — Baltijas asamblejas 3. sesijā tika rosināts izveidot pastāvīgu starpvalstu sadarbības organizāciju — Baltijas padomi, kas darbotos uz Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes bāzes. Pieņēma Baltijas asamblejas statūtus, tā ir konsultatīva un koordinācijas organizācija, kuru veido 20 deputāti no katras Baltijas valsts.
1. novembris — Basteja bulvārī, gar ielas malu, tika ierīkotas pirmās pašvaldības maksas autostāvvietas Rīgā. Sākotnēji tajās tika izmantoti mehāniskie maksas skaitītāji, kurus kā dāvinājumu Rīga saņēmusi no Helsinkiem, bet 1994. gadā no franču uzņēmuma "Schlumberger" tika iegādāti pirmie elektroniskie laika skaitītāji.
15. novembris — Ministru prezidents Valdis Birkavs uzstājās ar ziņojumu ANO Ģenerālajā asamblejā. ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju Par pilnīgu ārvalstu karaspēka izvešanu no Baltijas valstīm.
20. novembris — Baltijas valstu aizsardzības spēku vadītāji nolēma dibināt Baltijas miera uzturēšanas bataljonu.
8. decembris — Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 48. sesijas 3. komisija pieņēma rezolūciju par situāciju cilvēktiesību jomā Igaunijā un Latvijā.
14. decembris — sākās tiesas prāva valsts uzņēmuma "Latvbiofarm" Olainē ražoto narkotiku lietā.
15. decembris - Radio "Imanta" ir viena no pirmajām reģionālajām raidstacijām Latvijā, kura savu darbību uzsāka 1993. gada 15. decembrī, nodrošinot 24 stundu raidīšanu diennaktī.
