Jans III Sobeskis

Jans III Sobeskis Jan III Sobieski
Polijas karalis, Lietuvas dižkunigaitis
Amatā 1674. gada 21. aprīlī — 1696. gada 17. jūnijā (kronēts 1676. gada 2. februārī, Vāvelas katedrālē, Krakovā)
Priekštecis	Mihals Koributs Višņoveckis
Pēctecis	Augusts II Stiprais
Dzimšanas dati	1629. gada 17. augustā Olesko, Žečpospolita (Buskas rajons, Ļvivas apgabals, Ukraina)
Miršanas dati	1696. gada 17. jūnijā (66 gadu vecumā) Vilanova, Žečpospolita (Varšavas daļa, Polija)
Apglabāts	Vāvelas katedrāle, Krakova, Polija
Dinastija	Sobesku dinastija
Tēvs	Jakubs Sobeskis
Māte	Sofija Teofilija Daņiloviča
Dzīvesbiedrs(-e)	Marija Kazimera d'Arkvīna
Bērni	13 bērni, to skaitā Jakubs Ludviks Henriks Sobeskis, Terēze Teofila Sobeska
Reliģija	katoļticība
Paraksts

Jans III Sobeskis (poļu: Jan III Sobieski, lietuviešu: Jonas Sobieskis, baltkrievu: Ян Якубавіч Сабескі; dzimis 1629. gada 17. augustā, miris 1696. gada 17. jūnijā) — Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs no 1674. gada līdz savai nāvei 1696. gadā. Jana Sobeska 22 gadu ilgais valdīšanas laiks iezīmējās ar valsts stabilizāciju pēc Plūdiem un Bohdana Hmeļnicka sacelšanās gadiem. Lielisks kara stratēģis, Eiropas slavu ieguva pēc osmaņu karaspēka sakāves Vīnes kaujā, kas iezīmēja lūzumpunktu osmaņu iebrukumam Eiropā.

Pilns tituls

Kā Polijas karalis Jans III svarīgākos valsts dokumentus cita starpā parakstīja kā "Livonijas lielhercogs", kas norādīja uz to, ka arī pēc Livonijas ziemeļu daļas zaudēšanas zviedriem viņš pretendēja uz šo pārmantojamo titulu:

"Jans III, no Dieva žēlastības Polijas karalis, Lietuvas, Krievijas, Prūsijas, Mazovijas, Žemaitijas, Livonijas, Smoļenskas, Kijivas, Volīnijas, Podlasijas, Severijas un Čerņihivas lielhercogs, u.c."

(''Joannes III, Dei Gratia rex Poloniae, magnus dux Lithuaniae, Russiae, Prussiae, Masoviae, Samogitiae, Livoniae, Smolenscie, Kijoviae, Volhyniae, Podlachiae, Severiae, Czernichoviaeque, etc.)

Dzīvesgājums

Dzimis 1629. gadā Olesko pie Ļvivas (toreiz Žečpospolitas, tagad Ukrainas teritorijā) Krakovas kastellāna ģimenē. Beidza Jagellona Universitātes Filozofijas fakultāti. Pēc tam ceļoja pa Eiropu un tikās ar vairākiem tolaik ietekmīgiem valdniekiem un karavadoņiem, kā arī apguva franču, vācu, itāliešu valodu.

Atgriezās Polijā 1648. gadā un pieteicās par brīvprātīgo cīņai pret Bohdanu Hmeļnicki, kur cīņās ieguva pulkveža pakāpi. Vēlāk Polijas karalis Jans II Kazimirs nosūtīja Sobeski par sūtni uz Stambulu, kur viņš iepazina Osmaņu impērijas armiju un karošanas taktiku. Kad 1655. gadā sākās "Plūdi" (Zviedrijas iebrukums Polijā), Sobeskis karoja poļu karaļa pusē, kaut arī līdz ar savu karaspēka daļu apmēram gadu bija lojāls zviedriem. Izceldamies kā spējīgs karavadonis kaujās ar osmaņiem, 1673. gadā Sobeskis tika ievēlēts par Polijas karali.

Nestabilos politiskajos apstākļos Sobeskim izdevās reorganizēt Žečpospolitas armiju. Iesākumā ārpolitiski orientēdamies uz Franciju un Osmaņu impēriju, 1683. gadā Sobeskis mainīja politisko orientāciju un sabiedrojās ar Svētā Romas impērijas imperatoru Leopoldu I, kā arī iekļāvās pāvesta Inocenta XI organizētajā "Svētajā līgā". Kad 1683. gadā osmaņi aplenca Vīni, Jans III Sobeskis komandēja apvienoto Žečpospolitas, Austrijas un vācu zemju karaspēku un smagi sakāva turku karaspēku. Pāvests pēc kaujas nodēvēja Janu III Sobeski par "Vīnes un Eiropas civilizācijas glābēju".

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jans III Sobeskis.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Polijas karaļu zīmogi ar pilniem tituliem