Kabiles pagasta ģerbonī redzamais vītols ir trauslā vītola (Salix fragilis) forma, kas radusies Kabiles apkārtnē, ar pastiprināti lodveida formas zarojumu.[4]
Kabile (agrākie nosaukumi: Cabillen (Cabyllen), Cab(e)le, Kabilwen, Kabillen, Kabele, Кабилленская) ir sena apdzīvota vieta Kursā. Līdz 13. gadsimtam Kabile atradās uz robežas starp Bandavu un Vanemu un pirmoreiz pieminēta 1253. gada 4. aprīļa Kursas dalīšanas līgumā starp Vācu ordeni un Kurzemes bīskapu Heinrihu par sešu Kursas zemju sadalīšanu. Pēc līguma noslēgšanas tā piederējusi Kuldīgas komturijai. Vēlāk Kabiles vārds tiek minēts 1331. gadā sakarā ar ordeņa pils būvi un zemes īpašumu izlēņošanu 1422. gadā.
Ordeņa pastāvēšanas beigu posmā Sabiles draudzes novadā izveidojās Kabiles muiža, kas piederēja Heinriham Soblekam (16. gs.), Johanam Dītriham fon Bēram un viņa dzimtai (17.—18. gs.), Heinriham Dītriham Vilhelmam fon Keizerlingam (19. gs.), Oto Andreasam Līvenam (19./20. gs).
Tolaik Kabiles pagasta teritorijā atradās arī Višļu muiža (Gut Wischeln, Višļi).
1920. gada zemes reformas gaitā Kabiles muižu ar Gala (Endenhof), Jauno (Neuhof) un Veco pusmuižu (Althof) sadalīja 264 vienībās 4781 ha kopplatībā; Višļu muižu 22 vienībās 319,6 ha kopplatībā; Zutēnu muižu (Sutten) ar Kāņu (Kahnhof) un Vidzeru (Widsershof) pusmuižām 89 vienībās 1517,3 ha kopplatībā; Kabiles mācītājmuižu 9 vienībās 203,5 ha kopplatībā.[5]
1935. gadā Kuldīgas apriņķa Kabiles pagasta platība bija 226,5 km² un tajā dzīvoja 3143 iedzīvotāji.[6] 1945. gadā pagastā izveidoja Kabiles, Mežgaļu un Viesturaciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Kuldīgas rajonaKabiles ciemam 1954. gadā pievienoja likvidētā Mežgaļu ciema kolhoza «Dzirkstele» teritoriju, 1956. gadā pievienoja Viestura ciema kolhoza «Grauds» teritoriju, bet kolhoza «Dzirkstele» teritoriju pievienoja Viestura ciemam.[7] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Kabiles pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Kuldīgas novadā.
Hermanis Fridrihs Dullo (1745—1826) — vācbaltu mācītājs, pirmais, kurš Kurzemē izmēģinājis kartupeļus un āboliņu audzēt arī tīrumā, izdevis vienu no pirmajiem periodiskajiem izdevumiem Kurzemē "Mīlīga Pamācīšana" (1821—1824), jau 1784.gadā Kabilē dibinājis skolu latviešu zemnieku bērniem.
Georgs Ludvigs Frīdrihs Bitners (1805—1883) — vācu tautības latviešu folklorists, mācītājs, 1844.gadā izdevis tolaik plašāko tautasdziesmu krājumu "Latviešu ļaužu dziesmas un ziņģes".
Aleksandrs fon Keizerlings (1815—1891) — dabaszinātnieks, ģeologs, Krievijas impērijas sevišķu uzdevumu ierēdnis kalnu lietās.
Juris Plāķis (1869—1942) — valodnieks, LU profesors, LR izglītības ministrs.
Ernests Kārkliņš (Zeltmatis) (1868—1961) — skatuves mākslas pedagogs, rakstnieks, 1909.g. dibinājis pirmos Latvju dramatiskos kursus.
Jēkabs Osis (1860—1920) — filozofs, filozofijas zinātņu doktors, profesors, Tērbatas Universitātes rektors, Latvijas filozofijā izveidojis t.s. kritisko personālismu.
Brinda Ceriņa — literāte, vairāku dzejoļu krājumu autore.
Aivars Bergmanis — mežsargs, «Ozolu biotopa» un skolas Dabas parka izveidotājs.
Pagastā atrodas Z. A. Meierovica Kabiles pamatskola (direktore Anita Zēberga), doktorāts, bibliotēka, 3 veikali. Tiek izdotas divas avīzes: "Kabiles pagasta Vēstnesis" un Z. A. Meierovica Kabiles pamatskolas avīze "Kabata" (redaktors Eduards Skabis).
Kabiles pagasts Vikikrātuvē
.png){kind=small}
