Pāriet uz saturu

Vapiti

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Kanādas briedis)
Vapiti
Cervus canadensis (Erxleben, 1777)
Vapiti
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPārnadži (Artiodactyla)
ApakškārtaAtgremotāju apakškārta (Ruminantia)
DzimtaBriežu dzimta (Cervidae)
ApakšdzimtaBriežu apakšdzimta (Cervinae)
ĢintsBrieži (Cervus)
SugaVapiti (C. canadensis)
Izplatība
Vapiti Vikikrātuvē

Vapiti jeb Kanādas briedis (Cervus canadensis) ir liela auguma briežu dzimtas (Cervidae) pārnadzis (Artiodactyla), kas pieder briežu ģintij (Cervus).

Ārēji vapiti ir līdzīgs Eiropas staltbriedim (Cervus elaphus). Šīs līdzības dēļ ilgu laiku valdīja uzskats, ka tās ir vienas sugas divas pasugas. Tomēr 2004. gada DNS pētījumos noskaidrojās, ka tās ir divas atšķirīgas sugas.

Vapiti mājo mežos un mežmalās. Tie ir sastopami Ziemeļamerikā un Āzijas austrumos, kā arī tikuši introducēti vairākās valstīs, kā Argentīna, Austrālija, un Jaunzēlande. Tie ir labi pielāgojušies jaunajiem dzīves apstākļiem un kļuvuši kaitīgi vietējām sugām, tām atņemot dzīves telpu.

Vapiti slimo ar dažām infekcijas slimībām, ar kurām var saslimt arī liellopi. Lai ierobežotu slimību izplatību, vapiti tiek vakcinēti. Dažas Āzijas tautas vapiti ragus un ragu ādu izmanto tradicionālajā medicīnā. Vapiti ir iecienīts medījums, un tā gaļas sastāvā ir vairāk olbaltumvielu nekā liellopa vai vistas gaļā.[1]

Izskats un īpašības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ziemā vapiti izaug biezs kažoks, bet uz kakla garas krēpes, attēlā Kalifornijas vapiti (C. canadensis nannodes)
Vislielākā vapiti pasuga ir Rūzvelta vapiti (C. canadensis roosevelti)

Vapiti ir viens no lielākajiem briežu dzimtas dzīvniekiem pasaulē un viens no lielākajiem zīdītājiem Ziemeļamerikā un Austrumāzijā. Briežu dzimtā vienīgi alnis (Alces alces) un sambarbriedis (Rusa unicolor) ir lielāki par vapiti. Tēviņi ir aptuveni par 40% lielāki nekā mātītes, to augums skaustā vidēji ir 1,5 m, ķermeņa garums 2,5 m, svars 320 kg. Mātītes vidējais augstums skaustā ir 1,3 m, ķermeņa garums 2 m, svars 225 kg.[2] Pasugas savā starpā atšķiras ar ķermeņa lielumu, krāsu, ragu formu un izmēru. Vislielākā pasuga ir Rūzvelta vapiti, kurā lielākais datētais tēviņš ir svēris 600 kg.[3] Tumšākais un sarkanākais ir Mandžūrijas vapiti, bet visgaišākais un mazākais ir Alašana vapiti.[4]

Kopumā vapiti apmatojums ir sarkanbrūns vai dzeltenbrūns, ar tumšāk brūnu kaklu un kājām. Pasugas, kuras dzīvo teritorijās ar aukstām ziemām, sākoties aukstajam laikam, izaudzē biezu ziemas kažoku. Piemēram, Sibīrijā un Ziemeļamerikā dzīvojošiem vapiti ziemas sākumā izaug biezas kakla krēpes, toties Mandžūrijas un Alašanas vapiti krēpes neaug.[5] Pavasarī ziemas kažoks tiek nomests un izaug jauns vasaras apmatojums. Ziemā kažoki ir gaišāki un pelēkāki nekā vasarā. Arī mežā dzīvojošiem vapiti kažoki ir tumšāki kā tiem, kas dzīvo atklātā ainavā.[6] Mazuļiem piedzimstot, kažoki ir klāti ar gaišiem lāsumiem. Vasaras beigās tie iegūst pieaugušiem raksturīgu apmatojumu. Dažiem Mandžūrijas vapiti lāsumi uz muguras var saglabāties ilgāku laiku, līdz tie kļūst nedaudz vecāki.[4] Visiem vapiti ir īsas astes.

Kā visiem atgremotājiem vapiti ir četru kambaru kuņģis, un barība tiek sagremota divas reizes. Pirmo reizi barība tiek saplūkta ātri, pavirši sakošļāta un norīta, bet klusā un mierīgā vietā vapiti noguļas, lai barību atrītu un rūpīgi sakošļātu vēlreiz.

Ragi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vieni no lielākajiem un skaistākajiem ragiem aug Klinšu kalnu vapiti (C. canadensis nelsoni)[7]

Tēviņiem ir krāšņi ragi, bet mātītēm to nav. Ragi izaug katru pavasari, bet ziemā tiek nomesti. Lielākie ragi ir apmēram 1,2 metrus plati un sver 18 kg.[8] Ragi ir viens no ātrāk augošajiem briežu orgāniem. Vienas dienas laikā tie izaug par 2,5 cm. Sākumā tie ir mīksti un klāti ar samtainu ādu. Vasarā, ragiem pārkaļķojoties un kļūstot cietiem, āda tiek noberzta pret kādu koku vai krūmu. Pieaugušam briedim katram ragam var būt 8 vai vairāk zari. Zinātnieki ir noskaidrojuši, ka žuburu lielumam nav saistības ar dzīvnieka vecumu, bet ar individuālām īpatnībām un pasugas veidu. Lai gan individuāli, jo vecāks briedis, jo lielāki ragi. Salīdzinot dažādas pasugas, lielākie ragi izaug Tiaņšaņa vapiti un Ziemeļamerikas pasugām, bet vismazākie — Sibīrijas vapiti.[4] Salīdzinot ragus starp indivīdiem, lielākie ragi izaug tiem briežiem, kuriem testosterona līmenis ir augstāks.[9] Beidzoties riesta sezonai, ragi tiek nomesti.

Uzvedība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vapiti ir sociāli dzīvnieki un veido viena dzimuma barus, izņemot riesta laiku
Riesta laikā tēviņš izveido harēmu, kurā ir 20 vai vairāk mātītes
Tēviņš sargā harēmu gan no konkurentiem, gan plēsējiem un tikpat kā neēd

Vapiti ir sociāli dzīvnieki, un pieauguši īpatņi veido viendzimuma barus. Tikai riesta laikā starp tēviņiem sāncensība tiek atrisināta ragu cīņās, stiprākajam un veiklākajam izveidojot savu harēmu. Pirms cīņas tēviņi viens otram draud, viens otru novērtē, kā arī demonstrē pretiniekam sava ķermeņa un ragu lielumu.[10] Ja neviens neatkāpjas un nebēg, tad sākas cīņa ar ragiem, kuras laikā reizēm tēviņi tiek nopietni savainoti. Lai piesaistītu mātītes uzmanību, tēviņi zemē izrok bedri, kurā iečurā, un tad izvārtās savā urīnā. To kažoks piesūcas ar urīnu un, sajaucoties ar ķermeņa smakām, veido īpatnēju aromātu, kas uzbudina mātītes.[11]

Riesta laikā, sākot ar augusta sākumu, katram dominantam tēviņam ir savs harēms, ar kuru tas dzīvo kopā līdz ziemas sākumam. Harēmā ir apmēram 20 mātītes vai vairāk. Tēviņš to rūpīgi sargā no konkurentiem un plēsējiem.[12] Harēmu spēj izveidot tikai spēcīgs, labi attīstīts tēviņš. Pilnībā nobriedis tas ir apmēram 8 gadu vecumā. Tēviņi, kas ir 2—4 gadus veci vai vecāki par 11 gadiem, parasti nespēj izveidot harēmu. Vientuļie tēviņi riesta laikā uzturas kāda liela harēma tuvumā un visur tam seko. Dominantais tēviņš riesta laikā ļoti maz ēd, un zaudē apmēram 20% no sava svara. Līdz ar to tēviņš, kurš nav pietiekami spēcīgs, nespēj noturēt harēmu vai pēc tam ir pārāk vājš, lai pārziemotu.[10]

Tēviņiem ir ļoti skaļa balss, kuru var dzirdēt vairāku kilometru attālumā. Riesta laikā tie tādējādi cenšas sasaukt mātītes. Mātītes parasti izvēlas to tēviņu, kura balss ir spēcīga un kura saucieni atskan samērā bieži.[13] Parasti tēviņi sauc agri no rītiem vai vakaros, kad sēžas migla un skaņa ceļo tālu. Tā sauciens atgādina pelēkā vilka gaudošanu.

Kad riesta laiks ir beidzies, tēviņi nomet ragus un atkal apvienojas vecpuišu baros. Vapiti, kuram nav ragu, sevi aizstāv ar priekškāju spērieniem. Barā tiem ir vieglāk sevi aizsargāt no plēsējiem, jo barošanās laikā viens vai divi vēro apkārtni un sargā pārējos.[13]

Migrācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Migrējoši vapiti

Vapiti mēdz migrēt, īpaši tās pasugas, kas dzīvo kalnos. Pavasarī tie dodas augstāk kalnos, sekojot kūstošiem sniegiem, bet rudenī dodas lejup. Arī medību sezona iespaido vapiti migrāciju.[14] Ziemas laikā vapiti dod priekšroku mežiem. Koki dod patvērumu no vēja un noslēpj no medniekiem, kā arī ziemas periodā vapiti barojas ar koku mizām. Tikai Rūzvelta vapiti var uzskatīt par nometnieku, kas visu gadu dzīvo vienā un tai pašā vietā.[13]

Barība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vapiti barojas ar dažādām stiebrzālēm, ziedaugiem, koku un krūmu lapām, dzinumiem un atvasēm. Atšķirībā no aļņiem, kas pamatā barojas ar koku lapām un dzinumiem, vapiti tāpat kā liellopi pamatā barojas ar zāli.[15] Tiem patīk baroties no rītiem un vakaros, bet dienas laikā meklēt klusu un apslēptu vietu, kur var nogulties un atgremot no rīta apēsto barību. Vasarā tie ēd gandrīz visu laiku, uzņemot apmēram 9 kg barības dienā.[16]

Vairošanās

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mazuļi paliek kopā ar māti apmēram 1 gadu

Mātītes meklējas ļoti īsu laiku, vienu vai divas dienas, tēviņš ar to sapārojas 12 vai vairāk reižu. Beidzoties riesta laikam, harēms izjūk un vapiti atkal veido viena dzimuma barus. Mātīšu bari sastāv apmēram no 50 pieaugušām mātītēm un mazuļiem, kas tiek rūpīgi sargāti. Māte cenšas mazuļus pieturēt savā tuvumā. Ja mazulis aiziet pārāk tālu, tas tiek saukts atpakaļ. Lielos baros dienas laikā nepārtraukti notiek čalošana un blēšana. Ja baram tuvojas plēsējs, lielākās un spēcīgākās mātītes nostājas apkārt mazuļiem viena pie otras un cenšas plēsēju aizbaidīt ar priekškāju spērieniem. Tas ļoti bieži plēsējus arī aizbiedē.

Dzimumbriedums mātītēm var sākties otrā gada rudenī, lai gan tas nenotiek ātrāk, kamēr mātīte ir sasniegusi 200 kg masu.[17] Grūsnības periods ilgst 240—262 dienas. Parasti piedzimst viens vai ļoti reti — divi briedēni. Tas sver 15—16 kg. Kad pienāk laiks dzemdībām, mātīte atdalās no sava bara un vientulībā dzemdē mazuli. Tā paliek viena ar jaundzimušo līdz tas ir pietiekami nobriedis, tādējādi samazinot risku piesaistīt plēsējus.[11] Parasti briedēnam ir 2 nedēļas, kad māte atgriežas barā. Tas tiek zīdīts ar pienu 2 mēnešus.[18] Sasniedzot 6 mēnešu vecumu, mazuļi ir apmēram tik lieli kā pieaudzis baltastes briedis.[19] Jaunie vapiti paliek kopā ar māti apmēram vienu gadu, kļūstot patstāvīgi apmēram ap to laiku, kad ir jādzimst jaunajai paaudzei.[13]

Vapiti nebrīvē dzīvo apmēram 20 gadus vai vairāk, bet savvaļā 10—13 gadus. Reģionos ar mazāk plēsējiem, tie savvaļā nodzīvo 15 gadus.[20]

Dabīgie ienaidnieki

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vilki ielenc vapiti

Galvenie vapiti ienaidnieki Ziemeļamerikā ir vilku un koijotu bari, kā arī pumas. Reizēm tiem uzbrūk brūnais vai melnais lācis.[13] Koijoti parasti medī jaunos vapiti, lai gan uzbrūk arī ziemas novārdzinātiem dzīvniekiem.[21] Āzijā galvenie vapiti ienaidnieki ir vilki, sarkanie suņi, brūnie lāči, Amūras tīģeri, Amūras leopardi un sniega leopardi. Reizēm mazuļiem uzbrūk lūši un mežacūkas.[5]

Klasifikācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vapiti ir 10 pasugas, no kurām 6 dzīvo Ziemeļamerikā, bet 4 — Āzijā. Ir zinātnieki, kas uzskata, ka vapitiem ir tikai 3 pasugas: Mandžūrijas vapiti (C. canadensis xanthopygus), Alašana vapiti (C. canadensis alashanicus), bet visi Ziemeļamerikā sastopamie ir Kanādas vapiti (C. canadensis canadensis).[5]

Ziemeļamerikas vapiti[7]

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Rūzvelta vapiti (C. canadensis roosevelti) — Klusā okeāna piekrastes ziemeļrietumu lietus meži;
  • Kalifornijas vapiti (C. canadensis nannodes) — Kalifornija;
  • Prēriju vapiti (C. canadensis manitobensis) — ASV vidienes un Kanādas dienvidu prērijas;
  • Klinšu kalnu vapiti (C. canadensis nelsoni) — Klinšu kalni;
  • † Austrumu vapiti (C. canadensis canadensis) — ASV ziemeļaustrumi un Kanādas dienvidaustrumi;
  • † Meriama vapiti (C. canadensis merriami) — ASV dienvidrietumi.

Āzijas vapiti[4]

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Sibīrijas vapiti (C. canadensis sibiricus) — Altajs, Sibīrijas dienvidi, Mongolijas ziemeļi, Siņdzjanas province Ķīnā;
  • Tiaņšaņa vapiti (C. canadensis songaricus) — Tiaņšaņs, Kirgizstāna;
  • Mandžūrijas vapiti (C. canadensis xanthopygus) — Ķīnas austrumi, Mongolija, Koreja, Sibīrijas dienvidaustrumi;
  • Alašana vapiti (C. canadensis alashanicus) — Ķīnas ziemeļi, Mongolija.

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Robb, Bob; Gerald Bethge (2001). The Ultimate Guide to Elk Hunting. The Lyons Press. ISBN 1-58574-180-9. OCLC 44818360
  2. ↑ «Fast Facts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 23. novembrī. Skatīts: 2011. gada 11. janvārī.
  3. ↑ Roosevelt elk (Cervus elaphus roosevelti)
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 Geist, Valerius (1998). Deer of the World: Their Evolution, Behavior, and Ecology. Mechanicsburg, Pa: Stackpole Books. ISBN 978-0-8117-0496-0. OCLC 37713037
  5. ↑ 5,0 5,1 5,2 Geist, Valerius (June 1993). Elk Country. Minneapolis: Northword Press. ISBN 978-1-55971-208-8
  6. ↑ American Elk — Cervus elephus
  7. ↑ 7,0 7,1 «Cervus Canadensis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 6. jūlijā. Skatīts: 2007. gada 4. jūnijā.
  8. ↑ «What are Elk?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 20. augustā. Skatīts: 2011. gada 11. janvārī.
  9. ↑ «Friends of the Prairie Learning Center». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 31. augustā. Skatīts: 2006. gada 6. oktobrī.
  10. ↑ 10,0 10,1 «Elk Behavior and Habits». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 17. jūnijā. Skatīts: 2010. gada 4. decembrī.
  11. ↑ 11,0 11,1 «Living with Wildlife: Elk». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 10. janvārī. Skatīts: 2011. gada 11. janvārī.
  12. ↑ «South Dakota Department of Game: Elk». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 5. septembrī. Skatīts: 2006. gada 5. septembrī.
  13. ↑ 13,0 13,1 13,2 13,3 13,4 Thomas, Jack Ward; Dale Toweill (2002). Elk of North America, Ecology and Management. New York: HarperCollins. ISBN 1-58834-018-X. ISBN 0-8117-0571-4
  14. ↑ Ecology Of Elk Inhabiting Crater Lake National Park And Vicinity
  15. ↑ «Feeding Elk Cows». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 11. jūnijā. Skatīts: 2009. gada 25. janvārī.
  16. ↑ «Elk Habitat». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 8. septembrī. Skatīts: 2011. gada 11. janvārī.
  17. ↑ «Alternative Agriculture Series: Elk». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 10. maijā. Skatīts: 2007. gada 10. maijā.
  18. ↑ ADW: Elk
  19. ↑ «Elk Biology and interesting facts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 8. jūnijā. Skatīts: 2007. gada 4. jūnijā.
  20. ↑ Elk Biology
  21. ↑ Coyotes

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vapiti
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vapiti&oldid=4113739"