Gundars Valdmanis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par 1940. gadā dzimušu politiķi. Par citām jēdziena Valdmanis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Gundars Valdmanis
Gundars valdmanis.JPG
Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1940. gada 8. oktobrī
Valsts karogs: Latvija Latvija
Miršanas dati 2005. gada 1. janvārī (64 gadu vecumā)
Politiskā partija LVP
Tautas kopa "Brīvība"
KDS
Augstskola Makgila Universitāte

Gundars Valdmanis (1940—2005) bija administratīvais un finanšu darbinieks, Latvijas politiķis, 6. Saeimas deputāts, tautas kopas "Brīvība" dibinātājs.

Viņa tēvs Alfrēds Valdmanis (1908—1970) bija politisks darbinieks, bijušais Latvijas finanšu ministrs (1939—1940), vācu okupācijas laikā pašpārvaldes tieslietu ģenerāldirektors, Ņūfaundlendas (Kanāda) ekonomikas attīstības ģenerāldirektors.

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valdmanis mācījās Bišepa koledžas internātskolā. 1956. gadā pabeidza Monreālas sešgadīgo latviešu sestdienas skolu. 1961. gadā pabeidza Makgila Universitāti Monreālā, kļūstot par fizikas un matemātikas bakalauru. 1975. gadā Makgila universitātē Monreālā ieguva uzņēmumu vadības maģistra grādu.

Darba vietas emigrācijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bijis James Bay Cree indiāņu konsultants, strādājis Ķīnā ar Dynamics Capital saistītā uzņēmumā Targa International Hong Kong.

Darbība Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1991. gadā atgriezās uz dzīvi Latvijā. Konsultēja Latvijas valdību ekonomiskos jautājumos. Izmantojot savus sakarus ASV, Kanādas un Lielbritānijas augstākajās aprindās, mēģināja realizēt vairākus vērienīgus projektus no kuriem neviens tā arī netika ieviests dzīvē, daļēji izņemot šitakes audzēšanas projektu.

Ietilpa Latvijas Hipotēku un Zemes bankas izveidošanas darba grupā un bija bankas pagaidu vadītājs. 1995. gada septembrī no Vienības partijas saraksta ievēlēts 6. Saeimā. Kļuva slavens ar kaismīgām un tiešām runām, aktīvi iestājās pret sabiedrisko interešu neievērošanu. Vairākkārtīgi ar speciālu Saeimas balsojumu tika izslēgts no Saeimas sēdēm. Plašsaziņas līdzekļos pārsvarā izsmiets, attēlots kā nenopietns cilvēks, kurš nāk uz Saeimas sēdēm šortos, mīl iedzert un tukši pabļaustīties.[1] Piemēram, avīze Rītdiena raksta: "Pirms diviem gadiem Buzajevs sacēla tādu trādirīdi, ka uz sešām sēdēm tika diskvalificēts. Pirms viņa līdzīgu varoņdarbu bija paveicis vienīgi leģendārais Tālavas tauru īsbiksis Gunārs Valdmanis".[2]

Dibināja deputātu grupu "Tālavas sardze" un tautas kopu "Brīvība". Deputātu grupa drīz izjuka preses izsmiekla dēļ,[1] bet tautas kopa "Brīvība" 7. Saeimas vēlēšanās nepārvarēja 5% barjeru. Kandidēja 8. Saeimas vēlēšanās no Sociāldemokrātiskās labklājības partijas saraksta, netika ievēlēts. Gundars Valdmanis nomira 2005. gada janvārī 64 gadu vecumā, nāves iemesls nav zināms.

Starp dzirnakmeņiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2000. gadā par saviem līdzekļiem izdeva autobiogrāfisku grāmatu Starp dzirnakmeņiem. Grāmata tika izdota arī krievu valodā (Жернова).

Grāmata ir unikāls latviešu politiskās autobiogrāfijas darbs. Autors, tieši, atklāti, vispusīgi, bez aizvainojuma apraksta notikumus, kuros piedalījies un kam bijis liecinieks. Grāmata paver ne tikai Latvijas, bet arī globālās politikas aizkulises. Autora atklātums, zināšanas un plašais skatījums šo autobiogrāfisko darbu pārvērš par sava veida mācību līdzekli sabiedriskiem darbiniekiem.

Grāmatā ir minētas ļoti daudz sabiedrībā plaši pazīstamas personas, daudzas no kurām nesmuku rīcību sakarā. Piemēram, Gunārs Meierovics, Aristīds Lambergs, Brunis Rubess, Jānis Eihmanis, Ojārs Blumbergs, Einārs Repše, Ilmārs Rimševics, Uldis Klauss, Silvija Lejniece, Gundars Strautmanis, Aija Bauere, Gatis Deksnis, Jānis Vaivads, Viktors Skudra, Daumants Znatnajs, Vladimirs Makarenko, Visvaldis Lācis, Gunārs Birkmanis, Ilze Bērziņa, Juris Sinka, Roberts Dilba un citi.

Grāmata dod ieskatu arī specdienestu darbības mērogā un metodēs. Ir aprakstītas gan laulāto pavedināšanas metode, gan CIP drošības garantēšanas metode, autors pastāsta kā viņu mēģināja vervēt un kāda nelietība viņam bija jādara kā piekrišanai sadarboties. Valdmanis nosauc augsta līmeņa Krievijas militārais izlūkdienests (GRU) virsniekus (Ojārs Blumbergs, Alfrēds Čepānis, Ilma Čepāne). Tomēr pats interesantākais ir daļēji Lielbritānijas, daļēji pārvalstiska mēroga specdienestu darbības metožu aprakstā. Ar šo organizāciju Valdmanis saskārās vienas no spiegu dzimtas — Flemingu — atvases personā, kas ceļoja pa pasauli Šveicē bāzētas reliģiskas labdarības organizācijas Moral Re-Armament (2001. gadā mainīja nosaukumu uz Initiatives of Change) aizsegā.

Spilgti citāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • „Strīds sākās par to, vai Latvijai jābūt tiesiskai valstij. Es teicu, ka Latvijai jābūt, pirmkārt, morālai valstij, un nav jāievēro tie likumi, kas sargā tautas nelabvēļus.”
  • Latvijas ceļš — šis dīvainais bijušo komunistu un Gunāra Meierovica draugu veidojums ar elitārām pretenzijām, ko es uzskatu par zināmu Amerikas aprindu lolojumu.”
  • „Vieni meli prasa citus melus un beidzot visus melus nevar atminēt un pretrunas novērst”
  • „Mūsdienu Latvijas prese ir pārvērtusies par to, ko marksisti kādreiz dēvēja par opiju tautai.”
  • „Aptuveni katrs trešais sabiedrisko amatu turētājs latviešu trimdā kalpo slepenajiem dienestiem. No tiem aptuveni viena trešdaļa ir kaut kādā veidā kompromitējušies, ļauj sevi manipulēt un vadīt īsā saitē.”
  • „Latvieši trimdā tāpat kā Latvijā ir sadalījušies vilkos un avīs. Vilki abās okeāna pusēs labi saprotas un sadarbojas, bet aitas tiek atstumtas malā.”
  • „Mazāk attīstītas valstis, ja tās neaizsargā savu tirgu, neglābjami tiek iedzītas parādu verdzībā un paliek par kolonijām. "Brīvais tirgus" ir tikai runga, lai piespiestu vājākās nācijas pakļauties izlaupīšanas procesam.”
  • „Ja stāvoklis būtu izprasts, ticami, ka rūdītie disidenti, antikomunisti, cīnītāji par demokrātiju un nacionālo pašnoteikšanos - visi būtu vienojušies ar komunistu laika fundamentālās zinātnes, ārstniecības, medicīnas un pedagoģijas darbiniekiem, lai Latvijā novērstu izlaupīšanu un SVF šoka terapiju. Bet tie ideoloģiskā aparāta darboņi, kas gribēja sevi iekārtot pēcboļševiku Latvijā, spēja nodrošināt šo izpratnes trūkumu.”

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Gundars Valdmanis. ”Starp dzirnakmeņiem”, 2000. ISBN 9789984947808.
  2. mēles” ”Lunkanās. avīze ”Rītdiena”, 19.07.2005.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]