Latgaliešu valoda

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Latgaliešu izloksne)
Jump to navigation Jump to search
Latgaliešu valoda
Latgaļu volūda
Valodu lieto: Latvija, Krievija 
Reģions: Latgale, Vidzeme, Sēlija,
Rīga, Sibīrija, Baškīrija
Runātāju skaits: ~165 tūkst.
Valodu saime: Indoeiropiešu
 Baltu
  Austrumbaltu
   Latviešu
    Latgaliešu valoda 
Rakstība: Latīņu alfabēts
(latgaliešu ortogrāfija)
Valodas kodi
ISO 639-1: nav
ISO 639-2:
ISO 639-3: ltg
Pašvaldības, kur latgaliešu valodu ikdienā lieto vairāk kā 10% iedzīvotāju
Ārējo resursu foto
Latgaliešu valodas lietošana ikdienā
Latviešu īpatsvars, kas ikdienā runā latgaliski

Latgaliešu valoda (latgaļu volūda, arī latgalīšu volūda) ir austrumbaltu valodas paveids.[1] Tā ir dzimtā valoda apmēram 165 000 cilvēku, galvenokārt Latvijā. Lielākās latgaliešu valodas pratēju kopienas ārzemēs ir Krievijā. Latgaliešu valoda pieder indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupai.

Fonoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Patskaņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  Īsie patskaņi Garie patskaņi
Priekšējie Centrālie Aizmugurējie Priekšējie Centrālie Aizmugurējie
Augsta mēles pacēluma patskaņi i ɨ u i: ɨ: u:
Vidēja mēles pacēluma patskaņi e , e:
Vidēji zema mēles pacēluma patskaņi æ ɐ æ: ɐ:
Zema mēles pacēluma patskaņi ɒ

Garais [ɨ:] sastopams izloksnēs (piemēri, malnȳs, mozȳs)

Līdzskaņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  Labiāls Dentāls Alveolārs Palatāls Velārs
Nazāls m/mʲ n/nʲ   ɲ   
Slēdzenis nebalsīgs p/pʲ t/tʲ     k/kʲ
balsīgs b/bʲ d/dʲ     ɡ/gʲ
Frikatīvs nebalsīgs (f) s/sʲ ʃ   (x)
balsīgs v/vʲ z/zʲ ʒ  
Afrikāta nebalsīga   ts/tsʲ    
balsīga   dz/dzʲ    
Centrālais aproksimants       j  
Laterālais   l/lʲ   ʎ  
Vibrants     r/rʲ    

Līdzskaņi [f] un [x] sastopami tikai aizguvumos.

Alfabēts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A a [a] Ā ā [a:] B b [b],[bʲ] C c [ts],[tsʲ] Č č [tʃ] D d [d],[dʲ]
E e [e],[æ] Ē ē [e:],[æ:] F f [f] G g [g],[gʲ] Ģ ģ [?] H h [x]
I i [i] Y y [ɨ] Ī ī [i:] J j [j] K k [k],[kʲ] Ķ ķ [?]
L l [l],[lʲ] Ļ ļ [ʎ],[lʲ] M m [m],[mʲ] N n [n],[nʲ] Ņ ņ [ɲ],[nʲ] O o [ɒ]
Ō ō [ɔ:],[uɔ] P p [p],[pʲ] R r [r],[rʲ] S s [s],[sʲ] Š š [ ʃ ] T t [t],[tʲ]
U u [u] Ū ū [u:] V v [v],[vʲ] Z z [z],[zʲ]] Ž ž [ʒ]

Alfabētā nav pārstāvēts patskanis "ȳ" [ɨ:]. Burti "ķ" un "ģ" sastopami tikai aizgūtajās vārdformās (piemēram, riņķa, aizkuņģa). Burts "e" paredzēts diviem dažādiem patskaņiem ([e] un [æ]), nezinātājam liedzot iespēju tos atšķirt (piemēram, ezereņš [ezʲerʲenʲʃ] un meita [mʲæita], tēte [tʲæ:tʲæ]). Alfabēts neļauj pilnvērtīgi parādīt mīkstinātos līdzskaņus (piemēram, ēst [æ:sʲtʲ], es [æsʲ], mes [mʲæsʲ]).

Atšķirības starp latgaliešu un latviešu valodu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fonētiskās atšķirības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

latviski latgaliski
māte muote [m`uoťä][2]
darbs dorbs [do^rps]
vē viejs [ẃ`iejś]
melns malns [ma^lnc]
tēvs tāvs [t`āus]
cits cyts [cyc]
dzīve dzeive [dźe^iẃä]
ūdens iudiņs [i^ud´`ińć]
mūsu myusu [my^usu]
piens pīns [ṕ`īnc]
dot dūt [d^ūť]
latviski latgaliski
rādīties ruodeitīs [r`uode^iť^īś]
parādīties pasaruodeit [pasar`uode^iť ]
atgriezties atsagrīzt [acaǵŕ`īśť ], grīztīs [ǵŕ`īśť^īś]
nerādīties nasaruodeit [nasar`uode^iť ]

Vārdu salīdzinājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

latviski latgaliski
Ģeogrāfisko nosaukumu piemēri
Rīga Reiga [Ŕ`eiga]
Rēzekne Rēzekne [Ŕ`ääźäkńä], Rēzne [Ŕ`ääźńä]
Daugavpils Daugpiļs [D`auḱṕ`iĺś]
Latgale Latgola [Ladgola]
Skaitļa vārdu piemēri
viens vīns [ẃ^īnc]
divi div [d´`iu], arī diveji [d´iẃeji]
tūkstotis tyukstūša [t`yukst`ūša]
Vietniekvārdu piemēri
es es [äś]
mēs mes [ḿäś]
tu tu
viņš jis
viņa jei [j`ei]
viņi [j`ī]
viņas juos [j`uos]
kas kas
tas tys
šis itys
viss vyss
kurš kurs [k`urs]
ikviens sevkurs [ś`äuk`urs]
Apstākļa vārdu piemēri
daudz daudzi [d`audźi], namoz [namos]
tur
šeit ite
kai [ka^i]
kāpēc parkū? [par·k`ū]
Partikulu piemēri
nui [n`ui], tai [ta^i]
[n`ā]
ne na, ni [ńi], nā [n`ā]
Ar dabu saistītie lietvārdi
koks kūks [k`ūks]
uts vuts [vuć], ģen. vuts [vuć], dat. vutei [vuť`ei]
[siena] kaudze guba, arī skaudzja [sk`audźä]
zivs zivs [ź`iuś] ģen. zivs [ź`iuś], dat. zivei [ź`iẃ`ei]
akmens akmiņs [aḱḿ`ińć], demin. akmisteņš [aḱḿiśť`eńč]
ūdens iudiņs [i^ud´`ińć], demin. iudisneņš [i^ud´iśń`eńč]
mākonis muokuļs [m`uok`uĺś]
smiltis smiļkts [śḿ`iĺḱć], ģen. smiļkts [śḿ`iĺḱć], dat. smiļktei [śḿ`iĺḱť`ei]
zeme zeme [źäḿä], dial., poēt. - arī zems [źäḿś]
saule saule [s`auĺä]
mēness mienesnīks [ḿ`ieńeśń`īks], poēt. - arī mieness [ḿ`ieńeśś]
zvaigzne zvaigzne [zv`aiǵźńä]
varavīksne dzeļvērte [dź`eĺv`ääŕťä]
lietus leits [ĺe^ic]
negaiss nalaiks [nal`aiks]
pērkons pārkiuņs [p`āŕḱ`iuńć]
zibens zibsnis [p`āŕḱ`iuńć]
kalns kolns [ko^lnc]
ieleja līkne [ĺ`īḱńä]
ceļš ceļš [ć`eĺš´ ]
uguns guņs [g`uńć], ģen. guņs [g`uńć], dat. gunei [guń`ei]
nakts nakts [naḱć], ģen. nakts [naḱć], dat. naktei [naḱť`ei]
lapa lopa
sēkla sākla [s`ākla]
spalva spolva [sp`olva]
putns putnys
suns suņs [s`uńć]
kaķis kačs [kačš]
sakne sakne [sakńä]
pelni palni [p`alny]
ola ūla [`ūla]
dūmi dyumi [d`yumi]
Ķermeņa daļu nosaukumi
galva golva
smadzenes smedzini [śmädźińi]
mats mots [moc]
deniņi dzausnys [dz`ausnys]
piere pīre [p`īŕä]
acs acs [aćś]
skropstas raudzeni [r`audźeńi]
uzacis izači
auss auss [`auśś]
mute mute [muťä]
mēle mēle [ḿ`ääĺä]
smaganas muzlys
zobs zūbs [z`ūps]
mute mute [muťä]
roka rūka [r`ūka]
krūtis kryutežs [kr`yuťešš]
kauls kauls [k`auls]
āda uoda [u^oda]
tauki tauki [t`auḱi]
sirds sirds [śiŕć]
vēders vādars [v`ād`ars]
kuņģis pasirds [paśiŕć]
aknas oknys
nieres eiksts [e^iḱść]
asins ašnis [aš´ńiś]
rags rogs [roks]
miesa mīsa [ḿ`īsa]
celis ceļs [ć`eĺś ]
pēda pāds [p^āc], ģen. pāda [p^āda], dat. pādam [p^ād`am]
potīte pavuorška [pav`uorška]
pirksts piersts
aste aste [aśťä]
Lietvārdi, kas apzīmē cilvēku
cilvēks cylvāks [c`ylv`āks], dsk. parasti - ļauds [ĺauć], retāk - cylvāki [c`ylv`āḱi]
sieviete sīvīts [ś`īv`īć], ģen. sīvīts [ś`īv`īć], dat. sīvītei [ś`īv`īť`ei]
vīrietis veirīts [ẃ`eiŕ`īć], ģen. veirīša [ẃ`eiŕ`īša], dat. veirīšam [ẃ`eiŕ`īš`am]
tēvs tāvs
māte muote
vectēvs vaciks, vacjuks, sar. arī - dzeds
vecmāmiņa vace, sar. arī - baba
bērns bārns
dēls dāls
meita meita
mazdēls unuks
mazmeita unuce
vīramāte muoteica, veiramuote
sievasmāte sīvysmuote
brālis bruoļs
māsa muosa
brāļasieva mārša
vīrabrālis dīvers
brālēns bruolinīks
brāļadēls bruolāns
māsīca muosiniška
māsasdēls muosāns
priekšnieks viersinīks
Darbības vārdu piemēri
teikt, sacīt saceit [sać^eiť ]
slavēt teikt
degt degt [d´eḱť ]
iet īt [^īť ]
nākt atīt [ať^īť ]
gulēt gulēt [guĺ^ääť ]
sēdēt sēdēt [ś`ääd´^ääť ]
stāvēt stuovēt [st`uoẃ^ääť ]
peldēt maut [m`auť], mauduot [m`audu^oť ]
lidot skrīt [śḱŕ`īť ], laistīs [la^iśť^īś]
dzert dzert [dźäŕť ]
ēst āst [ääśť ]
kost kūst [k^ūśť ]
košļāt kūdeit
dzirdēt dzierdēt [dź`ieŕd´^ääť ]
redzēt redzēt [ŕädź^ääť ]
skatīties vērtīs
nogalināt nūsist [n`ūśiśť ], nuoveit [n`uoẃ^eiť ]
mirt miert [ḿ`ieŕť ]
dot dūt [d^ūť ]
ņemt jimt
mainīt puormeit
zināt zynuot [zynu^oť ]
mēģināt raudzeit
pierast dajiukt
Krāsu nosaukumi
balts bolts [bo^lc]
dzeltens dzaltons [dza^lt`onc]
melns malns [ma^lnc]
zaļš zaļš [z`aĺš´]
sarkans sorkons [so^rk`onc]
Citu īpašības vārdu piemēri
jauns jauns [ja^unc]
karsts korsts [ko^rsc]
auksts solts [so^lc]
liels lels [ĺ`els], izloksnēs izrunā arī [l`els, lyls]
mazs mozs [moss]
apaļš opols [op`ols]
garš gars [g`ars]
sauss sauss [s`auss]
labs lobs [lops]
slikts nalobs [nalops]
jauks breineigs
ātrs dreizs, mudrys
lēns lāns
lēzens lāvs
pilns pylns [p`ylnc]
tukšs tukšs, dīks

Piezīmes:
1. Zīme ^ nozīmē lauzto intonāciju; ja latgaliešu vārdā lauztā intonācija ir garā patskanī (^ā, ^ē, ^ī, ^ū), tad izrunājot to it kā pārrauj uz pusēm, t. i., patskaņa vidū izrunā tik tikko dzirdamu pauzi (piem., vārdu īšu izrunā līdzīgi kā ī-išu). Ja lauztā intonācija ir divskanī (a^u, a^i, e^i, i^e, u^o) vai patskaņa savienojumā ar līdzskani (a^l, e^l, a^m, a^n u. tml.), tad izrunājot uz pusēm "pārrauj" šo savienojumu, t. i., vārdus l^aissim, go^lva izrunā līdzīgi kā la-issim, go-lva. Līdzīga lauztā intonācija ir arī, piem., dāņu valodā.
2. Zīme ` nozīmē krītošo intonāciju, t. i., kā vārdā gaisma [g`aisma].[nepieciešama atsauce]

Gramatiskās atšķirības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Antons Skrinda. Latviešu valodas (latgaliešu izloksnes) gramatikas titullapa (1908).
latviski latgaliski
meklēju darbu mekleju dorba
uz vienu dienu iz vīnys dīnys
tas nav labi itys nalabi
viņš dara darbu, viņš nedara darbu jis dora dorbu, jis nadora dorba
dažādi cilvēki dažādi rīkojas vysaidi ļauds vysaiži dora
balti sniegi balti spīd bolti snīgi boltai speid
kur tu iesi? kur tu ieliki? kur tu īsi? kimā tu īlyki?
gribu ēst, mani sauc ēst, es iešu ēst grybu ēst, mane sauc āstu, es īšu āstu
pēc brokastīm, pēc stundas, pēc parauga piec reitišku, par stuņdi, pa paraugam
velt, celt, ēst, vest - vels, cels, ēdīs, vedīs veļt, ceļt, ēst, vest - veļs, ceļs, ēss, vess
šodien braucu, kliedzu, nesu - vakar braucu, kliedzu, nesu šudiņ braucu, klīdzu, nasu - vakar brauču, klīdžu, nešu
bailes, skumjas, iesnas, dūņas, medības baile, skume, īsna, dyune, medeiba
iedzer alu, nogriez maizi, ielej pienu izdzer ols, atgrīz maizis, īsalej pīna
viņš nākšot, viņa nākšot, viņi nākšot jis atīškys, jei atīškūte, jī atīškūts
es neesmu atdevis, nav ticis atdots es natyku atdevs, navā bejs atdūts
ja viņš būtu bijis mājās kab jis bejs sātā
slimniekam vajadzēja ārstu, vajadzēja meklēt ārstu navasalajam vajadzēja uorsta, daguoja meklēt uorsta
sen neesam skatījušies seņ jau vēremēs, seņ navā vārtūs

Formas, kuru lietojums kopīgs ar lietuviešu valodu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daži leksikas piemēri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

latviski latgaliski lietuviski
apkārt apleik aplink[3]
lejup zamyn žemyn
iekšā vydā viduj(e)
vienmēr vysod visad(a)
ikdienas- kasdīnys- kasdienis
viņš jis jis
viņa jei ji
un i (saīsināts no senākā *ir) ir
jauniete, meitene mārga mergina, merga
ģimene saime šeima
dzimtene tāvaine tėvynė
priekšnieks viersinīks viršininkas
austrumi reiti rytai
rietumi vokori vakarai
steidzams skubeigs skubus
auksts solts šalta
posts vuorgi vargas
rinda aiļa eilė
kļūda klaida klaida
lappuse puslopa puslapis
galotne viersyune viršūnė
stabs stulps stulpas
lakatiņš skareņa skarelė
kleita sukne suknelė
šķēres zirklis žirklės
nākt atīt ateiti
peldēties mauduotīs maudytis
lasīt (piem., grāmatu) skaiteit skaityti
apsēsties atsasēst atsisėsti
atbildēt atsaceit atsakyti
kavēties vāluot vėluoti
mocīt komuot kamuoti
nosprāgt nūgaist nugaišti
spaidīt maidzeit maigyti
saaukstēties puorsaļt peršalti
taujāt, izjautāt klaust klausti, klausinėti
iekārtoties īsataiseit įsitaisyti
piecelties atsastuot atsistoti
sūrstēt pierkšēt perštėti

Daži gramatikas (morfoloģijas un sintakses) piemēri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

latviski latgaliski lietuviski
man nav es naturu aš neturiu
ko mēs darītu kū dareitumem ką darytumėm
man nav auksts maņ nasolts man nešalta
viņš ir mans priekšnieks jis muns viersinīks jis mano viršininkas
visus viņš nepaņēma jis na vysus pajēme jis ne visus paėmė
viņš rīt nāks pēc piena jis reit atīs pīna jis ryt ateis pieno

Tiesiskais statuss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts valodas likuma 3. panta ceturtā daļa nosaka, ka "Valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību".[1]

2009. gadā Augstākās tiesas Senāts nolēma, ka latgaliešu valodu nevar lietot kā tiesvedības valodu administratīvajā procesā, jo par valsts valodu uzskatāma latviešu literārā valoda.[4]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Valsts valodas likums
  2. Par latgaliešu vārdu rakstības un fonētiskās transkripcijas principiem skat., piem.: Rudzīte M. Latviešu dialektoloģija. R., 1964; Leikuma L. Gruomota školuotuojim. Lielvārde, 1992; A. Reķēna. Kalupes izloksnes vārdnīca. R., 1998; A. Breidaks. Darbu izlase, R., 2007; Брейдак А. Фонетика латгальских говоров латышского языка: диахрония и синхрония. Автореферат диссертации на соискание ученой степени доктора филологических наук. Вильнюс, 1989 u. c.
  3. V. Lukaševičs. Latgaliešu-latviešu vārdnīca. Daugavpils, 2011; www.vuordineica.lv; Lietuviešu-latviešu vārdnīca. R., 1995; Dabartinės lietuvių kalbos žodynas. V., 1993
  4. LR Augstākās tiesas Senāta lēmums lietā Nr.A42571907 SKA–596/2009

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]