Latvijas Senāts
Latvijas Senāts bija Latvijas Republikas augstākā tiesa, kas pastāvēja no 1918. gada līdz Latvijas Republikas okupācijai 1940. gadā. Senāta sēdeklis bija Senāta ēkā Brīvības bulvārī 10, Rīgā, 1938. gadā Senāts pārcēlās uz jaunuzcelto Tiesu Pili. Mūsdienās Senāta funkcijas pilda Augstākā tiesa.
Izveide
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijas Senātu nodibināja ar 1918. gada 6. decembra Latvijas Tautas padomes "Pagaidu nolikumu par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību",[1] kā vienu no pirmajām Latvijas Republikas iestādēm. Šis nolikums kā kasācijas instanci visās lietās noteica Latvijas Senātu Rīgā, kas izsprieda lietas koleģiālā sastāvā un sadalījās civilā, kriminālā un administratīvā nodaļās ar kopīgā sēdē vēlētiem priekšsēdētājiem. Nolikuma 8. pants noteica prokuratūras sistēmas uzbūvi: Tiesu Senātā ietilpa virsprokurors ar biedriem, Tiesu palātā un apgabaltiesās – prokurori ar biedriem, kā arī izmeklēšanas tiesneši apgabaltiesās.
Senāta locekļus iecēla Latvijas Republikas Pagaidu valdība no Tieslietu ministrijas priekšā liktiem kandidātiem, bet viņu apstiprināšana piekrīt Tautas padomei.[2]
Iekārta un struktūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Senātā darbojās 3 departamenti: Civīlais Kasācijas Departaments (CKD), Kriminālais Kasācijas Departaments (KKD) un Administratīvais Departaments (AD).
Senāta Apvienotā Sapulce
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Senāta Apvienotā Sapulce (AS) izskatīja saimnieciskus jautājumus, kā arī izšķīra sarežģītākās un strīdīgākās Senātā saņemtās lietas. Pavisam tā izlēma vairāk nekā 650 lietu. Apvienotās sapulces sēdēs piedalījās visi senatori.
Sākumā Senāta apvienotās sapulces priekšsēdētāja amatu katru reizi izpildīja tā departamenta priekšsēdētājs, no kura nāca lieta vai uz kuru attiecās apspriežamais jautājums. 1920. gada 3. jūnijā par pastāvīgu priekšsēdētāju „kopīgu rīcības un tiesas sēžu vadīšanai” ievēlēja Administratīvā departamenta priekšsēdētāju Kristapu Valteru, līdztekus viņš turpināja vadīt Administratīvo departamentu un kā senators piedalīties tiesu lietu izskatīšanā.
Senāta Apvienotās sapulces priekšsēdētāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- senators Kristaps Valters (1920–1929)
- senators Miķelis Gobiņš (1929–1931)
- senators Kārlis Ozoliņš (1931–1933)
- senators Kristaps Valters (1933–1934)
- senators Aleksandrs Gubens (1934–1940)
Civilais Kasācijas Departaments (CKD)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Senators Kārlis Ozoliņš kā Senāta CKD priekšsēdētājs vadīja Senāta CKD no 1919. gada līdz 1933. gadam. Viņa vadībā CKD rada pirmo tiesu praksi un definēja Latvijas tiesību sistēmas pamatprincipus. Viens no šādiem pamatprincipiem ir Latvijas, kā tiesiskas valsts princips. Tas nostiprināts 1921. gada 8. decembra Senāta CKD spriedumā Lietā Nr.188 Apdrošināšanas sabiedrības "Rossija" lietā, kā arī 1926. gada 25. novembra Senāta CKD spriedumā Eižena un Helenas Švarcu prasības ietā pret Latvijas Republikas Saeimu un Zemkopības ministriju (Senators K.Ozoliņš, Senators A.Lēbers).
- Senators Augusts Lēbers kā Senāta CKD priekšsēdētāja vietas izpildītājs vadīja Senāta CKD no 1933. gada līdz 1934. gadam.
- Senators Osvalds Ozoliņš kā Senāta CKD priekšsēdētājs vadīja Senāta CKD no 1934. gada līdz Senāta likvidācijai 1940. gadā.
Kriminālais Kasācijas Departaments (KKD)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Senators Miķelis Gobiņš kā Senāta KKD priekšsēdētājs vadīja Senāta KKD no 1919. gada līdz 1931. gadam.
- Senators Aleksandrs Gubens kā Senāta KKD priekšsēdētājs vadīja Senāta KKD no 1931. gada līdz 1940. gadam.
- Senators Jānis Balodis kā Senāta KKD priekšsēdētājs vadīja Senāta KKD no 1940. gada līdz Senāta likvidācijai 1940. gadā.
Administratīvais Departaments (AD)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Senators Kristaps Valters kā Senāta AD priekšsēdētājs vadīja Senāta AD no 1919. gada līdz 1934. gadam.
- Senators Jānis Kalacis kā Senāta AD priekšsēdētājs vadīja Senāta AD no 1935. gada līdz Senāta likvidācijai 1940. gadā.
Virsprokuratūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pie Senāta pastāvēja Virsprokuratūra, kurā darbojušies sekojoši Senāta virsprokurori un Senāta prokurori:
Vārds | Attēls | Iecelts amatā | Atbrīvots no amata | Amats | Izglītība | |
---|---|---|---|---|---|---|
1 | Senators Voldemārs Zāmuēls | 1919. gada 23. septembris | 1921. gada 17. jūnijs | Senāta virsprokurors | Tērbatas Universitātes juridiskā fakultāte | |
2 | Aleksandrs Haritonovskis | 1922. gada 5. oktobris | 1933. gada 19. februāris | Senāta virsprokurors | Pēterburgas Universitātes juridiskā fakultāte | |
3 | Voldemārs Kaņepīts | 1933. gada 12. oktobris | 1936. gada 26. maijs | Senāta virsprokurors | Demidova licejs | |
4 | Senators Fricis Zilbers | 1936. gada 1. jūlijs | 1940. gada 1. jūnijs | Senāta virsprokurors | Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte | |
5 | Pauls Keusslers | 1920. gada 15. janvāris | 1925. gada 2. janvāris | Senāta prokurors | ||
6 | Senators Aleksandrs Pētersons | 1921. gada 2. augusts | 1922. gada 15. novembris | Senāta prokurors | Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte, Demidova juridiskais licejs | |
7 | Aleksandrs Haritonovskis | 1921. gada 24. novembris | 1922. gada 5. oktobris | Senāta prokurors | Pēterburgas Universitātes juridiskā fakultāte | |
8 | Erasts Bite | 1924. gada 2. maijs | Senāta prokurors | Tērbatas Universitātes juridiskā fakultāte | ||
9 | Senators Jānis Ankravs | 1936. gada 1. decembris | 1937. gada 16. septembris | Senāta prokurors | Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāte | |
10 | Teodors Ūdris | 1937. gada 16. septembris | Senāta prokurors | Demidova licejs | ||
11 | Senators Teodors Bergtāls | 1938. gada 4. februāris | 1938. gada 1. jūnijs | Senāta prokurors | Varšavas Universitātes juridiskā fakultāte |
Jurisdikcija un uzdevumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Senāta pienākums bija uzraudzīt un vadīt likumu piemērošanu, kā arī vienādu un pareizu likumu iztulkošanu. Bijušajā Senāta sēžu zāles sienā iegravēti vārdi "Viens likums — viena taisnība visiem", kas tiek uzskatīti par Latvijas tiesu un tiesību sistēmas pamatprincipu, kura izvešanu dzīvē uzraudzīja Senāts.
Latvijas Senāta sastāvs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tā darbības laikā Senātā pavisam darbojušies 30 senatori.
Vārds | Attēls | Iecelts amatā | Atbrīvots no amata | Departaments | Izglītība | |
---|---|---|---|---|---|---|
1 | Senators Rūdolfs Jānis Alksnis | 1931. gada 17. februāris | 1940. gada 26. novembris | KKD, CKD, AD | Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte | |
2 | Senators Jānis Ankravs | 1937. gada 1. septembris | 1940. gada 26. novembris | KKD | Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāte | |
3 | Senators Jānis Balodis | 1928. gada 29. jūnijs | 1940. gada 26. novembris | KKD | Tērbatas Universitātes juridiskā fakultāte | |
4 | Senators Teodors Bergtāls | 1938. gada 17. maijs | 1940. gada 26. novembris | AD | Varšavas Universitātes juridiskā fakultāte | |
5 | Senators Vladimirs Bukovskis | 1934. gada 23. janvāris | 1937. gada 8. jūlijs | CKD | Pēterburgas Universitātes juridiskā fakultāte, Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāte | |
6 | Senators Mintauts Čakste | 1934. gada 23. janvāris | 1940. gada 26. novembris | CKD | Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte | |
7 | Senators Baldvins Disterlo | 1921. gada 29. septembris | 1922. gada 1. oktobris | AD | Pēterburgas Universitātes juridiskā fakultāte | |
8 | Senators Kārlis Ducmanis | 1936. gada 19. augusts | 1940. gada 26. novembris | AD | Pēterburgas Universitātes juridiskā fakultāte | |
9 | Senators Miķelis Gobiņš | 1918. gada 19. decembris | 1931. gada 27. janvāris | KKD | Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte | |
10 | Senators Jānis Graudiņš | 1918. gada 7. decembris | 1920. gada 1. novembris | KKD | Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte | |
11 | Senators Jēkabs Grots | 1934. gada 23. janvāris | 1940. gada 26. novembris | CKD | Tērbatas Universitātes juridiskā fakultāte | |
12 | Senators Aleksandrs Gubens | 1920. gada 29. novembris | 1940. gada 26. novembris | KKD | Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte | |
13 | Senators Jānis Kalacis | 1922. gada 7. septembris | 1940. gada 26. novembris | AD | Pēterburgas Universitātes juridiskā fakultāte | |
14 | Senators Frīdrihs Konradi | 1928. gada 8. maijs | 1939. gada 1. oktobris | CKD | Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte | |
15 | Senators Pēteris Leitāns | 1937. gada 1. septembris | 1940. gada 26. novembris | CKD | Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte | |
16 | Senators Augusts Lēbers | 1919. gada 19. augusts | 1938. gada 1. janvāris | CKD, AD | Tērbatas Universitātes juridiskā fakultāte, Getingenas Universitātes juridiskā fakultāte | |
17 | Senators Broņislavs Nagujevskis | 1919. gada 15. decembris | 1935. gada 1. janvāris | KKD | Kazaņas Universitātes juridiskā fakultāte | |
18 | Senators Kārlis Ozoliņš | 1918. gada 19. decembris | 1933. gada 23. novembris | CKD | Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte | |
19 | Senators Osvalds Ozoliņš | 1930. gada 26. jūnijs | 1940. gada 26. novembris | CKD | Pēterburgas Universitātes juridiskā fakultāte | |
20 | Senators Aleksandrs Pētersons | 1922. gada 16. novembris | 1931. gada 17. decembris | CKD | Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte, Demidova juridiskais licejs | |
21 | Senators Kārlis Puriņš | 1925. gada 6. augusts | 1940. gada 26. novembris | AD | Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte | |
22 | Senators Maksis Ratermanis | 1939. gada 16. novembris | 1940. gada 1. oktobris | CKD | Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte | |
23 | Senators Augusts Rumpēters | 1938. gada 1. septembris | 1940. gada 26. novembris | CKD | Tērbatas Universitātes juridiskā fakultāte, Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāte | |
24 | Senators Andrejs Sīmanis | 1920. gada 7. jūnijs | 1926. gada 13. novembris | AD | Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte | |
25 | Senators Jānis Skudre | 1934. gada 18. novembris | 1940. gada 26. novembris | KKD | Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte | |
26 | Senators Pēteris Stērste | 1937. gada 1. septembris | 1940. gada 26. novembris | CKD | Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte, Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāte | |
27 | Senators Kristaps Valters | 1918. gada 7. decembris | 1934. gada 15. maijs | AD | Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte | |
28 | Senators Frīdrihs Vesmanis | 1921. gada 29. septembris | 1937. gada 1. septembris | CKD, AD | Tērbatas Universitātes juridiskā fakultāte, Pēterburgas Universitātes juridiskā fakultāte | |
29 | Senators Voldemārs Zāmuēls | 1918. gada 19. decembris | 1921. gada 17. jūnijs | CKD | Tērbatas Universitātes juridiskā fakultāte | |
30 | Senators Fricis Zilbers | 1926. gada 6. augusts | 1936. gada 1. janvāris | KKD | Maskavas Universitātes juridiskā fakultāte |
Latvijas Senāta spriedumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Senāts savā 22 gadu pastāvēšanas laikā izlēma vairāk nekā 65 000 lietu, tā tad ap 3000 lietu gadā, bet Latvijas Senāta Apvienotā sapulce izlēma aptuveni 600 lietu. Senāts savā laikā publicēja apmēram 4800 spriedumu. Senāta spriedumu krājumi aptver ap 6000 lappušu.
Latvijas Senāta spriedumi pēc departamentiem un gadiem:
Gads | CKD | KKD | AD | AS |
---|---|---|---|---|
1919 | 3 | 8 | 1 | 0 |
1920 | 133 | 157 | 120 | 22 |
1921 | 201 | 514 | 580 | 19 |
1922 | 334 | 682 | 1324 | 48 |
1923 | 400 | 716 | 2315 | 56 |
1924 | 385 | 915 | 3116 | 46 |
1925 | 508 | 1201 | 2454 | 19 |
1926 | 468 | 1534 | 1927 | 37 |
1927 | 524 | 1185 | 1578 | 34 |
1928 | 669 | 1018 | 1589 | 33 |
1929 | 943 | 1079 | 1466 | 59 |
1930 | 1054 | 1117 | 1788 | 29 |
1931 | 918 | 1209 | 1987 | 30 |
1932 | 1007 | 1137 | 1649 | 30 |
1933 | 1126 | 1255 | 1299 | 23 |
1934 | 1834 | 1068 | 1399 | 38 |
1935 | 2017 | 1023 | 915 | 29 |
1936 | 1690 | 1010 | 1181 | 45 |
1937 | 1506 | 1017 | 1102 | 40 |
1938 | ? | ? | ? | ? |
1939 | ? | ? | ? | ? |
1940 | ? | ? | ? | ? |
Latvijas Senāta Civilā kasācijas departamenta spriedumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1934. gada 19. decembra Senāta CKD spriedums Lietā Nr.1132 — Dzelzīša prasības lietā pret Satiksmes ministriju
- 1938. gada 9. aprīļa Senāta CKD Kopsēdes spriedums Lietā Nr.11 — Dzelzīša prasības lietā pret Satiksmes ministriju
- 112. 1935. gada 15. jūnija Senāta CKD spriedums Lietā Nr.1377 — Adolfa Zaščerinska lūgums atcelt Daugavpils apgabaltiesas lēmumu Zemkopības ministrijas sūdzības lietā[3]
- 113. 1935. gada 30. jūlija Senāta CKD spriedums Lietā Nr.2458 — Kārļa Zumenta lūgums atcelt Tiesu palātas lēmumu Kārļa Zumenta prasībā pret Dāvi Bišofu un Kārli Vēveri[4]
- 114. 1935. gada 30. jūlija Senāta CKD spriedums Lietā Nr.2371 — Jāna Strausa prasība pret Marcelu Holcen un Emīlu Karpeleru, tirg. firmā „Šenker un Ko".[5]
- 115. 1935. gada 30. jūlija Senāta CKD spriedums Lietā Nr.1937 Jevgeņija Solomona Muškata prasība pret Ringoldu Kalningu.[6]
Latvijas Senāta likvidēšana un Senatoru likteņi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc Latvijas okupācijas izveidotās Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs 1940. gada 11. novembrī pieņēma dekrētu par Latvijas tiesu sistēmas pārveidošanu, saskaņā ar to apgabaltiesu nosaukumus saglabāja, bet miertiesas pārdēvēja par Tautas tiesām, savukārt Tiesu palātu pārveidoja par Latvijas PSR Augstāko tiesu, bet Latvijas Senātu likvidēja.[7] 1940. gada 26. novembrī visi senatori saņēma Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra pavēli par viņu atbrīvošanu no darba tajā pašā dienā. Tolaik dzīvi bija 16 senatori un 7 bijušie senatori. No viņiem 14 devās trimdā, septiņus PSRS okupācijas iestādes 1941. gada 14. jūnijā deportēja, divi mira Latvijā pēc 1940. gada. Gulaga nometnēs gāja bojā Latvijas senatori Teodors Bergtāls, Kārlis Ducmanis, Jēkabs Grots, Osvalds Ozoliņš, Jānis Skudre, Frīdrihs Vesmanis, Fricis Zilbers. Kā norādījis senatora Augusta Lēbera dēls Dītrihs Andrejs Lēbers, šķiet nav citu augstāku tiesu pasaulē, ko būtu piemeklējis līdzīgs liktenis.[8]
Piecu Senatoru atzinums par Latvijas Satversmes spēkā esamību un Saeimas pilnvarām Latvijas Republikas okupācijas apstākļos
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1948. gada pavasarī pēc Latvijas Saeimas priekšsēža v.i. bīskapa J.Rancāna lūguma pieci Latvijas Senāta Senatori: Jānis Balodis, Rūdolfs Jānis Alksnis, Pēteris Stērste, Augusts Rumpēters un Maksis Ratermanis sniedza atzinumu par Latvijas Satversmes spēkā esamību un Saeimas pilnvarām okupācijas apstākļos, kam vēlāk pievienojās arī Senators Mintauts Čakste. Uz šo atzinumu pamatīgi atsaucās Latvijas Republikas Satversmes tiesa savā 2007. gada spriedumā Krievijas robežlīguma lietā (Spriedums lietā Nr.2007—10—0102)).
Literatūra par Latvijas Senātu
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Pauls Mincs, Senāta izskaidrojošā darbība, raksts publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.1. 1920. gads, 7.—28. lpp.
- Senators Dr.Augusts Lēbers, Tiesu iekārtas likuma 259(1).p., raksts publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.1/3. 1921. gads, 21.—28. lpp.
- Pauls Mincs, Vēl par 259(1).pantu, raksts publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.4/6. 1921. gads, 108.—112. lpp.
- Dr.Augusts Lēbers, Senāta darbība prakses apvienošanā, raksts publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.4/6. 1921. gads, 112.—116. lpp.
- Baldvins Disterlo, Latvijas Senāta būtība un raksturs, raksts publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.4/6. 1921. gads, 116.—120. lpp.
- Baldvins Disterlo, Senāta administratīvā departamenta varas tiesības un likums par administratīvām tiesām, raksts publicēts: * Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.5. 1922. gads, 195.—200. lpp.
- Baldvins Disterlo, Daži juridiski jautājumi par Senata administratīvo departamentu un viņa attiecībām ar ģenerālprokuroru, raksts publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.3/4. 1923. gads, 108.—115. lpp.
- Senata spriedumu publicēšanas jautājumā, publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.4. 1924. gads, 197.—199. lpp.
- Vladimirs Bukovskis, Administratīvās tiesas reforma, raksts publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.7/9. 1925. gads, 817.—841. lpp.
- Pjotrs Jakobi, Pie jautājuma par vietējās prokuratūras un virsprokuraturas savstarpējām attiecībām, raksts publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.10. 1925. gads, 890.—893. lpp.
- V. Dāvids, Latvijas tiesu iestādes valsts desmit gadu pastāvēšanas laikā, raksts publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.10/11. 1928. gads, 371.—375. lpp.
- Alberts Kviesis, Tieslietu ministrija, Senāts, raksts publicēts: Latvija desmit gados – Latvijas valsts nodibināšanas un viņas pirmo 10 gadu darbības vēsture, Rīgā, 1928. gads, Valsts tipogrāfija, 291.—292. lpp.
- Prof.Augusta Loebera referāts par Senāta vēsturi, publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.3. 1936. gads, 560.—565. lpp., pārpublicēts: Dītrichs Andrejs Lēbers (Loeber), Ieskats Latvijas Senāta spriedumos un Senatora Augusta Lēbera rakstos (1920—1938), Rīga, „Latvijas Enciklopēdija”, 1992, 115.—119.lpp.
- Kornelijs Veitmanis, Aleksandrs Menģelsons, Tieslietu ministrijas un tiesu vēsture 1918—1938, Rīgā, 1939. gadā, 189.—218.lpp.
- Augusts Rumpēters. Atskats uz Senātu Latvijas tiesu sistēmā, raksts publicēts: Latviešu juristu raksti, Nr.12. 1973. gads, 1.—26. lpp.
- Dītrichs Andrejs Lēbers, Latvijas Senāts, raksts publicēts: „Universitas”, Nr.37., trimdā, 1976. gada pavasarī, 48.—50.lpp.
- Dītrichs Andrejs Lēbers (Loeber), Ieskats Latvijas Senāta spriedumos un Senatora Augusta Lēbera rakstos (1920—1938), Rīga, „Latvijas Enciklopēdija”, 1992, 115.—119.lpp.
- Dītrichs Andrejs Lēbers (Loeber), „Latvijas Senāts viņdienās un mūsdienās”, referāts/uzruna Latvijas Senāta dibināšanas atceres dienā Rīgā, Tiesu pilī, 1998. gada 19. decembrī, publicēts: „Latvijas Vēstnesis”, 1998, 29.12.1998 387 (1448).
- Latvijas Republikas Augstākā tiesa, sagatavoja: Augstākās tiesas administrācija. Rīga: Latvijas Republikas Augstākā tiesa, 2008, 48. lpp. et seq.
- Latvijas Republikas Augstākā tiesa, brošūra „Latvijas Senāta senatori 1918—1940, Rīgā, 2008 (latviski)
- Māris Vainovskis, Edijs Poga, „Tēzes pie autoru referāta „Latvijas tiesu judikatūras apkopošanas aktuālie jautājumi”, kas tika nolasīts 2010. gada 15. oktobrī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta un tiesu palātu 15 gadu darbībai veltītajā starptautiskajā konferencē "Augstākās tiesas judikatūra un tās loma tiesiskās domas attīstībā Latvijā"”, Rīgā, Latvijas Universitātes Lielajā aulā, 2010. gada 15. oktobrī[novecojusi saite]
- Jānis Pleps, referāts „Latvijas Senāta izaicinājumi mūsdienām”, kas tika nolasīts 2010. gada 15. oktobrī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta un tiesu palātu 15 gadu darbībai veltītajā starptautiskajā konferencē "Augstākās tiesas judikatūra un tās loma tiesiskās domas attīstībā Latvijā"”, Rīgā, Latvijas Universitātes Lielajā aulā, 2010. gada 15. oktobrī[novecojusi saite]
- Māris Vainovskis, Edijs Poga, „Piezīmes par Latvijas Senāta prakses apkopošanu un publicēšanu”, publicēts: „Jurista Vārds”, Nr.44 (639), 2010. gada 2. novembris, 12.—20.lpp.[novecojusi saite]
- Jānis Pleps, „Latvijas Senāta izaicinājumi mūsdienām”, publicēts: „Jurista Vārds”, Nr.44 (639), 2010. gada 2. novembris, 21.—26.lpp.
- „Par Senāta spriedumu publicēšanu”, publicēts: „Jurista Vārds”, Nr.44 (639), 2010. gada 2. novembris, 27.lpp.
Latvijas Senāta turpinājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1995. gadā izveidotais Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts ir Latvijas Senāta tradīciju turpinātājs.
Piezīmes un atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ (Skat. Latvijas Pagaidu Valdības likumu un rīkojumu krājums, Nr. 1, 15.07.1919., Nr. 10, 12. lpp. et seq., 7. punkts)
- ↑ Kornelijs Veitmanis, Aleksandrs Menģelsons, Tieslietu ministrijas un tiesu vēsture 1918-1938. Rīga: 1939., 189.-218.lpp
- ↑ 112. 1935. gada 15. jūnija Senāta CKD spriedums Lietā Nr.1377 — Adolfa Zaščerinska lūgums atcelt Daugavpils apgabaltiesas lēmumu Zemkopības ministrijas sūdzības lietā[novecojusi saite]
- ↑ 113. 1935. gada 30. jūlija Senāta CKD spriedums Lietā Nr.2458 — Kārļa Zumenta lūgums atcelt Tiesu palātas lēmumu Kārļa Zumenta prasībā pret Dāvi Bišofu un Kārli Vēveri[novecojusi saite]
- ↑ 114. 1935. gada 30. jūlija Senāta CKD spriedums Lietā Nr.2371 - Jāna Strausa prasība pret Marcelu Holcen un Emīlu Karpeleru, tirg. firmā „Šenker un Ko".[novecojusi saite]
- ↑ 115. 1935. gada 30. jūlija Senāta CKD spriedums Lietā Nr.1937 Jevgeņija Solomona Muškata prasība pret Ringoldu Kalningu.[novecojusi saite]
- ↑ Senāta likvidēšana Latvijas Republikas Augstākā tiesa, 2021
- ↑ Dītrichs Andrejs Lēbers, Latvijas Senāts, „Universitas”, Nr.37., trimdā, 1976. gada pavasarī, 48.-50.lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latvijas Republikas Augstākās tiesas mājaslapa (latviski)
- Latvijas Republikas Augstākās tiesas mājaslapa Arhivēts 2020. gada 21. oktobrī, Wayback Machine vietnē.