Latvijas Nacionālie bruņotie spēki

Nacionālie bruņotie spēki
Latvijas Nacionālo bruņoto spēku emblēma
Dibināšanas gads	1919. gada 10. jūlijā
Pašreizējā struktūra no	1994. gada 24. novembrī
Struktūra	Sauszemes spēki Gaisa spēki Jūras spēki Zemessardze
Štābs	Rīga
Vadība
Prezidents	Edgars Rinkēvičs
Aizsardzības ministrs	Andris Sprūds
Bruņoto spēku komandieris	Leonīds Kalniņš
Personālsastāvs
Karaklausības vecums	no 18 gadiem
Aktīvais sastāvs	17 345
Rezerves sastāvs	38 000
Izvietotais sastāvs ārvalstīs	Mali — 7 Somālija — 2
Izdevumi
Budžets	1,13 mljrd. EUR (2024)
Procenti no NKP	2,4% (2024)
Saistītie raksti
Vēsture	Pirmais pasaules karš Latvijas brīvības cīņas Karš Afganistānā Irākas karš
Dienesta pakāpes	Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dienesta pakāpes

Latvijas Republikas Nacionālie bruņotie spēki jeb Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir Latvijas Republikas bruņotie spēki. Tie dibināti 1919. gada 10. jūlijā Latvijas brīvības cīņu laikā kā Latvijas Bruņotie spēki, apvienojot Ziemeļlatvijas un Dienvidlatvijas brigādes.

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku struktūra

Tagadējā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku struktūra ir izveidota 1994. gada 24. decembrī, apvienojot Aizsardzības spēkus un Zemessardzi. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, tiesību aktiem un Nacionālo drošības koncepciju Latvijas Nacionālie bruņotie spēki aizsargā valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību, kā arī demokrātisku konstitucionālo kārtību un pilsoņu brīvības. Sabiedrība, izmantojot civilās valsts iestādes, veic Nacionālo bruņoto spēku demokrātisku kontroli. Latvijas Republikai ir tiesības izmantot savus Nacionālos bruņotos spēkus individuālai un kolektīvai aizsardzībai no bruņota uzbrukuma, kā arī starptautisko saistību izpildei saskaņā ar ANO 1945. gada Hartu, 1949. gada Ziemeļatlantijas līguma 5. pantu, Latvijas Republikas Satversmi un citiem tiesību aktiem. Saeima kvantitatīvi nosaka Latvijas Republikas militāri politiskos mērķus.

Atjaunoto NBS izveides vēsture

1991. gada novembrī Latvijas Republikas Augstākā Padome nolēma nodibināt Aizsardzības ministriju. 13. novembrī deputātu vairākums nobalsoja par Aizsardzības ministrijas izveidošanu. 19. novembra sēdē par pirmo atjaunotās Latvijas Republikas Aizsardzības ministru iecēla Tālavu Jundzi. Aizsardzības ministrija tika veidota uz Sabiedrības drošības departamenta bāzes, pārņemot tā materiālās vērtības un pieņemot darbā lielāko daļu departamenta darbinieku. Aizsardzības ministrijas tiešā pakļautībā nonāca arī šajā laikā organizēšanās stadijā esošie valsts Aizsardzības spēki (AS), kā arī citas ar valsts drošību saistītas struktūras.

Jau 1990. gadā latviešu strēlnieku apvienībā un 1991. gadā zemessardzē Andrejs Kasparovičs kopā ar citiem virsniekiem aizsāka gatavot militāros reglamentus un ieroču aprakstus latviešu valodā, paralēli izstrādājot latvisko terminoloģiju. 1992. gada 13. februārī LR MP pieņēma lēmumu Nr. 54 "Par Latvijas Republikas Nacionālās aizsardzības akadēmijas dibināšanu", kur apmācītu un gatavotu profesionālus virsniekus valsts Aizsardzības spēkiem (AS). Tā kā 1992.—1993. gadā ne Zemessardze, ne Drošības dienests nebija Aizsardzības spēku vai pat Aizsardzības ministrijas pakļautībā, visas šīs LR militārās drošības struktūras vienoja Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija (NAA), kur tajā laikā koncentrējās izglītotākie virsnieki, kuri izstrādāja LR Militārās apmācības koncepciju un gatavoja karavīrus gan Aizsardzības spēkiem, ieskaitot Robežsardzi, gan Zemessardzei, gan Drošības dienestam, gan Iekšlietu militārajiem formējumiem — t. i., NAA reāli bija NBS pirmā struktūra, kur NBS karavīri kopā mācījās, kaut gan oficiāli NBS vienotā struktūra vēl nebija izveidota.

Teorētiski par Nacionālo bruņoto spēku izveides nepieciešamību tika runāts un rakstīts Valsts aizsardzības koncepcijā jau 1992. gadā, jo Aizsardzības spēku un citu militāro un paramilitāro vienību sastāvdaļas bija dažādu ministriju un Augstākās padomes padotībā bez vienotas struktūras un vadības. 1993. gada 24. un 25. martā notika LR militāro spēku štābu treniņš ar mērķi izstrādāt vienotas NBS vadības pamatprincipus, vadības orgānu struktūru un uzdevumus. Izveidoja arī darba grupu (darba grupas vadītājs — pulkvedis Ā. Lilientāls) no bruņoto spēku sastāvdaļu pārstāvjiem "Galvenā štāba" struktūras un funkciju izstrādei. Pamatojoties uz Latvijas Valsts prezidenta 1994. gada 20. janvāra rīkojumu Nr. 1 tika organizēts atkārtots štābu treniņš ar mērķi izstrādāt vienotu izpratni par Latvijas Republikas bruņoto spēku uzdevumiem un to darbības plānošanu izņēmuma stāvokļa izsludināšanas gadījumā valstī. Rīkojumā bija noteikts, ka štābu treniņā iesaistīt: Aizsardzības ministrijas Stratēģiskās plānošanas departamenta Sakaru un informātikas nodaļu un Personāla departamentu, Aizsardzības spēku štābu pilnā sastāvā, Zemessardzes štābu pilnā sastāvā, Iekšlietu ministrijas operatīvo grupu un uzdot NAA Aizsardzības zinātniskajam centram sagatavot štābu treniņa analīzes materiālu, izstrādāt secinājumus un priekšlikumus "Nacionālo bruņoto spēku" izveidošanai un darbības plānošanas pilnveidošanai. Tika secināts, ka, pirmkārt, dažādu valstu Bruņoto spēku pakļautība un vadības struktūra miera un kara laikā īpaši neatšķiras, otrkārt, jebkura veida militarizētie policijas un teritoriālie formējumi visās valstīs jau miera laikā atrodas, kā minimums, Bruņoto spēku štāba un Aizsardzības ministrijas pakļautībā, treškārt, Nacionālo bruņoto spēku galvenie štābi ir pakļauti aizsardzības ministrijām. Savukārt kopīgas struktūras un plānu neesamība ievērojami mazina LR bruņoto spēku kaujasspējas. Lai apvienotu visus bruņotos spēkus vienā struktūrā ar vienu vadību, koncepciju, stratēģiju un taktiku, 1994. gada rudenī tika likvidēts AS komandiera amats un AS štābs, bet izveidots NBS štābs, kas uzsāka NBS veidošanas praktisko darbu. Par NBS komandieri 1994. gada 5. oktobrī iecēla ZS pulkvežleitnantu Juri Dalbiņu, vienlaikus saglabājot ZS komandiera amatu un ZS štābu.

1999. gada 10. martā Latvijas Republikas Ministru kabinets ar rīkojumu Nr.119 "Par nekustamās mantas Ādažu nacionālajā mācību centrā saglabāšanu valsts īpašumā" nodeva Aizsardzības ministrijas valdījumā zemi 7784 hektāru platībā un 150 ēkas Rīgas rajona Ādažu un Sējas pagastā.

Sadarbība ar NATO

Vieglais tanks CVR(T) Scimitar Ādažu poligonā.

Pēc Krimas okupācijas un aneksijas Krievijas Federācijas sastāvā 2014. gadā Latvijā ieradās pirmās NATO valstu karaspēka vienības, bet vienošanos par pastāvīgu NATO sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs noslēdza 2016. gadā NATO samitā Varšavā. 2022. gadā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu AijJacks veidoja gandrīz 2000 karavīru. 2022. gada jūnijā, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Spānijas bruņotie spēki Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku bāzē Lielvārdē izvietoja NASAMS zenītraķešu bateriju vidējās distances pretgaisa aizsardzībai ar rādiusu līdz 100 kilometriem, kurā ietilpst gan raķetes, gan radari, gan komandstruktūra, kā arī apkalpojošais personāls.

2022. gada 29. jūnijā Latvijas un Kanādas aizsardzības ministri NATO samitā Madridē parakstīja deklarāciju par NATO kaujas grupas Latvijā palielināšanu līdz brigādes līmenim. Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš paziņoja, ka NATO brigādes vajadzībām vajadzēs uzbūvēt jaunu armijas bāzi, jo Ādažu poligonā paliek pārāk šauri. 5. jūlijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks informēja, ka jauno Zalves militāro bāzi 1072,78 hektāru platībā divu gadu laikā izveidos Aizkraukles un Jēkabpils novados.

Uzdevumi

Lai īstenotu valsts drošības intereses, Latvijas Nacionālie bruņotie spēki pilda šādus uzdevumus:

• Nodrošina Latvijas Republikas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību:
  • sadarbībā ar sabiedrotajiem attīsta valsts aizsardzības spējas;
  • miera laikā nodrošina valsts sauszemes teritorijas, jūras akvatorijas un gaisa telpas kontroli un neaizskaramību;
  • iebrukuma gadījumā aizsargā Latvijas Republikas suverenitāti, teritoriju, teritoriālos ūdeņus un gaisa telpu, sadarbībā ar NATO sabiedrotajiem dod prettriecienu jebkurai militārai agresijai.
• Nodrošina reģionālo un globālo stabilitāti:
  • nodrošina kolektīvo aizsardzību — saistības, kuras Latvija ir uzņēmusies;
  • piedalās NATO, Eiropas Savienības vai ANO vadītajās starptautiskajās operācijās, kā arī īpašās koalīcijās, kas īsteno šo organizāciju mērķus;
  • piedalās drošības un aizsardzības pasākumos, kā arī ieroču kontrolē;
  • dod ieguldījumu valsts un sabiedroto drošības nodrošināšanā, atbildot uz terorisma un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas draudiem.
• Rūpējas par mieru un labklājību valstī:
  • piedalās ārvalstu izlūkdienestu darbību neitralizēšanā un nodrošina klasificētās informācijas aizsardzību;
  • sniedz palīdzību valsts un pašvaldību varas iestādēm, atbildot uz nemilitāriem un terorisma uzbrukumu draudiem.

Citu neparedzētu uzdevumu veikšanā NBS drīkst iesaistīt tikai ar Ministru kabineta rīkojumu.

Funkcijas miera, krīzes un kara laikā

Latvijas stratēģijas pamatā ir sabiedroto solidaritāte un mērķis ar kopīgiem centieniem novērst apdraudējumu, piedalīties NATO pasākumos, ieskaitot alianses militārās operācijās miera, krīzes vai kara laikā.

• Miera laikā NBS saglabā noteiktu gatavības līmeni: turpina uzlabot savas spējas un dienesta apstākļu kvalitāti. Prioritātes ir gatavība reaģēt uz militāriem un nemilitāriem draudiem, uzticības veidošana un iesaistīšanās dialogā miera laikā, kā arī dalība starptautiskās sabiedrības cīņā pret terorismu un masu iznīcināšanas ieroču izplatības novēršana. Latvija kā aktīva alianses locekle piedalās alianses organizētajos vingrinājumos, apmācībās un citās programmās.
• Krīzes laikā NBS piedalās NATO, Eiropas Savienības, īpašo koalīciju un citu organizāciju vadītās starptautiskās operācijās.
• Latvijas kara laika koncepcijas pamatā ir visu sabiedroto apņēmība kopīgi cīnīties ar pretinieku. Latvija izpildīs savas saistības ar Sauszemes spēku brigādi un to atbalstošām ātri izvēršamām vienībām, lai kopā ar NATO papildspēkiem aizsargātu valsti. Šo vienību veido pakāpeniskas gatavības aktīvais komponents, ko nepieciešamības gadījumā krīzes vai konflikta laikā var palielināt, mobilizējot rezerves personālu. Jūras spēki kontrolē jūras pievedceļus valstij. Sadarbībā ar NATO Latvijas Nacionālie bruņotie spēki aizsargās un kontrolēs valsts gaisa telpu un nodrošinās ierobežotu gaisa satiksmi. Rezerves vienības nodrošinās atbalstu operācijās izvērstajām vienībām, pirmkārt, kaujas atbalsta, kaujas atbalsta nodrošinājuma, uzņēmējvalsts atbalsta, uzņemšanas scenārija un sabiedroto papildspēku virzībā uz militārajām koncentrēšanās vietām, kā arī palīdzībā civilajām varas iestādēm.

Aizsardzības sistēmas pārraudzība

Visus lēmumus par Latvijas aizsardzības politiku, kā arī Nacionālo bruņoto spēku izmantošanu pieņem demokrātiski ievēlētas civilas varas iestādes.

Stratēģiskais līmenis

Par aizsardzības sistēmas politisko, stratēģisko un administratīvo vadību atbild Aizsardzības ministrija. Aizsardzības ministrijas sastāvā ir civilie darbinieki un karavīri. Integrēta Aizsardzības ministrijas darbība dod iespēju ministrijas vadītājiem pieņemt lēmumus par Latvijas Republikas militāro stratēģiju, Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plānu, aizsardzības resursu racionālu izmantošanu un citiem stratēģiskiem aizsardzības politikas jautājumiem. Nacionālo bruņoto spēku komandieris ir pakļauts aizsardzības ministram, un viņam ir aizsardzības ministra vietnieka tiesības militārajos jautājumos.

Operatīvais līmenis

Nacionālo bruņoto spēku operatīvās komandvadības augstākajā līmenī ir Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs ir Nacionālo bruņoto spēku komandiera institūcija, kas nodrošina komandierim iespēju īstenot nepārtrauktu operatīvo vadību un lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju. Nacionālo bruņoto spēku komandieris atbild par uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva, materiāltehnisko un finanšu resursu pieprasījuma laikus iesniegšanu aizsardzības ministram un šo resursu lietderīgu izmantošanu.

Taktiskais līmenis

Nacionālo bruņoto spēku atsevišķu Spēku veidu komandieri ir atbildīgi par padoto vienību apmācību, aprīkošanu un vadību saskaņā ar pieņemtajiem plāniem un noteiktajām prasībām, kā arī par noteikto militāro spēju sasniegšanu.

NBS vadība

Par aizsardzības sistēmas politisko, stratēģisko un administratīvo vadību atbild Aizsardzības ministrija, kur pieņem lēmumus par Latvijas Republikas militāro stratēģiju, Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plānu, aizsardzības resursu racionālu izmantošanu un citiem stratēģiskiem aizsardzības politikas jautājumiem.

• Nacionālo bruņoto spēku operatīvās komandvadības augstākajā līmenī ir Nacionālo bruņoto spēku komandieris (pakļauts aizsardzības ministram, un viņam ir aizsardzības ministra vietnieka tiesības militārajos jautājumos). Nacionālo bruņoto spēku komandieris atbild par uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva, materiāltehnisko un finanšu resursu pieprasījuma laikus iesniegšanu aizsardzības ministram un šo resursu lietderīgu izmantošanu. Nacionālo bruņoto spēku atsevišķu Spēku veidu komandieri ir atbildīgi par padoto vienību apmācību, aprīkošanu un vadību saskaņā ar pieņemtajiem plāniem un noteiktajām prasībām, kā arī par noteikto militāro spēju sasniegšanu.
• Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieks ir Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba (NBS AŠ) priekšnieks, kas atbild par apvienoto operāciju plānošanu un vadību, militārās apmācības plānošanu un vadību, militāro spēju attīstības analīzi un plānošanu un budžeta izpildes rezultātiem, izstrādā priekšlikumus tā koriģēšanai. NBS AŠ priekšniekam ir divi vietnieki: operatīvajos un vienību atbalsta, kā arī nodrošinājuma jautājumos.
• Operatīvais komandieris, ko ieceļ NBS komandieris noteiktai operācijai, atbild par viņam pakļauto vienību operatīvo vadību, kā arī militāro operāciju veikšanu. Ikdienā operatīvā komandiera pienākumus pilda NBS AŠ priekšnieka vietnieks operatīvajos jautājumos, kas ir NBS atsevišķu Spēku veidu komandieru tiešais priekšnieks.
• Militārās vienības savu komandieru vadībā plāno un izpilda kaujas uzdevumus taktiskā līmenī.

(Ja Latvija piedalās kopējās militārās operācijās, valsts militāro vienību operatīvā pakļautība var tikt nodota NATO, Eiropas Savienības un speciālajām koalīcijām, kas īsteno šo organizāciju mērķus.)

NBS komandieri

No 1919. līdz 1940. gadam Latvijas Bruņotos spēkus komandēja Latvijas armijas komandieri. 1992. gada 29. oktobrī par Latvijas Aizsardzības spēku komandieri iecēla Maskavas Ģenerālštāba akadēmiju beigušo pulkvedi Daini Turlo, kas atkāpās no amata 1994. gada 25. oktobrī.

• Juris Dalbiņš (25.10.1994. — 08.06.1998.)
• Juris Eihmanis (25.06.1998. — 10.12.1998.)
• Raimonds Graube (01.02.1999. — 31.01.2003.)
• Gaidis Andrejs Zeibots (01.02.2003. — 06.07.2006.)
• Juris Maklakovs (6.07.2006. — 06.07.2010.)
• Raimonds Graube (atkārtoti, 06.07.2010. — 27.01.2017.)
• Leonīds Kalniņš (no 27.01.2017.)

Personālsastāvs

Nacionālie bruņotie spēki ir militāro vienību kopums, kuru veido militāri organizēta, apmācīta un apbruņota tautas daļa. NBS personāls miera laikā sastāv no profesionālā dienesta karavīriem, zemessargiem, civilajiem darbiniekiem un NBS rezerves karavīriem. Personālsastāvu komplektē tikai no 18 gadu vecumu sasniegušiem Latvijas Republikas pilsoņiem. NBS rezervi veido militārajam dienestam pakļautie Latvijas Republikas pilsoņi, kas ieskaitīti NBS rezervē. NBS rezerve tiek mobilizēta kara laikā.

NBS lielums kara laika situācijai tika noteikts 50 000 karavīru apjomā. Līdz 2008. gadam bija paredzēts sasniegt spēju mobilizēt 32 300 karavīru lielu spēku. NBS kā miera, tā arī kara laikā sastāv no Apvienotā štāba un Sauszemes, Gaisa un Jūras spēkiem.

2008. gadā NBS dienēja 5052 profesionālā militārā dienesta karavīri (1817 kareivji un dižkareivji, 1940 instruktori un 1295 virsnieki). Sauszemes spēkos dienēja 952 karavīri, Jūras spēkos 552, bet Gaisa spēkos — 291. Latvijas Republikas Zemessardze tolaik sastāvēja no 550 karavīriem un 10 642 zemessargiem. 2016. gada 16. jūnijā Saeimas apstiprinātajā Valsts aizsardzības koncepcijā noteikts, ka bruņotie spēki miera laikā uztur 6500 profesionālā dienesta karavīrus. 2018. gadā NBS papildus tika pieņemti 640 karavīri.

• NBS Apvienotais štābs ir NBS komandiera institūcija, kas nodrošina komandierim iespēju īstenot nepārtrauktu operatīvo vadību un lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju.
• NBS komandiera personīgais štābs
• NBS Štāba bataljons
• Sauszemes spēki
• Jūras spēki
• Gaisa spēki
• Zemessardze
• Speciālo uzdevumu vienība
• Militārā policija
• Nodrošinājuma pavēlniecība
• Mācību vadības pavēlniecība

NBS budžets

• 2003. gads — 63 miljoni LVL
• 2004. gads — 69 miljoni LVL
• 2005. gads — 80 miljoni LVL
• 2006. gads — 117 miljoni LVL
• 2007. gads — 150 miljoni LVL
• 2008. gads — 184 miljoni LVL
• 2009. gads — 116 miljoni LVL
• 2010. gads — 86 miljoni LVL
• 2011. gads — 93,1 miljoni LVL
• 2012. gads — 96,1 miljoni LVL
• 2013. gads — 102,7 miljoni LVL
• 2014. gads — 225 miljoni EUR
• 2015. gads — 253,8 miljoni EUR
• 2016. gads — 368 miljoni EUR
• 2017. gads — 449,57 miljoni EUR
• 2018. gads — 576,3 miljoni EUR
• 2019. gads — 636,6 miljoni EUR
• 2020. gads — 663,6 miljoni EUR
• 2021. gads — 707,8 milijoni EUR [1]
• 2022. gads — 758.17 miljoni EUR

NATO rekomendācija ir aizsardzībai atvēlēt 2% no iekšzemes kopprodukta. Šobrīd (2019. gads) Latvija aizsardzības jomai tērē 2% no IKP. Latvijai stājoties NATO, šie 2% no IKP bija kvalificējoša (obligāta) prasība.

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/638811-aizsardzibas_ministrija_latvijas_aizsardzibas_budzets_ir_viens_no_straujak_augosajiem_pasaule Arhivēts 2016. gada 13. decembrī, Wayback Machine vietnē.

https://www.mod.gov.lv/lv/par-mums/aizsardzibas-nozares-budzets

Dalība starptautiskajās operācijās

Latvijas armijas karavīrs, šaujot ar kaujas munīciju, mācībās Irākā 2007. gadā

Lai apliecinātu Latvijas apņemšanos būt ne tikai drošības patērētājiem, bet arī aktīvi iesaistīties drošības uzturēšanā citās valstīs, Latvijas Bruņotie spēki piedalās starptautiskajās miera uzturēšanas misijās, tādējādi dodot lielu ieguldījumu gan Latvijas drošības gan NATO labā. NBS vienības ir iekļautas arī NATO Reaģēšanas spēku (NRF) un ES Kaujas grupas sastāvā.

NBS piedalījās šādā starptautiskajās operācijās:

• Koalīcijas spēku operācijā Operation Iraqi Freedom (OIF) Irākas karā;
• ES militārajā operācijā "ALTHEA" Bosnijā un Hercegovinā;
• EDSO novērošanas misijā Gruzijā;
• NATO Kosovo Force (KFOR) Kosovā;
• NATO Starptautiskajos drošības atbalsta spēkos (ISAF) Afganistānas karā (2001—2014);
• Pretpirātisma operācijā "Atalanta" Somālijas piekrastē (EU-NAVFOR-ATALANTA);
• Eiropas Savienības apmācību misijā Mali (EUTM Mali);
• Eiropas Savienības militārajā operācijā Centrālāfrikas Republikā (EUFOR RCA).

Modernizācija

Saeima 2003. gadā pieņēma Valsts aizsardzības koncepciju, kas paredzēja pakāpenisku NBS profesionalizāciju. 2006. gadā obligāto militāro dienestu (OMD) pilnībā nomainīja profesionālais militārais dienests (PD). NBS prioritāte ir izveidot nelielu, bet mobilu, augsti motivētu, labi apgādātu un tehnoloģiski attīstītu vienību kopumu, kas spētu ātri reaģēt uz mūsdienu draudiem.

Saskaņā ar noteiktajām prioritātēm NBS spēs efektīvāk darboties kopā ar sabiedrotajiem gan Latvijas teritorijā, gan arī ārpus tās. NBS turpina iegādāties modernu apbruņojumu un militāro aprīkojumu atbilstoši NATO prasībām. Tiek nodrošināts, ka jaunā bruņojuma un aprīkojuma iegādei piešķirtais finansējums, kā arī esošā aprīkojuma modernizācija veido vienu ceturto daļu no visiem aizsardzības sistēmas izdevumiem.

Obligātā Valsts aizsardzības dienesta ieviešana

Pēc Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā Aizsardzības ministrija ierosināja no 2023. gada pakāpeniski ieviest obligātu valsts aizsardzības dienestu. 2023. gada 19. aprīlī spēkā stājās Valsts aizsardzības dienesta likums. Pirmais iesaukums, kuru nokomplektēja tikai no brīvprātīgajiem, notika 2023. gada 1. jūlijā, otrais — 2024. gada janvārī. Aizsardzības ministrijas vietā tās kapacitātes trūkuma dēļ pirmos divus iesaukumus organizēja NBS Rekrutēšanas un atlases centrs, kurš nodrošina pilsoņu piesaistīšanu profesionālajam dienestam. No 2023. gada valsts aizsardzības dienests jau ir daļēji obligāts vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem. 2024. gada 23. janvārī notika pirmā atlase pēc nejaušības principa, lai nodrošinātu obligātu iesaukumu (trešajam iesaukumam) 2024. gada jūlijā, jo brīvprātīgi nepietiecās pietiekams iesaucamo skaits.

Obligātā kārtā iesauktie pildīs 11 mēnešu dienestu kādā no NBS vienībām. Obligāti iesauktajam pilsonim, kurš savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu, to varēs aizstāt ar valsts aizsardzības civilo (alternatīvo) dienestu. Savukārt brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības militāro dienestu varēs pildīt vienā no šādiem veidiem: 11 mēnešus NBS vienībā, piecus gadus Zemessardzē (ne mazāk kā 21 dienu gadā) vai piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu (kopējais apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiks nedrīkst būt mazāks par 180 dienām).

Skatīt arī

• Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pakāpes un zīmotnes
• Lielvārdes lidlauks
• Rēzeknes lidlauks (pretgaisa aizsardzības radars)

Literatūra

• Nacionālo bruņoto spēku attīstības koncepcija. — Nacionālo bruņoto spēku štābs: Rīga, 1998.
• Krēsliņš K. Par Nacionālo drošības koncepciju. // Militārais apskats, 1994. gada Nr.2
• Krēsliņš K. Latvijas Republikas NBS izveides koncepcijas pamatnostādnes. // Militārais Apskats, 1995., Nr. 1(101), 7. — 21. lpp.
• Dalbiņš J. NBS perspektīva un problēmas. // Militārais Apskats, 1996., Nr.1(103)., 13.-14. lpp.
• Krēsliņš K., Stiprais G. Eiropas valstu daudznacionālo militāro veidojumu pieredze un Baltijas valstu Bruņoto spēku integrācijas pasākumi. // Militārais Apskats’’, 1997., Nr.1(105)., 12.—18. lpp.

Ārējās saites

• Vienotā rekrutēšanas platforma "klustikaravirs.lv"
• NBS tīmekļvietne
• Latvijas armijas 90. gadadienai veltītā mājaslapa
• Militārais apskats Latvijā un pasaulē