Latvijas Televīzija
Latvijas Televīzija | |
---|---|
Latvijas Televīzija Latvijas Televīzijas logo. | |
Formāts | Sabiedriskā televīzija |
Valsts | Latvija |
Valoda |
latviešu (LTV1 UN LTV7) krievu (LTV7) |
Adrese | Zaķusalas krastmala 33, Rīga, LV-1509 |
Dibināta | 1954. gadā |
Raida kopš | 1954. gada 6. novembra |
Sauklis | Atbildība, Izcilība, Neatkarība |
Īpašnieks | Latvijas Valsts |
Vadītājs | amats vakants, Ivars Priede (p.i) |
Redzamākie cilvēki | Laura Vonda, Jānis Geste, Sandra Zviedre, Guntis Bojārs, Toms Pastors, Ina Strazdiņa, Gundars Rēders, Linda Krūmiņa, Karīna Rubene, Dāvis Valdnieks, Gusts Kikusts, Inga Šņore, Matīss Arnicāns |
Populāri raidījumi |
|
Apraide | Latvija, Satelīts |
Kanāli | |
Tirgus daļa | |
Mājaslapa | http://www.ltv.lv/ www.ltv.lv |
Pieejamība | |
Virszemes | |
Lattelecom Virszemes TV |
Bezmaksas paka[2] Rīgas apr. reģions 530 / 28 |
Satelīttelevīzija | |
Astra 4A | |
Kabeļtelevīzija | |
Interneta televīzija | |
ltv.lsm.lv |
ltv |
Latvijas Televīzija (LTV) ir Latvijas valstij piederoša televīzija Latvijā, kas raida kopš 1954. gada 6. novembra. Latvijas Televīzija daļēji tiek finansēta no valsts (60%), bet pārējo finansējumu iegūst no reklāmas. Tās darbību kontrolē Nacionālā Radio un Televīzijas Padome (NRTP). LTV ir divi kanāli: LTV1 un LTV7 (agrāk LTV2). Abi Latvijas televīzijas kanāli tiek raidīti caur Astra 4A sakaru pavadoni, kā daļa no Viasat SES SIRIUS maksas paketes.
1974. gadā tika uzsākta krāsu pārraide, sākotnēji SECAM, bet no 1998. gada PAL sistēmā. Kopš 1986. gada LTV raida no studiju kompleksa Zaķusalā. 1993. gadā LTV kļuva par Eiropas Raidorganizāciju apvienības dalībvalsti.
Vēsture
Pirmsākumi
Latvijā pirmajā no Baltijas padomju republikām tika izveidota televīzija. Līdz tam Padomju Savienības teritorijā televīzija bija vēl tikai Maskavā, Ļeņingradā (tagad Sanktpēterburga) un Kijevā.
1951. gada janvārī pēc toreizējā Sakaru ministra Aleksandra Aleksandrova iniciatīvas no Maskavas TV centra uz Rīgu tika atvests Maskavai nevajadzīgs firmas DuMont TV raidītājs. To PSRS Sakaru ministrijas pārstāvis iegādājās ASV. Bet diemžēl tas nebija izmantojams, jo tā ekspluatācijā nebija iespējams lietot vietējā ražojuma raidlampas un raidītājs bija jāpārkonstruē. Kad raidītājs tika nogādāts Rīgā, toreizējā Latvijas PSR valdība lūdza PSRS Sakaru ministriju veikt raidītāja rekonstrukciju. Šis lūgums tika noraidīts, un atlika raidītāja rekonstrukciju veikt pašiem. Uzdevums tika uzticēts Republikāniskā radiocentra Ulbrokas radioraidstacijas inženierim Georgam Lurie, kas kopā ar inženieru un tehniķu grupu veica raidītāja pārbūvi. Uzdevums tika paveikts divu gadu laikā.
Rīgas televīzijas centra izveidošanai bija nepieciešamas telpas, kuras tika piešķirtas Āgenskalnā, Linarda Laicena ielā 62 (tagadējā Nometņu iela), bijušajā Igauņu biedrības namā. Tajā ilgāku laiku bija darbojies Jelgavas drāmas teātris, kas 1953. gada septembrī atgriezās Jelgavā. Ēka tika daļēji pārbūvēta un piemērota televīzijas vajadzībām — tika izbūvētas studijas un citas tehnikai nepieciešamas telpas. Sākotnēji, kamēr nebija uzbūvēts televīzijas tornis, antena tika uzmontēta uz blakus esošās pašas augstākās ēkas jumta. Lai paātrinātu darbus, 1954. gada februārī tika palielināts darbinieku skaits un izveidotas divas brigādes. Rūpnīcā VEF īsā laikā tika uzkonstruēti un izgatavoti video un skaņas raidītāju frekvenču atdalīšanas filtri, Rīgas Radiorūpnīca palīdzēja galvanizēšanā.
Televīzijas tornis tika uzbūvēts turpat Āgenskalnā, Nometņu ielā 62 un tas tika pieņemts ekspluatācijā reizē ar Rīgas Telecentra televīzijas studiju kompleksu 1955. gada aprīlī. Āgenskalna televīzijas torņa augstums bija 110 metri. Rīgas telecentra TV studijas aparatūra un iekārtas tika izgatavotas Ļeņingradas rūpnīcā, no kurienes tās uz Rīgu sāka piegādāt 1954. gada augustā. Septembrī tika uzsākta iekārtu montāža un pārbaude.
Pirmā izmēģinājuma televīzijas pārraide Latvijā notika 1954. gada 6. novembrī. Stundu pirms plānotās pirmās eksperimentālās elektroniskās TV pārraides, ekrānos parādījās testobjekts (testtabula) aparātu regulēšanai. Plkst. 19.00 ekrānos parādījās titri par eksperimentālo pārraidi un radiofona diktori, kuri pieteica Rīgas kinostudijas mākslas filmu "Mājup ar uzvaru" (1947. gads). Pirmos vārdus paziņoja diktori Aina Grīviņa un Jurijs Kočetkovs: "Sākam Rīgas televīzijas eksperimentālās pārraides. Šodien jūs redzēsiet filmu "Mājup ar uzvaru"".[3] Dažādos avotos ir minēts fakts, ka pirmo televīzijas pārraidi Rīgā varēja redzēt tikai 20 televizoru īpašnieki, kuri izmantoja pirmos padomju televizorus "KVN", kuru ekrāna izmērs bija 18 cm pa diagonāli. Šis fakts, visdrīzāk, ir iesakņojies mīts, jo tā laika presē ir informācija, ka līdz pirmās pārraides dienai rīdziniekiem pārdoti 800 televizori. Citos avotos minēti 120 televizori. 1954. gada 7. novembrī notika otrā televīzijas pārraide. Skatītājiem tika demonstrēta Kijevas kinostudijas filmu "Tālais jūras brauciens" (В дальнем плавании, 1945). Nākamā televīzijas pārraide tiek pārraidīta tikai 20. novembrī.
Regulāri raidījumi sākās 1954. gada 20. novembrī.[4] Televīzijas centram tajā laikā vēl nebija atļaujas veidot televīzijas pārraides, bet gan tikai tehniski nodrošināt to veidošanu un pārraidīšanu. 1955. gada 31. martā PSRS Kultūras ministrija, pamatojoties uz PSRS Ministru padomes rīkojumu, izdeva pavēli par Rīgas Televīzijas studijas dibināšanu. Par tās direktoru tika iecelts Kazimirs Jalinskis. Kopš tā laika par televīzijas programmu saturu rūpējās Rīgas Televīzijas studija (tagad Latvijas televīzija), bet ar programmas pārraidīšanas tehnisko nodrošināšanu atbildēja Republikāniskais radiocentrs (tagad Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs).
1966. gadā tika iegādāti pirmie divi melnbaltie videomagnetofoni "Kadr 1". Tās bija Novosibirskā izgatavotas ASV firmas "Ampex" videomagnetofonu kopijas. Tie darbojās ar divu collu (50,8 milimetri) platām lentēm. Vienā spolē bija ietīti 2200 metri, kuros varēja ierakstīt 90 minūšu garu ierakstu. Visi ieraksti notika vienlaikus uz divām lentēm, jo demonstrēšanas laikā vidēji 5 līdz 6 reizes stundā lente aizlipināja galviņu. Šī tehnoloģija ļāva iepriekš ierakstīt gatavus raidījumus un pārraidīt tos vēlamajā laikā, tomēr ierakstus montēt nebija iespējams un ja ieraksta laikā gadījās kāds misēklis, viss bija jāsāk no sākuma. 1972. gadā Latvijas televīzijai parādījās pirmie videomagnetofoni "Kadr 3", kuriem bija divas būtiskas priekšrocības. Pirmkārt, varēja ierakstīt pārraides pa fragmentiem un montēt, otrkārt, varēja ierakstīt arī krāsu televīzijas signālu.[5]
Panorāma
1958. gada 19. martā plkst. 21.28 ēterā izgāja pirmais vakara ziņu raidījums, kura diktors bija Valdis Čukurs. Tajā laikā ziņu nosaukums bija "Televīzijas sabiedriski politisko raidījumu pēdējās ziņas" jeb vienkārši "Pēdējās ziņas", kuras sākumā netika pārraidītas noteiktā laikā, bet gan laika posmā no 21:30 līdz 23:00. Vēlāk ziņu izlaidums tika nosaukts par "Latvijas televīzijas studiju ziņas", bet kopš 1963. gada "Televīzijas Panorāma" jeb vienkārši "TV Panorāma". "TV Panorāma" izveidotājs — Leons Rudzišs.
Krāsu televīzija
Sešdesmitajos gados daudzu citu valstu televīziju vadošie speciālisti strādāja pie krāsu televīzijas pārraides standartu izveidošanas un ieviešanas dzīvē. Francija un Padomju Savienība vienojās par to, ka savās valstīs tiks ieviests SECAM (franču: Séquentiel couleur à mémoire) krāsu televīzijas signāla standarts. Tas tika ieviests arī Latvijas televīzijā. Rīgā regulāras krāsu televīzijas pārraides tika uzsāktas 1968. gadā, retranslējot Maskavas Centrālās televīzijas raidījumus. Lai krāsu televīzijas ieviešanu varētu sākt arī Latvijas televīzija, tās aparatūra tika modernizēta. Šai modernizācijai nepieciešamā papildus aparatūra tika izstrādāta un izgatavota uzņēmuma laboratorijā. Krāsu televīzijas ieviešanas gaitā tikai viens, pats vecākais raidītājs, kurš atradās Rīgā, tika nomainīts pilnībā. Darbs tika pabeigts 1974. gada 28. janvārī, kad ēterā izgāja pirmā krāsu televīzijas pārraide Latvijā — no telekinoprojekcijas tika pārraidīta "Telefilmas — Rīga" producētā filma "Dzintariņš". Tomēr tajā laikā televizoru parks bija diezgan trūcīgs. Pārdošanā bija tikai vienas markas televizors "Raduga 5", kas svēra aptuveni 60 kilogramus un maksāja 850 rubļus.
1974. gada 7. novembrī tika pārraidīta pirmā ārpusstudijas krāsu pārraide no Daugavmalas ar PTS "Lotos". Tas bija nozīmīgs solis, jo pirmo reizi kādu notikumu varēja pārraidīt tiešraidē un krāsās. Turklāt "Lotos" pārvietojamās televīzijas stacijas kamerām pirmo reizi bija objektīvi ar maināmu fokusa attālumu.[6] 1976. gadā "A" studijā sāka darboties krāsu TV aparatūra. Tas ļāva svētku pārraides, teātra uzvedumus un citus nopietnākus raidījumus gatavot krāsainus, tomēr ziņu raidījumi tika pārraidīti melnbalti.
Diktori
- Aina Grīviņa
- Jurijs Kočetkovs
- Irina Remess
- Laimdota Rone
- Valdis Čukurs
- Gerda Sinkeviča (Riekstiņa)
- Uldis Deisons
- Rihards Kalvāns
- Viktors Grundulis
- Vēsma Krāģe
- Juris Lapiņš
- Anta Rugāte
- Uldis Štokmanis
- Gunta Lejiņa
- Zaiga Vīnerte
- Mārtiņš Hofmanis
- Igors Polkovņikovs
- Agita Lapsa
- Velta Sēle
- Jānis Geste
- Laura Vonda
Jaunais televīzijas komplekss
1972. gada beigās, kad atkal aktualizējās jautājums par televīzijas stacijas celtniecību Rīgā, no Maskavas Sakaru projektēšanas institūta ieradās galvenais inženieris Škuds un galvenais speciālists Ostrovskis. Pirms viņu atbraukšanas jau bija izraudzītas vairākas vietas, kurās varētu būvēt televīzijas torni — gan Bābelītes ezera apkaimē, gan Baložkalnā, gan Ulbrokā, tomēr par piemērotāko vietu jaunas Rīgas radio un televīzijas stacija būvniecībai tika izvēlēta Zaķusala.
Torņa projektēšanai tika piesaistīts jauns gruzīnu arhitekts Nikuradze.
Torņa celtniecība tika uzsākta 1979. gadā un pabeigta 1986. gadā, kad no torņa sākās televīzijas un radio translācija, tomēr pilnībā celtniecības darbi tika pabeigti tikai 1989. gadā. Jaunā televīzijas torņa augstums ir 368 metri un tas ir ne tikai augstākais Baltijas valstīs, bet arī visā Eiropas Savienībā un trešais augstākais Eiropā. Viss jaunais televīzijas studijas komplekss Zaķusalā tika atklāts 1986. gada 6. novembrī.[7]
1990—2009: PAL, Eirovīzija, Olimpiskās spēles un KHL
Augusta puča laikā 1991. gada 19-21. augustā ap plkst. 19.00 pēc diktores Veltas Puriņas paziņojuma Latvijas Televīzija pārtrauc raidīt sakarā ar Zaķusalas televīzijas kompleksa ieņemšanu. Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas, 1993. gada 1. janvārī, Latvijas televīzija kļuva par pilntiesīgu Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) dalībnieci. 1998. gada 2. februārī Latvijas Televīzija kopā ar LNT, 31. kanālu (tagad TV3) un "TV Rīga" (tagad TV5) pārgāja uz jaunu krāsu kodēšanas standartu PAL (angļu: Phase Alternating Line).
2001. gada 11. septembrī, pēc teroraktiem Ņujorkā un Vašingtonā Latvijas Televīzija pārraidīja īpašu Panorāmas speciālizlaidumu moderatoru Kristas Vāveres un Dīva Reiznieka vadībā. 2000. gadā Latvijas televīzija pirmoreiz piedalījās starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā. Pirmajā gadā grupa Prāta Vētra ieguva augsto 3. vietu, bet pēc Marie N uzvaras starptautiskajā 2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā Tallinā Latvijas televīzija kļuva par starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa rīkotāju Latvijā. 2001. gadā tika uzsākta vēsturiskās sāgas "Likteņa līdumnieki" filmēšana. Līdz pat šim brīdim šī videofilma ir visu laiku populārākais seriāls Latvijā. Sešu gadu laikā kopumā tika uzņemtas 56 sērijas.[8] 2003. gadā tika definētas divas līdzvērtīgas, koncepcijā dažādas Latvijas televīzijas programmas: LTV1 un LTV7. 2006. gada 9. oktobrī pirmoreiz ēterā tika demonstrēta seriāla "Neprāta cena" 1. sērija (tagad TV3 seriāls "UgunsGrēks"), bet tā paša gada 28. un 29. novembrī notika NATO samits Rīgā: Latvijas televīzija sevi apliecināja starptautiski reprezentablā kvalitātē, nodrošinot tiešraides visā pasaulē.
2008. gada jūlijā LTV kļuva par Dziesmu svētku televīziju — visu koncertu tiešraides bija iespējams skatīties ne tikai televīzijas tiešraidē, bet arī internetā. Augustā notika pasaules gada nozīmīgākais notikums sportā — Olimpiskās spēles Pekinā. Diennakts tiešraižu režīmā olimpiādi atspoguļoja LTV7.[9] 2009. gada 22. jūnijā LTV sāka jaunu tradīciju: pirmizrādes "Skroderdienas Silmačos" tiešraide no Latvijas Nacionālā teātra.[10]
2009.—2010. gada sezonā LTV7 Kontinentālās hokeja līgas ietvaros (KHL) tiešraidē translēja visas Rīgas "Dinamo" hokeja komandas spēles, oficiāli kļūstot par labāko Kontinentālās hokeja līgas (KHL) spēles pārraidošo televīzijas kompāniju.[nepieciešama atsauce] Savukārt 2010. gada februārī LTV7 diennakts režīmā atspoguļoja Kanādas pilsētā Vankūverā rīkotās ziemas olimpiskās spēles. Tiešraides bija skatāmas gan LTV7 ēterā, gan internetā.[11]
2010—pašlaik: Ciparu televīzija, 16:9, HD
2007. gada 20. septembrī testa režīmā no Zaķusalas televīzijas torņa sāka raidīt virszemes ciparu virszemes televīzijas signāls, bet 2. oktobrī ciparu virszemes televīzijas pārraidīšana DVB-T standartā Rīgā sākās nepārtrauktā režīmā. Signāla darbības rādiuss bija aptuveni 100 kilometru un tika pārraidīts testa signāls. 2009. gada 20. oktobrī Latvijas Televīzijas un uzņēmums "Lattelecom" parakstīja vienošanos, ka no 2010. gada 1. marta kanāls LTV7 pārtrauks analogo pārraidi un pilnībā pāries uz ciparu televīzijas apraidi.[12]
2010. gada 1. martā LTV7 pārtrauca analogo apraidi, un turpmāk to varēja uztvert tikai ciparu apraidē.[13] 1. aprīlī LTV1 pārtrauca analogo televīzijas apraidi Rīgā un 70 km rādiusā ap to, bet 1. jūnijā LTV1 pārtrauca analogo televīzijas apraidi visā Latvijā un tādējādi Latvijas televīzija pilnībā pārgāja uz ciparu apraidi.[14] Latvijā tika pilnībā atslēgta analogā apraide.[15][16]
No 2011. gada 1. februāra Latvijas Televīzijas 7. kanāls sāka reģionālo TV programmu pārraidi. Reģionālo TV programmas bija skatāmas tikai virszemes apraidē. Apraides tīkls ir sadalīts 8 apraides zonās — Ziemeļkurzemes zonā raida Kurzemes Televīzija (Ventspils) sadarbībā ar Talsu, Skrundas un Aizputes vietējām televīzijām, Dienvidkurzemes zonā — TV Kurzeme (Liepāja), Rīgas apraides reģionā — TV Jūrmala, Ogres Televīzija un Jelgavas Televīzija, Vidzemes zonā — Vidzemes Televīzija, Latgales zonā — Latgales reģionālā televīzija, savukārt Viesītes zonā - Vidusdaugavas Televīzija.[17]
Turpinot tehnoloģisko modernizāciju, kas veidos pamatus, būvējot jauno Latvijas sabiedrisko mediju, sākot ar 2012. gada 26. jūliju un 2012. gada vasaras olimpisko spēļu translācijas uzsākšanu, LTV7 pārgāja uz platekrāna jeb 16:9 formāta attēlu.[18][19] LTV1 uz 16:9 formātu pārgāja 2013. gada 15. janvārī.[20] 2012. gada 23. decembrī, tiešraidē no Latvijas Nacionālās operas pārraidot Pētera Čaikovska baletu "Riekstkodis", pirmo reizi tika nodrošināta televīzijas signāla translācija HD kvalitātē Lattelecom interaktīvajā televīzijā.[21] No 2013. gada 1. jūnija LTV1 un LTV7 kanāli pārgāja uz 24 stundu raidlaiku. Šāds lēmums tika pieņemts, lai padarītu LTV piedāvājumu dinamiskāku un pieejamu dažādām sabiedrības grupām. LTV nakts stundās uzsāka raidīt gan populārāko raidījumu atkārtojumus, gan plašā LTV arhīva materiālus.[22]
Latvijas televīzijas programma
1950—1960. gadi
Otrdiena, 2. aprīlī
Trešdiena, 3. aprīlī
Ceturtdiena, 4. aprīlī
Piektdiena, 5. aprīlī
Sestdiena, 6. aprīlī
Svētdiena, 7. aprīlī
|
Rīgas Televīzijas studijas programma 1962. gada 26. novembrī. I programma
II programma
Rīgas Televīzijas studijas programma 1964. gada 15. maijā. I programma
pārtraukums
II programma
|
1970—1980. gadi
TV Rīga programma 1970. gada 28. decembrī.
TV Rīga programma 1975. gada 30. decembrī.
|
TV Rīga programma. Trešdiena, 1984. gada 25. janvāris.
|
1990. gadi
Latvijas TV 1 programma. Pirmdiena, 1991. gada 18. novembris.
|
Logo
LTV1
|
LTV2/LTV7
|
Skatīt arī
Atsauces
- ↑ Gada konsolidētās TV skatīšanās laika daļa, kantartns.lv, 14.01.2018.
- ↑ Virszemes televīzijas tehniskā platforma / Uztveršanas kanāli un frekvences Arhivēts 2011. gada 1. novembrī, Wayback Machine vietnē., lattelecom.lv
- ↑ Televīzijas vēsture Latvijā
- ↑ LTV vērienīgi svinēs 50 gadu jubileju, apollo.lv, 26.10.2004.
- ↑ "Cilvēki TV viļņos '54—'04", ISBN 9984-19-624-0, 2004. gads, 40. lpp
- ↑ "Cilvēki TV viļņos '54—'04", ISBN 9984-19-624-0, 2004. gads, 41. lpp
- ↑ Der zināt
- ↑ «Likteņa līdumniekiem» desmit gadu, la.lv, 04.06.2011.
- ↑ LTV7 visu diennakti translēs Pekinas olimpiskās spēles, sports.delfi.lv, 22.07.2008.
- ↑ Nacionālā teātra 'Skroderdienas Silmačos' būs skatāmas LTV1 tiešraidē, kultura.delfi.lv, 18.06.2009.
- ↑ Latvijas Televīzija / Fakti / Der zināt, ltv.lv
- ↑ LTV7 analogajā apraidē nebūs jau no 1.marta, tvnet.lv, 20.10.2009.
- ↑ papildināta - LTV7 pārtrauks analogo apraidi, diena.lv, 14.10.2009.
- ↑ Ciparu televīzijas zemes apraides ieviešana Latvijā: Informācija Latvijas iedzīvotājiem, ltv.lv
- ↑ Analogā apraide visā Latvijā tiks atslēgta 1.jūnijā plkst.1 naktī, financenet.lv, 24.05.2010.
- ↑ Latvijā atslēgta analogā TV apraide, delfi.lv, 01.06.2010.
- ↑ LTV7 sāk pārraidīt reģionālo televīziju, tvnet.lv, 01.02.2011.
- ↑ LTV7 maina attēla malu attiecību uz 16:9, ltv.lv, 18.07.2012.
- ↑ LTV7 sāks raidīt attēla formātā 16:9, tvnet.lv, 26.07.2012.
- ↑ LTV1 maina attēla malu attiecību uz 16:9, ltv.lv, 11.01.2013.
- ↑ Baleta «Riekstkodis» tiešraide HD kvalitātē skatāma LTV, tvnet.lv, 17.12.2012.
- ↑ No 1.jūnija LTV pāries uz 24 stundu raidlaiku, ir.lv, 29.05.2013.
Ārējās saites
|