Pāriet uz saturu

Lionels Mesi

Labot saites
Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Lionel Messi)
Lionels Mesi
Lionels Mesi
Lionels Mesi 2022. gadā
Personas dati
Pilns vārdsLionels Andress Mesi Kučitīni
Lionel Andrés Messi Cuccitini
Dzimis1987. gada 24. jūnijā (37 gadi)
Dzimšanas vietaValsts karogs: Argentīna Rosario, Argentīna
Augums170[1] cm
Sporta veidsfutbols
Pozīcijauzbrucējs
Kluba informācija
KlubsValsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Maiami "Inter"
Numurs10
Jauniešu klubi
1992—1995Valsts karogs: Argentīna Grandoli
1995Valsts karogs: Argentīna Central Córdoba
1995—2000Valsts karogs: Argentīna Newell's Old Boys
2000—2003Valsts karogs: Spānija Barcelona
Profesionālie klubi (dati uz 08.05.2024.)
SezonasKlubsSp†(v)†
2003—2004Valsts karogs: Spānija Barcelona C10(5)
2004—2005Valsts karogs: Spānija Barcelona B22(6)
2004—2021Valsts karogs: Spānija Barcelona520(474)
2021—2023Valsts karogs: Francija Paris Saint-Germain58(22)
2023—Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Maiami "Inter"14(11)
Nacionālā izlase (dati uz 08.05.2024.)
2004—2005Valsts karogs: Argentīna Argentīna U2018(14)
2007—2008Valsts karogs: Argentīna Argentīna U235(2)
2005—Flag of Argentīna Argentīna180(106)
† Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos

Lionels Andress Mesi Kučitīni[a] (spāņu: Lionel Andrés Messi Cuccitini,[2] izrunā: /ljoˈnel anˈdɾes ˈmesi/; dzimis 1987. gada 24. jūnijā), plaši zināms arī kā Leo, ir Argentīnas futbolists, kas spēlē uzbrucēja pozīcijā. Kopš 2023. gada jūlija pārstāv MLS klubu Maiami "Inter". Mesi bieži tiek dēvēts par pasaules labāko futbolistu, un nereti arī par visu laiku labāko.[3] Viņš ir ieguvis astoņas Zelta bumbas, un ir vienīgais futbolists vēsturē, kurš to paveicis četrus gadus pēc kārtas, kā arī sešas reizes ieguvis Zelta zābaku.

17 sezonas Mesi ir pavadījis FC Barcelona. Ar FC Barcelona Mesi ir izcīnījis kopā 35 trofejas — desmit reizes ir triumfējis Spānijas futbola čempionātā, četras reizes UEFA Čempionu līgā, septiņas reizes Spānijas Karaļa kausa izcīņā, astoņas reizes Spānijas Superkausa izcīņā, trīs reizes UEFA Superkausa izcīņā, un trīs reizes FIFA Klubu Pasaules kausa izcīņā. Mesi pieder arī rekordi visvairāk gūto vārtu ziņā Spānijas futbola čempionātā (474), visvairāk gūtie vārti vienā Spānijas futbola čempionāta sezonā (50), klubu futbola sezonā (73), kalendārajā gadā (91), kā arī visvairāk rezultatīvas piespēles (192) Spānijas futbola čempionātā un Copa América turnīrā (17). Kopumā viņš ir guvis vairāk nekā 800 vārtus, pārstāvot klubu un nacionālo izlasi.

21 gadu vecumā Mesi tika nominēts Zelta bumbas un FIFA Gada futbolista balvai. Nākamajā gadā, 2009. gadā, viņš ieguva gan Zelta bumbu, gan FIFA Gada futbolista titulu. Viņš bija pēdējais, kas ieguva šīs balvas. Pēc tam tika izveidota FIFA Zelta bumbas balva, un Mesi to ieguva trīs gadus pēc kārtas — 2010., 2011. un 2012. gadā. Mesi pēc 2010.—2011. gada sezonas ieguva arī UEFA Eiropas labākā spēlētāja balvu. 24 gadu vecumā Mesi kļuva par futbolistu, kas guvis visvairāk vārtu kluba FC Barcelona labā. 25 gadu vecumā viņš kļuva par jaunāko futbolistu, kas Spānijas Pirmajā divīzijā guvis 200 vārtus.

Argentīnas futbola izlasē Mesi ir visu laiku rezultatīvākais izlases spēlētājs. Viņš ir guvis 98 vārtus. Jauniešu līmenī viņš ar Argentīnas U20 izlasi ir uzvarējis 2005. gada FIFA Jauniešu čempionātā. 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs kļuva par olimpisko čempionu. Lionels Mesi ir salīdzināts ar Djego Maradonu, un pats Maradona viņu ir nosaucis par savu "pēcnācēju".[4] 2006. gada FIFA Pasaules kausā Mesi kļuva par jaunāko Argentīnas spēlētāju, kas ir ne tikai spēlējis izlasē, bet arī guvis vārtus. Nākamajos trijos FIFA Pasaules kausos Mesi bija izlases kapteinis. 2022. gadā Mesi ar Argentīnas izlasi kļuva par Pasaules kausa ieguvējiem, finālā pārspējot Francijas izlasi.

Dzīves sākums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mesi ir dzimis 1987. gada 24. jūnijā Rosario. Viņš bija trešais no četriem Horhes Mesi (Jorhe Messi) un Selijas Kuksitini (Celia Cuccittini) bērniem. Tēvs bija tērauda rūpnīcas vadītājs, bet māte strādāja magnētu ražošanas fabrikā. Mesi tēvam ir itāļu un spāņu senči, bet mātes senči galvenokārt ir itāļi. Jau pavisam mazs būdams, spēlēja futbolu kopā ar vecākajiem brāļiem Rodrigo un Matiasu, kā arī ar brālēniem Maksimiljano un Emanuelu Bjankuči (abi brālēni vēlāk kļuva par profesionāliem futbolistiem). Četru gadu vecumā Mesi sāka spēlēt vietējā futbola skolā Club Abanderado Grandoli.

1995. gadā dažas spēlēs nospēlēja Central Córdoba bērnu komandā,[5] bet pēc tam pārgāja uz Newell's Old Boys bērnu komandu.[6] 11 gadu vecumā viņam diagnosticēja augšanas hormona trūkumu.[7] River Plate izrādīja interesi par Mesi progresu, bet nevarēja atļauties maksāt par viņa ārstēšanu 900 ASV dolāru mēnesī.[8] Tajā laikā Argentīnā bija ekonomiskā krīze.

Mesi tēvam bija radinieki Katalonijā, un tādēļ viņš saskatīja iespēju dēlu ārstēt Spānijā. 2000. gada septembrī Mesi tēvs piedāvāja futbola klubam Barcelona pārbaudīt viņa dēla futbola prasmes. Barcelona sporta direktors Karless Reksačs bija sekojis līdzi Mesi izaugsmei un uzreiz gribēja slēgt līgumu,[9] apmaksājot medicīniskos izdevumus, ja viņš vēlētos sākt dzīvi Spānijā,[6] bet direktoru padome vilcinājās (tajā laikā Eiropas klubiem nebija ierasts slēgt līgumu ar tik jaunu ārzemju spēlētāju). 2001. gada februārī Mesi ģimene pārcēlās uz dzīvi Spānijā. Viņi atrada dzīvokli netālu no futbola kluba Barcelona stadiona Camp Nou. Pirmajā gadā Mesi futbolu nespēlēja daudz, jo ārzemnieki nevarēja spēlēt jauniešu komandā, kā arī līdz galam nebija sakārtots jautājums par pāreju no Newell's Old Boys uz Barcelona. Drīz vien māte ar brāļiem un jaunāko māsu Mariju Solu (María Sol) pārcēlās atpakaļ uz Argentīnu, bet Lionels kopā ar tēvu palika Barselonā.

Gadu vēlāk, 2002. gada februārī, pēc Spānijas Futbola federācijas lēmuma Mesi beidzot varēja pilntiesīgi spēlēt futbola kluba Barcelona jauniešu komandā.[9] Jau pirmajā pilnajā sezonā (2002.-2003. gada sezonā) Mesi bija rezultatīvākais futbolists jauniešu līgā. Viņš 30 spēlēs bija guvis 36 vārtus. Sezonas beigās Mesi saņēma pirmo uzaicinājumu no kāda cita kluba. Par viņu interesi izrādīja Anglijas Premjerlīgas klubs Arsenal. Viņš to noraidīja, bet Mesi biedri jauniešu komandās Sesks Fabregass un Žerārs Pikē pieņēma Anglijas klubu uzaicinājumus.

FC Barcelona

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2003—2005: tikšana pirmajā komandā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mesi 2005. gadā, spēlējot pret futbola klubu Málaga

2003.—2004. gada sezonā, kas bija ceturtā sezona kluba Barcelona sistēmā, Mesi strauji progresēja, ejot cauri vairāku līmeņu komandām. Divu sezonu laikā viņš bija piecās dažādas komandās. Vispirms viņš startēja pusaudžu komandā Barcelona Juveniles B. Pirmssezonas starptautiskajos turnīros viņš tika atzīts par labāko spēlētāju. Pēc tam viņš nospēlēja tikai vienu oficiālo spēli šajā komandā, un tika paaugstināts uz spēcīgāko pusaudžu komandu Barcelona Juveniles A. Šajā komandā 11 līgas spēlēs guva 18 vārtus. Savu pirmo neoficiālo spēli Barcelona pirmajā komandā Mesi aizvadīja draudzības spēlē pret Žuzē Mouriņu vadīto klubu FC Porto 2003. gada 16. novembrī (būdams 16 gadus un 145 dienas vecs).

Lai gūtu papildus pieredzi, Mesi 2003. gada 29. novembrī sāka spēlēt futbola kluba Barcelona trešajā komandā Barcelona C, kas piedalījās Spānijas ceturtā līmeņa futbola čempionātā (Tercera División) 5. grupā. Viņš palīdzēja futbola klubam Barcelona C saglabāt vietu šajā līmenī, desmit spēlēs gūstot piecus vārtus. 2004. gada 4. februārī tika parakstīts pirmais profesionālais līgums, kas paredzēja, ka Mesi būs kluba Barcelona īpašumā līdz 2012. gadam, kā arī 30 miljonus eiro lielu izpirkšanas naudu. Mēnesi vēlāk, 6. martā, debitēja futbola kluba Barcelona B sastāvā. Automātiski izpirkšanas nauda paaugstinājās uz 80 miljoniem eiro. Šajā sezonā Mesi spēlēja piecas spēles komandas Barcelona B sastāvā, bet šajās spēlēs vārtus neguva. Sezonas beigās atgriezās komandā Juveniles B, palīdzot tiem uzvarēt jauniešu čempionātā.

2004.—2005. gada sezonā Mesi bija garantēta vieta komandas Barcelona B sākumsastāvā. 17 spēlēs viņš guva sešus vārtus. 2004. gada 16. oktobrī (17 gadu un 114 dienu vecumā), viņš debitēja oficiālā futbola kluba Barcelona spēlē pret Espanyol, kļūstot par trešo jaunāko spēlētāju, kas spēlējis Barcelona sastāvā un jaunāko spēlētāju, kas spēlējis La Liga (rekordu pārspēja viņa komandas biedrs Bojans Krkičs 2007. gada septembrī).[10] Savus pirmos vārtus viņš guva pret Albacete Balompié 2005. gada 1. maijā, būdams 17 gadus, 10 mēnešus un 7 dienas vecs, kļūstot par jaunāko spēlētāju, kas guvis vārtus La Liga spēlē FC Barcelona labā (līdz 2007. gadam, kad atkal Krkičs laboja šo rekordu, gūstot vārtus pēc paša Mesi piespēles).[11] Šajā sezonā, nākot uz maiņu, Mesi piedalījās 9 futbola kluba Barcelona spēlēs, ieskaitot UEFA Čempionu līgas spēli pret Ukrainas futbola klubu Shakhtar Donetsk. Pret futbola klubu Albacete Balompié gūtie vārti bija vienīgie šajā sezonā.

2005—2008: nostiprināšanās sākumsastāvā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2005. gada 24. jūnijā noslēdza jaunu līgumu ar futbola klubu Barcelona līdz 2010. gadam, kas bija par diviem gadiem īsāks nekā iepriekšējais līgums, toties izpirkšanas nauda bija pieaugusi līdz 150 miljoniem eiro. Itālijas futbola klubs Juventus vēlējās Mesi izīrēt, bet cits itāļu klubs Inter Milan par šo summu vēlējās Mesi iegādāties, kā arī viņam piedāvāja trīsreiz lielāku atalgojumu. Šo piedāvājumu Mesi noraidīja. Toreizējais futbola kluba Barcelona prezidents Hoans Laporta vēlāk teica, ka tā ir bijusi vienīgā reize, kad tik tiešām Spānijas klubs varēja zaudēt Mesi. 16. septembrī Mesi atkal noslēdza jaunu līgumu ar futbola klubu Barcelona, bet šoreiz līdz 2014. gadam.

Mesi futbola kluba Barcelona treniņā 2006. gadā

Juridisko jautājumu kārtošanas dēļ Mesi sezonas sākumā nespēlēja. 2005. gada 26. septembrī Spānijas Futbola federācija Mesi piešķīra Spānijas pilsonību. Spānijā ir ārzemnieku (ne Eiropas Savienības) spēlētāju ierobežojums uz laukuma spēles laikā. Iegūstot Spānijas pilsonību, Mesi tika laists uz laukuma biežāk, jo treneriem vairs nebija jāizšķiras viņu atstāt rezervē, lai laukumā laistu citus ārzemniekus. Mesi valkāja 19. numuru. Agri vien Mesi izveidoja bīstamu kluba Barcelona uzbrukuma trio kopā ar Ronaldiņu un Samuelu Eto'o. Mesi devās starta sastāvā jau vairākās nozīmīgās spēlēs, piemēram, pirmajā tās sezonas El Clásico, Čempionu līgas spēlē pret Anglijas klubu Chelsea. Pēc tam, kad bija nospēlējis 25 spēles un guvis 8 vārtus, Mesi guva traumu (traumēta paceles cīpsla) un izlaida sezonas beigas.

2006.—2007. gada sezonā Mesi kļuva par vienu no labākajiem futbolistiem pasaulē. Dažādu sacensību 36 spēlēs guva 17 vārtus. Arī šajā sezonā Mesi guva traumu; 2006. gada 12. novembrī viņš guva pēdas kaulu (metatarsus) lūzumu, kas neļāva spēlēt trīs mēnešus. Viņš atgriezās uz Čempionu līgas astotdaļfināla spēlēm, kad futbola klubs Barcelona cīnījās ar Anglijas klubu Liverpool. Tomēr Spānijas klubs piekāpās Anglijas klubam divu spēļu summā ar 2:2 (zaudēja, jo Liverpool izbraukumā iesita vairāk vārtus nekā Barcelona izbraukumā). Toties Spānijas čempionātā Mesi sezonas izskaņā 13 spēlēs guva 11 vārtus (visa čempionāta laikā guva 14 vārtus). 2007. gada 10. martā Mesi guva hat-trick kārtējā El Clásico spēlē. To neviens nebija paveicis 12 gadus. Martā viņš parakstīja arī jaunu līgumu, kurā pieauga Mesi atalgojums.

Lionelu Mesi sāka salīdzināt ar citu argentīniešu futbola zvaigzni Djego Maradonu, un pats Maradona viņu ir nosaucis par savu "pēcnācēju".[4] 2007. gada 18. aprīlī Spānijas Karaļa kausa pusfināla spēlē pret Getafe guva līdzīgus vārtus, kā Maradona Argentīnas un Anglijas spēlē 1986. gada FIFA Pasaules kausā. Šie Maradonas gūtie vārti ir atzīti par "Gadsimta vārtiem".

2007. gadā Ronaldiņu zaudēja formu, un par jauno futbola kluba Barcelona līderi kļuva 20 gadus vecais Lionels Mesi. Spānijas plašsaziņas līdzekļi Mesi sāka saukt par "Mesiju". 2007. gada izskaņā Mesi žurnālistu balsojumā ieņēma trešo vietu cīņā par 2007. gada Zelta bumbu (piekāpās Kakam un Krištianu Ronaldu). Savukārt futbola izlašu treneru un kapteiņu balsojumā par FIFA Gada futbolistu ieguva otro vietu (piekāpās tikai Kakam). 2007.—2008. gada sezona nebija pilnvērtīga, jo 15. decembrī viņš atkal traumēja paceles cīpslu. Atkal atgriezās UEFA Čempionu līgas astoņdaļfinālā, šoreiz pret Skotijas klubu Celtic. Pirmajā spēlē pret viņiem guva divus vārtus. 2008. gada 4. martā, atbildes spēlē pret Celtic, atkal guva traumu. Pēc tam kluba treneris Franks Reikārds tika kritizēts par lēmumu Mesi sūtīt laukumā, jo kluba ārsti bija brīdinājuši, ka nevajadzētu Mesi laist laukumā. Sezonu Barcelona noslēdza bez trofejām: Čempionu līgā pusfinālā piekāpās Anglijas klubam Manchester United, bet Spānijas čempionātā ieņēma trešo vietu.

Pēc divām neveiksmīgām sezonām, futbola klubs Barcelona pārtrauca sadarbību ar galveno treneri Reikārdu un formu zaudējušo Ronaldiņu. Pēc Ronaldiņu došanās prom, Mesi sāka spēlēt ar 10. numuru uz krekla. 2008. gada jūlijā Mesi parakstīja jaunu līgumu, kas paredzēja viņam gada algu 7,8 miljonu eiro apmērā. Mesi kļuva par futbola kluba Barcelona apmaksātāko spēlētāju. Neskatoties uz kluba neveiksmēm un traumām, Mesi balsojumā par 2008. gada Zelta bumbu palika otrais, arī FIFA Gada futbolista noskaidrošanā bija otrais. Abos balsojumos palika aiz Krištianu Ronaldu.

2008—2012: Gvardiolas ēra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mesi uzbrukumā pret Manchester United 2009. gada Čempionu līgas finālā

Par jauno kluba galveno treneri kļuva bijušais Barcelona kapteinis Hoseps Gvardiola. 2008.—2009. gada sezona bija Mesi pirmā pilnā sezona, jo iztika bez traumām. 51 spēlē viņš guva 38 vārtus, un kopā ar tā laika Barcelona spēlētājiem Samuelu Eto'o un Tjerī Anrī guva 100 vārtus. Pie Gvardiolas Mesi galvenokārt bija labās malas uzbrucējs. 2009. gada maijā pirmo reizi spēlēja viltus deviņnieka pozīcijā. Šajā sezonā Mesi kļuva par Spānijas čempionu, uzvarēja Spānijas Karaļa kausā, kā arī ieguva UEFA Čempionu līgas kausu, finālspēlē ar 2:0 uzvarot Manchester United. Čempionu līgā guva 9 vārtus, kļūstot par jaunāko futbolistu, kas vienā Čempionu līgas sezonā iesitis visvairāk vārtus.

2009. gada 18. septembrī Mesi atkal parakstīja jaunu līgumu ar Barcelona, kas paredzēja, ka Mesi būs kluba īpašumā līdz 2016. gadam, izpirkšanas maksa tika palielināta līdz 250 miljoniem eiro, bet gada atalgojums pieauga līdz 12 miljoniem eiro. Jaunās 2009.—2010. gada sezonas sākumā Barcelona ieguva arī Spānijas Superkausu un UEFA Superkausu, kā arī vēlāk — FIFA Klubu Pasaules kausu. Gada izskaņā Mesi ieguva 2009. gada Zelta bumba un kļuva par FIFA Gada futbolistu.

2012. gada 20. martā guva trīs vārtus spēlē pret Granada un kļuva par visu laiku visvairāk vārtu guvušo spēlētāju Barcelona sastāvā. Viņš pārspēja Sesara Rodrigesa (César Rodríguez) rekordu, kurš Barcelona sastāvā ir guvis 232 vārtus. Sesars to paveica 354 spēlēs, bet Mesi to pašu paveica 314 spēlēs.

2012. gada 27. aprīlī Barcelona galvenais treneris Gvardiola paziņoja, ka pēc sezonas beigām viņš dodas prom no komandas.

2012—2021: pēc Gvardiolas ēras

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2012. gada 9. decembrī Lionels Mesi spēlē pret Real Betis guva 86. vārtus kalendārajā gadā, pārspējot Gerdam Milleram piederošo Ginesa rekordu.[12] Gerds Millers 1972. gadā guva 85 vārtus. Līdz kalendārā gada beigām Mesi guva 91 vārtu (79 vārtus guva Barcelona kluba rindās, bet atlikušos 12 vārtus guva Argentīnas izlases sastāvā). 2013. gada 7. janvārī ceturto gadu pēc kārtas saņēma FIFA Zelta bumbu.

Mesi 2014. gadā, atzīmējot vārtu guvumu

2013. gada 2. martā kārtējā El Clásico spēlē viņš guva 18. vārtus šajā savstarpējā duelī, panākot šajā radītājā tā brīža līderi Alfredo di Stefano. 2013. gada 9. martā guva vārtus 17 profesionālas līgas spēlēs pēc kārtas, un līdz ar to kļuva par šī radītāja līderi. Šis rekords iepriekš piederēja kluba Ruch Chorzów 1930. gadu futbolistam Teodoram Peterekam. Trīs dienas vēlāk, 12. martā, UEFA Čempionu līgas spēlē pret AC Milan guva 58. vārtus šajā turnīrā un kļuva par turnīra visu laiku visvairāk vārtus guvušo spēlētāju, apsteidzot Rūdu van Nistelroju. 11. maijā kluba Barcelona kreklā ieguva sesto Spānijas čempiona titulu. Mesi sezonas laikā bija guvis 46 vārtus un ieguva Zelta zābaku, kļūstot par pirmo spēlētāju, kas to ir ieguvis trīs reizes.

2013. gada 28. augustā Mesi sesto reizi Barcelona sastāvā izcīnija Spānijas Superkausu. 2014. gada 23. martā Mesi guva trīs vārtus El Clásico spēlē un apsteidza Alfredo di Stefano gūto vārtu skaita ziņā šajā duelī. Ar šiem vārtiem Mesi panāca otrajā vietā visu laiku rezultatīvāko Spānijas čempionāta vārtu guvēju Hugo Sančesu, kas no 1981. līdz 1994. gadam Spānijas čempionātos bija guvis 234 vārtus.

2014. gada 22. novembrī Mesi panāca arī rezultatīvāko Spānijas čempionātu spēlētāju Telmo Sarru un kļuva par Spānijas čempionātos visu laiku visvairāk vārtu guvušo futbolistu. Sarra no 1940. līdz 1955. gadam Spānijas čempionātu spēlēs bija guvis 251 vārtu. Trīs dienas vēlāk, 25. novembrī, Mesi spēlē pret Kipras klubu APOEL kļuva arī par Eiropas klubu dažādu kausu kopvērtējuma rezultatīvāko futbolistu, gūstot 74 vārtus. Decembrī Mesi kļuva arī par visu laiku rezultatīvāko Barselonas derbija (Barcelona un Espanyol) futbolistu.

2015. gada 24. janvārī Mesi guva 20. vārtus Spānijas čempionātā un kļuva par pirmo futbolistu, kas vismaz divdesmit vārtus ir guvis 7 sezonas pēc kārtas. Sešās sezonās pēc kārtas (no 1958./1959. līdz 1963./1964. sezonai) vismaz 20 vārtus ir iesitis Ferencs Puškāšs. 15. februārī Lionels Mesi iedeva 106. rezultatīvo piespēli Spānijas čempionātos un kļuva par visu laiku labāko rezultatīvo piespēļu devēju Spānijas čempionātos. 17. maijā pēc spēles ar Atlético Madrid Mesi un viņa komanda Barcelona kļuva par Spānijas čempioniem. 30. maijā, finālspēlē uzvarot Athletic Club ar 3:1, tika iegūts arī Spānijas Karaļa kauss. 6. jūnijā tika uzvarēts UEFA Čempionu līgā, finālspēlē ar 3:1 pieveicot itāļu klubu Juventus. Ar 10 vārtiem un kopā ar Neimaru un Krištianu Ronaldu kļuva par tās sezonas Čempionu līgas labāko vārtu guvēju.

2015. gada 11. augustā Mesi ar komandu trešo reizi izcīnīja UEFA Superkausu. 27. augustā tika atzīts par UEFA Gada futbolistu. 2015. gada 20. decembrī FIFA Klubu Pasaules kausa finālspēlē pret Argentīnas River Plate Mesi guva pirmos spēles vārtus un Barcelona uzvarēja ar rezultātu 3:0, līdz ar to kalendārā gada laikā Barcelona ieguva piekto trofeju. 2016. gada 11. janvārī Mesi piekto reizi ieguva FIFA Zelta bumbu (vienu reizi šo apbalvojumu ir ieguvis ar nosaukumu Zelta bumba). 17. februārī kļuva par pirmo futbolistu, kas Spānijas čempionāta spēlēs ir guvis 300 vārtus.

2016.—2017. gada sezonu Mesi iesāka ar uzvaru Spānijas Superkausā, kur viņš Andresa Injestas savainojuma laikā bija komandas kapteinis. 2016. gada 1. novembrī UEFA Čempionu līgas spēlē pret Manchester City Mesi guva savus 54. vārtus Čempionu līgā, tādējādi kopējo vārtu ziņā apsteidzot Raulu.[13] Gadu Mesi pabeidza ar kopā 51 vārtu guvumu, padarot viņu par gada labāko vārtu guvēju Eiropā. 2017. gada 23. aprīlī Mesi guva divus vārtus 3—2 uzvarā pret Real Madrid. Viņa uzvaras vārti kompensācijas laikā bija viņa 500 vārti Barcelona kreklā.[14] Šie vārtu guvums ieguva atpazīstamību pēc tā, kā Mesi tos svinēja — ar savu vārdu un numuru nostājoties pretī Real Madrid faniem.[15] Sezonu Mesi noslēdza ar ceturto Eiropas Zelta zābaku savā karjerā.

2017. gada 18. oktobrī Čempionu līgas spēlē pret Grieķijas komandu Olympiacos Mesi guva savus 100 vārtus UEFA sacensībās.[16] 25. novembrī Mesi noslēdza jaunu līgumu, paturot viņu Barselonā līdz 2020.—2021. gada sezonai. Viņa izpirkuma maksa bija 700 miljoni eiro.[17] Sezonas beigās Mesi devīto reizi kļuva par Spānijas čempionu.

2018.—2019. gada sezonā Mesi kļuva par pilnvērtīgu komandas kapteini, pēc Andresa Injestas aiziešanas no kluba.[18] Sezonu Mesi noslēdza ar desmito La Liga titulu, kā arī izstāšanos Čempionu līgas pusfinālā pret Liverpool un zaudējumu Copa del Rey finālā pret Valencia CF.

2019. gada 23. septembrī Mesi ieguva FIFA labākā spēlētāja balvu, kā arī 2. decembrī savu sesto Ballon d'Or. 2020. gada 15. augustā UEFA Čempionu līgas pusfināla spēlē Lisabonā, kurā Barcelona zaudēja 8—2 pret Bayern Munich, Mesi piedzīvoja savu lielāko zaudējumu kā spēlētājs.[19]

2021. gada 16. maijā spēlē pret Celta Vigo Mesi guva savus pēdējos vārtus Barcelona kreklā. Mesi astoto reizi kļuva par La Liga labāko vārtu guvēju. Tā bija arī piektā reize pēc kārtas, kad Mesi sezonu noslēdz kā līgas labākais vārtu guvējs, panākot Alfredo di Stefano un Ugo Sančesu, kuri Real Madrid sastāvā bija četras reizes pēc kārtas kļuvuši par labākajiem vārtu guvējiem.[20]

2021. gada 1. jūlijā Mesi kļuva par brīvo aģentu.[21] Sarunas ar Barcelona bija sarežģītas, kluba finansiālās situācijas dēļ. 5. augustā Barcelona paziņoja, ka, La Liga noteikumu dēļ, Mesi klubā nepaliks, kaut gan abas puses bija vienojušās un gatavas noslēgt jaunu līgumu.[22] Trīs dienas vēlāk, preses konferencē Camp Nou stadionā, Mesi ar asarām acīs paziņoja ka nepaliks Barcelona komandā.[23]

Paris Saint-Germain

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2021. gada 10. augustā Mesi noslēdza divu gadu līgumu ar Paris Saint-Germain. Mesi spēlēja ar 30. numuru — tādu pašu numuru, ar kādu viņš iesāka savu karjeru FC Barcelona.[24] 2023. gada jūnijā Mesi atstāja klubu.[25] Paredzēts, ka viņš pievienosies ASV klubam Maiami "Inter".[26]

Argentīnas izlase

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms debijas Argentīnas izlasē, Mesi bija piedāvājums pārstāvēt Spānijas izlasi. Šo piedāvājumu viņš noraidīja. 2004. gada jūnijā viņš debitēja Argentīnas U20 izlasē draudzības spēlē pret Paragvajas jauniešiem.

2005. gada jūnijā Mesi ar Argentīnas U20 izlasi uzvarēja FIFA Jauniešu čempionātā, kas norisinājās Nīderlandē. Šajā čempionātā Mesi kļuva par labāko vārtu guvēju, gūstot 6 vārtus.

4. augustā Argentīnas izlases treneris Hosē Pekermans Lionelu Mesi iekļāva Argentīnas izlases sastāvā draudzības spēlē pret Ungāriju. Šajā spēlē viņš spēlēja tikai 3 minūtes un saņēma sarkano kartīti. Pirmos vārtus Argentīnas izlases labā Mesi guva draudzības spēlē pret Horvātiju.

Neskatoties uz traumām 2005./2006. gada sezonas beigās, Lionels Mesi tika iekļauts Argentīnas izlases pieteikumā uz 2006. gada FIFA Pasaules kausu. Pirmo spēli pret Kotdivuāras izlasi viņš izlaida. Mesi laukumā devās otrajā spēlē pret Serbijas un Melnkalnes izlasi. Tajā viņš guva vārtus, kļūstot par jaunāko Argentīnas izlases futbolistu, kas ir guvis vārtus FIFA Pasaules kausos. Mesi spēlēja arī astoņdaļfināla spēlē pret Meksiku, 84. minūtē nomainot Havjēru Saviolu.

2007. gada Copa América turnīrā Lionels Mesi spēlēja visas 6 spēlēs, kurās guva divus vārtus. Finālā argentīnieši ar 0:3 zaudēja Brazīlijai. Mesi vārti pusfinālā pret Meksiku tika atzīti par turnīra labākajiem vārtiem. Mesi tika atzīts par turnīra labāko jauno spēlētāju.

Mesi 2008. gada olimpiskajās spēlēs

2008. gadā Mesi piedalījās vasaras olimpiskajās spēlēs, kas norisinājās Pekinā. Sākotnēji FC Barcelona negribēja Mesi laist uz tām. Tikai pēc pārrunām ar galveno treneri Hosepu Gvardiolu, klubs piekrita, ka Mesi dodas uz olimpiskajām spēlēm. Šajās olimpiskajās spēles Argentīna uzvarēja un Mesi kļuva par olimpisko čempionu. Turnīrā Mesi guva divus vārtus — pirmajā spēlē pret Kotdivuāru un ceturtdaļfinālspēlē pret Nīderlandi.

2010. gada FIFA Pasaules kausa trešajā spēle pret Grieķiju, Mesi laukumā devās kā kapteinis. Viņš kļuva par visu laiku jaunāko Argentīnas izlases kapteini. Argentīna no turnīra izstājās, zaudējot ceturtdaļfinālā ar 0:4 Vācijai. Lai arī Mesi neguva vārtus turnīrā, viņš tika virzīts uz turnīra labākā spēlētāja balvu. To ieguva Urugvajas izlases spēlētājs Djego Forlans.

2011. gada Copa América turnīrā Argentīna spēlēja mājās. Viņi izstājās ceturtdaļfinālā pret Urugvaju. Zaudēja pēcspēles 11 m sitienos. Mesi savu 11 m sitienu realizēja. Nevienā spēlē vārtus neguva.

2014. gada FIFA Pasaules kausā Mesi bija Argentīnas līderis un kapteinis. Turnīrā Argentīna nokļuva līdz finālam, kur papildlaikā ar 0:1 piekāpās Vācijai. Mesi tika iekļauts turnīra simboliskajā izlasē un atzīts par turnīra labāko spēlētāju. Mesi visa turnīra laikā guva 4 vārtus.

2015. gada Copa América turnīrā, kas norisinājās Čīlē, Mesi 20. jūnijā nospēlēja 100. spēli Argentīnas izlasē. Viņš kļuva par jaunāko argentīniešu futbolistu, kas to paveicis, un pievienojās četru futbolistu (Havjeram Dzaneti, Roberto Ajalam, Havjeram Maskerano un Djego Simeonem), kas to ir paveikuši.

2018. gada FIFA Pasaules kauss

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mesi 2018. gada Pasaules kausa spēlē pret Nigēriju

Argentīna slikti startēja 2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācijā. Ja Argentīna pēdējā kvalifikācijas spēlē nebūtu uzvarējusi Ekvadoru (uzvarēja ar rezultātu 3:1), tad Argentīna nebūtu kvalificējusies finālturnīram. Šajā spēlē visus trīs vārtus guva Mesi.

2018. gada Pasaules kausa pirmajā spēlē pret Islandes izlasi Lionels Mesi neguva vārtus no 11 m soda sitienu atzīmes. Iespējams tie būtu uzvaru nesošie vārti, jo spēle beidzās ar rezultātu 1:1. Otrajā spēlē pret Horvātijas izlasi Argentīna un Mesi nospēlēja ļoti neizteiksmīgi. Spēle beidzās ar rezultātu 0:3. Trešajā spēlē pret Nigērijas izlasi Mesi guva spēles pirmos vārtus, un Argentīna uzvarēja ar rezultātu 2:1. Ar šo uzvaru Argentīna kvalificējās izslēgšanas spēlēm (argentīnieši tika izslēgšanas spēlēs arī tāpēc, ka Islande zaudēja Horvātijai).

Astoņdaļfināla spēlē pret Francijas izlasi Mesi iedeva divas rezultatīvas piespēles, bet ar to bija par maz. Argentīnas izlase zaudēja ar rezultātu 3:4. 2016. gadā Lionels Mesi jau paziņoja par nespēlēšanu izlasē, bet toreiz argentīnieši izvērsa kampaņu, lai Mesi atgrieztos izlasē. Mesi šī spiediena rezultātā pārdomāja.

2022. gada FIFA Pasaules kauss

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Privātā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 2008. gada, kad Mesi bija 20 gadi, dzīvo kopā ar Antonellu Rokuco (Antonella Roccuzzo). Viņi ir pazīstami kopš Mesi bija 5 gadi. Antonella ir viņa bērnības drauga Lukasa Skaljas (Lucas Scaglia, viņš arī ir futbolists) māsīca. Mesi un Rokuco ir trīs dēli: Tjago (Thiago, dzimis 2012. gadā), Mateo (Mateo, 2015. gadā) un Siro (Ciro, 2018. gadā). Abi apprecējās 2017. gada 30. jūnijā.

Mesi ir tuvas attiecības arī ar māti, tēvu un brāļiem. Mātes Selijas (Celia) attēls ir uztetovēts uz Mesi kreisā pleca. Tēvs Horhe (Jorge) bija viņa aģents no 14 gadu vecuma, bet vecākais brālis Rodrigo (Rodrigo) rūpējas par Mesi dienas plāniem un publicitāti. Savukārt jaunākais brālis Matiass (Matías) un māte pārvalda labdarības organizāciju Leo Messi Foundation.

Mesi 2014. gada jūlijā

Lai arī 13 gadu vecumā devās uz Spāniju, Mesi ir saglabājis ciešas saites ar savu dzimto pilsētu Rosario. Viņš joprojām runā spāņu valodas akcentā, kas raksturīgs šai pilsētai. Mesi īpašumā joprojām ir vecā ģimenes māja, lai gan tajā neviens nedzīvo; māte dzīvo ekskluzīvā dzīvoklī. Mesi ir apgalvojis, ka karjeras izskaņā viņš vēlētos atgriezties komandā Newell's Old Boys, kur viņš spēlēja bērnībā, pirms kļuva par profesionāli.

Visas karjeras laikā iesaistījies labdarības pasākumos, galvenokārt saistītos ar bērniem, kuriem ir dažādas medicīniskas problēmas. Arī viņam bērnībā tika konstatēts augšanas hormona trūkums. Kopš 2004. gada sadarbojas ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fondu (UNICEF). Kopš 2010. gada marta Mesi ir UNICEF labas gribas vēstnieks. Pirmā lielā misija šajā amatā bija dažus mēnešus vēlāk. Janvārī spēcīga zemestrīce nopostīja Haiti, un viņš devās uz Haiti, lai nesenās zemestrīces dēļ nestu sabiedrībai izpratni par bērnu nožēlojamo stāvokli šajā valstī. No tā laika ir piedalījies dažādās UNICEF kampaņās, kas vērstas uz HIV profilaksi, izglītību un bērnu-invalīdu iekļaušanu sabiedrībā. 2013. gada novembrī, sava dēla Tjago pirmajā dzimšanas dienā, kopā ar viņu piedalījās kampaņā, lai palielinātu izpratni par augsto mirstību maznodrošināto bērnu vidū.

Mesi ir izveidojis arī pats savu labdarības organizāciju Leo Messi Foundation, kuras galvenie mērķi ir bērnu veselības aprūpe, izglītība un sportiskās aktivitātes. Organizāciju izveidoja 2007. gadā pēc vīzītes slimnīcā pie slimiem bērniem. Mesi finansē arī medicīnas pētījumus un projektus Argentīnā, Spānijā un arī citur pasaulē. Mesi iegulda līdzekļus arī Argentīnas jauniešu futbolā: finansiāli atbalsta futbola klubu Sarmiento, kas atrodas Rosario apkaimē netālu no Mesi dzimšanas vietas, iegulda līdzekļus Newell's Old Boys un viņu sāncenšu Rosario Central jauniešu sistēmā, kā arī Buenosairesas klubu River Plate un Boca Juniors jauniešu sistēmā.

2013. gadā tika uzsākta izmeklēšana pret Mesi par nodokļu nemaksāšanu. Viņš laika posmā no 2007. līdz 2009. gadam kopā ar tēvu Horhi esot izvairījušies no nodokļu nomaksāšanas par ienākumiem, kas gūti no publiskā tēla izmantošanas komerciālos nolūkos. Šī nauda esot atmazgāta neeksistējošos Belizas un Urugvajas uzņēmumos. Spānijas nodokļu aģentūra apgalvo, ka Mesi un viņa tēvs nav nomaksājuši 4,1 miljonu eiro. 2016. gadā Mesi un tēvs saņēma notiesājošu spriedumu: abiem tika piešķirts 22 mēnešu cietumsods, bet Spānijā ir pieņemta prakse, ja cietumsods ir mazāks par diviem gadiem un pārkāpums ir bijis pirmo reizi, tad tas ir nosacīts sods.

Karjeras statistika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klubu statistika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Statistika atjaunota 2018. gada maijā, pēc sezonas beigām

Sezona Komanda Čempionāts Nacionālais kauss Kontinenta kausi Citi kausi Kopā
Līga Spēles Vārti Sacen. Spēles Vārti Sacen. Spēles Vārti Sacen. Spēles Vārti Spēles Vārti
2003-2004 Valsts karogs: Spānija Barcelona C TD 10 5 - - - - - - - - - 10 5
2003-2004 Valsts karogs: Spānija Barcelona B SDB 5 0 - - - - - - - - - 5 0
2004-2005 SDB 17 6 - - - - - - - - - 17 6
Kopā klubā Barcellona B 22 6 - - - - - - 22 6
2004-2005 Valsts karogs: Spānija Barcelona PD 7 1 CR 1 0 UCL 1 0 - - - 9 1
2005-2006 PD 17 6 CR 2 1 UCL 6 1 SS 0 0 25 8
2006-2007 PD 26 14 CR 2 2 UCL 5 1 SS+SU+KPk 2+1+0 0 36 17
2007-2008 PD 28 10 CR 3 0 UCL 9 6 - - - 40 16
2008-2009 PD 31 23 CR 8 6 UCL 12 9 - - - 51 38
2009-2010 PD 35 34 CR 3 1 UCL 11 8 SS+SU+KPk 1+1+2 2+0+2 53 47
2010-2011 PD 33 31 CR 7 7 UCL 13 12 SS 2 3 55 53
2011-2012 PD 37 50 CR 7 3 UCL 11 14 SS+SU+KPk 2+1+2 3+1+2 60 73
2012-2013 PD 32 46 CR 5 4 UCL 11 8 SS 2 2 50 60
2013-2014 PD 31 28 CR 6 5 UCL 7 8 SS 2 0 46 41
2014-2015 PD 38 43 CR 6 5 UCL 13 10 - - - 57 58
2015-2016 PD 33 26 CR 5 5 UCL 7 6 SS+SU+KPk 2+1+1 1+2+1 49 41
2016-2017 PD 34 37 CR 7 5 UCL 9 11 SS 2 1 52 54
2017-2018 PD 36 34 CR 6 4 UCL 10 6 SS 2 1 54 45
Kopā klubā Barcelona 418 383 68 48 125 100 26 21 637 552
Karjerā kopā 450 394 68 48 125 100 26 21 669 563

Izlases statistika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Statistika atjaunota 2023. gada 16. jūlijā.

Gads Izlase FIFA Pasaules kauss Pasaules kausa
kvalifikācijas spēles 		Copa América Draudzības spēles
un citi turnīri 		Kopā
Spēles Vārti Spēles Vārti Spēles Vārti Spēles Vārti Spēles Vārti
2005 Flag of Argentīna Argentīna - - 3 0 - - 2 0 5 0
2006 3 1 - - - - 4 1 7 2
2007 - - 4 2 6 2 4 2 14 6
2008 - - 6 1 - - 2 1 8 2
2009 - - 8 1 - - 2 2 10 3
2010 5 0 - - - - 5 2 10 2
2011 - - 4 2 4 0 5 2 13 4
2012 - - 5 5 - - 4 7 9 12
2013 - - 5 3 - - 2 3 7 6
2014 7 4 - - - - 7 4 14 8
2015 - - - - 6 1 2 3 8 4
2016 - - 5 3 5 5 1 0 11 8
2017 - - 5 4 - - 2 0 7 4
2018 4 1 - - - - 1 3 5 4
2019 - - - - 6 1 4 4 10 5
2020 - - 4 1 - - - - 4 1
2021 - - 9 5 7 4 - - 16 9
2022 7 7 2 1 - - 5 10 14 18
2023 - - - - - - 3 5 3 5
Kopā izlasē 26 13 60 28 34 13 55 49 175 103

Sasniegumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kluba vai izlases sasniegumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Individuālie sasniegumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Kučitīni ir Lionela mātes uzvārds; spāņu valodas pasaulē bieži lieto gan tēva, gan mātes uzvārdu

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Profile: Lionel Andrés Messi». FC Barcelona. Skatīts: 2018. gada 10. jūnijā.
  2. ↑ «Lionel Messi – Player Profile» (angļu). Transfermarkt. Skatīts: 2018. gada 2. jūlijā.
  3. ↑ «Magical Messi Grabs Hat-trick in Copa America as Argentina Romp into Quarters». The Daily Telegraph. Agence France-Presse. 2016. gada 11. jūnijs. Skatīts: 2016. gada 29. jūnijā. Widely regarded as the best footballer of all time, Lionel Messi ... has sublime balance and is able to dribble past defenders with almost inhuman ease.
  4. ↑ 4,0 4,1 Reuters. «Maradona proclaims Messi as his successor». China Daily, 2006-02-25. Skatīts: 2006-10-08.
  5. ↑ «New video emerges of Lionel Messi playing for Central Cordoba aged 8» (angļu). 101greatgoals.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-02-20. Skatīts: 2018-06-21.
  6. ↑ 6,0 6,1 Richard Williams. «Messi has all the qualities to take world by storm». The Guardian, 2006-02-24. Skatīts: 2008-05-03.
  7. ↑ «Lionel Messi». worldsoccer.about.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-01-24. Skatīts: 2008-05-03.
  8. ↑ Ian Hawkey. «Lionel Messi on a mission». The Times (London), 2008. gada 20. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 30. augustā. Skatīts: 2009. gada 30. maijs.
  9. ↑ 9,0 9,1 «The new messiah». FIFA.com. 2006. gada 5. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-12-25. Skatīts: 2006-07-25. Arhivēts 2013-12-25 Wayback Machine vietnē.
  10. ↑ Sky Sports | Football | Internationals | Argentina[novecojusi saite]
  11. ↑ «Meteoric rise in three years». fcbarcelona.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-09-06. Skatīts: 2008-05-03.
  12. ↑ «Barcelona star Lionel Messi sets new goal-scoring record» (angļu). Guinness World Records News. 2012. gada 10. decembris. Skatīts: 2018. gada 5. jūlijā.
  13. ↑ «Watch Lionel Messi score to pass Raul for most goals in the UCL group stage». FOX Sports (en-US). Skatīts: 2021-08-11.
  14. ↑ «Messi nets 500th goal for Barcelona». ESPN.com (angļu). 2017-04-23. Skatīts: 2021-08-11.
  15. ↑ «Real Madrid-Barcelona: Celebrations in enemy territory». MARCA in English (angļu). 2017-04-24. Skatīts: 2021-08-11.
  16. ↑ «Messi marks European century in Barca win». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2021-08-11.
  17. ↑ «Lionel Messi signs new deal through 2020/21 season». www.fcbarcelona.com (angļu). Skatīts: 2021-08-11.
  18. ↑ «Barcelona 1-0 Atletico Madrid». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2021-08-11.
  19. ↑ «Lionel Messi's heaviest defeats: Barcelona's 8-2 loss to Bayern is star's worst by some way». The National. Skatīts: 2021-08-11.
  20. ↑ «Yahoo is now a part of Verizon Media». consent.yahoo.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-08-11. Skatīts: 2021-08-11.
  21. ↑ «Messi officially becomes a free agent as superstar's Barcelona contract expires | Goal.com». www.goal.com. Skatīts: 2021-08-11.
  22. ↑ «Lionel Messi 'shocked' and 'surprised' at Barcelona contract collapse». Sky Sports (angļu). Skatīts: 2021-08-11.
  23. ↑ «Leo Messi: 'I feel so sad to be leaving the club I love'». www.fcbarcelona.com (angļu). Skatīts: 2021-08-11.
  24. ↑ «Messi joins PSG on two-year deal». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2021-08-11.
  25. ↑ «PSG manager Galtier confirms Messi departure». BBC Sport (en-GB). Skatīts: 2023-06-10.
  26. ↑ Robert Summerscales. «Inter Miami Celebrate With Cheeky Tweet After Winning Lionel Messi Transfer Battle». Futbol on FanNation (angļu), 2023-06-07. Skatīts: 2023-06-10.
  27. ↑ «Ar Martinesa vārtiem pagarinājumā Argentīna triumfē Copa América». Sportacentrs.com. 2024. gada 15. jūl.
  28. ↑ «FIFA par gada labāko futbolistu nosauc “dzīvo leģendu” Mesi | Sportazinas.com». www.sportazinas.com. 2024. gada 15. janv.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apbalvojumi
Priekštecis:
Valsts karogs: Portugāle Krištianu Ronaldu
Valsts karogs: Portugāle Krištianu Ronaldu
Valsts karogs: Horvātija Luka Modričs
Valsts karogs: Francija Karīms Benzemā 		Zelta bumbas ieguvējs
2009, 2010, 2011, 2012
2015
2019, 2021
2023 		Pēctecis:
Valsts karogs: Portugāle Krištianu Ronaldu
Valsts karogs: Portugāle Krištianu Ronaldu
Valsts karogs: Francija Karīms Benzemā
nav zināms
Priekštecis:
Valsts karogs: Portugāle Krištianu Ronaldu 		FIFA Gada futbolists
2009 		Pēctecis:
balva netiek pasniegta
Priekštecis:
balva izveidota 		UEFA Eiropas labākā spēlētāja balva
2010.–2011. gada sezona 		Pēctecis:
Andress Injesta
Zelta bumba (1956–2009)
FIFA Zelta bumba (2010–2015)
Zelta bumba (2016–pašlaik)
Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs
Neoficiālās olimpiskās spēles
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Lionels_Mesi&oldid=4155319"