Negeste

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jersikas (Letijas) teritorijas variācijas 12.-13.gs. pēc dažādām vēstures kartēm.

Negeste, arī Nigaste (latīņu: Negeste, Egeste) bija latgaļu Jersikas valsts pilsnovads (latīņu: castrum Negeste), kas atradās Ogres upes augšgalā. Pilsnovads pieminēts 1211. gada Jersikas dalīšanas un 1213.gada zemju pārdales dokumentos. Sākumā Negestes pilsnovads tika ordenim [1], bet pēc bīskapam Alberta atgriešanās Livonijā 1213. gadā viņš panāca Jersikas zemju pārdali [2].

Negestes pilsnovads tika apvienots ar Mārcienas pilsnovadu un piešķirts bīskapa vasaļiem fon Tīzenhauzeniem, izveidojot Bērzaunes pilsnovadu, kas līdz Livonijas konfederācijas sabrukumam ietilpa Rīgas arhibīskapijas sastāvā. Novada rietumos atradās Ērgļu pils.

Galvenais pilskalns[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tiek uzskatīts, ka novada centrs bijis Dārznīcas pilskalns, jo dažus kilometrus uz ziemeļiem atradušās Nigestes mājas, kas tagad nojauktas.

Robežas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļos - Tālavas zemes Dzērbene un Piebalga, austrumos - Cesvaines pilsnovads, dienvidos - Mārcienas pilsnovads, bet rietumos - Autines pilsnovads un Kokneses valsts.

Jersikas zemju dalīšana (1211.-1213.)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1211. gada rudenī Livonijas bīskaps un Zobenbrāļu ordenis sadalīja iegūtās Jersikas ķēniņa zemes, pie kam Zobenbrāļu ordenis ieguva Cesvaini, Negesti, Zerdeni un Aleni, bet bīskaps Autīni, Asoti, Lepeni un daļu Bebernines.
  • 1213. gadā daļa Jersikas zemju tika apmainītas un Livonijas bīskaps atguva Cesvaini, Negesti, Zerdeni, Asoti, Lepeni, bet ordenim palika tikai Alene un Autīne.

Pilsnovada teritorija mūsdienās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Negestes pilsnovada teritorijā mūsdienās daļēji atrodas Madonas novads (Aronas pagasts) un Ērgļu novads.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]