Pieminekļi Rīgā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Piemineklis "Bruņumašīna" Pulka ielā Rīgā - Pārdaugavā

Pieminekļi Rīgā ir monumentālās un dekoratīvās mākslas objekti (pieminekļi, skulptūras, piemiņas memoriāli), kas atrodas Rīgas teritorijā. Tie uzstādīti pilsētvidē par godu atsevišķiem vēstures notikumiem vai nozīmīgām vēsturiskām personām.

Pieminekļi un memoriāli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šis saraksts ir nepilnīgs; Tu vari palīdzēt, to papildinot.

Pieminekļi vēsturiskiem notikumiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pieminekļi vēsturiskām personām[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Piemineklis Livonijas ģenerālgubernatoram Filipo Pauluči
  • Rīgas pilsētas mēra Georga (Džordža) Armitsteda un dzīvesbiedres Sesilas Pihlau, Rīgas Kanālmalas apstādījumos. Autors: tēlnieks A. Vārpa. Pieminekli atklāja Viņas Majestāte Karaliene Elizabete II, 2006. gada 18. ok
  • Blaumaņa piemineklis (tēlnieks Teodors Zaļkalns, 1929)
  • Sudrabu Edžus piemineklis (tēlnieks Ojārs Siliņš 1957), Kanālmalas apstādījumos, Kronvalda parkā netālu no Kongresu nama
  • Piemineklis Johanam Gotfrīdam Herderam, Vecrīgā, Herdera laukumā.
  • Piemineklis Oskaram Kalpakam
  • Raiņa piemineklis (arhitekts ir Dzintars Driba, projektu īstenoja tēlnieki Laimonis Blumbergs un Aivars Gulbis, 1957)
  • Piemineklis Mihailam Tālam (tēlnieks Oļegs Skarainis, arhitekti Guntis Sakne un Lelde Šterna, 2000) Vērmanes dārzs
  • Barklaja de Tolli piemineklis (oriģināla autors tēlnieks Vilhelms Vandšneiders, 1913; atjaunotā pieminekļa kopijas autori tēlnieki Aleksejs Murzins un Ivans Korņejevs, 2002)
  • Piemineklis Eduardam Smiļģim
  • Piemineklis Aleksandram Čakam Ziedoņdārzā (atklāts 1981. gadā, arhitekts Oļģerts Ostenbergs, tēlniece Lūcija Žurgina)
  • Piemineklis Krišjānim Baronam Vērmaņdārzā
  • Dzejnieka Aleksandra Puškina (1799.-1837.) piemineklis Kanāmalas apstādījumos pie Kronvalda parka Rīgā. Autori: tēlnieks A. Taratinovs, arhitekti M. Korsi un M. Lejnieks. Piemineklis atklāts 2009. gada 22. augustā.
  • Piemineklis ķīmiķim Paulam Valdenam Rīgas Kanālmalas apstādījumos (pretī LU Bioloģijas fakultātes centrālajai ieejai). Autori: tēlnieks Andris Vārpa, arhitekts - Arno Heinrihsons. Piemineklis atklāts 2003. gada 14. oktobrī.
  • Piemineklis Rūdolfam Blaumanim Rīgā, Kanālmalas apstādījumos pretī Bastejkalnam, iepretim gājēju tiltiņam un pirmajai Rīgas gāzes fabrikai (pirms tam divas reizes mainīta pieminekļa atrašanās vieta). Tēlnieks T. Zaļkalns (1929.).
  • Piemineklis zinātniekam, akadēmiķim Mstislavam Keldišam (tēlnieks Ļevs Bukovskis, arhitekts Georgs Baumanis) Rīgā. Atklāts 1978. gadā. Atrodas kanālmalas apstādījumos Raiņa bulvāra malā, pretī Latvijas Universitātes ēkai Raiņa bulvārī.
  • Piemineklis komponistam Alfrēdam Kalniņam Rīgā, Kanālmalas apstādījumos (tēln. T. Zaļkalna mets, izpild. Kārlis Baumanis, arh. Ilgvars Batrags un Georgs Baumanis).
  • Piemiņas zīme Voldemāram Irbītem Rīgā, Brīvības ielas malā pie Dailes teātra apstādījumos.
  • Piemiņas zīme Garlībam Merķelim Rīgā, t.s. Vērmanes dārzā (Merķeļa ielas malā).
  • Piemineklis Krišjānim Baronam Rīgā, Kirova parkā (tag. Vērmanes dārzā), atzīmējot 150 gadus kopš viņa dzimšanas. Autori: tēlniece L. Davidova-Medene, arhit. G. Asaris. Atklāts 1985. gada 31. oktobrī.
  • Piemineklis māksliniekam Kārlim Padegam Rīgā, Vērmanes dārzā, Merķeļa ielas malā – pretī Latviešu biedrības namam, kur 1934. gadā reāli notikusi K. Padega gleznu izstāde „Brīvā dabā”. Izgatavots 1997/1998. gadā, uzstādīts un atklāts 1998. gada 26. jūnijā.
  • Vilhelma Ostvalda piemineklis Rīgā, Kr. Barona ielā

Piemiņas skulptūras pilsētas kapsētās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dekoratīvas skulptūras[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Skulptūra Mūrnieku ielā, Rīgā
  • Brēmenes muzikantu skulptūra Vecrīgā
  • Skulptūra "Miera deja" Rīgas Kanālmalas apstādījumos. XX gs. 70. gadi. Tēlniece Pārsla Zaļkalne.
  • Skulptūra "Mana zeme» (tēlniece Aleksandra Briede). Bronza. Atklāts 1968. gadā Kanālmalas zālienā pretī Latvijas Universitātes ēkai.
  • Tēlnieka Andra Vārpas skulptūra - veltījums zirgu tramvaja pirmsākumiem Rīgā - pie Mazās Kalna ielas (Siena tirgus skvērā).
  • Skulptūra "Ako galva" Rīgā, Līvu laukumā.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]