Pieminekļi Rīgā
Izskats
Pieminekļi Rīgā ir monumentālās un dekoratīvās mākslas objekti (pieminekļi, skulptūras, piemiņas memoriāli), kas atrodas Rīgas teritorijā. Tie uzstādīti pilsētvidē par godu atsevišķiem vēstures notikumiem vai nozīmīgām vēsturiskām personām.
Pieminekļi un memoriāli
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Šis saraksts ir nepilnīgs; Tu vari palīdzēt, to papildinot.
Pieminekļi vēsturiskiem notikumiem
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Brīvības piemineklis (arhitekts Ernests Štālbergs, tēlnieks Kārlis Zāle, 1935)
- Piemineklis Sudrabkalniņš, veltīts Rīgas aizstāvjiem 1919. gadā pret bermontiešu uzbrukumu (tēlnieks Kārlis Zāle, arhitekts Ernests Štālbergs, 1937)
- Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem (tēlnieki Ļevs Bukovskis un Aivars Gulbis, 1985)
- Piemineklis Lucavsalas aizstāvjiem (arhitekts Epingers, 1891)
- Piemineklis pirmajam latviešu teātrim Kronvalda parkā.
-
Brīvības piemineklis
-
Barikāžu piemineklis Vecrīgā
-
Piemiņas akmens pie Rīgas Horālās sinagogas memoriāla
Pieminekļi vēsturiskām personām
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Piemineklis Livonijas ģenerālgubernatoram Filipo Pauluči;
- Piemineklis Rīgas pilsētas mēram Georgam (Džordžam) Armitstedam un viņa dzīvesbiedrei Sesilai Pihlau, Rīgas Kanālmalas apstādījumos. Autors: tēlnieks Andris Vārpa. Pieminekli atklāja karaliene Elizabete II 2006. gada 18. oktobrī;
- Blaumaņa piemineklis (tēlnieks Teodors Zaļkalns, 1929);
- Sudrabu Edžus piemineklis (tēlnieks Ojārs Siliņš 1957), Kanālmalas apstādījumos, Kronvalda parkā netālu no Kongresu nama;
- Piemineklis Johanam Gotfrīdam Herderam Vecrīgā, Herdera laukumā;
- Piemineklis Oskaram Kalpakam tēlnieks Gļebs Panteļejevs, arhitekts Andris Veidemanis (2006);
- Raiņa piemineklis (arhitekts Dzintars Driba, projektu īstenojuši tēlnieki Laimonis Blumbergs un Aivars Gulbis, 1957);
- Piemineklis Mihailam Tālam (tēlnieks Oļegs Skarainis, arhitekti Guntis Sakne un Lelde Šterna, 2000) Vērmanes dārzā;
- Barklaja de Tolli piemineklis (oriģināla autors tēlnieks Vilhelms Vandšneiders, 1913; atjaunotā pieminekļa kopijas autori tēlnieki Aleksejs Murzins un Ivans Korņejevs, 2002);
- Piemineklis Eduardam Smiļģim;
- Piemineklis Aleksandram Čakam Ziedoņdārzā (atklāts 1981. gadā, arhitekts Oļģerts Ostenbergs, tēlniece Lūcija Žurgina);
- Piemineklis Krišjānim Baronam Vērmaņdārzā;
- Dzejnieka Aleksandra Puškina (1799.-1837.) piemineklis Kanāmalas apstādījumos pie Kronvalda parka Rīgā. Autori: tēlnieks A. Taratinovs, arhitekti M. Korsi un M. Lejnieks. Piemineklis atklāts 2009. gada 22. augustā;
- Piemineklis ķīmiķim Paulam Valdenam Rīgas Kanālmalas apstādījumos (pretī LU Bioloģijas fakultātes centrālajai ieejai). Autori: tēlnieks Andris Vārpa, arhitekts - Arno Heinrihsons. Piemineklis atklāts 2003. gada 14. oktobrī;
- Piemineklis Rūdolfam Blaumanim Rīgā, Kanālmalas apstādījumos pretī Bastejkalnam, iepretim gājēju tiltiņam un pirmajai Rīgas gāzes fabrikai (pirms tam divas reizes mainīta pieminekļa atrašanās vieta). Tēlnieks T. Zaļkalns (1929.);
- Piemineklis zinātniekam, akadēmiķim Mstislavam Keldišam (tēlnieks Ļevs Bukovskis, arhitekts Georgs Baumanis) Rīgā. Atklāts 1978. gadā. Atrodas kanālmalas apstādījumos Raiņa bulvāra malā, pretī Latvijas Universitātes ēkai Raiņa bulvārī;
- Piemineklis komponistam Alfrēdam Kalniņam Rīgā, Kanālmalas apstādījumos (tēln. T. Zaļkalna mets, izpild. Kārlis Baumanis, arh. Ilgvars Batrags un Georgs Baumanis);
- Piemiņas zīme Voldemāram Irbītem Rīgā, Brīvības ielas malā pie Dailes teātra apstādījumos;
- Piemiņas zīme Garlībam Merķelim Rīgā, t.s. Vērmanes dārzā (Merķeļa ielas malā);
- Piemineklis Krišjānim Baronam Rīgā, Kirova parkā (tag. Vērmanes dārzā), atzīmējot 150 gadus kopš viņa dzimšanas. Autori: tēlniece Lea Davidova-Medene, arhit. Gunārs Asaris. Atklāts 1985. gada 31. oktobrī;
- Piemineklis māksliniekam Kārlim Padegam Rīgā, Vērmanes dārzā, Merķeļa ielas malā – pretī Latviešu biedrības namam, kur 1934. gadā notika K. Padega gleznu izstāde „Brīvā dabā”. Izgatavots 1997/1998. gadā, uzstādīts un atklāts 1998. gada 26. jūnijā;
- Vilhelma Ostvalda piemineklis Rīgā, Kr. Barona ielā
-
Piemineklis Livonijas ģenerālgubernatoram Filipo Pauluči
-
Raiņa piemineklis
-
Aleksandra Puškina piemineklis
-
G.Armitsteds ar dzīvesbiedri Cecīliju Pihlavu Kanālmalas apstādījumos
-
Piemineklis Mihailam Tālam
-
Piemineklis Rūdolfam Blaumanim
-
Piemineklis Oskaram Kalpakam
-
Sudrabu Edžus piemineklis
-
Piemiņas zīme Voldemāram Irbītem Rīgā, Brīvības ielas malā pie Dailes teātra apstādījumos
-
Piemineklis zinātniekam Vilhelmam Ostvaldam Rīgā, Vērmanes dārzā, Kr. Barona ielas malā, pretim Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkai un Benjamiņu namam (Kr. Barona 12)
-
Piemineklis māksliniekam Kārlim Padegam Rīgā, Vērmanes dārzā, Merķeļa ielas malā – pretī Latviešu biedrības namam, kur 1934. gadā notikusi K. Padega gleznu izstāde „Brīvā dabā”
Piemiņas skulptūras pilsētas kapsētās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kapa piemineklis pirmajam Latvijas Valsts prezidentam Jānim Čakstem Rīgas Meža kapos;
- Raiņa kapa piemineklis atrodas Raiņa kapos, Rīgā (arhitekts Pēteris Ārends, tēlnieks Kārlis Zemdega, 1935);
- Kapa piemineklis Latvijas valstsvīram Z. A. Meierovicam Rīgas Meža kapos (tēlnieks Žanis Smiltnieks, 1929);
- Mailingeru ģimenes kapa piemineklis Lielajos kapos Rīgā;
- Krišjāņa Barona kapa piemineklis Lielajos kapos Rīgā.
-
Piemineklis Rīgas Brāļu kapos
-
Jāņa Čakstes piemineklis
-
Mailingeru ģimenes kapa piemineklis Lielajos kapos Rīgā
-
Krišjāņa Barona kapa piemineklis Lielajos kapos Rīgā
-
Āronu Matīsa kapa piemineklis Lielajos kapos Rīgā
Dekoratīvas skulptūras
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Skulptūra Mūrnieku ielā, Rīgā
- Brēmenes muzikantu skulptūra Vecrīgā;
- Skulptūra "Miera deja" Rīgas Kanālmalas apstādījumos. XX gs. 70. gadi. Tēlniece Pārsla Zaļkalne;
- Skulptūra "Mana zeme" (tēlniece Aleksandra Briede). Bronza. Atklāta 1968. gadā Kanālmalas zālienā pretī Latvijas Universitātes ēkai;
- Skulptūra "Mediķi pasaulei", tēlnieks Aigars Bikše. Atklāta 2020. gada 16. jūnijā;
- Tēlnieka Andra Vārpas skulptūra - veltījums zirgu tramvaja pirmsākumiem Rīgā - pie Mazās Kalna ielas (Siena tirgus skvērā);
- Skulptūra "Ako galva" Rīgā, Līvu laukumā.
-
Skulptūra Mūrnieku ielā
-
Skulptūra pie Vanšu tilta
-
Skulptūra "Miera deja" Rīgas Kanālmalas apstādījumos
-
Skulptūra "Mana zeme"
-
Skulptūra Alberta laukumā
-
Tēlnieka Andra Vārpas skulptūra
-
Skulptūra "Ako galva"
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pieminekļi Rīgā |
- Rīgas pieminekļi (latviski)
- Rīgas kultūras pieminekļi (latviski)
Bibliogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ojārs Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga : Nacionālais apgāds, 2007. ISBN 9789984263069.