Rīgas satiksme

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Rīgas Satiksme)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Rīgas satiksme
Riga rs logo.png
Veids Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību
Dibināts 2003. gada 20. februārī
Galvenais birojs Karogs: Latvija Latvija, Rīga
Vadība Leons Bemhens (valdes priekšsēdētājs)
Darbinieki aptuveni 4400 (2012.gadā)
Nozare Sabiedriskā transporta pārvadājumi, maksas autostāvietu apsaimiekošana, transporta noma
Mājaslapa www.rigassatiksme.lv

Rīgas satiksme ir Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Uzņēmums veic pasažieru pārvadājumus Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē ar autobusiem, trolejbusiem un tramvajiem. Rīgas Satiksme apkalpo arī Rīgas autostāvvietas. 2014. gadā "Rīgas satiksme" nodrošina autobusu satiksmi (476 autobusi, 55 autobusu maršruti), trolejbusu satiksmi (354 trolejbusi, 19 trolejbusu maršruti), tramvaju satiksmi (267 tramvaju vagoni, 10 tramvaju maršruti)[1], kā arī apsaimnieko 4860 autostāvvietas.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1992. gadā tika reorganizēts valsts uzņēmums "Rīgas autobusu parks", kā rezultātā Rīgas pilsētas pasažieru pārvadāšanai tika izveidoti divi pašvaldības uzņēmumi - autobusu parki "Imanta" un "Tālava". Autobusu parks "Imanta" pasažieru pārvadājumus veica Daugavas kreisajā krastā, savukārt "Tālava" - upes labajā krastā. Autobusu tehniskais stāvoklis abos uzņēmumos bija slikts. Tolaik būtisku atspaidu uzņēmumi guva, saņemot lietoto autobusu dāvinājumus no Zviedrijas, Dānijas, Vācijas un Holandes. Ņemot vērā autobusu slikto tehnisko stāvokli, 1993. gadā uzņēmumi sāka interesēties par Pasaules Bankas kredīta iespējām, lai iegādātos jaunus autobusus un uzsāktu tehniskās apkopes centru celtniecību un rekonstrukciju. 1997. gadā tika parakstīts līgums par Pasaules Bankas aizdevumu, un jau novembrī saņemti pirmie 52 Mercedes-Benz autobusi. 2001. gadā Rīgas pašvaldība uzsāka autobusu atjaunošanas programmu, plānojot iegādāties 355 autobusus.

Vienots uzņēmums — "Rīgas satiksme" — tika dibināts 2003. gada 20. februārī, atbilstoši Rīgas domes lēmumam apvienojot pašvaldības uzņēmumus — autobusu parkus "Imanta" un "Tālava". Apvienošanās tika atzinīgi novērtēta, jo, izveidojot vienotu uzņēmumu "Rīgas satiksme", bija panākta pozitīva naudas plūsma un sabalansēta maksājumu bilance par iegādātajiem autobusiem. Uzņēmums sākotnēji nodarbojās tikai ar autobusu satiksmes nodrošināšanu Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē. 2005. gada 1. janvārī SIA Rīgas Satiksme apvienojās ar SIA Tramvaju un Trolejbusu Pārvalde, SIA Rīgas Autostāvvietas un SIA Rīgas Domes autobāze, tādējādi izveidojot lielāko Rīgas pašvaldības uzņēmumu.

Sākot ar 2009. gada 1. maiju, Rīgas sabiedriskajā transportā darbojas elektroniskie norēķini. Rīgas sabiedriskā transporta norēķinu karti sauc e-talons.[3]

No 2012. gada 1. janvāra "Rīgas satiksme" organizē minibusu pasažieru pārvadājumus.

2013. gada nogalē tika dibināta pilnsabiedrība "Rīgas mikroautobusu satiksme".

Ar 2016. gada jūniju Rīgā mainās vairāku desmitu pieturvietu (39) nosaukumi autobusu, trolejbusu un tramvaju maršrutos.[4]


Pasažieru skaits[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgā ar sabiedrisko transportu pārvadāto pasažieru skaits.[5]

Pasažieru pārvadājumu statistika 2016. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apkopotie statistikas dati par 2016. gadu liecina, ka Rīgas Satiksme sabiedriskajā transportā kopumā pārvadājusi 143 396 276 pasažierus. Rīgas Satiksme Latvijas galvaspilsētā nodrošināja pasažieru pārvadāšanu 55 autobusu, 19 trolejbusu un 9 tramvaju maršrutos, no kuriem vispopulārākie bija 3. autobusu, 15. trolejbusu un 6. tramvaju maršruti. Vidējais sabiedriskā transporta ātrums bija 17,33 km/h.[6]

Autobuss

Trolejbuss

Tramvajs

Nakts satiksme

  • Nakts autobusos kopā: 103 258
    • Visvairāk pasažieru pārvadāts: N1 — 14 269
    • Vismazāk pasažieru pārvadāts: N10 — 9619

Pasažieru pārvadājumu statistika 2012. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apkopotie statistikas dati par 2012. gadu liecina, ka Rīgas Satiksme sabiedriskajā transportā kopumā pārvadājusi 141 371 688 pasažierus. Rīgas Satiksme Latvijas galvaspilsētā nodrošināja pasažieru pārvadāšanu 53 autobusu, 20 trolejbusu un 9 tramvaju maršrutos, no kuriem vispopulārākie bija 3. autobusu, 15. trolejbusu un 7. tramvaju maršruti. Vidējais sabiedriskā transporta ātrums autobusiem bija 20,95 km/h, trolejbusiem 15,72 km/h, bet tramvajiem 15,99 km/h.[6]

Autobuss

Trolejbuss

Tramvajs

Pasažieru pārvadājumu statistika 2011. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011. gadā "Rīgas satiksme" kopumā pārvadāja 140 447 176 pasažierus, kas bija par 5% vairāk nekā 2010.gadā. Autobusos tika pārvadāti 62 174 292 pasažieri, trolejbusos — 46 221 833, tramvajos — 32 051 051 pasažieris.

Autobusi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Autobuss Mercedes-Benz Citaro O530L.

Nodibinoties uzņēmumam, ritošais sastāvs pamazām tika atjaunots, nomainot vecos Ikarus firmas autobusus ar jauniem Ikarus midibusu modeļiem kā arī ar jauniem firmas Solaris autobusiem, Mercedes-Benz Citaro un Mercedes-Benz O345 autobusiem. Lielākajā daļā autobusu līdz 2009. gada 1. aprīlim strādāja arī konduktori, tomēr to trūkuma dēļ dažos autobusu maršrutos konduktora pienākumus veica autobusu vadītāji. Kopš 2009. gada 1. aprīļa arī autobusos ir ieviests E-talons.

Trolejbusi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trolejbusi uzņēmumā Rīgas Satiksme tika sākti izmantot 2005. gada sākumā, kad uzņēmumā tika iekļauta SIA Tramvaju un Trolejbusu pārvalde. Ritošajā sastāvā tiek izmantoti gan vecie, gan jaunie Škoda trolejbusu modeļi, viens MAZ trolejbuss, gan 11 Baltkrievijas AKSM-321 trolejbusi, viens AKSM-311 trolejbuss, gan arī jaunie Solaris Trollino 18 trolejbusi. Tāpat kā tramvajos, arī trolejbusos sākotnēji strādāja konduktori, bet 2008. gada 1. martā tika ieviesti kompostieri. No 2009. gada 1. aprīļa tos aizvietoja e-talons.

Patlaban ir pabeigta visu 150 jauno Škoda 24Tr Irisbus trolejbusu iepirkšana. 60 no tiem nav aprīkoti ar dīzeļģeneratoru, bet pārējie visi ir aprīkoti ar dīzeļģeneratoru. 9. un 27. trolejbusu maršrutā trolejbusi pa Rīgas centru brauc, izmantojot iebūvēto dīzeļģeneratoru.

Šobrīd tiek iepirkti arī jauni Škoda 27Tr Solaris trolejbusi.

Tramvaji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tramvajs Škoda 15T Rīgā.
Tramvajs Tatra T3A Rīgā.

Tāpat kā trolejbusi, arī tramvaji uzņēmumā tika iekļauti 2005. gada sākumā, kad uzņēmumā tika iekļauta SIA Tramvaju un Trolejbusu pārvalde. Tramvaju satiksmes nodrošināšanai tiek izmantoti Čehijā ražotie Tatra T3 tramvaji (Rīgas modifikācija Tatra T3A), kā arī neliels skaits Tatra T6B5 tramvaju (Rīgā pēc renovācijas zināmi kā Tatra T3MR).

Rīgas Satiksme 2010. gadā plānoja vecos tramvajus nomainīt pret 20 jauniem Škoda 15T Riga (ForCity) tramvajiem. Tie atšķiras no parastajiem Škoda 15T tramvajiem ar savādāku priekšu, krāsojumu un savādāku atstatumu starp riteņiem. Pirmie 20 jaunie tramvaji kursēja 6. tramvaju maršrutā. 2010. gada 29. martā tika saņemts pirmais jaunais tramvajs, bet kopš 2010. gada 1. jūnija pirmais zemās grīdas tramvajs Škoda 15T bija sācis braukt pa 6. tramvaju maršrutu.[7] Pārējie 19 tramvaji tika piegādāti līdz 2011. gada beigām. 2012. gadā Rīga saņēma vēl 6 zemās grīdas tramvajus ar 4 sekcijām, kurus visus piegādāja tā paša gada beigās. Savukārt, kopš 2013. gada 7. februāra zemās grīdas tramvaji kursē arī pa 11. tramvaju maršrutu. Bet šī gada aprīlī Rīga saņēma vēl vienu zemās grīdas tramvaju Imantas virzienam. Savukārt no 2017. gada 5. jūnija zemās grīdas tramvaji brauc arī pa atjaunoto 1. tramvaju maršrutu (4. un 6. maršruta apvienojums), pārējos vēl 19 tramvajus cer piegādāt līdz šā gada beigām.

Tramvajos sākumā strādāja arī konduktori, bet 2007. gada 1. martā tos nomainīja kompostieri, kurus 2009. gada 1. aprīlī aizvietoja E-talons.

Jaunajos tramvajos ir pieejams biļešu automāts.

Darbaspēks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Rīgas satiksmē" 2012. gada sākumā strādāja 4386 darbinieki — no tiem 66% bija vīrieši, bet 34% sievietes. Uzņēmuma darbinieku vidējais vecums ir 48 gadi. Visvairāk uzņēmumā strādā transportlīdzekļu vadītāji — pirmajā vietā ir autobusu, otrajā trolejbusu, bet trešajā tramvaju vadītāji. Otra lielākā grupa ir remontstrādnieki — viņu ikdienas darbs saistīts ar transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa uzturēšanu un citiem darbiem, lai sabiedriskais transports varētu piedalīties kopējā satiksmē. Aptuveni 23% uzņēmumā strādājošo ir augstākā izglītība. Uzņēmums savus darbiniekus izglīto, rīkojot dažādus iekšējos seminārus, kursus un apmācības.

Avārijas un incidenti, kur iesaistīti Rīgas Satiksme transportlīdzekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saraksts ar avārijām, kurās iesaistīti RP SIA Rīgas satiksmei piederošie transportlīdzekļi.

2010
  • 2010. gada 25. aprīlis — 23. autobusa avārija Baložos pie "Meža iela" autobusa pieturas. Autobusa vadītājs bijis alkohola reibumā. Avārijā 4 ievainotie un 3 bojā gājušie.[8]
2012
  • 2012. gada 12. novembris — 40. maršruta autobusa vadītājs Juglā, Kvēles ielā priekšlaicīgi aiztaisīja durvis kā rezultātā, tajās tika iespiests cilvēks un vilkts pa zemi. Ievainotā sieviete vēlāk slimnīcā no gūtajām traumām mirusi.[9]
2014
  • 2014. gada 26. maijs — 18. maršruta trolejbusa vadītāja Rīgā, Čaka ielā vadot t-līdz notrieca māti ar bērnu pie gājēju pārejas. Abi ievainotie vēlāk miruši.[10]
  • 2014. gada 17. decembris — 36. maršruta autobuss Rīgā, Kleistu ielā sadūrās ar kravas automašīnu, kura iebrauca pretējā braukšanas joslā[11]. Cietuši 11 autobusa pasažieri, 3 smagā stāvoklī[12]. Avārijas vietā mira baļķu vedēja vadītājs.[13]
2016
  • 2016. gada 1. maijs — Zem Rīgas Satiksmes maršruta autobusa pie Gogoļa ielas "Centrāltirgus" pakļuvis gājējs, kurš notikuma vietā gāja bojā. Ielu šajā vietā var šķērsot tikai caur gājēju tuneli[14]
  • 2016. gada 15. augusts — 17. maršruta trolejbuss Rīgas centrā, Brīvības ielā sadūrās ar astoņām vieglajām automašīnām,negadījumā tika ievainots viens cilvēks. Sākotnēji izskanēja versija, ka avārija notika tehnisku iemeslu dēļ, taču vēlāk, analizējot transportlīdzekļa video ierakstus, atklājās, ka avārija notikusi vadītāja kļūdas dēļ.[15]
  • 2016. gada 30. decembris — 10. maršruta tramvajs ar borta numuru 30841 Pārdaugavā, Uzvaras bulvārī noskrēja no sliedēm un ietriecās taksometrā. Cietušo nav. Negadījuma dēļ ilgstoši tika apturēta 2.,4.,5. un 10.tramvaja kustība.[16]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Informācija par maršrutiem
  2. Autostāvvietu pakalpojumi
  3. Kas ir e talons un kā to lietot?
  4. [1]
  5. Apollo — Ziņas: Metro Rīgā: utopija vai realitāte
  6. 6,0 6,1 2010.gadā "Rīgas satiksme" sabiedriskajā transportā pārvadājusi vairāk nekā 133 miljonus pasažieru, rigassatiksme.lv, 25.01.2011.
  7. Pirmos pasažierus uzņems zemās grīdas tramvajs, delfi.lv, 01.06.2010.
  8. «Rīgas satiksmes autobusa avārijā trīs bojāgājušie». ir.lv. 2010. gada 25. aprīlī.
  9. «Slimnīcā nomirst sieviete, kura iespiesta autobusa durvīs un vilkta pa zemi». apollo.lv. 2012. gada 13. novembrī.
  10. «papildināts (15:26) - Rīgā uz gājēju pārējas trolejbuss nāvējoši sabrauc bērnu; meklē aculieciniekus». Diena. 2014. gada 26. maijā.
  11. «Pēc avārijas ar kravas automašīnu autobusa šoferis ir smagā stāvoklī». lsm.lv. 2014. gada 18. decembrī.
  12. «Pēc baisās avārijas Kleistu ielā smagā stāvoklī slimnīcā ir trīs cilvēki». Delfi.lv. 2014. gada 18. decembrī.
  13. «VIDEO: Traģiska avārija Imantā; ir bojāgājušais un vairāki cietušie». Skaties.lv. 2014. gada 17. decembrī.
  14. «"Rīgas satiksmes" autobuss pie Centrāltirgus sabrauc gājēju; traģiska avārija arī Talsu novadā». Kasjauns.lv. 2016. gada 1. maijā.
  15. «Masu avārija Brīvības ielā: "Rīgas satiksmes" trolejbuss taranē astoņus auto. VIDEO». Kasjauns.lv. 2016. gada 15. augustā.
  16. «Aculiecinieka video! Pārdaugavā no sliedēm noskrien 10. tramvajs». skaties.lv. Skatīts: 2017. gada 7. februārī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]