Kaunatas pagasts

Kaunatas pagasts
	Ģerbonis
Novads:	Rēzeknes novads
Centrs:	Kaunata
Kopējā platība:	169,7 km2
• Sauszeme:	144,8 km2
• Ūdens:	24,9 km2
Iedzīvotāji (2024):	943
Blīvums (2024):	6,5 iedz./km2
Mājaslapa:	www.kaunata.lv
	Kaunatas pagasts Vikikrātuvē

Kaunatas pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība tā dienvidaustrumos, Rāznas ezera austrumu krastā. Robežojas ziemeļos ar Stoļerovas pagastu, austrumos ar Ludzas novada Pildas, Rundēnu pagastiem, dienvidos ar Krāslavas novada Ezernieku un Andzeļu pagastiem, rietumos ar sava novada Mākoņkalna un Čornajas pagastiem. Pagasta centrs atrodas Kaunatā.

Daba

Hidrogrāfija

Upes

Pagasta teritorijā ir sešas upes^[4]:

Rēzekne, Kara upe, Pārtova, Poganka, Šļakotu upe un Orehovka.

Ezeri

Pagastā ir divdesmit divi ezeri^[5]:

Rāznas ezers, Kaunatas ezers, Idzipoles ezers, Pārtovas ezers, Marguču ezers, Vaišļu ezers, Dubuļu ezers, Joniku ezers, Akminīšu ezers, Silvestrinas ezers, Zabeļjes ezers, Antropovas ezers u.c.

Dabas pieminekļi

Pagasta teritorijā (starp Juguļu un Mukonu ciemiem) atrodas viens no Latgales lielākajiem akmeņiem - Kozuļovka^[6] (arī Juguļu akmens)^[7]

Vēsture

1935. gadā Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagasta platība bija 244,2 km² un tajā dzīvoja 10 028 iedzīvotāji.^[8] 1945. gadā pagastā izveidoja Antropovas, Dubuļu, Foļvarkovas, Goveikas, Kaunatas, Marguču, Matuļu un Višu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Rēzeknes rajona Kaunatas ciemam 1954. gadā pievienoja Višu ciema kolhoza «Ļeņina ceļš» teritoriju, 1956. gadā — likvidētos Marguču un Dubuļu ciemus, 1965. gadā kolhoza «30 ļet oktjabrja» teritoriju pievienoja Stoļerovas ciemam, 1981. gadā pievienoja daļu Rundēnu ciema teritorijas.^[9] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Kaunatas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rēzeknes novadā.

Pieminekļi

Pagasta teritorijā ir pieci valsts un 5 vietējās nozīmes kultūras pieminekļi^[10].

Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi

Veresovkas senkapi
Vecslobodas pilskalns un senkapi (Kara kapi)
Antropovas senkapi
Dzirkaļu (Gorku) pilskalns
Batņu senkapi (Kapu kalns, Kara kapi)

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.^[11]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±% g.p.
1897	5 090	—
1935	7 212	+0.92%
1959	3 394	−3.09%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1967	2 639	−3.10%
1979	1 992	−2.32%
1989	1 633	−1.97%

Gads	Iedz.	±% g.p.
2000	1 515	−0.68%
2011	1 191	−2.16%
2021	980	−1.93%

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas (pēc iedzīvotāju skaita) pagastā: Kaunata (pagasta centrs), Dubuļi, Jaunsloboda, Astici.

Ievērojamas personības

Meikuls Apeļs (1901^_1942), skolotājs, rakstnieks, literatūrvēsturnieks^[12]

Emīlija Gudriniece (1920^_2004), zinātniece, ķīmiķe^[13]
Jānis Igoveņs (1941), koktēlnieks, gleznotājs^[14]
Vilis Dzērvinieks (1959^_2002), dzejnieks^[15]

Saimniecība

Transports

Izglītība un kultūra

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 4. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 8. decembrī.
↑ «Kaunatas pagasta upes». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020.gada 8.decembrī.^{[novecojusi saite]}
↑ «Kaunatas pagasta ezeri». LĢIA vietvārdu fatubāze. Skatīts: 2020.gada 8.decembrī.^{[novecojusi saite]}
↑ «Kozuļovka». dabasretumi.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 5. septembrī. Skatīts: 2020.gada 8.decembrī.
↑ «Juguļu akmens». daba.gov.lv. Skatīts: 2020.gada 12.decembrī.
↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
↑ «Kaunatas pagasta kultūras pieminekļi». is.mantojums. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 18. maijā. Skatīts: 2020.gada 8.decembrī.
↑ OSP
↑ «Meikuls Apeļs». literatura,lv. Skatīts: 2021.gada 28.janvārī.
↑ «Emīlija Gudriniece». timenote.info. Skatīts: 2021.gada 27.janvārī.
↑ «Skatāma Jāņa Igoveņa gleznu izstāde». luznavasmuiza.lv. 2020.gada 22.februāris. Skatīts: 2021.gada 7.aprīlī.
↑ «Vilis Dzērvinieks». literatura.lv. Skatīts: 2021.gada 2.martā.

Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-b538d5a28804099b8c9c2bd0d403975e6ee2e82a-1] 1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.

[wikidata-d63fe4f9b7d344c580a498a73197df380eb506ae-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.

[3] «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 4. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 8. decembrī.

[4] «Kaunatas pagasta upes». LĢIA vietvārdu datubāze. Skatīts: 2020.gada 8.decembrī.^{[novecojusi saite]}

[5] «Kaunatas pagasta ezeri». LĢIA vietvārdu fatubāze. Skatīts: 2020.gada 8.decembrī.^{[novecojusi saite]}

[6] «Kozuļovka». dabasretumi.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 5. septembrī. Skatīts: 2020.gada 8.decembrī.

[7] «Juguļu akmens». daba.gov.lv. Skatīts: 2020.gada 12.decembrī.

[8] Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

[9] Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9

[10] «Kaunatas pagasta kultūras pieminekļi». is.mantojums. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 18. maijā. Skatīts: 2020.gada 8.decembrī.

[11] OSP

[12] «Meikuls Apeļs». literatura,lv. Skatīts: 2021.gada 28.janvārī.

[13] «Emīlija Gudriniece». timenote.info. Skatīts: 2021.gada 27.janvārī.

[14] «Skatāma Jāņa Igoveņa gleznu izstāde». luznavasmuiza.lv. 2020.gada 22.februāris. Skatīts: 2021.gada 7.aprīlī.

[15] «Vilis Dzērvinieks». literatura.lv. Skatīts: 2021.gada 2.martā.

[1]

[2]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]

[12]

[13]

[14]

[15]