Seces luterāņu baznīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Seces evaņģēliski luteriskā baznīca
Seces luterāņu baznīca.JPG
Seces evaņģēliski luteriskā baznīca (Latvija)
Seces evaņģēliski luteriskā baznīca
Seces evaņģēliski luteriskā baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Seces pagasts, Jaunjelgavas novads, Latvija
Piederība konfesijai Luterāņi
Iesvētīšanas gads 1862
Statuss baznīca
Vadība Ainārs Rendors
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils neogotika
Celtniecības beigas 1862
Specifikācija
Būvmateriāli mūra

Seces evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams Jaunjelgavas novada Seces pagastā. Atrodas pie Latvijas reģionālā autoceļa (P76) AizkraukleJēkabpils apmēram 1,5 km no Seces. Dievkalpojumi notiek katra mēneša 4. svētdienā. Mācītājs — Ainārs Rendors.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā koka baznīca Secē celta pirms 1567. gada Kurzemes landtāga lēmuma visā hercogistes teritorijā uzcelt 70 baznīcas. Pēc poļu-zviedriem kariem tā 1636. gadā bija pussabrukušā stāvoklī bez griestiem. 1685. gadā uzcēla jaunu koka baznīcu ar koka torni, kas 1707. gadā vētras laikā sagāzās. Pēc Lielā Ziemeļu kara beigām 1721. gadā baznīca tika vērtēta kā veca un nelietojama, vēl pēc trim gadiem dievkalpojumus nācās turēt pastorātā, kas arī bija sliktā stāvoklī. 1726. gadā uzcēla trešo koka baznīcu, 1752. gada protokolā minēts, ka "baznīca no cirstiem baļķiem uz mūrēta fundamenta un ar salmu jumtu ir diezgan labā stāvoklī, un tai ir tornis ar šķindeļu jumtu", 1765. gadā ēkai bija nepieciešams remonts. 1773. gadā gandrīz piecdesmit gadus vecā baznīca bija tuvu sabrukšanai. 19 gadus draudze bija bez sava dievnama ēkas.

1792. gadā uzcēla mūra baznīcu bez torņa, 1862. gadā pēc arhitekta Johana Helta projekta dievnamu pārbūvēja un piebūvēja torni. Pārbūvēto baznīcu ar 300 vietām iesvētīja 1862. gada 28. oktobrī. Ap 1895. gadu remonta ietvaros pie altārdaļas piebūvēja sakristeju. Baznīcu remontēta arī 1924. un 1936. gadā.

Pēc Latvijas okupācijas Otrā pasaules kara laikā draudzei dievnamu neatņēma, taču pēc kara beigām tā pārtrauca darbību. 1979. gada arhitektūras pieminekļa aprakstā bija minēts, ka jumta konstrukcijas un griesti ir ļoti sliktā stāvoklī, stikli daļēji izbiruši, bet daži logi aizsisti ar dēļiem. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gadā draudze sāka dievnama atjaunošanas darbus.

Eksterjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīca ir akmens-ķieģeļu mūra garenbūve ar torni, plānā ar trapecveidīgu altārdaļu un garenvirzienā piebūvētu sakristeju. Torņa otrajam un trešajam stāvam ir nošļaupti stūri. Tā stūros ir pilastri, kas imitē kontrforsus. Torni nosedz slaida astoņstūra smaile. Draudzes telpas un un torņa fasādēs ierāmētas smailloka logailas ar sīkrūšu dalījumu.

Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neogotisko altāri 1878. gadā bija darinājis Leipcigas kokgriezējs Roberts Arnemans. Retabla centrālajā daļā bija Kēnigsbergā dzimušā Jelgavas fotogrāfa un gleznotāja Hermana Augusta Morica Kīperta (1828-1887) 1878. gadā gleznotā altārglezna "Kristus pie krusta". Retabla malās bija izvietoti uz zeltīta pamata gleznoti apustuļi Pēteris un Pāvils. 1976. gadā visas gleznas tika nozagtas.

1977. gadā retablā ievietoja gleznu "Kristus pie krusta". 1979. gada inventarizācijā bija minēts, ka altārglezna ir saplēsta, un no tās ir palicis tikai augšdaļas fragments. Tās vietā ievietoja krustu uz sarkana audekla pamata. 1995. gadā mākslinieks Uldis Zemzaris dievnamam uzgleznoja triptihu "Kristus augšāmcelšanās".

Poligonālās kanceles pildiņus un jumtiņu pārējās iekārtas stilā grezno gotiska dekora elementi (četrlapji, smailloka arkas, arkatūra).

Sākotnēji ērģeles baznīcā iebūvēja 1831. gadā. Bet līdz 2. Pasaules karam baznīcā atradās no Erfurtes ieceļojuša ērģeļmeistara Augusta Martina (1808-1891) 1862. gadā būvētās ērģeles. Tās sabojātas 1960. gadu beigās. 1977. gadā bija minēts, ka ērģeles ir salauztas.

Baznīcas zvanu tornī atrodas divi zvani. Uz 1896. gadā lietā zvana (1,1 m diametrā) ir uzraksts: "BOCHUMER VEREIN BOCHUM, VESTFALEN 1896 [...] VISAS LIETAS IR SATAISĪTAS. SECES DRAUDZE SAVAI BAZNĪCAI" Savukārt, uz 1897. gada lietā zvana (0,84 m diametrā) ir rakstīts: "BOCHUMER VEREIN FÜR BERGBAU UND GUSSTAHLFABRIKATION BOCHUM. GODS DIEVAM AUGSTĪBĀ. 1897."[1]

Apkārtne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pie baznīcas ir plaši 1. pasaules karā kritušo vācu karavīru kapi un izpostīti draudzes locekļu, muižnieku un mācītāju kapi. Baznīcas kapos apglabāts dzejnieks un skolotājs Frīdrihs Mālbergs (1823–1907).[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Vitolds Mašnovskis "Latvijas luterāņu baznīcas" — DUE, 2007.g. 4. sēj. 27 lpp., ISBN 978-9984-9948-5-7
  2. Seces baznīcas mājaslapa

Koordinātas: 56°33′28″N 25°22′50″E / 56.55778°N 25.38056°E / 56.55778; 25.38056