Tērbatas vaivadija
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
.svg){kind=small}
Tērbatas vaivadija (poļu: Województwo dorpackie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598. gada pārvaldes reformas no Tērbatas prezidiāta (prezydencja dorpacka). Tajā bija iekļauta agrākās Livonijas Tērbatas bīskapijas teritorija. Zviedrijas kontrolē kopš 1621. gada. Polija-Lietuva no vaivadijas formāli atteicās ar 1660. gada Olivas Miera līgumu.
Izveidošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc Polijas-Lietuvas ūnijas uzvaras Livonijas karā (Jamzapoļskas miera līgums), Krievijas karaspēks 1582. gada 28. februārī pamet Tērbatu. Karalis Stefans Batorijs 1582. gadā veica Livonijas zemju pārdalīšanu. Gandrīz visas bijušo bīskapiju zemes kļuva par kroņa īpašumu, kuru sadalīja trīs daļās, ar pārvaldes centriem Tērbatā, Alūksnē un Koknesē. Tikmēr bijušās Livonijas ordeņa zemes sadalīja lēņu zemēs, ko izdalīja vietējiem vācu, kā arī poļu un lietuviešu muižniekiem.[1] Lēņos neizdalītajās zemēs izveidoja 26 stārastijas (Rīgas, Cēsu, Daugavgrīvas, Kokneses, Pērnavas, Vīlandes, Tērbatas, Neihauzenes, Alūksnes, Raunas, Kerepecas, Haseles, Oberpāles, Rēzeknes, Laikas, Aizkraukles, Daugavpils, Siguldas, Tauras, Ērgļu, Cesvaines, Krimuldas, Turaidas, Limbažu, Suntažu, Gulbenes). Savus lēmumus Stefans Batorijs apstiprināja ar 1582. gada 4. decembrī izdoto Livonijas konstitūciju (Constitutiones Livoniae):
- Cēsīs tiek izveidota katoļu Cēsu bīskapija. Baznīcai jārūpējas par skolu celšanu.
- Rīgā un Livonijā tiek saglabāta protestantu Augsburgas ticības apliecība.
- Cēsis, Tērbatā un Pērnavā izveido trīs kara apgabalus (prezidijus), kuru vadītāji (prezidenti) karā ved vietējos iedzīvotājus un muižniekus.
- Divreiz gadā Cēsīs jāsasauc zemes tiesa. Pilsētas saglabā savas esošās tiesas.
- Pēc saskaņošanas ar karali, svarīgāko jautājumu apspriešanai jāsasauc Livonijas landtāgs.
- Zemniekiem aizliedz nēsāt ieročus, izņemot medību laikā, vai ar sava kunga atļauju.[2]
1582. gadā Stefana Batorija iesāktā zemju revīzija turpinājās līdz 1590. gadam, un tika atsākta pēc Sigismunda III pieņemtās Livonijas Otrās ordinācijas 1599. gadā. Tad arī atsākās zemju piešķiršana vācu muižniekiem, jo iepriekš tās ieguva Lietuvas un Polijas muižnieki, kas tagad kontrolēja gandrīz pusi Livonijas zemju. Vācu muižnieki naidīgi izturējās pret jauno varu – tā atņēma viņu zemes, un spieda atteikties no protestantisma. Sākoties poļu-zviedru karam situācija mainījās, Sigismundam III cenšoties nosargāt vācu muižniecības lojalitāti. Tas gan neizdevās, un lielākā daļa vietējo muižnieku uzreiz pārgāja zviedru protestantu pusē.[3]
1598. gadā Sigismunds III Vāsa iebruka Zviedrijā ar 5000 vīru lielu karaspēku, taču tika sakauts Stongebrū kaujā un bija spiests atgriezties Polijā. Kara priekšvakarā Pārdaugavas hercogistes iekārta tika reformēta, padarot to līdzīgāku pārējās Polijas-Lietuvas ūnijas pārvaldei. 1599. gada 24. jūlijā Zviedrijas parlaments atcēla Sigismundu III no troņa, kas kalpoja par iemeslu Poļu-zviedru kara (1600-1629) sākumam.
Iekarošana un likvidācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1600. - 1601. gadā zviedriem izdevās iekarot Tērbatas vaivadiju. Tomēr Lietuvas lielhetmanis Jans Karols Hodkevičs ātri atkaroja zaudētās zemes un 1602. gada sākumā zviedru rokās bija palicis vienīgi Tērbatas cietoksnis, kas padevās pēc aplenkuma. 1604. gadā Polijas-Lietuvas karaspēks uzvarēja divās lielās kaujās Zviedru Igaunijā, netālu no Paides. Karš Tērbatas vaivadijā atsākās 1617. gada sākumā, pēc tam, kad Zviedrija bija noslēgusi izdevīgo Stolbovas miera līgumu ar Krieviju. 1620.-1622. gados Polijas-Lietuvas karaspēks cieta smagas sakāves pie Rīgas un Zemgalē. Ar 1622. gada novembra Jelgavas pamiera noteikumiem ūnija atteicās no zviedru iekarotajām Livonijas zemēm, tomēr Tērbatas cietoksnis padevās zviedriem tikai 1625. gada 26. augustā. Oficiāli Polijas-Lietuvas ūnija no Tērbatas vaivadijas teritorijas atteicās ar Olivas miera līguma parakstīšanas 1660. gadā.
Galvenās pilis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tērbatas, Vanavastselīnas, Peltsamā, Kirumpē, Laisas pils.
Stārastijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Tērbatas (starostwo Dorpackie)
- Oberpālenes (starostwo Oberpahlen)
- Laisas (starostwo Lais)
- Kirumpejas (starostwo Kirrumpah)
- Neihauzenes (starostwo Neuhausen)
Tērbatas vaivadi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Jans Abramovičs (Jan Abramowicz, 1598.-1601.)
- Gerards Denhofs (Gerhard Dönhoff , 1598.)
- Marcins Kurčs (Marcin Kurcz, 1600.-1602.)
- Teodors Karnkovskis (Teodor Dadźbog Karnkowski, 1609.-1617.)
- Nikolajs Kiška (Mikołaj Kiszka, 1617.-1627.)
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Leišu un poļu laikmets Livonijā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 21. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 20. augustā.
- ↑ «Leišu un poļu laikmets Livonijā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 21. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 20. augustā.
- ↑ «The German Noble Recatholisation in Inflanty in 17th –18th century». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 17. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 20. augustā.
| ||||||||||||||||||||||||
.svg){kind=small}
