Popervāles muiža

Vikipēdijas lapa
Popervāles muiža
Popervāles muiža
20. gadsimta sākumā
Popervāles muiža (Latvija)
Popervāles muiža
Popervāles muiža
Iepriekšējie nosaukumi Pop-Erwahlen
Vispārīga informācija
Statuss ēkas drupas
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Popervāle, Lubes pagasts, Talsu novads, Latvija
Koordinātas 57°24′28″N 22°34′42″E / 57.40778°N 22.57833°E / 57.40778; 22.57833Koordinātas: 57°24′28″N 22°34′42″E / 57.40778°N 22.57833°E / 57.40778; 22.57833
Pabeigta 1808

Popervāles muižas (vācu: Pop-Erwahlen) kungu māja jeb Popervāles pils bija 1808. gadā celta muižas kungu māja Popervāles ciemā, Lubes pagastā. 1990. gadā ēka privatizēta, kopš 2010. gada bez saimnieka, ēkas jumts ir iegāzies, bojātas sienas un pārsegums.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Popervāles muižas pirmsākumi sākās ar pēdējo Kurzemes bīskapu Magnusu (1540—1583), kas to piešķīris savam rakstvedim P. Geckem. Kopš 16. gadsimta šīs Ārlavas draudzes novada muižas īpašnieki bieži mainījās: Embūtes pilskungs Fr. Krīdeners, Jaunpils pilskungs Matīss fon der Reke, vēlāk Trota-Traidens (1646), Nolde (1663), Tīdevics (1668), Brigens (1702), Sakeni (1777), Mēršeiti-Hillesemi (1777-1792), Korfi (1792-1803), Ārlavas Firkss (1803-1805).

1808. gadā muižnieks J. H. Bahs pabeidza celt tagadējo muižas kungu māju, viņa mantinieki saimniekoja līdz 1896. gadam, kad muižu nopirka Šillings. 1920. gada zemes reformas laikā muižas zemi sadalīja, bet pilī iekārtojās Valdemārpils virsmežniecība un Ārlavas mežniecība, Otrā pasaules kara beigās 1945. gadā ēkā bija Vācijas armijas lazarete. Pēc kara beigām ēka piederēja Lubes ciema padomei, tad kolhozam "Cīņa".

Privatizācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

valsts neatkarības atgūšanas laikā kolhozs "Cīņa" kungu māju 1990. gadā pārdeva kooperatīvam "Gotika", tas to 1991. gadā pārdeva SIA "Dimassko". Pils zaudēja dakstiņu jumtu, greznās krāsnis u.c. vērtības. 2010. gadā SIA "Dimassko" likvidēja un ēka ir bez saimnieka.

Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pašreizējā muižas ēka celta 1808. gadā kā divstāvu garenbūve ar pagraba stāvu, gala un centrālajiem rizalītiem ēkas augstumā. Dārza pusē, ēkas vidējā daļā, piebūvēta vaļēja veranda. Sienas celtas no ķieģeļiem, apmestas, līmeniski koka pārsegumi. Ēkas četrslīpņu jumts kādreiz bijis iesegts ar kārniņiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]