Pāriet uz saturu

Stendes muiža

Vikipēdijas lapa
Stendes muižas kungu māja
Vecās pils fragments

Stendes muiža[1] (arī Lielstendes, Dižstendes muiža; vācu: Groß-Stenden) atrodas Talsu novada Lībagu pagasta Dižstendē.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

1544. gadā Livonijas ordeņa mestrs Stendes muižu izlēņoja Filipam fon der Brigenam. Stendes Vecā pils atradusies uz nelielas, 0,5 ha mākslīgi veidotas saliņas, aiz aizsarggrāvja to apjoza augsta akmens mūra sēta. Vienīgais piekļūšanas ceļš veda pa dīķa dambja uzbērumu pāri ārējo vārtu torņa paceļamajam tiltam. Apakšzemes ejas no pils pagrabiem kalpojušas ārkārtēju briesmu gadījumiem un atkāpšanās vajadzībām.

Jauno muižas kungu māju uzcēla 19. gadsimta sākumā (ap 1820.—1848. gadiem) vēlā klasicisma stilā. 1848.—1858. gados uzbūvēja vidus ēkas otro stāvu, pārveidoja fasādes. Ēka ieguva pilastrus, arkveida lokus ēkas galos pie jumta korēm, kā arī baltos logu rāmjus. 1880. gadu vidū ierīkoja ziemas dārza paviljonu, kas nojaukts 1908. gadā. Tad arī ierīkoja koka verandu, nojaucot veco nelielo balkonu rietumu pusē. Kungu māju pārbūvēja 19. gadsimta beigās, nojauca virtuves ēku un izbūvēja tagadējo virtuves spārnu, kas ir par metru šaurāks nekā daudz vecākais guļamistabu spārns. Virtuves telpas bija atsevišķā trīsstāvu celtnē. Staļļi, ratnīca un citas saimniecības ēkas celtas vēlā klasicisma stilā.

Pēc 1920. gada agrārreformas Stendes muižā izveidoja Stendes selekcijas staciju. Veco pili 1925.—1926. gadā pārbūvēja par strādnieku mājokli. Tika uzcelta arī piebūve pie ēkas ziemeļrietumu sienas. 1941. gadā daļēji mainīja otrā stāva plānojumu. Pēc Otrā pasaules kara ēku izmantoja dzīvokļiem. Ēka, lai gan ar plaisām ziemeļu sienā un cauru jumtu, bija apdzīvota vēl 1999. gadā.

Apskates objekti

[labot | labot pirmkodu]

Muižas centra senākā daļa ir daļa no 16. gadsimtā būvētas nocietinātas pils, tautā saukta par Veco pili jeb Bruņinieku pili. Pils būvformās saskatāmas romāniskas un, iespējams, arī gotiskas iezīmes. Zem tās ir neliela pagraba velve. Pagrabā redzamas ieejas ailas un mūrēti pakāpieni, kas ved lejup, taču tālāk viss ir aizgruvis.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]

Koordinātas: 57°11′31″N 22°33′18″E / 57.19194°N 22.55500°E / 57.19194; 22.55500