Pāriet uz saturu

Tet

Vikipēdijas lapa
SIA Tet
Tips sabiedrība ar ierobežotu atbildību
Darbības joma tehnoloģijas un izklaide
Dibināts 1992. gads
Galvenais birojs Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Galvenās personas Uldis Tatarčuks (valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors)
Produkti fiksētie sakari, interneta pakalpojumi, elektroenerģija
Īpašnieks(-i) Latvijas Republika
TILTS Communications
Darbinieki 1707 (2018. gadā)
Tīmekļa vietne tet.lv

SIA Tet (agrākie nosaukumi Lattelecom, Lattelekom) ir Latvijas tehnoloģiju un izklaides pakalpojumu uzņēmums. Tas ir telesakaru operators, interneta pakalpojumu sniedzējs (IPS), kopš 2017. gada arī elektroenerģijas pakalpojumu sniedzējs.

Tet galvenās darbības jomas ir fiksētā tīkla elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšana (balss un datu pārraides, un interneta pakalpojumi), ar informācijas tehnoloģijām saistītie pakalpojumi, kontaktu centra pakalpojumi komercsabiedrībām un privātajiem klientiem, elektronisko sakaru un datu pārraides iekārtu pārdošana un apkalpošana, elektronisko sakaru infrastruktūras projektēšana, būvniecība un apkalpošana, kā arī elektrības pakalpojumi.

SIA Tet 51 % kapitāldaļu pieder Latvijas valstij piederošajam SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor", bet 49 % — Dānijā reģistrētajam uzņēmumam TILTS Communications, kas pieder Zviedrijā reģistrētajam telesakaru uzņēmumam Telia Company AB.

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts uzņēmums Lattelekom tika reģistrēts Uzņēmumu reģistrā 1992. gada 9. janvārī. To izveidoja, apvienojot Sakaru ministrijas pārziņā esošās telesakaru organizācijas un sakaru centrus. Par uzņēmuma ģenerāldirektoru kļuva Pēteris Videnieks.[1] 1993. gada 20. maijā uzņēmumu reorganizēja par Valsts akciju sabiedrību Lattelekom, bet 1993. gada 20. decembrī uzņēmumu pārreģistrēja par SIA Lattelekom.[2]

1993. gadā Satiksmes ministrija organizēja starptautisku konkursu „Par Latvijas telekomunikāciju tīkla modernizāciju”. 1993. gada 22. decembrī Ministru kabinets apstiprināja komisijas lēmumu atzīt par konkursa uzvarētāju Apvienotās Karalistes un Somijas kopuzņēmumu TILTS Communications, kas kļuva par Lattelekom stratēģisko investoru. 1994. gada 14. janvārī valdība noslēdza tā saucamo "Jumta līgumu" starp Latvijas Republiku, TILTS Communications un Lattelekom. TILTS Communications ieguva 49 % Lattelekom kapitāla daļu. SIA Lattelekom pirmais prezidents bija Pēteris Videnieks. Sākotnēji TILTS Communications kapitāldaļu turētāji bija Apvienotās Karalistes uzņēmums Cable & Wireless (70 % akciju) un Somijas Telecom Finland (vēlāk Sonera, TeliaSonera, tagad Telia Company) — 30 %. 2002. gadā Sonera kļuva par vienīgo TILTS Communications īpašnieku.[3] 2003. gadā Sonera apvienojās ar Zviedrijas Telia, izveidojot TeliaSonera, kuras īpašumā nonāca arī TILTS Communications un attiecīgi 49 % Lattelecom kapitāldaļu.

1996. gadā Lattelekom izveidoja uzziņu dienestu 118 (kopš 2005. gada — 1188 ). 1997. gadā klientiem tika piedāvāta interneta iezvanpieeja ar zīmolu Apollo.

2000. gadā darbu sāka interneta portāls Apollo. Decembrī ciparu tīklam pieslēgto tālruņa līniju skaits pārsniedza 50 %. 2002. gada oktobrī Lattelekom sāka sniegt datu pakalpojumus Lietuvā. 2005. gadā tika iegādāts uzņēmums MicroLink Latvia (tagad Helmes Latvia). Notika biznesa procesu atdalīšana atsevišķos meitas uzņēmumos. 29. jūnijā, atdalot Tīkla uzturēšanas daļu, dibināts uzņēmums Citrus Solutions, kas nodarbojās ar tīkla infrastruktūras darbiem. 11. jūlijā reģistrēts C1 (vēlāk — Lattelecom BPO), kam uzticēja biznesa procesu ārpakalpojumus, 1188 informatīvos pakalpojumus un portālu Apollo.[4]

2006. gadā notika uzņēmuma zīmola maiņa uz Lattelecom, tika izveidots jauns logotips. 18. maijā uzņēmumu pārreģistrēja ar nosaukumu SIA Lattelecom,[2] MicroLink Latvia tika pārdēvēts par SIA Lattelecom Technology. Maijā tika pārdots MicroLink Latvia ietilpušais finanšu un grāmatvedības programmu izstrādātājs un izplatītājs FMS.[5] 2006. gadā uzņēmums sāka piedāvāt Interneta TV, kas bija skatāma portālā Apollo. 2007. gadā sāka piedāvāt interaktīvo Lattelecom televīziju.

2008. gadā tika pabeigta pāreja uz 8 ciparu numerāciju. Sākti plaši darbi optiskā tīkla izbūvē, lai nodrošinātu platjoslas interneta pieslēgumu. 2009. gadā sākta virszemes ciparu televīzijas ieviešana visā Latvijas teritorijā.[4]

2011. gadā Lattelecom kļuva par Baltijā lielāko televīzijas pakalpojumu sniedzēju, sasniedzot 230 000 maksas TV abonentu.[6] Lattelecom kā pirmais Latvijā sāka piedāvāt plaša spektra televīzijas pakalpojumu internetā — Lattelecom Interneta TV. 2011. gada septembrī Apollo portālu iegādājās Somijas mediju koncerns Sanoma News.[7]

2012. gadā uzņēmums izbūvē plašu bezvadu interneta WiFi tīklu visā Latvijā — 74 pilsētās un apdzīvotās vietās kopumā ir pieejami vairāk kā 3 500 pieslēguma punkti. Projekta "Pieslēdzies, Latvija!" ietvaros gandrīz 7 000 seniori apmācīti darbam ar datoru.

2013. gadā pabeigta pāreja uz Interaktīvās TV jauno un tehnoloģiski moderno televīzijas portālu. Sadarbībā ar DNB un SEB bankām realizēts projekts par WiFi iekārtu uzstādīšanu bankomātos. Ekspluatācijā nodots Ziemeļeiropā pirmais TIERIII sertificētais datu centrs "Dattum". Iegūtas tiesības nodrošināt Virszemes televīzijas maksas pakalpojumus līdz 2021. gadam.

2014. gadā ieviests jauns pakalpojums — Telemetrija, kas tiek piedāvāts namu apsaimniekotājiem un komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Privātpersonām tiek piedāvāts datu apmaiņas un uzglabāšanas pakalpojums eDati. Lattelecom atklāj Latvijas vēsturē pirmo, tikai kultūrai veltīto kanālu Kultūra 360TV. Lattelecom kļūst par galveno Baltijas lielākā skriešanas pasākuma Rīgas maratons atbalstītāju.

2015. gadā Lattelecom sāks piedāvāt pašu veidotus televīzijas kanālus: 360TV un STV Pirmā!. Decembrī Lattelecom atklāja interneta veikalu. Tika atklāts Baltijā modernākais, uz aktivitātēm balstītais jeb Lattelecom viedais birojs "Mettropole". Lattelecom kļuva par galveno Latvijas Nacionālās operas un baleta atbalstītāju, lai atbalstītu Latvijas kultūras attīstību un veicinātu Baltā nama repertuāra plašāku pieejamību, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas.

2016. gadā Lattelecom uzsāka sadarbību ar jaunuzņēmumiem programmā Start-up Wise Guys Riga powered by Lattelecom. Uzņēmums Interaktīvās TV klientiem nodrošināja iespēju skatīties televīziju augstākajā pieejamā izšķirtspējā — divkāršots HD izšķirtspējas kanālu skaits. Tika izveidota jauna izklaides platforma Shortcut, kas piedāvāja unikālu seriālu, filmu un TV kanālu satura apvienojumu, kā arī tiešraides. Lattelecom un Ukrainas lielākais fiksēto sakaru un interneta operators Ukrtelekom noslēdza vienošanos par sadarbību, uzņēmumiem nodrošinot iespēju nomāt Lattelecom virtuālo serveri un "mākoņa" datu centru.[8]

2018. gada 7. augusta tika dibināts meitas uzņēmums SIA Data Experts, lai nodrošinātu tehnisko atbalstu un informācijas tehnoloģiju drošības risinājumus. 2018. gada 9. oktobrī tika paziņots, ka 2019. gada pavasarī Lattelecom mainīs nosaukumu un zīmolu uz tet, kas līdz šim bija saistīts ar elektrības biznesu.[9] 12. oktobrī SIA Lattelecom BPO tika pārdēvēts par SIA TET. 2019. gada 1. aprīlī SIA Lattelecom nosaukums tika mainīts uz SIA TET, savukārt SIA TET (agrākais Lattelecom BPO) tika pārdēvēts par SIA Lattelecom.

2020. gada 3. augustā Tet pārdeva meitas uzņēmumu T2T Igaunijas uzņēmumam Helmes.[10] 26. augustā e-izsolē Tet administratīvā ēka Rīgā, Citadeles ielā 9A tika pārdota nekustamā īpašuma uzņēmumam Baltic RE Group. 2020. gadā prokuratūra uzrādīja apsūdzības Tet valdes priekšsēdētājam Jurim Gulbim un vēl četrām personām par līdzdalību krāpšanā digitālās televīzijas ieviešanā. 4. decembrī uzņēmuma padome atsauca Gulbi no amata, viņa vietā ieceļot valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Uldi Tatarčuku. 2021. gada 9. jūlijā Tatarčuks tika apstiprināts par Tet galveno izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju.[11]

2022. gada 4. janvārī tika paziņots, ka Tet iegādāsies Telia Company meitas uzņēmumu SIA Telia Latvija par 10,75 miljoniem eiro, ieskaitot "Telia Company" aizdevuma pārfinansējumu;[12] darījums pabeigts 2022. gada 31. maijā.

Strīds par monopolstāvokli

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1994. gadā noslēgtais "Jumta līgums" paredzēja Lattelekom monopolu Latvijas fiksēto telesakaru jomā līdz 2013. gadam. Latvijai vēloties iestāties Pasaules Tirdzniecības organizācijā, tika pieprasīts atcelt monopolstāvokli telesakaru tirgū. 1998. gada augustā Latvijas valdība pieņēma lēmumu to samazināt līdz 2003. gadam.

Tilts Communications par monopolstāvokļa samazināšanu prasīja kompensācijas, bet Latvijas puse tam nepiekrita. 2000. gadā Tilts Communications ierosināja tiesvedību starptautiskajā šķīrējtiesā pret Latvijas Republiku.[13]

2003. gada 1. janvārī oficiāli beidzās monopols, bet arī pēc tam Lattelekom de facto saglabājas noteicošā loma fiksēto telefonsakaru jomā.

Latvijas valsts šķīrējtiesā iesniedza ievērojami lielāku pretprasību par TILTS Communications līgumā neizpildītajiem nosacījumiem, un 2004. gada 3. martā Latvijas Republika un TeliaSonera vienojās par mierizlīgumu.

Grupas struktūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

tet grupā ietilpst uzņēmumi:

  • SIA Lattelecom (agrākais Lattelecom BPO), sniedz klientu apkalpošanas risinājumus un biznesa procesu ārpakalpojumus (angļu valodā: business process outsourcing, BPO), kā arī uzziņu dienesta "1188" informatīvos pakalpojumus;
    • SIA Data Experts, nodrošina tehnisko atbalstu un informācijas tehnoloģiju drošības risinājumus;
    • SIA "Baltijas Datoru Akadēmija", informācijas un sakaru tehnoloģiju profesionāļu un lietotāju mācību un speciālistu sertifikācijas centrs;
    • SIA Helio Media (agrākais Media 360), īsteno interaktīvās televīzijas pakalpojumus, kā arī veido un attīsta televīzijas saturu (360TV, STV Pirmā!, 8TV);
  • SIA Citrus Solutions, piedāvā integrētus risinājumus tīklu infrastruktūras un drošības sistēmu būvniecībā;
  • SIA Telia Latvija, sniedz interneta piekļuvi, datu pārraidi, datu centra pakalpojumus, mākoņdatošanas pakalpojumus, kā arī mediju risinājumu pakalpojumus.

SIA Tet pieder 23 % mobilo sakaru operatora "Latvijas Mobilais Telefons" kapitāldaļu. tet grupas uzņēmumiem pieder arī aptuveni 48 % AS "Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds" kapitāldaļu.

Lattelecom internets

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lattelecom ir valstī lielākais Interneta pakalpojumu sniedzējs.

Lattelecom piedāva vairākus interneta pieslēgumu veidus — platjoslas DSL internetu, optisko internetu, bezvadu risinājumus — Wi-Fi jeb publisko internetu, kā arī 4G internetu.

Optiskais internets

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2009. gadā Lattelecom sāka piedāvāt privātajiem klientiem optisko internetu ar ātrumu līdz 100 megabitiem sekundē. 2009. gada septembrī tika paziņots, ka Lattelecom palielinājis optiskā interneta ātrumu līdz 500 megabitiem sekundē.[14] Optiskais internets pieejams dažādās formās, sākot no 20 megabitiem sekundē (Mbps) līdz pat 500 Mbps. Lielākā daļa optikas abonentu izvēlēlas lietot 100 Mbps internetu.[15] Lattelecom optiskā interneta galvenie raksturlielumi ir ātrums un "optika līdz mājoklim" koncepts — optiskā interneta kabelis tiek ierīkots katra klienta dzīvoklī un neviens cits to neizmantos. Lattelecom optiskā tehnoloģija ievelk optiskās šķiedras vadu lietotāja mājoklī vai birojā un tur pieslēdz ierīci, kas gaismas impulsus pārvērš datu plūsmā jeb internetā. Citi operatori Latvijā, kas izmanto optiku, lieto nedaudz atšķirīgu tehnoloģiju, kas optisko vadu pieslēdz pie pārkodēšanas un maršrutēšanas ierīces, kas atrodas daudzdzīvokļu mājā.[15]

Par pirmo rajonu, kur kļuva pieejams Lattelecom optiskais internets, kļuva Zolitūde[16] Rīgā (2009. gada janvārī), vēlāk — Ķengarags, Purvciems, Pļavnieki, Ziepniekkalns un citi. Par pirmo pilsētu ārpus Rīgas, kur ir pieejams optiskais internets, kļuvusi Jelgava, bet 2009. gada nogalē Lattelecom optika tika ierīkota arī tādās pilsētās kā Daugavpils, Salaspils un citās. Tas, ka optiskā interneta tīkls sākumā tiek izvērsts Rīgas un Latvijas lielāko pilsētu mikrorajonos tiek skaidrots ar to, ka līdzekļus, kas ieguldīti tīkla izvēršanā, ir iespējams atpelnīt tikai tādā gadījumā, ja pieslēgtajā ēkā ir vismaz 30 dzīvokļi. Pakalpojuma nodrošināšanai tiek izmantota GPON tehnoloģija, kas ļauj 100 megabitu sekundē ātrumu nodrošināt katrā pieslēgšanas vietā (dzīvoklī).

2013. gada sākumā Lattelecom optiskais internets ir pieejams jau 450 000 mājsaimniecību visā Latvijā.[17] Kopumā izbūve aptver jau vairāk nekā 45 pilsētas un apdzīvotas vietas. Plānots, ka līdz 2013. gada beigām Lattelecom optikas pārklājums sasniegs 484 000 mājsaimniecības, kas ir 58% no visām mājsaimniecībām Latvijā. Kopumā tuvāko gadu laikā Lattelecom mērķis ir palielināt optiskā interneta pieejamību līdz pat 75% no visām Latvijas mājsaimniecībām.[18] 2013. gada oktobrī Lattelecom paziņoja, ka palielina optiskā interneta ātrumu līdz 1 Gbit/s, bet visiem esošajiem privātā segmenta klientiem ātrumu dubulto bez maksas.[18]

2018. gadā Lattelecom piedāvā trīs mājas interneta pieslēguma veidus — Starta internets, Pamata internets un Premium internets. Starta internets darbojas ar ātrumu līdz pat 100 megabitiem sekundē (Mbit/s), Pamata internets — līdz 250 Mbit/s un Premium internets nodrošina līdz pat līdz 400 Mbit/s ātru internetu.[19]

2019. gada vasarā (01.06 — 31.08) TET dubultoja visiem klientiem interneta ātrumu bez maksas. 100 megabiti izauga līdz 200 megabitiem, 250 megabiti izauga līdz 500 megabitiem, 400 megabiti izauga līdz 800 megabitiem. Tomēr, beidzoties vasarai, tika nolemts nesamazināt vasarā dubultoto ātrumu, kurš būs piejams arī turpmāk par iepriekšējo cenu. 2020 gada sākumā, 800mbit tika palielināti llīdz 1000mbps pa to pašu cenu.

Bezvadu internets

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lattelecom nodrošina publiskā bezvadu interneta jeb Wi-Fi piekļuves punktus aptuveni 4500 vietās visā Latvijā.[20] Lattelecom Wi-Fi bezvadu internets ir pieejams dažādu uzņēmumu birojos, degvielas uzpildes stacijās (DUS), kafejnīcās, viesnīcās, autoostās un citur. Bez maksas Lattelecom WiFi internets ir pieejams 874 bibliotēkās un 70 Statoil pilna servisa DUS.[21] Lattelecom nodrošina vairāk nekā 4000 vietās WiFi par brīvu. Maksas WiFi var lietot jebkurš portatīvā, planšetdatora vai viedtālruņa lietotājs, iegūstot lietotājvārdu un paroli. Tos var iegūt sūtot SMS vai maksājot ar bankas karti WiFi piekļuves vietās.[22]

4G internets

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 2018. gada marta Lattelecom klientiem piedāvāt 4G interneta pakalpojumu, pēc iespējas plašākam Latvijas iedzīvotāju lokam sniedzot iespēju ērtāk lietot Lattelecom pakalpojumus — internetu komplektā ar modernāko televīziju — Shortcut. Pakalpojums ieviests sadarbībā ar vienu no vadošajiem mobilo sakaru operatoriem Tele2.[23] Mobilais mājas internets, pateicoties WiFi funkcijai, ir ērti un vienkārši izmantojams visur, kur pieejams 4G pārklājums un rozete. 4G internetu var lietot tur, kur nav pieejams Lattelecom DSL vai optiskais internets. 4G pārklājums šobrīd ir pieejms 99% Latvijas iedzīvotājiem.[24]

Lattelecom televīzija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Lattelecom TV

Lattelecom piedāvā trīs televīzijas platformas — interaktīvo televīziju (signāls līdz televizoram tiek piegādāts pa interneta vadu), virszemes televīziju (signāls līdz televizoram tiek piegādāts pa gaisu un tiek uztverts ar antenu) un interneta televīziju (televīziju var skatīties, izmantojot jebkuru interneta pārlūku).

No 2011. gada 1. marta uzņēmums sāka piedāvāt arī Interneta TV mobilajās ierīcēs, piemēram, viedtālruņos un planšetdatoros,[25] kļūstot par pirmo televīzijas operatoru Baltijas valstīs, kas ļauj cilvēkiem skatīties televīziju uz četriem ekrāniem — ne tikai tradicionālajā televizorā, bet arī datorā, planšetdatorā un mobilajā tālrunī.[26]

2009. gada nogalē Lattelecom ir bija 55 tūkstoši televīzijas klientu — Interaktīvo TV lietojuši 43 tūkstoši cilvēku, bet Virszemes TV maksas paketes — ap 12 tūkstošiem.[27] Kopumā 2009. gada beigās Lattelecom Virszemes TV regulāri skatijušies 20 tūkstoši mājsaimniecību.[28] Savukārt 2010. gada aprīļa sākumā uzņēmums informēja, ka "kopējais «Virszemes TV» skatītāju skaits šobrīd varētu būt jau ap 150 000 līdz 160 000."[29] 2011. gadā uzņēmums publiskoja datus, ka kļuvis par Baltijā lielāko televīzijas pakalpojumu sniedzēju, sasniedzot 230 000 maksas TV abonentu.[6]

Interaktīvā TV

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunākās paaudzes televīzija, kas nodrošina interaktivitāti — iespēju klientam izvēlēties, ko un kad skatīties. Lattelecom Interaktīvā TV piedāvā virtuālo video nomu, pārraižu arhīvu (timeshift), raidījumu un filmu ieraksta funkciju, atgādinājumu par raidījuma sākumu, iespēju izvēlēties subtitru valodu un citas iespējas. Vieno no tām, piemērām, ir kanālu apraide HD (augstas izšķirtspējas) kvalitātē. Interaktīvās TV signāls tiek raidīts, izmantojot platjoslas interneta pieslēgumu, kas nodrošina gan interneta, gan televīzijas pieslēgumu pa vienu vadu (tālruņa līniju). Abonentam tas nozīmē, ka mājās nav jāvelk papildu kabeļi vai pie mājas jāstiprina satelīta šķīvis.

2012. gadā Lattelecom interaktīvajā televīzijā ir pieejami vairāk nekā 100 televīzijas kanāli, kas sadalīti pa dažādām tematiskajām pakām, ko skatītājs var izvēlēties, balstoties uz savām interesēm.[30] Piemēram, sporta, populārzinātniskie vai bērnu kanāli. 2011. gadā palielināts kanālu klāsts ar ieraksta funkcionalitāti — iepriekšējo 14 kanālu vietā ieraksta funkcionalitāte pieejama jau 28 kanāliem.[31]

Laika gaitā interaktīvā televīzija attīstījusies, piedāvājot papildus iespējas, piemēram, skatītājs ar pulti var pasūtīt picu vai abonēt Latvijas Avīzes izdevumus.[32] Kopš 2012. gada interaktīvajā televīzijā var iznomāt arī 3D filmas.[33] Kopumā nomā pieejamas aptuveni 1000 filmas, animācijas filmas un koncertieraksti — gan pasaules lielāko filmu studiju (Warner, Disney, Sony, MGM, Regency u.c.) veidotas filmas, gan Latvijas kino meistardarbi.[31]

Virszemes TV

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 2009. gada sākuma Lattelecom, uzvarot Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas izsludinātajā konkursā, sadarbībā ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (LVRTC) realizē Latvijā pāreju no analogās uz ciparu TV apraidi.[34] Lattelecom Digitālā Virszemes televīzija ir pa gaisu ar radio viļņiem pārraidīts signāls, kas uztverams ar istabas vai jumta antenas palīdzību. Tiem skatītājiem, kas patlaban ar istabas vai jumta antenām skatās analogo televīziju, ir jāiegādājas televizora palīgierīce — dekoders, lai turpinātu to darīt. Plānots, ka Virszemes TV bez maksas būs skatāmi visi Latvijas nacionālie kanāli — LTV1, LTV7, LNT, TV3 un TV5 (Rīgas apraides reģionā).

2018. gadā virszemes televīzija ir pieejama 98% Latvijas teritorijas, tā piedāvā vairāk kā 50 kanālus, kā arī tajā ir pieejama valodas un subtitru izvēle.[35]

Interneta TV — Tet+

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Tet TV+

Interneta televīzija pieejama jau kopš 2010. gada, kad tā tika publiskota testa režīmā.[36]

Interneta televīzija laikā no 2010. gada līdz 2016. gadam bija pieejama interneta platformā www.lattelecom.tv divās kvalitātēs — augstā kvalitāte (HQ) un zemā kvalitāte (LQ). HQ režīmā nepieciešams minimālais garantētais interneta pieslēguma ātrums vismaz 2.5 Mbps, bet LQ — vismaz 1 Mbps.[36]

Interneta televīzija mobilajās ierīcēs ir pieejama kopš 2012. gada marta.[25] Tas bija pirmais televīzijas pakalpojums Latvijā, kas ļauj televīziju skatīties ne tikai sev ērtā laikā un vietā, bet arī uz dažādām ierīcēm — datora, planšetdatora, viedtālruņa.[25] Mobilajās ierīcēs bija pieejami 16 televīzijas kanāli. Televīzija bija pieejama Android un iOS operētājsistēmu viedtālruņiem, kā arī uz iOS operētājsistēmas planšetdatoriem .[25]

2016. gadā Lattelecom izveido jaunu izklaides platformu Shortcut, kas piedāvā unikālu seriālu, filmu un TV kanālu satura apvienojumu, kā arī ekskluzīvas tiešraides no lielākajiem notikumiem Latvijā un pasaulē, tā ir pieejama www.shortcut.lv. Shortcut piedāvā labākos TV kanālus, seriālus, kā arī simtiem jaunākās filmas, kas vēl nesen tika demonstrētas kinoteātros. Shortcut var skatīties jebkur Latvijā, kā arī īslaicīgi ceļojot EEZ valstīs, kur ir pieejams internets — datorā, mobilajā ierīcē, AppleTV, AndroidTV, Samsung Tizen SmartTV vai Shortcut Box. Izklaides platforma piedāvā Shortcut Films, Shortcut TV un Shortcut Premiere. Shortcut Films piedāvā filmas no Latvijas un pasaules, kā arī dažāda žanra šovus un seriālus. Shortcut TV piedāvā sekot tiešraidēm vairāk kā 50 TV kanālos, kā arī piedāvā iespēju skatīties arhīvā. Shortcut Premiere piedāvā iespēju atsevišķi iegādāties filmas, kas vēl nesen tika rādītas uz kino ekrāniem.[37]

tet

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lattelecom kopš 2017. gada aprīļa piedāvā arī elektroenerģijas pakalpojumus. Savukārt kopš 2018. gada aprīļa tet zīmols piedāvā arī gudrās mājas risinājumus.

tet

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lattelecom tet piedāvā trīs elektroenerģijas tarifu plānus: dinamiskais, drošais un fiksētais. Tarifu plāns tet Dianmiskais nozīmē viszemāko maksu par elektroenerģiju un ekonomiju ilgtermiņā. Ar šo tarifu tiek maksāts par elektroenerģiju pēc Nord Pool SPOT biržas cenām, kas mainās ik stundu. Tarifu plāns, kuram ikmēneša maksa par elektroenerģiju būs atšķirīga, kas ir atkarīgs no tirgus situācijas. Tarifu plāns tet Drošais ir ļoti līdzīgs tet Dinamiskajam, bet ar vienu būtisku atšķirību. Nord Pool biržā cenas var svārstīties un mainīties gan stundu, gan mēnešu ietvaros, tad izvēloties tet Drošo tarifu plānu, tiek apdrošināti augsto cenu riski, neļaujot pārsniegt noteikto vērtību. Piemērots cilvēkiem, kuri ir gatavi izmēģināt biržas produktu priekšrocības, bet vēlas drošību pret neparedzamiem riskiem. Tarifu plāns tet Fiksētais ir piemērots cilvēkiem, kas vēlas savos ikmēneša maksājumos un elektronenerģijas cenā pilnīgu stabilitāti. Maksa par kWh līguma laikā nemainās un to neietekmēs biržas cenas kāpumi un kritumi. Ar šo tarifu plānu var izvēlēties arī izlīdzināto maksājumu, kas nodrošinās vienādus ikmēneša rēķinus kalendārā gada ietvaros.[38]

Gudrā māja

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

tet gudrā māja ir gudrās mājas risinājumi, kas dod iespēju attālināti sekot līdzi gaisa temperatūrai, gaisa mitrumam un gaisa kvalitātei (CO2) mājās, regulēt temperatūru, ieslēgt un izslēgt dažādas ierīces manuāli vai automātiski, izmantojot vienotu gudrās mājas vadības portālu visām ar tet gudrās mājas sistēmu savietojamajām ierīcēm. Lattelecom e-veikalā ar tet gudrās mājas sistēmu savietojamās ierīces ir atzīmētas ar tet simboliku.

tet gudrā māja piedāvā trīs pakalpojumus: tet gaisa kvalitātes kontrole, tet siltā grīda un tet apkures vadība.[39]

Helio

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2018. gada 25. aprīlī Lattelecom atklāja jaunu zīmolu Helio. Šobrīd Helio ietilpst plašs televīzijas pakalpojumu klāsts — Interaktīvā TV, ko jau pavisam drīz nomainīs Helio iTV, Virszemes TV, Shortcut; reklāmas pakalpojumi, abi Lattelecom veidotie kanāli 360TV un STV Pirmā!, Baltijas eSporta līga. Attīstot un klientiem piedāvājot jaunus izklaides produktus, tie turpmāk papildinās Helio izklaides piedāvājumu.

Līdzšinējo Lattelecom Interaktīvās TV pakalpojumu pakāpeniski nomaina Helio interaktīvā televīzija. Helio iTV piedāvā jaunu, mūsdienīgāku TV skatīšanās pieredzi, ērtāku platformu, ar papildu iespējām un noderīgām funkcijām. Sekojot televīzijas attīstības tendencēm pasaulē, Helio iTV pieejama gan TV, gan viedtālrunī un planšetē, gan vēlāk arī datorā. Turklāt visās vidēs skatītais saturs būs saistīts, piemēram, ja filma iesākta skatīties viedtālrunī, mājas TV ekrānā to varēs turpināt skatīties no vietas, kur skatītājs apstājies.

Helio nosaukums radīts, lai būtu saprotams un uztverams gan Latvijā, gan starptautiski, domājot par turpmākajām attīstības iespējām arī ārpus Latvijas.

eSporta līga

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lattelecom un viena no vadošajām eSporta organizācijām Baltijā GOEXANIMO ir apvienojuši spēkus un izveidojuši Baltijas eSporta līgu (BESL PRO), kas ir pirmais šāda līmeņa eSporta pasākums reģionā. Pirmajā sezonā (2018. gadā) komandas sacentīsies divās pasaulē un Baltijā populārākajās disciplīnās: League of Legends un Counter-Strike: Global Offensive un Playerunknown battlegrounds . Latvijas, Lietuvas un Igaunijas labāko komandu cīņa noslēgsies festivālā HyperTown Riga.[40]

HyperTown Riga festivālā ar izstādes elementiem varēs piedzīvot un izdzīvot visdažādākās mūsdienu populārās kultūras daļas — no eSporta turnīriem, grafiti sesijām, cosplay šova, kas ļaus pārtapt par atpazīstamiem un iemīļotiem personāžiem un piedalīties tēlu konkursā, līdz diskusijām par spēļu izstrādi, strīmeru sacensībām, tehnoloģiju jaunumiem.[40]

Zīmols

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2006. gada 18. maijā Lattelecom realizēja tā saucamo rebrendingu, nomainot veco zīmolu pret jaunu. Pārmaiņu mērķis bija uzlabot saistību starp Lattelecom zīmolu, produktiem un pakalpojumiem, panākt lielāku komunikācijas un izmaksu efektivitāti, kā arī uzsvērt Lattelecom līderpozīcijas tirgū.

Pirms 2006. gada uzņēmuma notika restrukturizācija, tika iegādāts jauns uzņēmums (SIA Lattelecom Technology) un zīmola maiņa nozīmēja arī šo pārmaiņu noslēgumu — jaunais zīmols apvienoja vienā veselumā Lattelecom grupas uzņēmumus, kas tieši saistīti ar patērētāju apkalpošanu, klientu biznesa procesu ārpakalpojumu, kā arī IT&T un satura pakalpojumu jomu. SIA Lattelekom juridiskais nosaukums tika mainīts uz SIA Lattelecom. IT pakalpojumu sniedzēja SIA MicroLink Latvia nosaukums — uz Lattelecom Technology, SIA C1, kas darbojas biznesa procesu ārpakalpojumu jomā, kļuva par SIA Lattelecom BPO. Tīkla būvniecības un uzturēšanas uzņēmums SIA Citrus Solutions, ņemot vērā tā darbības specifiku, saglabāja esošo nosaukumu un ieguva arī savu grafisko identitāti, kas atšķiras no citiem grupas uzņēmumiem. Tas skaidrojams ar to, ka Citrus Solutions sniedz pakalpojumus citiem IT&T nozares uzņēmumiem, kuri ir Lattelecom grupas konkurenti.

Logotips

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zīmola maiņa nozīmēja ne tikai nosaukuma un struktūras maiņu, bet arī to, ka jaunu veidolu ieguva visa vizuālā un grafiskā identitāte — logotips, korporatīvās krāsas, darba apģērbs un auto marķējums.

Iepriekšējais logotips tapa pēc Trešās atmodas un simbolizēja Latvijas zaļos mežus un sarkanbaltsarkano karogu, un tajā bija attēlota tālruņa ripa. Ņemot vērā to, ka 2006. gadā Lattelecom vairs nebija tikai telesakaru uzņēmums, vecais zīmols un arī logotips vairs neatspoguļoja uzņēmuma tagadni un tā attīstību nākotnē.

Lattelecom jaunais logo sastāv no uzņēmuma nosaukuma, kurā integrēta TT zīme korporatīvajā kieģeļsarkanajā krāsā. Tēli TT simbolizē saskarsmes lomu cilvēka dzīvē — nepieciešamību kontaktēties, būt zinošam, apmainīties ar informāciju, izmantot iespējas, ko dod ātra un ērta saziņa. Logotips raksturo Lattelecom kā jaunām idejām atvērtu sistēmu un vienlaikus aicina izmantot tehnoloģijas visās jomās, kur tās var bagātināt mūsu dzīvi.

Sociālā atbildība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lattelecom īsteno sabiedrības atbalsta un labdarības projektus. Galvenās atbalsta jomas ir kultūra, izglītība un sports.[41] Viens no sociālās atbildības projektiem ir Pieslēdzies, Latvija!

Pieslēdzies, Latvija!

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pieslēdzies, Latvija! ir unikāls projekts Latvijas mērogā, kas cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem ļauj apgūt pirmās iemaņas darbā ar datoru, tādējādi samazinot to cilvēku skaitu, kas neprot strādāt ar datoru un internetu.[42] 2011. gadā visā Latvijā tika noorganizētas 150 grupas un datora lietošanas teorētiskus un praktiskus pamatus apguva vairāk nekā 1500 cilvēki.[42] 2012. gadā senioru apmācībām tika piesaistīti informātikas skolotāji, tādējādi palielinot apmācāmo skaitu.[43]

Apmācības senioriem tiek organizētas nelielās grupās — pa aptuveni 14 dalībniekiem katrā grupā. Katras grupas apmācību ilgums ir trīs dienas, apmācībām veltot četras mācību stundas (45 minūtes katra) ik dienu.[44]

2016. gadā Lattelecom noslēdza septiņus gadus ilgušo sociālās atbildības iniciatīvu „Pieslēdzies, Latvija!”, nodrošinot bezmaksas datorapmācību 31 tūkstotim Latvijas senioru un sasniedzot 2008. gadā izvirzīto mērķi. 7. jūnijā Lattelecom pasniedza pirmo dāvanu, valsts simtgadi gaidot — apmācību rezultātā izveidoto viedsenioru paaudzi.

Lattelecom Rīgas maratons

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lattelecom Rīgas maratona atbalstītājs ir jau kopš 2008. gada un šobrīd tas ir kļuvis par Lattelecom Rīgas maratona galveno partneri. Maratonu kopš 2007. gada sadarbībā ar Rīgas domi rīko aģentūra NECom. 2016. gadā pasākums ieguva "Gada balvu sportā 2016" nominācijā "Gada notikums Tautas sportā".[45]

Kopumā Rīgas maratonā klasiskā maratona distancē jeb 42 km 195m ir finišējuši 11 877 skrējēju (1991—2016) ar vislielāko finišētāju skaitu 2016. gadā, kad finišēja 1 496 dalībnieki. Pusmaratona distance jeb 21 km 97,5 m pirmo reizi tika piedāvāta 2006. gadā un šajā laikā Rīgas maratona ietvaros pusmaratonā kopumā finišējuši 22 733 skrējēju (2006—2016). Paralēli tam katru gadu dalībniekiem tiek piedāvāta arī alternatīva 3 — 6 km distance, kas parasti pulcē vislielāko dalībnieku skaitu.[45]

Jaunie biznesi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lattelecom ir ne tikai telesakaru operators, interneta un enerģijas pakalpojumu sniedzējs, kas strādā ar pamatbiznesiem, bet arī attīsta jaunus biznesa virzienus.

CLAARA

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lattelecom sadarbībā ar inteliģento tehnoloģiju uzņēmumu APPLY izstrādājis Baltijā pirmo tiešsaistes TV reklāmas un auditorijas analītikas rīku CLAARA. Tas reālajā laikā apkopo vairāk nekā 200 000 Latvijas mājsaimniecību statistiku, sniedzot līdz šim precīzākos reklāmu datus par iecienītāko TV kanālu skatījumiem uzreiz pēc to parādīšanās ēterā.

CLAARA ir mākslīgā intelekta risinājums, kas datus apstrādā, izmantojot videoredzi jeb algoritmu, kas spēj patstāvīgi noteikt reklāmu televīzijas kanālos, atrast līdzības citās reklāmās, piesaistot tās konkrētai nozarei. CLAARA atpazīst reklāmas vienlaicīgi vairākos desmitos kanālu, spējot vienā stundā apstrādāt līdz pat 90 stundām TV satura.[46]

Lietu internets (IoT)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lattelecom uzsācis pirmā lietu interneta tīkla ieviešanu Latvijā, piedāvājot klientiem lietu interneta (IoT- Internet of Things) risinājumus gudrākai pilsētas pārvaldībai, biznesa modernizācijai un gudrai ražošanas pārvaldībai.

Lietu interneta pārklājums jau pieejams visā Rīgas teritorijā un tīkla izveide turpinās arī citās Latvijas pilsētās. Lietu interneta tīkla risinājumi pieejami ne vien klientiem, bet arī uzņēmumiem, kas strādā pie jaunu biznesa iespēju attīstīšanas un pakalpojumu izveides.[47]

Klientu atbalsta robots Anete

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2017. gada oktobrī Lattelecom darbu sācis pirmais uzņēmuma klientu atbalsta robots Anete, kas ar sabiedrības līdzdalību un sarunām mācās virtuāli sniegt palīdzību latviešu valodā. Aneti radīja Lattelecom darbinieki iekšējā inovāciju programmā, sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumu Tilde. Pirmajā dienā jau vairāk nekā 300 cilvēki sarunājušies ar jauno palīgu, uzdodot vairāk nekā 4000 jautājumu. Sarunu biedri gan pārbaudīja Anetes spēju atbildēt uz jautājumiem par Lattelecom, gan centās pārliecināties par tās atjautību.

Robots Anete strādā Lattelecom palīdzības lapā http://palidziba.lattelecom.lv[novecojusi saite], līdz 2018. gada martam Anete strādāja Facebook lapā Lattelecom Anete. Anete mācās no klientu uzdotajiem jautājumiem, lai spētu atbildēt arvien precīzāk un daudzveidīgāk.

Finanšu rezultāti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Lattelecom 2017. gadā strādājis ar peļņu 40,7 miljonu eiro apmērā un par 2,4 miljoniem eiro audzējis apgrozījumu, sasniedzot 195,67 miljonus eiro, liecina uzņēmuma konsolidētie neauditētie dati. Lattelecom grupas EBITDA (peļņa no pamatdarbības) ir 69,1 miljons eiro, saglabājoties iepriekšējā gada līmenī. Gada investīcijas sasniegušas 29 miljonus eiro — interneta pamattīkla attīstībā, klientu gala iekārtu modernizācijā, IT sistēmu uzlabojumos, kā arī jauno ideju attīstībā.

2017. gadā Lattelecom grupas uzņēmumi valstij nodokļos nomaksāja 48,5 miljonus eiro. Lattelecom grupas peļņa, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, augusi par 8,5 miljoniem un sasniedz 40,7 miljonus, tiks izmaksāta dividendēs uzņēmuma akcionāriem — Latvijas Republikai un Telia Company.

Darbinieki

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lattelecom grupā strādā vairāk kā 1500 darbinieki. Personāla atlases uzņēmuma SIA WorkingDay Latvia pētījumā Lattelecom tika nosaukts par trešo iekārotāko darba devēju 2017 (pirmajā vietā nokļuva SIA Latvijas Mobilais telefons, bet otrajā — Swedbank).[48] Taču TOP101 vērtīgāko uzņēmēju topā Lattelecom ierindojas 5.vietā 2017. gadā.[49]

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
"Lattelekom" logo (1992—2006)
"Lattelekom" logo (1992—2006) 
"Latelecom" logo (2006—2019)
"Latelecom" logo (2006—2019) 
Logotips pārejas periodā 2019. gadā
Logotips pārejas periodā 2019. gadā 

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ pipkalejs.lv
  2. ↑ 2,0 2,1 Lattelecom, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību[novecojusi saite] Lursoft
  3. ↑ Lattelekom cena: 694 miljoni eiro Arhivēts 2016. gada 3. maijā, Wayback Machine vietnē. Dienas Bizness, Juris Kaža, 2002. gada 30. janvāris
  4. ↑ 4,0 4,1 «Vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 13. maijā. Skatīts: 2012. gada 5. oktobrī.
  5. ↑ 'Lattelecom' pārdod 'MicroLink' meitasuzņēmumu 'FMS' LETA, 19. maijs 2006
  6. ↑ 6,0 6,1 Lattelekom ir Baltijas lielākais TV operators, www.diena.lv, 03.01.2012.
  7. ↑ Somijas mediju koncerns 'Sanoma News' iegādājas portālu 'Apollo'[novecojusi saite] delfi.lv, 2011-09-16
  8. ↑ «Lattelecom vēsture | lattelecom.lv». m.lattelecom.lv (lv-lv). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-07-26. Skatīts: 2018-04-09.
  9. ↑ Lattelecom pavasarī mainīs nosaukumu un zīmolu LETA, 2018. gada 09. oktobris
  10. ↑ Tet pārdod meitasuzņēmumu igauņiem Db.lv, 03.08.2020
  11. ↑ Tet valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Uldis Tatarčuks LETA, 09.07.2021
  12. ↑ Tet iegādājas telekomunikāciju uzņēmumu Telia Latvija Db.lv, 04.01.2022
  13. ↑ «"Lattelekom" privatizācija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 19. decembrī. Skatīts: 2012. gada 19. decembrī.
  14. ↑ «Lattelecom» datu pārraides ātrumu palielinās līdz 500 megabitiem sekundē». Apollo.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-11-19. Skatīts: 2012-04-15.
  15. ↑ 15,0 15,1 «Lattelecom»: optisko pakalpojumu lietotāju skaits gada laikā teju trīskāršojies[novecojusi saite], www.apollo.lv, 30.06.2011.
  16. ↑ «Lattelecom paziņojums plašsaziņas līdzekļiem». Lattelecom.lv. 2009-01-15. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-07-19. Skatīts: 2012-04-15.
  17. ↑ «Saulkalnē pieejams Lattelecom optiskais internets». 2013-01-13.[novecojusi saite]
  18. ↑ 18,0 18,1 'Lattelecom' dubulto optiskā interneta ātrumu, www.delfi.lv, 03.09.2013.
  19. ↑ ««Lattelecom» turpmāk piedāvās trīs mājas interneta pieslēguma veidus; augs lētākā pieslēguma cena». Financenet (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-05-09. Skatīts: 2018-04-09.
  20. ↑ Wi-Fi piekļuves punkti Arhivēts 2012. gada 30. jūnijā, Wayback Machine vietnē., www.wifi.lv
  21. ↑ Aizputē uzsāk "Lattelecom" optiskā tīkla izbūvi Arhivēts 2012. gada 4. jūnijā, Wayback Machine vietnē., www.iauto.lv, 02.12.2012.
  22. ↑ «WiFi - bezvadu internets datorā, planšetdatorā vai viedtālrunī | lattelecom.lv». www.lattelecom.lv (lv-lv). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-11-25. Skatīts: 2018-04-09.
  23. ↑ «Lattelecom sāk klientiem piedāvāt arī pakalpojumu ar 4G internetu | lattelecom.lv». www.lattelecom.lv (lv-lv). Skatīts: 2018-04-09.[novecojusi saite]
  24. ↑ «4G internets | lattelecom.lv». www.lattelecom.lv (lv-lv). Skatīts: 2018-04-09.[novecojusi saite]
  25. ↑ 25,0 25,1 25,2 25,3 Turpmāk «Lattelecom» televīzija būs skatāma arī mobilajās ierīcēs Arhivēts 2012. gada 11. maijā, Wayback Machine vietnē., www.apollo.lv, 01.03.2012.
  26. ↑ TV saturs «četros ekrānos par vienu cenu» Arhivēts 2012. gada 25. jūnijā, Wayback Machine vietnē., www.tvnet.lv, 04.04.2012.
  27. ↑ «Apollo - Ziņas: «Lattelecom» 2009. gadu noslēdzis ar 55 000 maksas TV skatītāju». Apollo.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-04-11. Skatīts: 2012-04-15.
  28. ↑ «Virszemes TV skatās jau vairāk nekā 20 000 mājsaimniecību». Financenet.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 2. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 15. aprīlī.
  29. ↑ «Būtiski palielinājies pieprasījums pēc «Lattelecom» dekoderiem». Apollo.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-04-11. Skatīts: 2012-04-15.
  30. ↑ Interaktīvās TV kanāli Arhivēts 2012. gada 25. jūnijā, Wayback Machine vietnē., tv.lattelecom.lv
  31. ↑ 31,0 31,1 Lattelecom koncerna 2011. gada konsolidētais gada pārskats[novecojusi saite], www.lattelecom.lv, 01.02.2012.
  32. ↑ Abonē «Latvijas Avīzi» ar TV pulti Arhivēts 2013. gada 14. martā, Wayback Machine vietnē., www.la.lv, 13.12.2011.
  33. ↑ "Lattelecom" interaktīvajā televīzijā varēs nomāt 3D filmas Arhivēts 2012. gada 22. jūnijā, Wayback Machine vietnē., www.kasjauns.lv, 19.06.2012.
  34. ↑ 2009. gada 27. janvāris 17:45. «Latvijā ciparu TV ieviesīs Lattelecom». db.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-07-24. Skatīts: 2012-04-15.
  35. ↑ «Virszemes televīzija | lattelecom.lv». www.lattelecom.lv (lv-lv). Skatīts: 2018-04-09.[novecojusi saite]
  36. ↑ 36,0 36,1 lattelecom.tv — Lattelecom sāk testēt Interneta TV (ielūgumi) Arhivēts 2012. gada 12. jūlijā, Wayback Machine vietnē., www.krizdabz.lv, 02.12.2010.
  37. ↑ «Shortcut | Tiešraides, videonoma un arhīvs». www.lattelecom.lv (lv-lv). Skatīts: 2018-04-09.[novecojusi saite]
  38. ↑ «tet elektrība». www.lattelecom.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-05-14. Skatīts: 2018-04-10.
  39. ↑ «tet gudrā māja - Sākumlapa v2». tet.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-04-11. Skatīts: 2018-04-10.
  40. ↑ 40,0 40,1 «Izveidota Baltijā pirmā eSporta līga». www.lattelecom.lv (lv-lv). Skatīts: 2018-04-11.[novecojusi saite]
  41. ↑ Lattelecom atbalsta Arhivēts 2012. gada 1. jūlijā, Wayback Machine vietnē., www.lattelecom.lv
  42. ↑ 42,0 42,1 Vairāki simti senioru projekta "Pieslēdzies, Latvija" noslēgumā pārbauda zināšanas datoru lietošanā Arhivēts 2012. gada 21. novembrī, Wayback Machine vietnē., www.nra.lv, 17.11.2011.
  43. ↑ „Pieslēdzies, Latvija!” aicina seniorus pieteikties bezmaksas datorapmācības kursiem Arhivēts 2012. gada 27. decembrī, at Archive.is, www.ventspils.lv, 17.05.2012.
  44. ↑ „Pieslēdzies, Latvija!” aicina seniorus pieteikties bezmaksas datorapmācības kursiem Arhivēts 2012. gada 27. decembrī, at Archive.is , www.ventspils.lv, 17.05.2012.
  45. ↑ 45,0 45,1 Cube / www.cube.lv. «Vēsture». www.lattelecomrigasmaratons.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-04-07. Skatīts: 2018-04-11.
  46. ↑ «Tirgū ieviests jauns mākslīgā intelekta risinājums - tiešsaistes TV reklāmas analītikas rīks CLAARA | lattelecom.lv». www.lattelecom.lv (lv-lv). Skatīts: 2018-04-11.[novecojusi saite]
  47. ↑ «https://www.lattelecom.lv/piedavajumi/iot/». www.lattelecom.lv (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-08-10. Skatīts: 2018-04-11.
  48. ↑ «WorkingDay pētījums: “iekārotākais” darba devējs Latvijā ir “Latvijas Mobilais Telefons”». www.workingday.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-03-03. Skatīts: 2018-04-11.
  49. ↑ «Top 101 - 2017 | Top101.lv». www.top101.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-04-19. Skatīts: 2018-04-11.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Tet&oldid=4138716"